Kabeļtelevīzijai jauni vaibsti

 

Pirmās kabeļtelevīzijas parādījās jau 1948. gadā Pensilvānijā, un sākotnēji tās varēja izmantot bez maksas. Pirmais komerckanāls sāka darboties 1972. gadā. Ar Ameriku cieši saistīta arī pirmās komerciālās kabeļtelevīzijas kompānijas ienākšana Latvijā 1991. gadā. Tas, protams, ir ASV un Latvijas kopuzņēmums Baltkom TV. Desmit darbības gados nostiprinātas pozīcijas tirgū, attīstīts tīkls, ieviesti jauni un uzlaboti esošie pakalpojumi, iemantota klientu uzticība. Nu jau uzņēmums iegājis attīstības spirāles jaunā posmā - moderno tehnoloģiju laikmetā. Ar kādām plāniem un  darbiem - par to Baltkom TV komercdirektors Juris ĶEZBERIS un mārketinga direktore Sandra KRAUJIŅA.

 

Maratons desmit gadu garumā

Kad mājokļos parādījās krāsu televīzija, šķita, ka tas jau ir sasniegumu kalngals. Neatkarības atgūšana Latvijā nāca ar jauniem brīnumiem - satelītuztvērējiem, tautā dēvētiem par šķīvjiem, ar kuru palīdzību piepeši radās iespēja vērot tik daudz programmu, ka ne izvēlēties. Līdz ar komfortu nāca arī pirmās ķibeles. Garnadžiem šķīvis uz jumta bija tikpat kā signāls: tur dzīvo turīgi ļaudis, tur ir vērts ielūkoties... Tad, tieši īstajā brīdī, nāca Baltkom TV piedāvājums - ērts, izdevīgs, ar pietiekami plašu programmu spektru. Sākotnēji tā bija MMDS sistēma, kas ļāva aizstāt maģistrālā kabeļa posmus ar nelielas kapacitātes raidītājiem. Vēlāk sākās aktīva koaksiālo kabeļu tīklu izveide Rīgā un citās Latvijas pilsētās.

Baltkom TV allaž gājis līdzi laikam, un šobrīd svarīgākais ir panākt labāku signāla kvalitāti, plašāku programmu spektru, jaunas kabeļu tīkla iespējas. Tāpēc arī Baltkom TV sparīgi maina koaksiālos maģistrālo kabeļu tīklus pret optiskajiem (plānots, ka Rīgā visi tīkli būs nomainīti jau līdz gada beigām). Tas īsumā - skriešus izskrienot cauri desmit gadiem. Bet, patiesi, kas gan ir tas īstais dzinējspēks, kas liek nepārtraukti darboties un attīstīties?

Juris Ķezberis domā, ka izšķirošais sākumā bijis tieši tas, ka paguvuši ienākt tirgū īstajā brīdī un, kā jau pirmajiem, ticis tāds palielāks kumoss, kas ar gadiem tikai audzis. Tā kā Baltkom TV bija paspējis krietni attīstīties un pieņemties spēkā, pirms kabeļtelevīzijas (KTV) tirgū sākās nopietnāka konkurence, tas arī tagad ir lielākais šī pakalpojuma piedāvātājs Latvijas tirgū. Tiesa, šobrīd ir vairāk nekā 30 lielāku un mazāku uzņēmumu, kuri sniedz kabeļtelevīzijas pakalpojumus, bet Baltkom TV  speciālisti uzskata, ka tirgus aizvien vairāk stabilizējas. Tas nozīmē arī to, ka īpaši pēdējos trijos gados firmu kļūst nevis vairāk, bet mazāk, jo iztur tikai tie, kas spējīgi attīstīties, pārkārtot un modernizēt tīklus, piedāvāt lielākas iespējas. Daži no mazajiem uzņēmumiem bankrotējuši, citi nopirkti. Baltkom TV stabilitāti pierāda gan tas, ka Latvijā tā tirgus daļa (pēc abonentu skaita) ir 30, bet Rīgā - 36 procenti. Turklāt Baltkom TV ne tikai sekmīgi konkurē, bet pat piedāvā vairākiem konkurentiem (pareizāk būtu tos dēvēt par partneriem) savus pakalpojumus - iespēju izmantot Baltkom TV optiskās galvasstacijas signālu. Tā vairojas kopējā kabeļtelevīzijas lietotāju saime, kuriem vairs nebūs jāpierāda moderno iespēju priekšrocības.

 

KTV gaida gan Rīgā, gan laukos

No vienas puses, kabeļtīklu lielākā masa ir koncentrējusies Rīgā un tās tuvumā, kur ir liela konkurence, bet no otras puses, Rīgā ir gan pilnīgi nepārklātas teritorijas, gan arī tādas, kur darbojas vairāki operatori. Kā to izskaidrot?

- Rīgā nav tādu dzīvojamo masīvu, kur nebūtu kabeļtelevīzijas, - skaidro Juris Ķezberis. - Vismaz ne daudzstāvu namu rajonos. Tajos namos, kuros ievilkts kabeļtelevīzijas tīkls, aptuveni 85 procenti ģimeņu to arī izmanto. Jo vairāk lietotāju, jo lētāka abonēšanas maksa. Cita lieta - privātmāju rajoni. Diemžēl tur nekāds dižais bizness nesanāk, jo kabeļtīkla izmaksas būtu nesamērīgi augstas, tas būtu dārgi arī lietotājiem. Turklāt nereti kaimiņš, kuram nav vajadzīga kabeļtelevīzija, varētu aizliegt vilkt kabeļus caur savu zemes gabalu. Cerīgāki ir tādi gadījumi, ja no jauna būvē veselu privātmāju masīvu, rindu mājas, un sākotnēji tur ir viens īpašnieks, kurš ir ieinteresēts, lai būtu pēc iespējas pilnīgāka infrastruktūra.

Tā nu privātmāju īpašniekiem šobrīd jāsamierinās ar tradicionālās televīzijas risinājumiem vai arī jāizmanto bezvadu piekļuve satelītuztvērējiem. Tā, starp citu, ir iespēja, kuru Latvijā piedāvā tikai Baltkom TV. Zaķusalā ir uzstādīti 24 ASV firmas EMCEE mikroviļņu raidītāji, kuri garantē drošu MMDS signāla uztveramību 50 kilometru rādiusā no raidošā torņa. Tiesa, koki un apkārtējie daudzstāvu nami var radīt signāla traucējumus.

Citu tehnisko risinājumu Baltkom TV  izmanto gan ārpus dzīvojamiem masīviem uzbūvētās daudzstāvu ēkās, gan dažos Rīgas dzīvojamos masīvos, gan arī pilsētās un pagastos ārpus Rīgas. Ja nav tieša pieslēguma maģistrālajam tīklam,  tiek izmantotas lielākas vai mazākas jaudas galvasstacijas.

Ārpus Rīgas konkurence ir nedaudz lielāka nekā Rīgā, tomēr apsveicami ir tas, ka kabeļtelevīzijas saliņu kļūst aizvien vairāk un vairojas arī tās, kuras iezīmētas ar Baltkom TV karogu. Protams, galvenais faktors ir ekonomiskais izdevīgums un apdzīvotās vietas lielums. Ja ir pietiekami daudz potenciālo klientu, tad var uzstādīt nelielu galvasstaciju. Veiksmīgi noritēja kabeļtelevīzijas ieviešana Koknesē, Salacgrīvā, Skrīveros, Salaspilī un citās nelielās pilsētiņās.  Baltkom TV  raidītās programmas ienākušas arī Olaines, Jelgavas, Rēzeknes, Balvu, Jelgavas un citu pilsētu mājokļos.

 

Kāds ir Baltkom TV klients?

Pētījumi liecina, ka tie, kuri inficējušies ar kabeļtelevīziju, labprātīgi no tās neatsakās, jo kurš gan gribēs sēsties atpakaļ žigulī, ja pieradis pie volvo ērtībām. Baltkom TV vienotajā kabeļtīklā (kopā ar sadarbības partneriem) ir apvienots aptuveni 143 000 mājsaimniecību jeb potenciāliem abonentiem, kuriem ir tehniskas iespējas izmantot šo pakalpojumu. Kopējais Baltkom TV abonentu skaits ir nedaudz virs 100 000, to skaitā arī abonenti ārpus Rīgas. Kopumā Baltkom TV ir izbūvējusi kabeļtīklus, aptverot vairāk nekā 170 000 ģimeņu Latvijā, kurām ir iespēja izmantot kvalitatīvus kabeļtelevīzijas pakalpojumus.

Lūk, iespējamais vidējā klienta portrets. Tas ir strādājošs cilvēks, viņam ir ģimene, vidēji divi bērni. Reāli kabeļtelevīziju skatās vairāki šīs ģimenes locekļi, bet parasti biežāk nevis tie, kuri maksā (nebeidzamie darbi liedz izklaidēties), bet pārējie - bērni, vecāki, vecvecāki. Katram no viņiem ir savi iemīļotie raidījumi un TV kanāli. Tāpēc Baltkom TV pamatpiedāvājums ir pietiekami dažāds gan valodu, gan interešu ziņā, lai katrs abonenta ģimenes loceklis varētu kaut ko atrast savai gaumei.

 

Pakalpojumi kļūst vēl pievilcīgāki

Baltkom TV  jau sen nav tikai kabeļtelevīzijas uzņēmums. Tos pašus optiskos kabeļus var itin ērti izmantot gan datu pārraidei, gan internetam, un baltkomieši to arī piedāvā. Aptuveni gadu Baltkom TV pats sniedz interneta pakalpojumus klientiem, bet pirms tam uzņēmuma kabeļtīklu šim nolūkam izmantoja BaltkomNet un Neonet. Teorētiski Baltkom TV varētu piedāvāt tikai interneta pieslēgumu, bet reāli šobrīd to var saņemt tikai kopā ar kabeļtelevīziju, t.i., uzņēmums piedāvā modernas informācijas laikmeta iespējas tieši savējiem. Un tiešām - kāpēc gan reizē ar kabeļtelevīziju neiegūt arī atslēgu uz Lielā Tīmekļa pasauli! Pastāvīgais pieslēgums ar optimālu ātrumu (64 kbit/s līdz 380 kbit/s) mūsdienu mājoklī ir zelta vērts. Turklāt, ja abus pakalpojumus ierīko vienlaikus, sanāk krietni lētāk.

Baltkom TV šobrīd ir vienīgie Latvijā, kas piedāvā (jau gadus sešus!) maksas kanālus pay-per-view. Klienti par atsevišķu maksu var skatīties gan filmu kanālu TV 1000, gan nakts erotiskās programmas u.tml. Tiesa, šādu klientu nav īpaši daudz, toties tiem, kas to vēlas, ir dota iespēja.

Tiek izstrādāti arī jauni projekti, bet galvenais Baltkom TV uzdevums ir attīstīt kabeļu tīklus kā vidi, kur piedāvāt pakalpojumus. Viens no perspektīvajiem varētu būt arī IP telefonija, bet Baltkom TV to neplāno piedāvāt pirms 2003. gada 1. janvāra.

 

Ieejam digitālajā ērā

Kabeļtelevīzija, internets, IP telefonija. Lieliski, tomēr ar iespējām, kādas piedāvā optiskais kabeļu tīkls varētu tiekties pēc vēl augstākiem mērķiem. Un tā arī ir - Baltkom TV nākamā iezīmētā virsotne ir ciparu kabeļtelevīzija. Juris Ķezberis uzskata, ka laikā, kad Latvijā reāli ieviesīs ciparu televīziju, būs vajadzīgs arī Baltkom TV tīkls kā vide, kur to izplatīt. - Sadarbība varētu būt abpusēja. Varam dalīties ar mūsu kabeļu tīkla frekvenču diapazonu, ļaut izmantot mūsu signālu u.tml. Tehniski eksperimentālā līmenī mēs varētu būt gatavi ieviest ciparu kabeļtelevīziju gada nogalē.

Baltkomieši runā par ciparu kabeļtelevīziju kā par visai reālu nākotni, tomēr ir nedaudz piesardzīgi ar termiņiem. Tas ir gluži saprotami, jo ciparu televīzijas ieviešanā ir arī diezgan daudz negatīvās pieredzes, jo tā nav pietiekami pārbaudīta praksē. Nopietni uzņēmumi neatļaujas putināt naudu vējā, iepriekš visu pamatīgi nepārbaudot un neizpētot. Tāpēc jāvienojas ar piegādātājiem par kādu eksperimentālo aparatūras partiju, tā jāizmēģina un tikai tad varēs spriest - kas un kad.

Sandra Kraujiņa kā visai pozitīvu piemēru, kas vieš optimismu, min angļu kompāniju Sky, kas sekmīgi strādā uz digitālās platformas. Ciparu televīzijā ar panākumiem darbojas arī kādreizējā kabeļtelevīzija NTL un Telewest. Sky pārstāvji uzskata, ka ciparu TV galvenais mērķis ir ne tik daudz kvalitātes uzlabošana (tā arī tagad nav slikta), bet gan papildpakalpojumi un papildu iespējas. Kurš gan negribētu, skatoties hokeja spēli, iejusties TV režisora lomā, izvēlēties kameru, no kuras rakursa skatīties spēli, utt. Katrā ziņā vismaz šobrīd kabeļtelevīzijas ir gatavākas ciparu ērai nekā tradicionālās ētera televīzijas. Un, bez šaubām, Baltkom TV būs viena no līderēm, kas Latvijā piedāvās šādas iespējas.

 

Konservatīvs, bet uzticams

Kā paši Baltkom TV darbinieki izjūt savu uzņēmumu? Sandra Kraujiņa saka, ka viņai patīkot stresa pilns darbs. Tas esot pozitīvs stress, kad katra diena atnes ko jaunu. Viņasprāt, uzņēmuma tēls klientu acīs vienmēr ir bijis pozitīvs, un ne jau uzņēmuma lielums ir izšķirošais. Kam gan būtu vajadzīgs tāds liels valis, ja tas nespētu mainīties, attīstīties, pilnveidoties un cienīt savus klientus. No otras puses, klienti vērtējot uzņēmumu kā ko konservatīvu, bet uzticamu. Jēdzienam konservatīvs šai gadījumā ir gluži klasiska nozīme: tas izraisa asociācijas ar senajām, labajām angļu tējas rituāla tradīcijām. Var teikt arī tā: klients vislabprātāk uzticas kam tādam, kas bijis vakar, ir šodien un noteikti būs arī rīt. 

 

Gunta KĻAVIŅA