LANET turpina akadēmiskā datu pārraides tīkla tradīcijas
Par akadēmiskiem (pētnieciskiem) mēdz dēvēt datu pārraides tīklus
(turpmāk - tīklus), kas savieno augstskolu un pētniecisko iestāžu ēku tīklus,
vai arī tos, kas savstarpēji savieno lielus (valsts mēroga) akadēmiskos tīklus.
Dažās valstīs, piemēram, Zviedrijā, par akadēmiskiem sauc arī tādus tīklus, kas
savieno skolu, muzeju, bibliotēku, augstskolu un pētniecisko tīklus.
ASV, Kanādā un Eiropā ir izveidoti akadēmiskie tīkli, kas sasaista
akadēmiskos tīklus dažādos štatos, provincēs un pat valstīs (skat. piemēram,
http://hydra.uits.iu.edu/~abilene/traffic/, http://www.canarie.ca,
http://www.dante.net/geant/ un citur).
Eiropā lielākais akadēmiskais datu pārraides tīkls ir GEANT.
Šobrīd pieslēgums GEANT ir pieejams 31 Eiropas valstī, to skaitā arī Latvijā.
Var uzskatīt, ka Latvijas akadēmiskā tīkla LANET veidošana sākās
1991. gadā ar Vācijas Federatīvās Republikas pētniecības un tehnoloģiju
ministra H. Rīzenhubera (H. Riesenhuber) un LR izglītības ministra A. Piebalga
parakstīto līgumu par LANET izveidošanu. Līgums paredzēja, ka Vācijas
Federatīvā Republika nodrošinās materiālo un tehnisko palīdzību.
No Vācijas projekta realizācijā piedalījās Vestfāles Vilhelma
Minsteres universitāte un Vācijas akadēmiskā tīkla administrējošā organizācija
DFN (Deutsches Forshungsnet). Šīm organizācijām jau tolaik bija uzkrāta
ievērojama pieredze tīklu veidošanā.
No Latvijas projekta realizāciju sāka Latvijas Universitāte, Rīgas
Tehniskā universitāte un Zinātņu Akadēmijas Elektronikas un skaitļošanas
tehnikas institūts (tagad EDI). Šim nolūkam Lattelekom institūtam Sakaru
projekts tika pasūtīts tehniski ekonomiskais aprēķins par optisko kabeļu
savienojumiem starp LU, RTU un ZA deviņām ēkām. 1993. gadā projekts bija pabeigts
un darbi varēja sākties. Tomēr tā nenotika, jo sekoja Lattelekom piedāvājums
neveidot atsevišķus optisko dzīslu savienojumus, bet izmantot Lattelekom
optiku. Piedāvājumu pieņēmām. Tā LU kopā ar citām akadēmiskām institūcijām ir
izveidojusi Latvijas Akadēmisko tīklu LANET (skat.
http://www.lanet.lv/about.html). RTU sāka veidot savu tīklu un LANET tālākā
attīstībā nepiedalījās.
LANET pamattīklam pieslēgto ēku adreses un pieslēguma veids ir
norādīti tabulā.
LANET pamattīkls
Pieslēguma adrese Pieslēguma
veids Organizācijas, kas izmanto
pieslēgumu
Ciparu īrētās līnijas
1 Kandavas iela 2 128 kb/s Astr.
novēr. st., Bot. dārzs
2 Mārstaļu iela 28/30 128 kb/s LU
SEAI
3 K. Valdemāra iela 48 128 kb/s Ķīmijas
fakultāte
4 K. Valdemāra iela 69 128 kb/s LU
Bibliotēkas filiāle
5 Šarlotes iela 1a 128 kb/s Medicīnas
fakultāte
6 J. Asara iela 5 128 kb/s Latvijas
Sarkanā Krusta med. skola
7 Smilšu iela 90,
Daugavpils 128 kb/s LU Daugavpils nodaļa, Daugavpilī
8 Brīvības iela 232 128 kb/s LSPA
9 Stacijas l. 12,
Valmiera 2 Mb/s ViA, Valmieras un Smiltenes skola
Ātrgaitas pieslēgumi
10 Raiņa bulv. 19 ATM/622 Mb/s LU
galvenā ēka
11 Raiņa bulv. 29 Ethernet/100 Mb/s Datorikas nod. maģistrantūra, RIX
12 Baznīcas iela 5 ATM/155 Mb/s Finansu plānu daļa, grāmatvedība u..
13 Kalpaka bulv. 4 ATM/155 Mb/s LU Galvenā bibliotēka
14 Vaļņu iela 2 ATM/155 Mb/s LR
IZM
15 Visvalža iela 2 ATM/155 Mb/s Filoloģijas, Moderno valodu fakultāte
16 Alberta iela 10 ATM/155 Mb/s Ģeogrāfijas un zemes zin. fakultāte
17 Kronvalda bulv. 4 ATM/155 Mb/s Bioloģijas fakultāte
18 Brīvības iela 32 ATM/155 Mb/s Vēstures un filozofijas fakultāte
19 Aspazijas bulv. 5
4x100 Mb/s Ekonomikas un
vadības fakultāte
20 K. Barona iela 1 Ethernet/100 Mb/s Mūzikas akadēmija
21 K. Barona iela 14 ATM/155 Mb/s Latvijas Nacionālā bibliotēka
Tiek plānots ar 2001. gada decembri instalēt vēl šādas līnijas
22 Dzērbenes iela 14 Ethernet/100 Mb/s LU EDI, LU PMI, OSI, KĶI, FEI, LTC
23 Lattelekom Ethernet/100 Mb/s LANET saite ar Lattelekom
24 Jūrmalas gatve 74/76 Ethernet/10 Mb/s Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte
25 Zeļļu iela 8 Ethernet/10 Mb/s Matemātikas un Fizikas nodaļa
26 Lomonosova iela 1a Ethernet/10 Mb/s Sociālo zinātņu fakultāte
27 Ķengaraga iela 8 Ethernet/10 Mb/s Optometrijas nodaļa un CFI
Piezīmes
1. Tabulā ir norādītas tikai lielākās organizācijas katrā
pamattīklam pieslēgtajā ēkā.
2. Raiņa bulvārī 19 pamattīklam ir pieslēgts rektorāts, Juridiskā
un Teoloģijas fakultāte, Fizikas un matemātikas fakultātes Datorikas nodaļa,
Astronomiskā observatorija u. c.
3. Visi pieslēgumi, izņemot 17., 19. un 20., ir pieslēgti
Aspazijas bulv. 5, kur atrodas LANET centrs.
4. Pieslēgumi 17., 19. un 20. ir pieslēgti pie Raiņa b. 19.
5. LU PMI, OSI, KĶI, LTC un FEI ir pieslēgti pie LU EDI ar 100
Mb/s Ethernet.
6. RIX ir vieta, kur veidojas Latvijas tīklu savstarpējie
pieslēgumi.
7. Arī šobrīd ēkas 22.-27. ir pastāvīgi pieslēgtas Aspazijas bulv.
5.
LANET netiek izmantots komerciāliem mērķiem, un tā finansējumu
nodrošina pašas akadēmiskās organizācijas un daļēji LR IZM. LANET uzdevums ir
nodrošināt pētniecību, studijas, administrēšanu, informatīvo servisu,
bibliotēku izmantošanu, interneta pieslēgumu utt. LANET apkalpo visas LU
struktūrvienības, to skaitā visas 13 fakultātes, 23 pētnieciskos institūtus, 14
studiju centrus, 16 administratīvas struktūrvienības, Universitātes avīzes
redakciju, LU bibliotēku un tās filiāles, kas atrodas visā Rīgā, kā arī LU
Zinātņu un tehnikas vēstures muzeju. LANET lietotāji ir arī patstāvīgas
akadēmiskas struktūrvienības: LU EDI, LU PMI, FEI, KĶI, OSI, LU CFI, LTS,
Latvijas bibliotēku informatīvo tīklu konsorcijs (to veido astoņas lielākās
Latvijas bibliotēkas), LSPA, Vidzemes Augstskola, Latvijas Mūzikas akadēmija un
vairākas Valmieras un Smiltenes skolas.
LANET lietotāji izmanto vairāk nekā 3000 (LU struktūrvienībās vien
- aptuveni 2400) LANET pieslēgtas darba stacijas. Lietotāji var izmantot arī
iezvanpieeju LANET tīklā.
LANET ir reģistrēts vairāk nekā 26000 lietotāju, to skaitā
pētnieki, pasniedzēji, studenti un citi interesenti, bet pārsvarā - studenti.
Tiesa, ne visi reģistrētie lietotāji aktīvi izmanto tīklu.
LANET lietotāji ļoti aktīvi izmanto internetu. Ikviens LANET
lietotājs vēlas strādāt ar kvalitatīvu un pietiekošas ātrdarbības pieslēgumu internetam.
Lai to nodrošinātu, tika rīkota izsole par LANET tiešu pieslēgumu globālam IP
operatoram. Izrādījās, ka šādu pakalpojumu spēj piedāvāt tikai dažas Latvijas
firmas. Izsoles rezultātā LANET izveidojis tiešu pieslēgumu internetam (bez
starpniekiem) ar garantētu ātrdarbību 4,5 Mbit/s par izdevīgu cenu un labiem
papildnoteikumiem.
LANET ir saslēgts arī arcitiem tīkliem. Šim nolūkam tiek izmantota
Latvijas tīklu kopējā pieslēguma vieta - RIX. LANET pieslēgums RIX ir ar
ātrdarbību 100 Mbit/s. Mērījumi rāda, ka šīs saites maksimālā noslodze
nepārsniedz 20 Mbit/s.
LANET ir veidots, ievērojot lietotāju vajadzības un vadoties pēc
tīklu attīstības tendencēm pasaulē. Tuvākie LANET attīstības uzdevumi ir
izveidot tiešu 2 Mbit/s pieslēgumu Eiropas akadēmiskam tīklam GEANT un izveidot
strukturētas kabeļu sistēmas visās pie LANET pieslēgtajās ēkās. Arī turpmāk
LANET ir paredzēts veidot, sekojot moderno tīklu un interneta aplikāciju
attīstībai.
Dr.phys. Harijs BONDARS,
LU ITD direktors
Par akadēmiskiem (pētnieciskiem) mēdz dēvēt datu pārraides tīklus
(turpmāk - tīklus), kas savieno augstskolu un pētniecisko iestāžu ēku tīklus,
vai arī tos, kas savstarpēji savieno lielus (valsts mēroga) akadēmiskos tīklus.
Dažās valstīs, piemēram, Zviedrijā, par akadēmiskiem sauc arī tādus tīklus, kas
savieno skolu, muzeju, bibliotēku, augstskolu un pētniecisko tīklus.
ASV, Kanādā un Eiropā ir izveidoti akadēmiskie tīkli, kas sasaista
akadēmiskos tīklus dažādos štatos, provincēs un pat valstīs (skat. piemēram,
http://hydra.uits.iu.edu/~abilene/traffic/, http://www.canarie.ca,
http://www.dante.net/geant/ un citur).
Eiropā lielākais akadēmiskais datu pārraides tīkls ir GEANT.
Šobrīd pieslēgums GEANT ir pieejams 31 Eiropas valstī, to skaitā arī Latvijā.
Var uzskatīt, ka Latvijas akadēmiskā tīkla LANET veidošana sākās
1991. gadā ar Vācijas Federatīvās Republikas pētniecības un tehnoloģiju
ministra H. Rīzenhubera (H. Riesenhuber) un LR izglītības ministra A. Piebalga
parakstīto līgumu par LANET izveidošanu. Līgums paredzēja, ka Vācijas
Federatīvā Republika nodrošinās materiālo un tehnisko palīdzību.
No Vācijas projekta realizācijā piedalījās Vestfāles Vilhelma
Minsteres universitāte un Vācijas akadēmiskā tīkla administrējošā organizācija
DFN (Deutsches Forshungsnet). Šīm organizācijām jau tolaik bija uzkrāta
ievērojama pieredze tīklu veidošanā.
No Latvijas projekta realizāciju sāka Latvijas Universitāte, Rīgas
Tehniskā universitāte un Zinātņu Akadēmijas Elektronikas un skaitļošanas
tehnikas institūts (tagad EDI). Šim nolūkam Lattelekom institūtam Sakaru
projekts tika pasūtīts tehniski ekonomiskais aprēķins par optisko kabeļu
savienojumiem starp LU, RTU un ZA deviņām ēkām. 1993. gadā projekts bija pabeigts
un darbi varēja sākties. Tomēr tā nenotika, jo sekoja Lattelekom piedāvājums
neveidot atsevišķus optisko dzīslu savienojumus, bet izmantot Lattelekom
optiku. Piedāvājumu pieņēmām. Tā LU kopā ar citām akadēmiskām institūcijām ir
izveidojusi Latvijas Akadēmisko tīklu LANET (skat.
http://www.lanet.lv/about.html). RTU sāka veidot savu tīklu un LANET tālākā
attīstībā nepiedalījās.
LANET pamattīklam pieslēgto ēku adreses un pieslēguma veids ir
norādīti tabulā.
LANET pamattīkls
Pieslēguma adrese Pieslēguma
veids Organizācijas, kas izmanto
pieslēgumu
Ciparu īrētās līnijas
1 Kandavas iela 2 128 kb/s Astr.
novēr. st., Bot. dārzs
2 Mārstaļu iela 28/30 128 kb/s LU
SEAI
3 K. Valdemāra iela 48 128 kb/s Ķīmijas
fakultāte
4 K. Valdemāra iela 69 128 kb/s LU
Bibliotēkas filiāle
5 Šarlotes iela 1a 128 kb/s Medicīnas
fakultāte
6 J. Asara iela 5 128 kb/s Latvijas
Sarkanā Krusta med. skola
7 Smilšu iela 90,
Daugavpils 128 kb/s LU Daugavpils nodaļa, Daugavpilī
8 Brīvības iela 232 128 kb/s LSPA
9 Stacijas l. 12,
Valmiera 2 Mb/s ViA, Valmieras un Smiltenes skola
Ātrgaitas pieslēgumi
10 Raiņa bulv. 19 ATM/622 Mb/s LU
galvenā ēka
11 Raiņa bulv. 29 Ethernet/100 Mb/s Datorikas nod. maģistrantūra, RIX
12 Baznīcas iela 5 ATM/155 Mb/s Finansu plānu daļa, grāmatvedība u..
13 Kalpaka bulv. 4 ATM/155 Mb/s LU Galvenā bibliotēka
14 Vaļņu iela 2 ATM/155 Mb/s LR
IZM
15 Visvalža iela 2 ATM/155 Mb/s Filoloģijas, Moderno valodu fakultāte
16 Alberta iela 10 ATM/155 Mb/s Ģeogrāfijas un zemes zin. fakultāte
17 Kronvalda bulv. 4 ATM/155 Mb/s Bioloģijas fakultāte
18 Brīvības iela 32 ATM/155 Mb/s Vēstures un filozofijas fakultāte
19 Aspazijas bulv. 5
4x100 Mb/s Ekonomikas un
vadības fakultāte
20 K. Barona iela 1 Ethernet/100 Mb/s Mūzikas akadēmija
21 K. Barona iela 14 ATM/155 Mb/s Latvijas Nacionālā bibliotēka
Tiek plānots ar 2001. gada decembri instalēt vēl šādas līnijas
22 Dzērbenes iela 14 Ethernet/100 Mb/s LU EDI, LU PMI, OSI, KĶI, FEI, LTC
23 Lattelekom Ethernet/100 Mb/s LANET saite ar Lattelekom
24 Jūrmalas gatve 74/76 Ethernet/10 Mb/s Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte
25 Zeļļu iela 8 Ethernet/10 Mb/s Matemātikas un Fizikas nodaļa
26 Lomonosova iela 1a Ethernet/10 Mb/s Sociālo zinātņu fakultāte
27 Ķengaraga iela 8 Ethernet/10 Mb/s Optometrijas nodaļa un CFI
Piezīmes
1. Tabulā ir norādītas tikai lielākās organizācijas katrā
pamattīklam pieslēgtajā ēkā.
2. Raiņa bulvārī 19 pamattīklam ir pieslēgts rektorāts, Juridiskā
un Teoloģijas fakultāte, Fizikas un matemātikas fakultātes Datorikas nodaļa,
Astronomiskā observatorija u. c.
3. Visi pieslēgumi, izņemot 17., 19. un 20., ir pieslēgti
Aspazijas bulv. 5, kur atrodas LANET centrs.
4. Pieslēgumi 17., 19. un 20. ir pieslēgti pie Raiņa b. 19.
5. LU PMI, OSI, KĶI, LTC un FEI ir pieslēgti pie LU EDI ar 100
Mb/s Ethernet.
6. RIX ir vieta, kur veidojas Latvijas tīklu savstarpējie
pieslēgumi.
7. Arī šobrīd ēkas 22.-27. ir pastāvīgi pieslēgtas Aspazijas bulv.
5.
LANET netiek izmantots komerciāliem mērķiem, un tā finansējumu
nodrošina pašas akadēmiskās organizācijas un daļēji LR IZM. LANET uzdevums ir
nodrošināt pētniecību, studijas, administrēšanu, informatīvo servisu,
bibliotēku izmantošanu, interneta pieslēgumu utt. LANET apkalpo visas LU
struktūrvienības, to skaitā visas 13 fakultātes, 23 pētnieciskos institūtus, 14
studiju centrus, 16 administratīvas struktūrvienības, Universitātes avīzes
redakciju, LU bibliotēku un tās filiāles, kas atrodas visā Rīgā, kā arī LU
Zinātņu un tehnikas vēstures muzeju. LANET lietotāji ir arī patstāvīgas
akadēmiskas struktūrvienības: LU EDI, LU PMI, FEI, KĶI, OSI, LU CFI, LTS,
Latvijas bibliotēku informatīvo tīklu konsorcijs (to veido astoņas lielākās
Latvijas bibliotēkas), LSPA, Vidzemes Augstskola, Latvijas Mūzikas akadēmija un
vairākas Valmieras un Smiltenes skolas.
LANET lietotāji izmanto vairāk nekā 3000 (LU struktūrvienībās vien
- aptuveni 2400) LANET pieslēgtas darba stacijas. Lietotāji var izmantot arī
iezvanpieeju LANET tīklā.
LANET ir reģistrēts vairāk nekā 26000 lietotāju, to skaitā
pētnieki, pasniedzēji, studenti un citi interesenti, bet pārsvarā - studenti.
Tiesa, ne visi reģistrētie lietotāji aktīvi izmanto tīklu.
LANET lietotāji ļoti aktīvi izmanto internetu. Ikviens LANET
lietotājs vēlas strādāt ar kvalitatīvu un pietiekošas ātrdarbības pieslēgumu internetam.
Lai to nodrošinātu, tika rīkota izsole par LANET tiešu pieslēgumu globālam IP
operatoram. Izrādījās, ka šādu pakalpojumu spēj piedāvāt tikai dažas Latvijas
firmas. Izsoles rezultātā LANET izveidojis tiešu pieslēgumu internetam (bez
starpniekiem) ar garantētu ātrdarbību 4,5 Mbit/s par izdevīgu cenu un labiem
papildnoteikumiem.
LANET ir saslēgts arī arcitiem tīkliem. Šim nolūkam tiek izmantota
Latvijas tīklu kopējā pieslēguma vieta - RIX. LANET pieslēgums RIX ir ar
ātrdarbību 100 Mbit/s. Mērījumi rāda, ka šīs saites maksimālā noslodze
nepārsniedz 20 Mbit/s.
LANET ir veidots, ievērojot lietotāju vajadzības un vadoties pēc
tīklu attīstības tendencēm pasaulē. Tuvākie LANET attīstības uzdevumi ir
izveidot tiešu 2 Mbit/s pieslēgumu Eiropas akadēmiskam tīklam GEANT un izveidot
strukturētas kabeļu sistēmas visās pie LANET pieslēgtajās ēkās. Arī turpmāk
LANET ir paredzēts veidot, sekojot moderno tīklu un interneta aplikāciju
attīstībai.
Dr.phys. Harijs BONDARS,
LU ITD direktors