Latvijas radio – 75 gadi

Latvijas Radio 1. novembrī atzīmēs 75. dzimšanas dienu. Būvēšanas prieka, cenzūras murgu, laušanas un atkalbūvēšanas gadi – tāda vienā teikumā ir radio vēsture. Saknes pirmās brīvvalsts laikā palīdzēja saglabāt brīvības garšu arī tad, kad no brīvības nebija ne miņas. Atmiņas, izjūtas un atvērtā pasaule tagad veido jauna tipa sabiedrisko radio.

Latvijas Radio vai sākotnēji – Pasta un Telegrāfa departamenta Rīgas radiofons – oficiāli darbību sāka 1925. gadā, bet vēl iepriekš bija daudz darba un laikam – vēl vairāk entuziasma un traku ideju, lai Latvijas tauta tiktu pie vienas no pirmajām raidstacijām Eiropā. Liela daļa nopelnu Latvijas Radio tapšanā pienākas slavenajam latviešu inženierim Jānim Linteram. Valsts himna un satiksmes ministra uzruna 1925. gada 1. novembrī skanēja no tagadējās Radio ielas nama Rīgas kanāla malā, kur šobrīd atrodas dažas Latvijas Universitātes fakultātes, bet pēc tam bija pieslēgums Nacionālajai operai, no kurienes translēja Madame Butterfly izrādi. Pirmajā pusgadā radio raidīja divas trīs stundas dienā, taču jau tad tika veidota daudzpusīga programma: aktualitātes, laika ziņas, mūzika, bērnu un literārie raidījumi, programmas dažādām interešu grupām.

Vācu okupācijas laikā radiofona tehniskās iekārtas tika novērtētas vienas reihmarkas vērtībā un nodotas Vācijas raidstacijas īpašumā, no darba tika atlaisti visi inženieri un struktūrvienību vadītāju amatos norīkoti vācieši. Sekoja padomju gadi, kad no vienas puses bija – cenzūra, trīs paraksti uz katras raidījuma lapas, partijas vīru telefona zvani, stukači, no otras – redaktori, kas riskēja ar darbu, ar iekļūšanu melnajos sarakstos un pat došanos pie baltajiem lāčiem, lai starp rindām ar intonācijām, izmantojot savu kompetenci un uzraugu stulbumu, pateiktu lietas, kas bija tautai būtiskas, lai ierakstītu un – kas bija vēl svarīgāk – neļautu izdzēst fondu ierakstos unikālas lietas.

Par spīti visam – Radio attīstījās. Tika samontēta raidījumu studiju iekārta, uzbūvēta Ulbrokas raidstacija (sāka darboties 1947. gada 7. novembrī), tai sekoja Kuldīgas (1953.), Valmieras (1954.), Cesvaines un Daugavpils (1959.), Rēzeknes (1962.) raidītāji. Tika ieviestas jaunas tehnoloģijas – sāka skanēt stereofoniskie raidījumi, tika apgūts ultraīsviļņu diapazons. 1949. gadā izveidoja Radio 2. programmu, bet 1993. gadā – klasiskās mūzikas programmu Klasika. 2000. gada janvārī Latvijas Radio 2 sāka 24 stundas izmantot frekvenci 91,5 MHz, bet integrācijas programma Doma laukums Rīgā ieguva frekvenci 107,7 MHz.

Padomju laikā Radio bija ideoloģiskā un propagandas aparāta sastāvdaļa. Citādi jau nemaz nedrīkstēja būt! 80. gadu beigās, atbrīvojoties no cenzūras, Radio iesaistījās cīņās par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Unikāla nozīme Radio darbam bija 1991. gada janvāra barikāžu un augusta puča dienās. Interesants ir fakts, ka puča dienās radio bija vienīgais informācijas avots, turklāt, raidot partizānu cienīgam metodēm no slepenas studijas, kas, paredzot nebaltas dienas, tika izveidota jau iepriekš.

1995. gada decembrī Radio no valsts iestādes pārtapa par valsts bezpeļņas sabiedrību. Jauni laiki nozīmēja ne tikai brīvību, bet arī patstāvību. Padomju laikā propagandas iestādes, to skaitā arī radio, tika finansētas visai dāsni. Mainoties laikiem, arī naudas kļuva ievērojami mazāk. Tas pirmām kārtās atsaucās uz ļoti dārgo vidējo viļņu raidīšanu, kas finansiālu apsvērumu dēļ tika samazināta un tiks samazināta arī turpmāk, nākotnē pilnībā pārejot uz FM diapazonu.

Vēl būtiskāka jauno laiku iezīme ir konkurence. Nav vairs viena radio visai valstij, apkārt ir daudzi privāti raidītāji ar lielisku mārketingu, lielām investīcijām, vēlmi ar pēc iespējas mazākiem līdzekļiem piesaistīt pēc iespējas vairāk klausītāju. Tas pirmkārt spieda pārkārtot domāšanu, jo vienmēr ir grūti no monopolista situācijas attapties nežēlīgā konkurencē. Tikpat svarīgi, cik izveidot labu produktu, ir prast par to arī pastāstīt – tātad pašreklāmas darbs. 2000. gada vasaras socioloģiskie pētījumi liecina, ka radio programmām (un jo sevišķi Latvijas Radio 2) ir augšupejoši reitingi. Tas nozīmē, ka doma par latviešu mūzikas kanālu bija īstā ideja īstajā brīdi. Jācer, ka Latvijas Radio 2 ieņems savu nišu Latvijas mūzikas formāta raidstaciju konkurencē.

Šobrīd Latvijas Radio programmas tiek raidītas četros izplatīšanas tīklos, kopumā sešās vidējo viļņu un trīsdesmit divās ultraīsviļņu frekvencēs visā Latvijā. Latvijas Radio īrē raidītājus no Latvijas Valsts Radio un TV centra, tie atrodas Rīgā, Liepājā, Kuldīgā, Ventspilī, Dundagā, Valmierā, Cesvainē, Daugavpilī, Rēzeknē, Alūksnē un Viesītē.

Visi pasaules elektroniskie mediji šobrīd ir ļoti nopietnās krustcelēs – tradicionālās tehnoloģijas aiziet pagātnē, notiek vispārēja digitalizācija, neiedomājamā ātrumā parādās un vienlaikus arī mainās jauni raidīšanas un skaņu apstrādes standarti. Skaņuplate un magnētiskā lente vairs nav aktuāla. Internets ir pierasta lieta, ziņas tiek saņemtas nevis pēc notikuma, bet notikuma laikā. Latvijas Radio bija tā veiksme dažu gadu laikā pārlekt daudzām attīstības stadijām, kurām vienmērīgi izgāja cauri Rietumu sabiedriskās raidorganizācijas. Tas deva būtiskas priekšrocības - Radio varēja mācīties no viņu kļūdām un Radio neapgrūtināja salīdzinoši jaunas, bet morāli jau novecojušas tehnoloģijas un aparatūras.

Latvijas Radio Ziņu dienests šobrīd ierakstus apstrādā un arī nosūta raidīšanai, pilnībā izmantojot iekšējo datortīklu – magnētiskās lentes kā raidīšanas līdzeklis ziņās ir aizgājis pagātnē. Latvijas Radio 2 fonotēka pakāpeniski tiek ievadīta datoros, un šobrīd mp3 formātā jau ir apstrādātas vairāk nekā 4000 latviešu dziesmas. Liels projekts ir arī mūsu unikālas vērtības - visas Latvijas Radio fonotēkas datorizācija. (Par to plašāk rakstīts SP 2000/1).

Šogad arī Latvijas Radio korim ir nozīmīga jubileja – 60 gadu. Tā dibinātājs un pirmais mākslinieciskais vadītājs bija izcilais latviešu diriģents Teodors Kalniņš. Koris jubileju atzīmē ar četriem apjomīgiem koncertiem rudenī. Šiem koncertiem top speciāli latviešu komponistu darbi, tiek ieskaņoti kompaktdiski. Latvijas Radio koris ir ieņēmis stabilu vietu pasaules mūzikas apritē. Mērķtiecīgā darbā koris ir ieguvis tādu skanējumu, kas ļauj to atšķirt no citām līdzīgām muzikālām vienībām. 1994. gadā Latvijas Radio koris ieguva Lielo Mūzikas balvu, kas ir augstākais darba novērtējums Latvijas profesionālās mūzikas jomā.

Tikai šogad vien koris ir uzstājies Zviedrijā (kopā ar slaveno Malmes simfonisko orķestri), Lielbritānijā (Koventgārdenas festivālā), Izraēlā (kopā ar Jeruzalemes kamerorķestri), Norvēģijā (kā Latvijas reprezentācijas koris Ziemeļvalstu un Baltijas valstu dziesmu svētkos), Francijā (prestižajā Francijas Radio festivālā Montpeljē) un Igaunijā. Kolektīvs ir uzstājies kopā ar tādiem pasaules līmeņa mūziķiem kā, piemēram, Parīzes simfonisko orķestri, orķestri Sinfonia Varsovia no Polijas, orķestri Maskavas virtuozi, Zviedrijas Karalisko kamerorķestri, Briseles Radio simfonisko orķestri utt., ar diriģentiem Jehudi Menuhinu, Jevgēņiju Spivakovu, Džansungu Kakhidzi, Matu Lilljeforsu u. c. Kopš 1992. gada Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs ir Sigvards Kļava.

Lai gan Latvijas radio joprojām tiek finansēts no valsts budžeta, tomēr tas jau darbojas pēc sabiedriskās apraides principiem. Tie nosaka kalpošanu sabiedrības labā, būt kā svarīgam informācijas nesējam un kultūras misijas veicējam. Tāpat tiek sekmēta cittautiešu integrēšanās Latvijas sabiedrībā.

Šobrīd Latvijas Radio strādā 345 darbinieki, ieskaitot vienu no labākajiem koriem Latvijā un pasaulē. 2000. gadā Latvijas Radio raida četras programmās kopā 73 stundas diennaktī. Divas no tām - Latvijas Radio pirmā programma un Latvijas Radio 2 – skan 24 stundas diennaktī. Integrācijas programma Doma laukums skan 5,5 stundas, bet Klasika – 18 stundu. Notiek sadarbība ar neatkarīgajiem producentiem, gan rīkojot konkursus programmu veidošanai, gan izīrējot viņiem raidlaikus. 1999. gada augustā starptautisko ziņu raidīšana angļu un krievu valodā tika pārkārtota no īsviļņiem uz internetu. Tiešraidē internetā šobrīd var dzirdēt visas Latvijas Radio programmas un arī mēneša raidījumu arhīvu Real Audio formātā. Interneta lapas adrese: www.radio.org.lv

Ivars SVILĀNS, ģenerāldirektora palīgs sabiedrisko attiecību jautājumos

VBS Latvijas Radio

Doma laukumā 8, Rīgā, LV-1505 Tālr. 7206721, fakss 7206722