Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Baltijas odiseja interneta kuģī

   

 

Kopš jūnija Telia Latvija vadības grožus pārņēmis pieredzējušais zviedru speciālists, uzņēmuma rīkotājdirektors Pers Oke SJOBLOMS (Per-Åke Sjöblom), kurš ieņem tādu pašu posteni arī otrā Telia Latvijas uzņēmumā Datatel. Viņš ir ne vien spilgta un nozarē labi pazīstama personība, bet arī staigājoša Baltijas telekomunikāciju modernizācijas datu bāze, jo ir bijis visu svarīgāko notikumu virpulī un iepazinis visu triju Baltijas valstu telekomunikāciju uzņēmumus no iekšpuses. Kādas jaunas strāvas kopā ar viņu ienāk abos Telia Latvijas uzņēmumos, - par to sarunā ar SP.

 

- Manuprāt, tiem, kuri jūs vēl nepazīst, varētu būt interesanti ko tuvāk uzzināt par jūsu Baltijas odiseju.

- Mana Baltijas odiseja turpinās jau vairāk nekā desmit gadu, un varētu teikt, ka šis ceļš ir bijis gan visraibāko piedzīvojumu, gan izaicinājumu pilns. Tiesa, Telia AB ceļi Baltijā nebūt nebija rozēm kaisīti, tomēr esmu šeit sastapis daudz profesionālu un pretimnākošu cilvēku.

Telia AB Baltijas ceļš sākās Igaunijā, 1989. gadā, vēlāk nodibinājām ciešākas saites ar 1991. gadā izveidoto Eesti Telefon. Telia AB bija vēlme sadarboties arī ar Latviju, un kopš 1991. gada esmu šeit vairāk vai mazāk pastāvīgi. Kopā ar Lattelekom komandu 1994. gadā atvērām pirmo starptautisko telefona centrāli, tolaik ļoti progresīvo Ericsson AXE. Izveidojām pirmās komunikāciju līnijas uz Rietumiem caur Igauniju un Somiju. Pēc tam, kad Telia neuzvarēja Lattelekom konkursā, atgriezos Igaunijā un strādāju par Eesti Telefon tehnisko direktoru un tīklu nodaļas vadītāju. Pēdējos divos gados esam sākuši sadarboties arī ar Krievijas operatoru Rostelekom.

- Bet Latvija tomēr vilka atpakaļ...

- Jā, kopš 1995. gada meklējām iespējas sākt jaunu biznesu Latvijā par spīti neveiksmei Lattelekom konkursā. 1996. gadā pavērās Telia AB ceļš arī uz Lietuvu, kur nodibinājām uzņēmumu Lietelija, kas bija orientēts uz tīkla pakalpojumiem un datu komunikācijām. Tolaik IP pakalpojumi vēl bija jaunums. Izlēmām ieguldīt arī jūras kabeli no Gotlandes uz Lietuvu, un es biju atbildīgs par šo projektu. Tas bija lielisks pamats interneta vairumtirdzniecībai, tāpēc nodibinājām Telia International Carrier Lithuania. Kabeļa būve pat nebija pabeigta, kad kļuvu oficiāli atbildīgs par vairumtirdzniecību Baltijas valstīs un Krievijā, jo Telia International Carrier ir saistīts ar Telia AB tīklu visā pasaulē. Šobrīd tas galvenokārt attīstīts Rietumeiropā un Amerikā, bet pēdējā laikā ļoti lielu uzmanību esam pievērsuši Austrumeiropai. Krievijā nodibinājām firmu Business Svjaz, bet tagad tā pārdēvēta par Telia International Carrier Russia.

Latvijā pirms diviem gadiem nodibinājām vairumtirdzniecības uzņēmumu Datatel, tagad mēs mainām tās nosaukumu uz Telia International Carrier Latvija. Arī Igaunijā un Lietuvā darbojamies ar mūsu partneru - Lietuvos Telekomas un Eesti Telefon - starpniecību.

- Telia un Lattelekom ir vienīgie vairumtirgotāji Latvijā.

- Protams, šobrīd Lattelekom apjoms ir lielāks, jo strādājam ar ierobežotu kapacitāti un nomājam līnijas no Lattelekom. Pēc gada varbūt būs citādi. Acīmredzot tādi uzņēmumi kā Lattelekom, Lietuvos Telekomas, Eesti Telefon arī turpmāk galvenokārt nodarbosies ar pakalpojumu piegādi gala lietotājiem.

- Kā, jūsuprāt, attīstīsies Eiropas starptautiskie telekomunikāciju tīkli, kad tirgus visur būs liberalizēts?

- Prognozes liecina, ka starptautiskos sakarus Eiropā varētu nodrošināt trīs četri lielie uzņēmumi. Protams, Telia International Carrier mērķis ir būt vienam no tiem. Tāpēc arī nesnaužam, bet paplašinām optiskās šķiedras kabeļu tīklus. Šobrīd nav aptvertas tikai dažas Eiropas valstis, un mūsu mērķis ir savienot ar Telia AB optisko tīklu visas lielākās pilsētas. Šobrīd jau esam nodibinājuši 23 ārvalstu uzņēmumus, to skaitā ASV, Lielbritānijā, Francijā, Spānijā, Holandē, Beļģijā, Vācijā, Dānijā, Čehijā, Lietuvā, Latvijā, Krievijā un citur. Pavisam drīz Telia uzņēmums būs arī Igaunijā.

- Pa kādiem ceļiem tiek nodrošināti savienojumi ar Baltijas valstīm?

- Šobrīd viena kabeļu sistēma savieno Stokholmu ar Helsinkiem un otra - Stokholmu ar Lietuvu. Esam sākuši pagarināt kabeli no Šventojas uz Liepāju un vēl šogad (līdz gada beigām) būs savienojums ar Rīgu. Tas patiesi būs unikāls notikums, jo šis būs globālā IP operatora tīkla pieslēguma punkts (POP) Latvijā, pirmais, kuru pilnībā, visos līmeņos pārvalda viens operators. Telia AB plāno izveidot sistēmu, kas pilnīgi aptvers visu Baltijas jūras reģionu un tiks pieslēgta lielajam uzņēmuma tīklam. Otra projekta daļa ir saistīta ar tīkla pagarināšanu no Helsinkiem tālāk uz Krieviju. To visu plānots pabeigt nākamā gada pirmajā ceturksnī.

- Kā Telia AB tīkla tiešais pieslēgums uzlabos interneta pakalpojumus?

- Protams, būs ne vien augstāka kvalitāte un lielāks drošums, bet arī zemākas pakalpojumu cenas. No vienas puses, mēs labprāt vēlētos atgūt ieguldītos līdzekļus pēc iespējas ātrāk, bet, no otras puses, jāatzīst, ka tīkla kapacitātes cenas Austrumos ir uzkāpušas līdz padebešiem, tāpēc tās noteikti jāpazemina. Patlaban maksājam Lattelekom par 34 Mbit no Stokholmas līdz Rīgai. Tas nozīmē, ka daļēji tieši šo nesamērīgo cenu dēļ, kāda ir Austrumos un jo īpaši Latvijā, ar interneta protokolu saistīto pakalpojumu attīstība ir atpalikusi. Interneta lietošanuvarētu krietni paplašināt ar lielāku tīkla kapacitāti un zemākām cenām. Tad arī Latvijas interneta pozīcijas uz kopējā Baltijas valstu fona noteikti uzlabosies.

- Vai esat iecerējis mainīt arī Telia Latvija stratēģiju?

- Tā jau ir mainījusies. Agrāk Telia Latvija bija daudz un dažādi stratēģiskie virzieni, bet tagad pilnībā koncentrējamies uz datu pakalpojumu sniegšanu gala lietotājiem. Tas nozīmē, ka piedāvājam arī uz IP bāzētus pakalpojumus. Firmai ir labas nākotnes izredzes un lielisks potenciāls. Strādāt kopā ar Telia Latvija komandu ir liels prieks. Šeit ir profesionāli, pieredzējuši darbinieki, kas prot uzminēt klientu vēlmes un saprasties no pusvārda.

Baltijas valstīs ir ļoti liels potenciāls, te ir augsts izglītības līmenis un nav iemesla, kāpēc būtu jāatpaliek no pārējās Eiropas - nedz ekonomikā, nedz telekomunikācijās. Ja Telia  neticētu Baltijas attīstībai, mūsu šeit nebūtu.

 

Gunta KĻAVIŅA

 

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001