Esam vienā ierakumu pusē ar klientu
Lattelekom Klientu apkalpošanas daļā (KAD) nobružātā saukļa
klients ir karalis vietā sen darbojas gluži cits, daudz dziļāks un patiesāks
princips: klients ir sadarbības partneris un domubiedrs. Īpaši tas attiecināms
uz Korporatīvo klientu apkalpošanas daļu, kur visus 400 savējos pazīst vaigā.
Šoruden Lattelekom Klientu apkalpošanas daļa jau piekto reizi pulcināja kopā
klientus un partnerus uz gadskārtējām Biznesa dienām. Par to, kādas tās bija
šoreiz un kas notiek aiz un ap tām, SP stāsta KAD Korporatīvo klientu
apkalpošanas daļas direktore Baiba PAEGLE.
Biznesa dienas, biznesa ikdiena
- Šis ir pirmais gads, kad ir radusies sajūta, ka spēja saprast
klientu no pusvārda nav tikai ilūzija vai sapnis, - saka Baiba Paegle. - Tik
sarežģītās lietās kā IT un telekomunikāciju bizness starp partneriem jāvalda ne
vien izpratnei, bet arī uzticībai. Es
ļoti labi apzinos, ka pirmie četri gadi bija tāds kā pārbaudes laiks mūsu
komandas profesionalitātei, kompetencei un godaprātam. Tas ir normāli, un man
prieks, ka visi kopā esam pierādījuši savu prasmi un varam strādāt ar pilnu
tvaiku. Esam vienā ierakumu pusē ar klientiem un mums ir tikai viens mērķis -
labi paveikts darbs. Tas ir īpaši svarīgi, ja ir tik lieli, integrēti projekti,
kādi vajadzīgi mūsu korporatīvajiem klientiem: uz šiem risinājumiem nereti
balstās viss bizness, un nav
iespējami ātrie pirkumi pēc principa ka
tik lētāk.
Šāgada Lattelekom Biznesa dienas nepavisam nelīdzinājās tām, kuras
pirms pieciem gadiem aizsāka šo labo tradīciju. Toreiz klientiem tika piedāvāta
informācija par jaunajiem pakalpojumiem, par norisēm pašā uzņēmumā, arī
speciālistu konsultācijas. Patiesībā pirmie četri gadi darbā ar biznesa
klientiem bijis tāds kā pirmais distances aplis. Šāgada Biznesa dienas bija kas
daudz vairāk nekā ierasts ikgadējs pasākums. Par to, ka uzņēmuma korporatīvo
klientu un lattelekomiešu sadarbība vērtējama ar gluži jaunu uzticības
mērauklu, liecināja tas, ka šoreiz par saviem projektiem stāstīja arī Lattelekom
klienti.
Baiba Paegle atzīstas, ka pirms Biznesa dienām bijušas bažas, vai
latiņa nav uzlikta par augstu: sešas sesijas divās dienās nozīmē gandrīz vai
seškārt lielāku sagatavošanās darbu un ciešu pārliecību, ka viss norit, kā
nākas. Bažām, protams, nebija pamata, jo gan pašu ļaudis, gan partneri bija
nopietni gatavojušies un visas informācijas bultas sasniedza mērķi, īpaši
tāpēc, ka katras sesijas tematika bija piegriezta pēc attiecīgās auditorijas
parametriem, interešu loka un sirdspukstu biežuma.
Uz jautājumu, kā gan starp daudzajiem projektiem un partneriem
bija iespējams izvēlēties Biznesa dienām
pašus trāpīgākos, Baiba Paegle atsmej, ka tie atradušies paši, jo
vienaldzīgo šajā vidē nav. - Par laimi, mums ir izdevies sameklēt aktīvus
cilvēkus, kam rūp sava reģiona, pagasta, cilvēku attīstība. - saka Baiba
Paegle.- Tie ir gaiši, izglītoti un ar lielām darbaspējām apveltīti ļaudis. Tie
arī ir tie galvenie lietu virzītāji. Bez dullajiem šī pasaule nevarētu
pilnvērtīgi eksistēt.
CSDD pozitīvā pieredze
Viena no saistošākajām Lattelekom klientu prezentācijām Biznesa
dienās bija par CSDD (Ceļu satiksmes drošības departaments) korporatīvo datu
pārraides tīklu. Varbūt to varētu saukt
pat par korporatīvā klienta sapņu projektu. Kāpēc? Tāpēc, ka tas pilnībā
sasniedzis iecerēto mērķi - efektīvu, ātru un produktīvu sasaisti ar darbam
nepieciešamajām datu bāzēm.
- CSDD projekta veiksmi
noteica pats CSDD, - ir pārliecināta Baiba Paegle, - jo tur strādā
profesionāli, tehniski izglītoti cilvēki, ir lielāka rīcības brīvība,
finansējumam un lēmumu pieņemšanai nav uzliktas birokrātiskas važas. Turklāt
CSDD ir pašiem sava vīzija, ko viņi grib sasniegt ar moderna datu tīkla
palīdzību. Mēs sapratāmies no pusvārda. Tas ir lieliski, ja piegādātājs un
pircējs var runāt vienā valodā. Mums atlika tikai apmierināt tās prasības, ko
klients precīzi definēja. Nav šaubu, ka tik labvēlīgā gaisotnē rezultāts var
būt tikai un vienīgi pozitīvs.
Kas gan šajā projektā tik īpašs? Teorētiski līdzīgos apstākļos to
pašu spētu panākt ikviens, ja vien prastu precīzi definēt mērķus un tos
sasniegt. Protams, ne mazāk svarīga loma ir arī progresīvajām tehnoloģijām.
1996. gadā CSDD viens no pirmajiem Latvijā sāka izmantot Lattelekom ātras datu
pārraides (2Mbit/s) tīklu. Līdz ar to bija panākts pirmais mērķis - datu
apmaiņas dinamika. Tomēr nekādi nevar teikt, ka jaunās tehnoloģijas ir CSDD
pašmērķis vai kā dažam labam citam - stilīguma pazīme. CSDD strādā nopietni
ļaudis un te darbojas gluži citi principi: laikus ieviest jaunās tehnoloģijas,
kad ar vecajām vairs nav iespējams efektīvi strādāt. Svarīgi izvēlēties no
jaunā ko tādu, lai tas būtu tikpat noderīgs un tālāk attīstāms arī perspektīvā.
CSDD pārstāvis Ģirts Rorbaks, kurš iepazīstināja ar uzņēmuma
projektu Biznesa dienās, teica, ka pavasarī, ieviešot CSDD vienoto biznesa
tīklu, tas uzņēmumu burtiski izglābis no sastrēguma, kuru radīja strauji
augošie datu apjomi. Tas bija īstais pakalpojums īstajā brīdī.
CSDD ir tiešais pieslēgums gan UR, gan komercķīlu reģistram, gan
ārvalstu transporta tīkla reģistram, un tas viss kopā efektīvi darbojas, ļauj
viegli un ātri konstatēt, vai, piemēram, no ārzemēm ievestais lietotais auto ir
tīrs, vai to var reģistrēt kā komercķīlu utt. Tātad cerētais rezultāts, kuru
devusi šo moderno tehnoloģiju ieviešana, ir sasniegts. Ir ļoti svarīgi,
lai katra mazā struktūra būtu valstiski
domājoša, atrastu savu vietu kopējā biznesa arhitektūrā un rīkotos tāpat kā
CSDD. Tad arī kopējā valsts pārvaldes vide būtu maksimāli sakārtota un bizness
varētu normāli attīstīties.
Progresa saliņas
Vērojot Latvijas moderno telekomunikāciju attīstības ainu, var
teikt, ka nav visu teritoriju aptverošas kopējas valsts infrastruktūras, ir
vienīgi Lattelekom datu pārraides tīkls. Kamēr nebūs vienota valstiska
risinājuma un finansējuma, piemēram, kopējiem pašvaldību, skolu, slimnīcu,
bibliotēku un citu iestāžu tīkliem, Latvijā joprojām būs tikai atsevišķas,
sakārtotas korporatīvo tīklu progresa saliņas.
Ne jau vienmēr pirmās pēc progresa tiecas bagātākās pašvaldības,
to dara aktīvākās. Galvenais ir veiksmīgi sākt, atrast vajadzīgo finansējumu un
uzstumt pirmo vezumu kalna galā. Pēc tam jau sokas krietni vieglāk. Sadarbībā
ar Lattelekom sākti darbi pie pašvaldību projektiem Alūksnē, Cēsīs, Gulbenē,
Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Kuldīgā (2. kārta), Liepājā, Madonā, Rēzeknē,
Saldū (2. kārta), Valmierā, Ziemeļkurzemē, Dundagā. Sācies arī darbs ar Rīgas
Domes projektu.
- Ideāli būtu, ja varētu radīt vienu institūciju, kas pārvaldītu
visu pašvaldību iestāžu korporatīvos
tīklus, - spriež Baiba Paegle. - Diemžēl tās ir ilūzijas. Šajos gados esam pārliecinājušies, ka nav neiespējamāka
uzdevuma, kā atrast loģisku iespēju un gribu dažādiem resoriem un ministrijām
sastrādāties vienota mērķa labā. Mēs baidāmies no centrtieces kā nelabais no
krusta, un līdz ar to iekrītam otrā grāvī. Šķiet, labāk saskaldīt valsts
finansējumus - katram pa drusciņai, un beigu beigās no tās drusciņas čiks vien
iznāk. Bet, ja radnieciskās institūcijas un kaimiņu rajoni kooperētos, meklētu
izeju kopīgi, domātu valstiski, ne tikai par savu mazo sētiņu, rezultāti
noteikti būtu pārliecinošāki.
IT stratēģija - labs palīgs biznesam
Progresīviem uzņēmējiem ar IT domāšanu viss ir kārtībā, jo daudzām
nozarēm IT risinājumi ir gandrīz vai eksistences līdzeklis. Piemēram, bankas un
finanšu institūcijas bez plašiem, sazarotiem tīkliem nespētu pilnvērtīgi
darboties pat Latvijā, nemaz jau nerunājot par ārpakalpojumiem (outsourcing).
Lattelekom bankām piedāvā gan savus datu centrus, gan liela pārraides ātruma pakalpojumus, gan tīklus filiāļu un
bankas automātu savienošanai. Nevarētu teikt, ka risinājumi katrai bankai
kardināli atšķiras, bet tos unificēt arī nedrīkst, jo katrai ir savas
īpatnības. Jāteic, ka šajā nozarē piesātinājums ar Lattelekom pakalpojumiem ir
stipri augsts.
Visinteresantākās un perspektīvākās ir IT firmas, kuru pamatbizness ir tieši atkarīgs no
vismodernākajām tīkla iespējām un ātrumiem. Tās piedāvā klientiem gan
programmatūru, gan atbalstu, gan interneta un IT pakalpojumus. Strauji attīstās
arī klasisko pakalpojumu nozaru infrastruktūra, jo būvuzņēmumi un lielveikalu
tīkli nāk pār Latviju kā milzu rullis. Lielveikalu loģistika darbojas kā vesela
rūpnīca, un tur bez IT nekādi neiztikt.
Ko sola ekspertu prognozes
Biznesa dienās pirmo reizi tika oficiāli prezentēti provizoriskie
Latvijas ekonomiskās attīstības tendenču pētījuma rezultāti, kuru pēc
Lattelekom Mārketinga daļas pasūtījuma izstrādājusi ekspertu grupa Dr. ekon.
Raitas Karnītes vadībā. Viens no galvenajiem pētījuma mērķiem ir potenciālā telekomunikāciju
pakalpojumu tirgus pieprasījuma prognoze līdz 2006. gadam.
Ekspertu prognozes liecina, ka no 2000. līdz 2006. gadam būs
vērojama stabila iekšzemes kopprodukta (IKP) augšupeja. Rīgas reģionā tas
pieaugs par 79, Kurzemes - par 35, Zemgales - par 24, Vidzemes - par 26, bet
Latgales - par 17 procentiem. Lai panāktu vienmērīgāku tautsaimniecības
attīstību, ekonomiskajām aktivitātēm ir jāatstāj Rīga un jāizplatās reģionos.
Lai to stimulētu, jāpanāk, lai darbs pārvietotos pie iedzīvotājiem, nevis otrādi.
Šis nosacījums vistiešākajā veidā saistīts arī ar telekomunikāciju un IT
nozares izplatību bez telpas ierobežojumiem.
Pētījuma optimistiskā prognoze - līdz 2006. gadam Latvijā
ekonomiski aktīvo iedzīvotāju būs par 15 000 vairāk, bet pesimistiskā -
izlīdzinājums sāksies tikai 2010. gadā.
- Esmu pesimistiska optimiste, - saka Baiba Paegle. - Ja
makroekonomikas skaitļus rēķina, ņemot vērā nacionālā kopprodukta bruto pieaugumu, optimistiski būtu, ja tie tiktu
proporcionāli sadalīti izglītībai, kultūrai, veselības aizsardzībai un visām
sociālajām vajadzībām. Tā cerēt, protams, ir naivi, jo, kā zināms, naudu
pievelk nauda, nevis tukšas kabatas. Tostarp nauda ienāks arī Lattelekom
konkurentu uzņēmumos. Tomēr kopumā man nav bažu par telekomunikāciju nozares
attīstību (un šis pētījums to apstiprina): tā ir un paliek viena no
nozīmīgākajām nozarēm, to var salīdzināt ar klasiski veiksmīgo tranzītbiznesa
nozari. Neviens pētījums nav panaceja, pēc kura noteikti jāvadās, bet šai
gadījumā tas bija vajadzīgs arī tādēļ, lai apstiprinātu, ka mūsu prognozes un
izraudzītais ceļš ir pareizs.
Gunta KĻAVIŅA
Lattelekom Klientu apkalpošanas daļā (KAD) nobružātā saukļa
klients ir karalis vietā sen darbojas gluži cits, daudz dziļāks un patiesāks
princips: klients ir sadarbības partneris un domubiedrs. Īpaši tas attiecināms
uz Korporatīvo klientu apkalpošanas daļu, kur visus 400 savējos pazīst vaigā.
Šoruden Lattelekom Klientu apkalpošanas daļa jau piekto reizi pulcināja kopā
klientus un partnerus uz gadskārtējām Biznesa dienām. Par to, kādas tās bija
šoreiz un kas notiek aiz un ap tām, SP stāsta KAD Korporatīvo klientu
apkalpošanas daļas direktore Baiba PAEGLE.
Biznesa dienas, biznesa ikdiena
- Šis ir pirmais gads, kad ir radusies sajūta, ka spēja saprast
klientu no pusvārda nav tikai ilūzija vai sapnis, - saka Baiba Paegle. - Tik
sarežģītās lietās kā IT un telekomunikāciju bizness starp partneriem jāvalda ne
vien izpratnei, bet arī uzticībai. Es
ļoti labi apzinos, ka pirmie četri gadi bija tāds kā pārbaudes laiks mūsu
komandas profesionalitātei, kompetencei un godaprātam. Tas ir normāli, un man
prieks, ka visi kopā esam pierādījuši savu prasmi un varam strādāt ar pilnu
tvaiku. Esam vienā ierakumu pusē ar klientiem un mums ir tikai viens mērķis -
labi paveikts darbs. Tas ir īpaši svarīgi, ja ir tik lieli, integrēti projekti,
kādi vajadzīgi mūsu korporatīvajiem klientiem: uz šiem risinājumiem nereti
balstās viss bizness, un nav
iespējami ātrie pirkumi pēc principa ka
tik lētāk.
Šāgada Lattelekom Biznesa dienas nepavisam nelīdzinājās tām, kuras
pirms pieciem gadiem aizsāka šo labo tradīciju. Toreiz klientiem tika piedāvāta
informācija par jaunajiem pakalpojumiem, par norisēm pašā uzņēmumā, arī
speciālistu konsultācijas. Patiesībā pirmie četri gadi darbā ar biznesa
klientiem bijis tāds kā pirmais distances aplis. Šāgada Biznesa dienas bija kas
daudz vairāk nekā ierasts ikgadējs pasākums. Par to, ka uzņēmuma korporatīvo
klientu un lattelekomiešu sadarbība vērtējama ar gluži jaunu uzticības
mērauklu, liecināja tas, ka šoreiz par saviem projektiem stāstīja arī Lattelekom
klienti.
Baiba Paegle atzīstas, ka pirms Biznesa dienām bijušas bažas, vai
latiņa nav uzlikta par augstu: sešas sesijas divās dienās nozīmē gandrīz vai
seškārt lielāku sagatavošanās darbu un ciešu pārliecību, ka viss norit, kā
nākas. Bažām, protams, nebija pamata, jo gan pašu ļaudis, gan partneri bija
nopietni gatavojušies un visas informācijas bultas sasniedza mērķi, īpaši
tāpēc, ka katras sesijas tematika bija piegriezta pēc attiecīgās auditorijas
parametriem, interešu loka un sirdspukstu biežuma.
Uz jautājumu, kā gan starp daudzajiem projektiem un partneriem
bija iespējams izvēlēties Biznesa dienām
pašus trāpīgākos, Baiba Paegle atsmej, ka tie atradušies paši, jo
vienaldzīgo šajā vidē nav. - Par laimi, mums ir izdevies sameklēt aktīvus
cilvēkus, kam rūp sava reģiona, pagasta, cilvēku attīstība. - saka Baiba
Paegle.- Tie ir gaiši, izglītoti un ar lielām darbaspējām apveltīti ļaudis. Tie
arī ir tie galvenie lietu virzītāji. Bez dullajiem šī pasaule nevarētu
pilnvērtīgi eksistēt.
CSDD pozitīvā pieredze
Viena no saistošākajām Lattelekom klientu prezentācijām Biznesa
dienās bija par CSDD (Ceļu satiksmes drošības departaments) korporatīvo datu
pārraides tīklu. Varbūt to varētu saukt
pat par korporatīvā klienta sapņu projektu. Kāpēc? Tāpēc, ka tas pilnībā
sasniedzis iecerēto mērķi - efektīvu, ātru un produktīvu sasaisti ar darbam
nepieciešamajām datu bāzēm.
- CSDD projekta veiksmi
noteica pats CSDD, - ir pārliecināta Baiba Paegle, - jo tur strādā
profesionāli, tehniski izglītoti cilvēki, ir lielāka rīcības brīvība,
finansējumam un lēmumu pieņemšanai nav uzliktas birokrātiskas važas. Turklāt
CSDD ir pašiem sava vīzija, ko viņi grib sasniegt ar moderna datu tīkla
palīdzību. Mēs sapratāmies no pusvārda. Tas ir lieliski, ja piegādātājs un
pircējs var runāt vienā valodā. Mums atlika tikai apmierināt tās prasības, ko
klients precīzi definēja. Nav šaubu, ka tik labvēlīgā gaisotnē rezultāts var
būt tikai un vienīgi pozitīvs.
Kas gan šajā projektā tik īpašs? Teorētiski līdzīgos apstākļos to
pašu spētu panākt ikviens, ja vien prastu precīzi definēt mērķus un tos
sasniegt. Protams, ne mazāk svarīga loma ir arī progresīvajām tehnoloģijām.
1996. gadā CSDD viens no pirmajiem Latvijā sāka izmantot Lattelekom ātras datu
pārraides (2Mbit/s) tīklu. Līdz ar to bija panākts pirmais mērķis - datu
apmaiņas dinamika. Tomēr nekādi nevar teikt, ka jaunās tehnoloģijas ir CSDD
pašmērķis vai kā dažam labam citam - stilīguma pazīme. CSDD strādā nopietni
ļaudis un te darbojas gluži citi principi: laikus ieviest jaunās tehnoloģijas,
kad ar vecajām vairs nav iespējams efektīvi strādāt. Svarīgi izvēlēties no
jaunā ko tādu, lai tas būtu tikpat noderīgs un tālāk attīstāms arī perspektīvā.
CSDD pārstāvis Ģirts Rorbaks, kurš iepazīstināja ar uzņēmuma
projektu Biznesa dienās, teica, ka pavasarī, ieviešot CSDD vienoto biznesa
tīklu, tas uzņēmumu burtiski izglābis no sastrēguma, kuru radīja strauji
augošie datu apjomi. Tas bija īstais pakalpojums īstajā brīdī.
CSDD ir tiešais pieslēgums gan UR, gan komercķīlu reģistram, gan
ārvalstu transporta tīkla reģistram, un tas viss kopā efektīvi darbojas, ļauj
viegli un ātri konstatēt, vai, piemēram, no ārzemēm ievestais lietotais auto ir
tīrs, vai to var reģistrēt kā komercķīlu utt. Tātad cerētais rezultāts, kuru
devusi šo moderno tehnoloģiju ieviešana, ir sasniegts. Ir ļoti svarīgi,
lai katra mazā struktūra būtu valstiski
domājoša, atrastu savu vietu kopējā biznesa arhitektūrā un rīkotos tāpat kā
CSDD. Tad arī kopējā valsts pārvaldes vide būtu maksimāli sakārtota un bizness
varētu normāli attīstīties.
Progresa saliņas
Vērojot Latvijas moderno telekomunikāciju attīstības ainu, var
teikt, ka nav visu teritoriju aptverošas kopējas valsts infrastruktūras, ir
vienīgi Lattelekom datu pārraides tīkls. Kamēr nebūs vienota valstiska
risinājuma un finansējuma, piemēram, kopējiem pašvaldību, skolu, slimnīcu,
bibliotēku un citu iestāžu tīkliem, Latvijā joprojām būs tikai atsevišķas,
sakārtotas korporatīvo tīklu progresa saliņas.
Ne jau vienmēr pirmās pēc progresa tiecas bagātākās pašvaldības,
to dara aktīvākās. Galvenais ir veiksmīgi sākt, atrast vajadzīgo finansējumu un
uzstumt pirmo vezumu kalna galā. Pēc tam jau sokas krietni vieglāk. Sadarbībā
ar Lattelekom sākti darbi pie pašvaldību projektiem Alūksnē, Cēsīs, Gulbenē,
Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Kuldīgā (2. kārta), Liepājā, Madonā, Rēzeknē,
Saldū (2. kārta), Valmierā, Ziemeļkurzemē, Dundagā. Sācies arī darbs ar Rīgas
Domes projektu.
- Ideāli būtu, ja varētu radīt vienu institūciju, kas pārvaldītu
visu pašvaldību iestāžu korporatīvos
tīklus, - spriež Baiba Paegle. - Diemžēl tās ir ilūzijas. Šajos gados esam pārliecinājušies, ka nav neiespējamāka
uzdevuma, kā atrast loģisku iespēju un gribu dažādiem resoriem un ministrijām
sastrādāties vienota mērķa labā. Mēs baidāmies no centrtieces kā nelabais no
krusta, un līdz ar to iekrītam otrā grāvī. Šķiet, labāk saskaldīt valsts
finansējumus - katram pa drusciņai, un beigu beigās no tās drusciņas čiks vien
iznāk. Bet, ja radnieciskās institūcijas un kaimiņu rajoni kooperētos, meklētu
izeju kopīgi, domātu valstiski, ne tikai par savu mazo sētiņu, rezultāti
noteikti būtu pārliecinošāki.
IT stratēģija - labs palīgs biznesam
Progresīviem uzņēmējiem ar IT domāšanu viss ir kārtībā, jo daudzām
nozarēm IT risinājumi ir gandrīz vai eksistences līdzeklis. Piemēram, bankas un
finanšu institūcijas bez plašiem, sazarotiem tīkliem nespētu pilnvērtīgi
darboties pat Latvijā, nemaz jau nerunājot par ārpakalpojumiem (outsourcing).
Lattelekom bankām piedāvā gan savus datu centrus, gan liela pārraides ātruma pakalpojumus, gan tīklus filiāļu un
bankas automātu savienošanai. Nevarētu teikt, ka risinājumi katrai bankai
kardināli atšķiras, bet tos unificēt arī nedrīkst, jo katrai ir savas
īpatnības. Jāteic, ka šajā nozarē piesātinājums ar Lattelekom pakalpojumiem ir
stipri augsts.
Visinteresantākās un perspektīvākās ir IT firmas, kuru pamatbizness ir tieši atkarīgs no
vismodernākajām tīkla iespējām un ātrumiem. Tās piedāvā klientiem gan
programmatūru, gan atbalstu, gan interneta un IT pakalpojumus. Strauji attīstās
arī klasisko pakalpojumu nozaru infrastruktūra, jo būvuzņēmumi un lielveikalu
tīkli nāk pār Latviju kā milzu rullis. Lielveikalu loģistika darbojas kā vesela
rūpnīca, un tur bez IT nekādi neiztikt.
Ko sola ekspertu prognozes
Biznesa dienās pirmo reizi tika oficiāli prezentēti provizoriskie
Latvijas ekonomiskās attīstības tendenču pētījuma rezultāti, kuru pēc
Lattelekom Mārketinga daļas pasūtījuma izstrādājusi ekspertu grupa Dr. ekon.
Raitas Karnītes vadībā. Viens no galvenajiem pētījuma mērķiem ir potenciālā telekomunikāciju
pakalpojumu tirgus pieprasījuma prognoze līdz 2006. gadam.
Ekspertu prognozes liecina, ka no 2000. līdz 2006. gadam būs
vērojama stabila iekšzemes kopprodukta (IKP) augšupeja. Rīgas reģionā tas
pieaugs par 79, Kurzemes - par 35, Zemgales - par 24, Vidzemes - par 26, bet
Latgales - par 17 procentiem. Lai panāktu vienmērīgāku tautsaimniecības
attīstību, ekonomiskajām aktivitātēm ir jāatstāj Rīga un jāizplatās reģionos.
Lai to stimulētu, jāpanāk, lai darbs pārvietotos pie iedzīvotājiem, nevis otrādi.
Šis nosacījums vistiešākajā veidā saistīts arī ar telekomunikāciju un IT
nozares izplatību bez telpas ierobežojumiem.
Pētījuma optimistiskā prognoze - līdz 2006. gadam Latvijā
ekonomiski aktīvo iedzīvotāju būs par 15 000 vairāk, bet pesimistiskā -
izlīdzinājums sāksies tikai 2010. gadā.
- Esmu pesimistiska optimiste, - saka Baiba Paegle. - Ja
makroekonomikas skaitļus rēķina, ņemot vērā nacionālā kopprodukta bruto pieaugumu, optimistiski būtu, ja tie tiktu
proporcionāli sadalīti izglītībai, kultūrai, veselības aizsardzībai un visām
sociālajām vajadzībām. Tā cerēt, protams, ir naivi, jo, kā zināms, naudu
pievelk nauda, nevis tukšas kabatas. Tostarp nauda ienāks arī Lattelekom
konkurentu uzņēmumos. Tomēr kopumā man nav bažu par telekomunikāciju nozares
attīstību (un šis pētījums to apstiprina): tā ir un paliek viena no
nozīmīgākajām nozarēm, to var salīdzināt ar klasiski veiksmīgo tranzītbiznesa
nozari. Neviens pētījums nav panaceja, pēc kura noteikti jāvadās, bet šai
gadījumā tas bija vajadzīgs arī tādēļ, lai apstiprinātu, ka mūsu prognozes un
izraudzītais ceļš ir pareizs.
Gunta KĻAVIŅA