Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Esam vienā ierakumu pusē ar klientu

   

 

Lattelekom Klientu apkalpošanas daļā (KAD) nobružātā saukļa klients ir karalis vietā sen darbojas gluži cits, daudz dziļāks un patiesāks princips: klients ir sadarbības partneris un domubiedrs. Īpaši tas attiecināms uz Korporatīvo klientu apkalpošanas daļu, kur visus 400 savējos pazīst vaigā. Šoruden Lattelekom Klientu apkalpošanas daļa jau piekto reizi pulcināja kopā klientus un partnerus uz gadskārtējām Biznesa dienām. Par to, kādas tās bija šoreiz un kas notiek aiz un ap tām, SP stāsta KAD Korporatīvo klientu apkalpošanas daļas direktore Baiba PAEGLE.

 

Biznesa dienas, biznesa ikdiena

- Šis ir pirmais gads, kad ir radusies sajūta, ka spēja saprast klientu no pusvārda nav tikai ilūzija vai sapnis, - saka Baiba Paegle. - Tik sarežģītās lietās kā IT un telekomunikāciju bizness starp partneriem jāvalda ne vien izpratnei, bet arī  uzticībai. Es ļoti labi apzinos, ka pirmie četri gadi bija tāds kā pārbaudes laiks mūsu komandas profesionalitātei, kompetencei un godaprātam. Tas ir normāli, un man prieks, ka visi kopā esam pierādījuši savu prasmi un varam strādāt ar pilnu tvaiku. Esam vienā ierakumu pusē ar klientiem un mums ir tikai viens mērķis - labi paveikts darbs. Tas ir īpaši svarīgi, ja ir tik lieli, integrēti projekti, kādi vajadzīgi mūsu korporatīvajiem klientiem: uz šiem risinājumiem nereti balstās viss bizness, un  nav iespējami  ātrie pirkumi pēc principa ka tik lētāk.

Šāgada Lattelekom Biznesa dienas nepavisam nelīdzinājās tām, kuras pirms pieciem gadiem aizsāka šo labo tradīciju. Toreiz klientiem tika piedāvāta informācija par jaunajiem pakalpojumiem, par norisēm pašā uzņēmumā, arī speciālistu konsultācijas. Patiesībā pirmie četri gadi darbā ar biznesa klientiem bijis tāds kā pirmais distances aplis. Šāgada Biznesa dienas bija kas daudz vairāk nekā ierasts ikgadējs pasākums. Par to, ka uzņēmuma korporatīvo klientu un lattelekomiešu sadarbība vērtējama ar gluži jaunu uzticības mērauklu, liecināja tas, ka šoreiz par saviem projektiem stāstīja arī Lattelekom klienti.

Baiba Paegle atzīstas, ka pirms Biznesa dienām bijušas bažas, vai latiņa nav uzlikta par augstu: sešas sesijas divās dienās nozīmē gandrīz vai seškārt lielāku sagatavošanās darbu un ciešu pārliecību, ka viss norit, kā nākas. Bažām, protams, nebija pamata, jo gan pašu ļaudis, gan partneri bija nopietni gatavojušies un visas informācijas bultas sasniedza mērķi, īpaši tāpēc, ka katras sesijas tematika bija piegriezta pēc attiecīgās auditorijas parametriem, interešu loka un sirdspukstu biežuma. 

Uz jautājumu, kā gan starp daudzajiem projektiem un partneriem bija iespējams izvēlēties Biznesa dienām  pašus trāpīgākos, Baiba Paegle atsmej, ka tie atradušies paši, jo vienaldzīgo šajā vidē nav. - Par laimi, mums ir izdevies sameklēt aktīvus cilvēkus, kam rūp sava reģiona, pagasta, cilvēku attīstība. - saka Baiba Paegle.- Tie ir gaiši, izglītoti un ar lielām darbaspējām apveltīti ļaudis. Tie arī ir tie galvenie lietu virzītāji. Bez dullajiem šī pasaule nevarētu pilnvērtīgi eksistēt.

 

CSDD pozitīvā pieredze

Viena no saistošākajām Lattelekom klientu prezentācijām Biznesa dienās bija par CSDD (Ceļu satiksmes drošības departaments) korporatīvo datu pārraides tīklu.  Varbūt to varētu saukt pat par korporatīvā klienta sapņu projektu. Kāpēc? Tāpēc, ka tas pilnībā sasniedzis iecerēto mērķi - efektīvu, ātru un produktīvu sasaisti ar darbam nepieciešamajām datu bāzēm.

 - CSDD projekta veiksmi noteica pats CSDD, - ir pārliecināta Baiba Paegle, - jo tur strādā profesionāli, tehniski izglītoti cilvēki, ir lielāka rīcības brīvība, finansējumam un lēmumu pieņemšanai nav uzliktas birokrātiskas važas. Turklāt CSDD ir pašiem sava vīzija, ko viņi grib sasniegt ar moderna datu tīkla palīdzību. Mēs sapratāmies no pusvārda. Tas ir lieliski, ja piegādātājs un pircējs var runāt vienā valodā. Mums atlika tikai apmierināt tās prasības, ko klients precīzi definēja. Nav šaubu, ka tik labvēlīgā gaisotnē rezultāts var būt tikai un vienīgi pozitīvs.

Kas gan šajā projektā tik īpašs? Teorētiski līdzīgos apstākļos to pašu spētu panākt ikviens, ja vien prastu precīzi definēt mērķus un tos sasniegt. Protams, ne mazāk svarīga loma ir arī progresīvajām tehnoloģijām. 1996. gadā CSDD viens no pirmajiem Latvijā sāka izmantot Lattelekom ātras datu pārraides (2Mbit/s) tīklu. Līdz ar to bija panākts pirmais mērķis - datu apmaiņas dinamika. Tomēr nekādi nevar teikt, ka jaunās tehnoloģijas ir CSDD pašmērķis vai kā dažam labam citam - stilīguma pazīme. CSDD strādā nopietni ļaudis un te darbojas gluži citi principi: laikus ieviest jaunās tehnoloģijas, kad ar vecajām vairs nav iespējams efektīvi strādāt. Svarīgi izvēlēties no jaunā ko tādu, lai tas būtu tikpat noderīgs un tālāk attīstāms arī perspektīvā.

CSDD pārstāvis Ģirts Rorbaks, kurš iepazīstināja ar uzņēmuma projektu Biznesa dienās, teica, ka pavasarī, ieviešot CSDD vienoto biznesa tīklu, tas uzņēmumu burtiski izglābis no sastrēguma, kuru radīja strauji augošie datu apjomi. Tas bija īstais pakalpojums īstajā brīdī.

CSDD ir tiešais pieslēgums gan UR, gan komercķīlu reģistram, gan ārvalstu transporta tīkla reģistram, un tas viss kopā efektīvi darbojas, ļauj viegli un ātri konstatēt, vai, piemēram, no ārzemēm ievestais lietotais auto ir tīrs, vai to var reģistrēt kā komercķīlu utt. Tātad cerētais rezultāts, kuru devusi šo moderno tehnoloģiju ieviešana, ir sasniegts. Ir ļoti svarīgi, lai  katra mazā struktūra būtu valstiski domājoša, atrastu savu vietu kopējā biznesa arhitektūrā un rīkotos tāpat kā CSDD. Tad arī kopējā valsts pārvaldes vide būtu maksimāli sakārtota un bizness varētu normāli attīstīties.

 

Progresa saliņas

Vērojot Latvijas moderno telekomunikāciju attīstības ainu, var teikt, ka nav visu teritoriju aptverošas kopējas valsts infrastruktūras, ir vienīgi Lattelekom datu pārraides tīkls. Kamēr nebūs vienota valstiska risinājuma un finansējuma, piemēram, kopējiem pašvaldību, skolu, slimnīcu, bibliotēku un citu iestāžu tīkliem, Latvijā joprojām būs tikai atsevišķas, sakārtotas korporatīvo tīklu progresa saliņas.

Ne jau vienmēr pirmās pēc progresa tiecas bagātākās pašvaldības, to dara aktīvākās. Galvenais ir veiksmīgi sākt, atrast vajadzīgo finansējumu un uzstumt pirmo vezumu kalna galā. Pēc tam jau sokas krietni vieglāk. Sadarbībā ar Lattelekom sākti darbi pie pašvaldību projektiem Alūksnē, Cēsīs, Gulbenē, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Kuldīgā (2. kārta), Liepājā, Madonā, Rēzeknē, Saldū (2. kārta), Valmierā, Ziemeļkurzemē, Dundagā. Sācies arī darbs ar Rīgas Domes projektu.

- Ideāli būtu, ja varētu radīt vienu institūciju, kas pārvaldītu visu  pašvaldību iestāžu korporatīvos tīklus, - spriež Baiba Paegle. - Diemžēl tās ir ilūzijas. Šajos gados esam  pārliecinājušies, ka nav neiespējamāka uzdevuma, kā atrast loģisku iespēju un gribu dažādiem resoriem un ministrijām sastrādāties vienota mērķa labā. Mēs baidāmies no centrtieces kā nelabais no krusta, un līdz ar to iekrītam otrā grāvī. Šķiet, labāk saskaldīt valsts finansējumus - katram pa drusciņai, un beigu beigās no tās drusciņas čiks vien iznāk. Bet, ja radnieciskās institūcijas un kaimiņu rajoni kooperētos, meklētu izeju kopīgi, domātu valstiski, ne tikai par savu mazo sētiņu, rezultāti noteikti būtu pārliecinošāki.

 

IT stratēģija - labs palīgs biznesam

Progresīviem uzņēmējiem ar IT domāšanu viss ir kārtībā, jo daudzām nozarēm IT risinājumi ir gandrīz vai eksistences līdzeklis. Piemēram, bankas un finanšu institūcijas bez plašiem, sazarotiem tīkliem nespētu pilnvērtīgi darboties pat Latvijā, nemaz jau nerunājot par ārpakalpojumiem (outsourcing). Lattelekom bankām piedāvā gan savus datu centrus, gan liela pārraides  ātruma pakalpojumus, gan tīklus filiāļu un bankas automātu savienošanai. Nevarētu teikt, ka risinājumi katrai bankai kardināli atšķiras, bet tos unificēt arī nedrīkst, jo katrai ir savas īpatnības. Jāteic, ka šajā nozarē piesātinājums ar Lattelekom pakalpojumiem ir stipri augsts.

Visinteresantākās un perspektīvākās  ir IT firmas, kuru pamatbizness ir tieši atkarīgs no vismodernākajām tīkla iespējām un ātrumiem. Tās piedāvā klientiem gan programmatūru, gan atbalstu, gan interneta un IT pakalpojumus. Strauji attīstās arī klasisko pakalpojumu nozaru infrastruktūra, jo būvuzņēmumi un lielveikalu tīkli nāk pār Latviju kā milzu rullis. Lielveikalu loģistika darbojas kā vesela rūpnīca, un tur bez IT nekādi neiztikt.

 

Ko sola ekspertu prognozes

Biznesa dienās pirmo reizi tika oficiāli prezentēti provizoriskie Latvijas ekonomiskās attīstības tendenču pētījuma rezultāti, kuru pēc Lattelekom Mārketinga daļas pasūtījuma izstrādājusi ekspertu grupa Dr. ekon. Raitas Karnītes vadībā. Viens no galvenajiem pētījuma mērķiem ir potenciālā telekomunikāciju pakalpojumu tirgus pieprasījuma prognoze līdz 2006. gadam.

Ekspertu prognozes liecina, ka no 2000. līdz 2006. gadam būs vērojama stabila iekšzemes kopprodukta (IKP) augšupeja. Rīgas reģionā tas pieaugs par 79, Kurzemes - par 35, Zemgales - par 24, Vidzemes - par 26, bet Latgales - par 17 procentiem. Lai panāktu vienmērīgāku tautsaimniecības attīstību, ekonomiskajām aktivitātēm ir jāatstāj Rīga un jāizplatās reģionos. Lai to stimulētu, jāpanāk, lai darbs pārvietotos pie iedzīvotājiem, nevis otrādi. Šis nosacījums vistiešākajā veidā saistīts arī ar telekomunikāciju un IT nozares izplatību bez telpas ierobežojumiem.

Pētījuma optimistiskā prognoze - līdz 2006. gadam Latvijā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju būs par 15 000 vairāk, bet pesimistiskā - izlīdzinājums sāksies tikai 2010. gadā.

- Esmu pesimistiska optimiste, - saka Baiba Paegle. - Ja makroekonomikas skaitļus rēķina, ņemot vērā nacionālā kopprodukta bruto  pieaugumu, optimistiski būtu, ja tie tiktu proporcionāli sadalīti izglītībai, kultūrai, veselības aizsardzībai un visām sociālajām vajadzībām. Tā cerēt, protams, ir naivi, jo, kā zināms, naudu pievelk nauda, nevis tukšas kabatas. Tostarp nauda ienāks arī Lattelekom konkurentu uzņēmumos. Tomēr kopumā man nav bažu par telekomunikāciju nozares attīstību (un šis pētījums to apstiprina): tā ir un paliek viena no nozīmīgākajām nozarēm, to var salīdzināt ar klasiski veiksmīgo tranzītbiznesa nozari. Neviens pētījums nav panaceja, pēc kura noteikti jāvadās, bet šai gadījumā tas bija vajadzīgs arī tādēļ, lai apstiprinātu, ka mūsu prognozes un izraudzītais ceļš ir pareizs.

 

Gunta KĻAVIŅA

 

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001