Kas kopīgs Rihardam Vāgneram un telekomunikācijām?

Kādā 1837. gada augusta dienā, kad telefons vēl nebija izgudrots, no kuģa Bolderājas ostā nokāpa 24 gadus vecs muzikants, lai uzņemtos kapelmeistara pienākumus Rīgas Pilsētas teātrī. Tas bija Rihards Vāgners. Kas viņam kopīgs ar telekomunikācijām vai, precīzāk, - Lattelekom? Dzīvesvieta.

Rihardu Vāgneru uz Rīgu uzaicināja teātra rakstnieks Kārlis fon Holtejs. Teātris, kurā Vāgneram bija jāstrādā, atradās Ķēniņu ielā, agrākajā Fitinghofa namā. Tā īpašnieks savulaik bija plaši pazīstams teātra un mūzikas mecenāts, viņa namā atradās arī pirmais profesionālais teātris Rīgā, kurp viņš aicināja slavenus mūziķus, dziedātājus un aktierus no visas Eiropas. R. Vāgners sāka darbu ar šī jaunā teātra atklāšanu 1837. gada 1. (13.) septembrī. Viņš atklāšanas izrādei bija komponējis āriju, kura publikai ļoti patika. 1838. gada 19. martā Vāgners sarīkoja lielu vokāli instrumentālu koncertu. Piekrišana bija liela, bet ieņēmumi tikko sedza izdevumus. Ziemu Vāgners vēl nodzīvoja tumšā un nemīlīgā dzīvoklī Kalēju ielā, bet 1838. gada pavasarī pārgāja dzīvot uz tirgotāja Bodrova namu Aleksandra ielā 9 (Brīvības un Dzirnavu ielas stūra divstāvu koka nama otrajā stāvā). Pie viņa bieži ciemojās tuvākie paziņas. Vāgners labi prata stāstīt anekdotes un atdarināt dažādas personas, tāpēc šādas saiešanas bija ļoti populāras. Vāgners daudz strādāja, vadīja simfoniskos koncertus ne tikai Rīgā, bet arī Jelgavā. Viņa galva bija pilna ar grandiozām idejām. Ar lielu aizrautību viņš 1838. gadā sāka komponēt operu Rienci, paredzot, ka to varētu iestudēt kādā lielā teātrī. Vāgners tā aizrāvās ar komponēšanu, ka vairs nesatikās ar Rīgas radošo sabiedrību. Vāgners saķildojās ar teātra personālu, viņu uztrauca teātra ļaužu tukšums un garīgais trulums, iedomība un iedzīvošanās kāre. Bija arī personīgie pārdzīvojumi – Holtejs uzmācās viņa sievai Minnai. Tā kā Holtejs cieta neveiksmi, viņš panāca, ka 1839. gada martā teātra direkcija darba līgumu ar Vāgneru pārtrauca. Būdami lielā naudas trūkumā, Vāgners ar Minnu 1839. gada jūlijā slepus šķērsoja Krievijas robežu un devās uz Parīzi. Rīgas Vācu teātris R. Vāgnera vadībā bija iestudējis vairāk nekā 20 vācu, itāliešu un franču komponistu operu. Operas Rienci komponēšanu Vāgners pabeidza 1840. gadā (Rīgā uzvesta 1878. gadā). Rīgā viņš bija sācis komponēt arī operu Klīstošais holandietis (pabeigta 1841., Rīgā uzvesta 1843. gadā). 1912. gadā Bodrova māju nojauca, bet tās vietā uzbūvēja arhitekta Eižena Laubes projektēto piecstāvu namu. Godinot Rihardu Vāgneru, Laube izveidoja kāpņu telpas logu vitrāžu ar komponista portretu un vēstījumu, ka šajā vietā (nojauktajā namā) 1838.–1839. gadā dzīvojis lielais vācu komponists un radījis operu Rienci. Nav precizēts, kurā gadā ēkas kāpņu telpā tika uzstādīta melna marmora plāksne ar uzrakstu “Richards Wagners: 1838–1839”. 1951. gadā ar Sakaru ministrijas t. s. pirmās (slepenās) daļas priekšnieka rīkojumu piemiņas plāksni un logu vitrāžu demontēja (ilgāku laiku tās atradās ēkas bēniņos, bet pēc tam pazuda). Šopavasar, 22. maijā, tieši Riharda Vāgnera dzimšanas dienā, tika atklāta jauna piemiņas plāksne un komponista portrets. Tos izgatavoja mākslinieks Vladimirs Zarenkovs. Pateicoties SIA Lattelekom atbalstam, R. Vāgnera vārds pēc 49 gadu pārtraukuma ir atkal celts godā.

Jāzeps LOČMELIS