Radioamatierisms jautājumos un atbildēs III

 

Vai radioamatieri izmanto internetu savstarpējiem sakariem?

 

Izmanto tāpat kā jebkuri citi cilvēki, bet internets un amatieru radiosakari ir ļoti atšķirīgi. Radioamatierisms ir nesavtīga aizraušanās ar vienu no zinātnes un tehnikas veidiem - radiotehniku, bet internets ir viens no komerciālajiem sakaru un informācijas veidiem, kurš plaši pieejams, jo tam nevajag īpašu zināšanu.

Radioamatieri paši bez starpniekiem nodibina sakarus. Interneta lietotājs tikai izmanto gatavu maksas sakaru kanālu. Viņa darbība tiek ierobežota ar dažādām, datoros ievadītām, programmām, bet vadības groži atrodas izplatītāju rokās.

Ja interneta izmantošanu salīdzina ar lidojumu pasažieru lainerī, tad amatieru radiosakarus var salīdzināt ar sporta lidmašīnas konstruēšanu un tās pilotēšanu.

 

Ko nozīmē radioamatieru teiktais: "pastrādāt ēterā", "strādāt ar tādu un tādu staciju"?

 

Strādāt ar tādu un tādu staciju - tas nozīmē nodibināt un kādu laiku uzturēt radiosakarus ar šo radiostaciju. Par strādāšanu ēterā radioamatieri sauc radiosakaru nodibināšanu ar kolēģiem, citu radiostaciju klausīšanos, lai novērtētu radioviļņu izplatīšanos un meklētu interesantus korespondentus.

 

Kas ir QSL kartīte?

 

Sekojot vecām, labām tradīcijām, radioamatieri pēc interesanta radiosakara ar pasta palīdzību nosūta cits citam kartītes, kuras apstiprina šo radiosakaru. QSL kartītē norāda notikušā kontakta tehniskos datus, t. i., datumu, laiku, frekvenci, izstarojuma klasi, dzirdamības kvalitāti u. c. Kartītes bieži tiek mākslinieciski krāšņi noformētas, uz tām var būt attēlotas pilsētas, dabas skati, radioamatiera fotogrāfija (pat kopā ar ģimeni), aparatūra, antenas utt., tāpēc daudzi radioamatieri tās krāj. Daudziem kolekcijās ir vairāki desmiti tūkstoši kartīšu no visām pasaules valstīm.

Burtu kombinācija QSL ir viens no telegrāfa koda saīsinājumiem ar nozīmi Apstiprinu uztveršanu.

 

Vai mana radiostacija netraucēs televīzijas uztveršanai vai interneta darbam?

Ja visu pareizi izdarīsiet un noregulēsiet, tad traucējumu nebūs. Drīzāk otrādi, datoru tīkls bieži rada traucējumus radiosignālu uztveršanai.

Ja televīzijas pārraidēm rodas kādi traucējumi, tad tas nenozīmē, ka vainīgs ir radioamatieris. Tam par iemeslu var būt lētu televizoru nepietiekamā noturība pret citu radiosignālu ietekmi vai TV antenas bojājumi. Traucējumi bieži rodas no apšaubāmas izcelsmes radiotelefoniem un citām nesertificētām sadzīves elektronikas ierīcēm.

 

Kādi eksāmeni jānokārto, lai iegūtu radioamatiera licenci?

 

Teorētiskais eksāmens sastāv no četrām daļām (tēmām): elektrotehnikas un radiotehnikas pamati, trafiks (radiosakaru kārtība un noteikumi), drošības tehnika un juridiskie jautājumi. Noliekot šādu eksāmenu, iegūsiet 4. kategorijas radioamatiera licenci ar tiesībām strādāt ultraīsviļņu diapazonos. Papildus nokārtojot pārbaudījumu Morzes koda uztveršanā pēc dzirdes un raidīšanā ar roku ar ātrumu 40 zīmes minūtē, iegūsiet 3. kategorijas radioamatiera apliecību ar tiesībām izmantot ne tikai ultraīsviļņu diapazonus, bet arī noteiktus īsviļņu diapazonus. Nākotnē, iegūstot operatora pieredzi un iemaņas, varat savas privilēģijas paplašināt, paaugstinot kategoriju uz otro un pēc tam uz pirmo, protams nokārtojot atbilstošus eksāmenus.

Valsts elektrosakaru inspekcijā (www.vei.lv) var iegādāties sīki izklāstītu materiālu, kurā uzskaitītas tēmas, pēc kurām var sagatavoties eksāmenam, kā arī saņemt informāciju par eksāmenu norises kārtību un laiku.

 

Vai eksāmeni ir grūti?

 

Ne pārāk. Lai apgūtu visu nepieciešamo materiālu, pietiek ar vidusskolās apgūstamo zināšanu apjomu, kaut gan ir bijuši gadījumi, kad eksāmenus sekmīgi nokārto pat bērni.

Godīgi sakot, tikai ar tām zināšanām, kuras nepieciešamas trešās vai ceturtās kategorijas eksāmena sekmīgai nokārtošanai, nepietiek, lai pilnīgi droši un pārliecināti sāktu radioamatiera darbību.

Tāpēc, no vienas puses, nav vērts baidīties un vēlams nopietni gatavoties, tad eksāmens nekādas problēmas nesagādās. No otras puses, nevajag kļūt pārāk pašpārliecinātam pēc sekmīgi nokārtota eksāmena. Ir jāsaprot, ka amatiera licences iegūšana ir tikai pats sākums ceļā uz meistarību un zināšanām.

 

Kāpēc radioamatierus dala dažādās kategorijās?

 

Būtu labi, ja katrs radioamatieris vēl pirms pirmās iziešanas ēterā zinātu un prastu visu, kas nepieciešams (tas ir tas līmenis, kāds vajadzīgs, lai saņemtu 1. kategorijas licenci). Tomēr, ja tāda prasība būtu obligāta, tad iesācējiem iegūt radioamatiera licenci būtu ļoti grūti. Tādēļ tiem, kuri ieinteresējas par amatieru sakariem, tiek piedāvāta iespēja sākumā izmēģināt spēkus salīdzinoši ierobežotos apstākļos (ne pārāk noslogotos diapazonos ar nelielas jaudas raidītājiem), noliekot vienkāršotus (trešās vai ceturtās kategorijas) eksāmenus.

Uzkrājot sākotnējo praktisko pieredzi, darbojoties ēterā un padziļinot zināšanas, amatieris var paaugstināt kategoriju līdz otrajai un tādā veidā saņemt gandrīz visas privilēģijas, kādas var būt piešķirtas amatieru radiostacijas īpašniekam. Daudzus tāds stāvoklis apmierina visu turpmāko dzīvi. Ja cilvēks grib iegūt atļauju strādāt ar visiem atļautajiem sakaru veidiem pilnīgi visos diapazonos, kas ir iedalīti radioamatieriem, turklāt ar paaugstinātu raidītāja jaudu, tad viņam ir jāpierāda, ka ir apguvis visus amatieru sakaru smalkumus un labas radiotehniskās zināšanas, t. i., nolikt pirmās kategorijas eksāmenus.

Tādējādi dalījumu dažādās kategorijās nevajadzētu uzskatīt par pazemošanu vai tiesību ierobežošanu, bet pilnīgi pretēji - tas ir atvieglinājums, sakaru administrācijas (LVEI) solis pretī jaunajiem radioamatieriem. Ja ir liela vēlēšanās, praktiski jebkurš var noiet ceļu no trešās līdz pirmajai kategorijai 5-6 gados, bet, ja ir labvēlīgi apstākļi (daudz brīva laika, dotības, izglītība), tad arī 3-4 gados.

 

Vai iespējams iztikt bez Morzes koda zināšanas?

 

Jā, ir iespējams iztikt. Lai iegūtu 4. kategorijas radioamatiera apliecību, telegrāfa kodu var nezināt, bet ar šo licenci drīkst strādāt tikai ultraīsviļņu diapazonos. Tiesības strādāt ne vien ultraīsviļņos, bet arī  īsviļņos iegūst tikai tie, kuri prot telegrāfa kodu uztvert ar dzirdi un raidīt ar roku (3. kategorija, kā arī 1. un 2. kategorija). Tādi ir starptautiskie noteikumi. Apgūt Morzes telegrāfa kodu nav tik sarežģīti kā šķiet, sevišķi, ja ir iespēja mācīties, izmantojot tam paredzētas datorprogrammas, kuru nav mazums. Līdz ar to iegūsiet daudz vairāk tiesību un interesantu iespēju darbībai ēterā.

 

Kāpēc jākārto eksāmeni, jāmācās Morzes kods, ja visu to pašu bez jebkādām rūpēm var darīt, izmantojot CB (Citizen band) radiostaciju 27 MHz diapazonā?

 

Tas ir kļūdains uzskats. Atļauja izmantot CB radiostaciju neparedz tiesības sākt jebkādus eksperimentus un nodibināt tālus sakarus. CB radio ir paredzēts vienīgi, lai nodrošinātu vietējos sadzīves radiosakarus un jālieto tikai rūpnieciski izgatavota un sertificēta aparatūra. Piemēram, lai uzturētu sakarus starp tūrisma pārgājiena dalībniekiem vai starp tuviniekiem, kad esat darbā, bet viņi - mājās vai vasarnīcā. Pret šo sakaru veidu jāizturas kā pret mobilajiem telefoniem, tikai mazāk attīstītu un lētāku.

CB nekādā veidā nav saistīts ar radioamatierismu.

 

Kāds radiouztvērējs vajadzīgs, lai dzirdētu amatieru stacijas?

 

Parastais radiouztvērējs nepalīdzēs. Ir vajadzīgs uztvērējs, kas pārklāj vismaz vienu no radioamatieriem atvēlētajiem īsviļņu diapazoniem un ir spējīgs uztvert vienjoslas modulācijas (SSB) signālus, vai ultraīsviļņu šaurjoslas frekvenču modulācijas uztvērējs ar 145-146 MHz diapazonu (bet ar tā palīdzību, visdrīzāk, varēsiet izdzirdēt tikai vietējo radioamatieru savstarpējās sarunas).

Iesākumam varētu mēģināt sameklēt kādu vecu armijas īsviļņu radiouztvērēju. Vairums no tiem nebija paredzēti SSB uztveršanai, tomēr visi ar lielākiem vai mazākiem panākumiem to var darīt, ja uzstāda pārslēdzēju darbam ŅĖĆ (telegrāfa, CW) režīmā. Lielākā daļa lampu uztvērēju ir diezgan apjomīgi, toties ir izturīgi, nav dārgi, un ir viegli remontējami.

Cits ceļš - pašam uzbūvēt vienkāršu, bet iesākumam noderīgu īsviļņu radiouztvērēju ar 2-3 mikroshēmām, ar 5-6 tranzistoriem vai pat ar 2-3 radiolampām. Sākumā pilnīgi pietiek ar vienu vai diviem diapazoniem, antenai izmantojot dažus metrus garu vada gabalu. Vienkāršu konstrukciju apraksti bieži sastopami radioamatieru žurnālos. Īpaši daudz to bija 70.-80. gadu krievu žurnālā Radio.

Uztvērēju, kas speciāli paredzēts visu amatieru īsviļņu diapazonu uztveršanai, protams, var nopirkt gatavu. Taču šāda japāņu mantiņa nebūs lēta (no 300 $ un vairāk).

Visbiežāk amatieru radiostaciju darbu var dzirdēt 14,0...14,35 MHz vai 21,0...21,45 MHz frekvenču diapazonos dienas laikā un 3,5...3,8 MHz vai 7,0...7,1 MHz - naktī. Katra šī diapazona sākums (viena trešdaļa) tiek izmantots telegrāfa sakariem (Morzes ābece), bet pārējās 2/3 - radiotelefonijai (SSB), kā arī citiem amatieru sakaru veidiem.

 

Gadījuma pēc esmu iegādājies norakstītu armijas radiostaciju. Gribu izmēģināt nodibināt dažus sakarus ar radioamatieriem, pirms izlemju, vai ir vērts kārtot visādas atļaujas...

 

Labāk nemēģiniet! Jebkura iziešana ēterā bez oficiālās atļaujas ir nopietns likumu pārkāpums. Ja jūs notvers (varbūtība ir ļoti augsta), tad, kā minimums, būs jāšķiras no savas rotaļlietiņas un arī no prāvas naudas summas. Pēdējos gados ir bijuši daži tādi gadījumi.

Radioamatieri jau no pirmā jūsu vārda atklās, ka esat nelegālis un neviens neuzturēs ar jums radiosakarus, iegūto aparatūru varat izmantot tikai uztveršanai.

 

 

Mārtiņš BUDREIKO (YL3GFM),

Jurijs BALTINS (YL2DX)

www.dx.ardi.lv