Jauno zemju meklējumos

 

Mēness - zelta lode debesīs. Cik daudz romantisku domu, cerību, ideju tam veltīts! Nokļūt uz tā bija daudzu sapnis, taču tas piepildījās tikai dažiem. No 1969. līdz 1972. gadam uz Mēness pabija 12 ASV astronauti. Kas notika pēc tam? Lai arī attālums no Zemes līdz Mēnesim nav liels - tikai 380 000 kilometru - un kosmosa kuģis to var veikt četrās dienās, tomēr kopš tā laika neviens cilvēks uz Mēness vairs nav izkāpis.

 

NASA Mēness izpētes programma

1961. gada 21. aprīlī par pirmo cilvēku, kas pabijis kosmosā, kļuva PSRS kosmonauts Jurijs Gagarins. Mazliet vēlāk, 1961. gada 25. maijā, ASV prezidents Džons Kenedijs izvirzīja mērķi amerikāņiem nolaisties uz Mēness tās pašas desmitgades nogalē. Tas pacilāja un saliedēja cilvēkus un mobilizēja rūpniecību, kas bija visai neparasti miera laikam.

Amerikāņu cerības piepildījās. 1969. gada 20. jūlijā kosmosa kuģis Apollo 11 nolaidās uz Mēness. Šoreiz ASV apsteidza Padomju Savienību un kļuva par pirmo valsti, kuras pilsoņi bija izkāpuši uz Mēness virsmas.

Programma Apollo paredzēja arī Mēness bāzu izveidi. Ja iecerētais būtu piepildījies, tad 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā uz Mēness strādātu 50-100 cilvēku. Taču programmu pārtrauca. Un tikai tagad, pēc ceturtdaļgadsimta, zinātnieki cenšas to atjaunot. 

1994. gadā amerikāņu starplanētu zonde Clementine izpētīja, ka pati piemērotākā vieta ilglaicīgai bāzei būtu Mēness dienvidpola rajonā, kur gandrīz visu laiku spīd saule, līdz ar to bāzi būtu vieglāk apgādāt ar enerģiju. 1998. gada janvārī kāda cita amerikāņu zonde Lunar Prospecto tur lielā daudzumā atrada ledu.

Agrāk uzskatīja, ka uz Mēness nav ūdens. Lunar Prospecto atklājums bija ļoti nozīmīgs, jo ledu varēs izmantot ūdeņraža ieguvei raķešu dzinējiem un nevajadzēs ņemt līdzi milzīgus degvielas krājumus. Ledu varēs atkausēt un lietot arī pašu kosmonautu vajadzībām. Turklāt uz Mēness atrodas tādi civilizācijas attīstībai svarīgi derīgie minerāli kā titāns, magnijs, alumīnijs un silīcijs. Tādējādi Mēness apdzīvošanas perspektīvas ir krietni palielinājušās, bet izmaksas - samazinājušās.

 

Mēness apgūšanas projekti

Šobrīd pasaules zinātnieki piedāvā grandiozus Zemes pavadoņa apgūšanas plānus. Izmantojot Mēness resursus, varētu ražot visu to pašu, ko uz Zemes. Un, lai gan Mēness apgūšana ir kļuvusi lētāka, tomēr tā izmaksās miljardiem sterliņu mārciņu. Kurš gan uzdrošināsies ieguldīt līdzekļus tik fantastiskā pasākumā!?

Džims Bensons, kāds veiksmīgs ASV uzņēmējs, uzskata, ka Mēness apgūšanas projektus varētu finansēt privātuzņēmumi.

- Šie projekti jāveic tā, lai tie nestu peļņu. Pirmkārt, būtu jāizveido Mēness infrastruktūra. Iespējams, ka Mēnesim būs jānogaršo visefektīvākais kokteilis - kapitālisma un zinātnes sajaukums.

Bensons ir tik pārliecināts par Mēness apdzīvošanas drudža neizbēgamību, ka jau tagad ceļ biroju Kalifornijas dienvidos, kur atradīsies Zemes kontroles punkts. Pirmā kompānija, kurai izdosies realizēt izvērstu, peļņu nesošu kosmisko projektu, mainīs cilvēku uzskatus par kosmosu. Pietiktu pat ar vienu privātu komerciālo lidojumu, lai kosmoss kļūtu pieejams visiem.

 

Mēnesi apbūvēs robots - celtnieks

Lai nokļūtu uz Mēness, būtu vajadzīgi daudzkārtējas izmatošanas pasažieru kosmosa kuģi. Taču pirms tur apmetīsies cilvēki, jāatrisina vēl daudzas problēmas. Mēness iekarošanas pionieri būs mašīnas ar mākslīgo intelektu - mašīna ar četriem riteņiem, kura autonomi ar lāzeru un videokameru palīdzību orientējas apkārtnē. Autonomā navigācija notiek bez cilvēka klātbūtnes. Nokļuvis uz Mēness, robots meklēs derīgos izrakteņus, apstrādās un nosūtīs zinātnisko informāciju. Tomēr, lai šāds robots varētu nosēsties uz Mēness, būtu jāatrod vismaz 20 miljonu dolāru finansējums.

Umars Ramahali, kāds Mēness apdzīvošanas piekritējs, radījis robotu, kurš spēj izpētīt ne tikai apkārtni. Tas var savākt Mēness virskārtas daļiņas un putekļus speciālā tvertnē un, fokusējot Saules starus uz to, radīt dažāda izmēra un formas celtniecības materiālus. Izmantojot putekļus kā celtniecības materiālu, varēs ietaupīt miljardiem sterliņu mārciņu, jo vienas tonnas materiālu nogāde uz Mēness izmaksā 15 miljonu sterliņu mārciņu. Pēc Ramahali rēķiniem pusgada laikā robots uzcels duci mājokļu, kuros varēs apmesties pirmie Mēness iedzīvotāji.

 

90 dienu eksperiments tērauda kamerā

Tomēr tas nav viss, kas nepieciešams dzīvošanai uz Mēness. Astronauti var ilgi dzīvot orbitālajās stacijās, taču tās dreifē netālu no Zemes, tāpēc nepieciešamos krājumus var atjaunot. Pārtikas piegāde no Zemes ir ļoti dārga, un pirmajiem Mēness iedzīvotājiem vajadzēs pašiem nodrošināt sevi ar visu nepieciešamo.

NASA 1997. gadā uzaicināja četrus brīvprātīgos pavadīt 90 dienas 7 metrus platā tērauda kamerā. Viņi bija pilnīgi atrauti no ārpasaules. Brīvprātīgie ātri adaptējās, vienīgais, par ko viņi sūdzējās, bija tas, ka ir pārak liela šaurība un nav iespējams pavadīt laiku vienatnē. Zinātnieki šajās 90 dienās veica nopietnus eksperimentus. Viens no mērķiem bija uzzināt, vai uz Mēness varēs audzēt augus. Gadā cilvēks patērē apmēram 900 kg pārtikas. Lai izdzīvotu, iemītniekiem jāizaudzē kaut vai daļa no nepieciešamā. Zinātnieki uzskata, ka tas ir iespējams.

Tā kā uz Mēness nav atmosfēras, augus audzēs slēgtās telpās. Jau tagad audzēšanai kosmosā ir izveidota īpaša pundurkviešu šķirne Apogejs. Tai ir īss stiebrs, taču tā dod labu ražu. Galvenais noteikums - visu diennakti augiem jābūt apgaismotiem. Ja augšanas vietā tiks uzturēts augsts ogļskābās gāzes līmenis, labība uzdīgs un sazels ātrāk nekā uz Zemes.

Kamerā barības šķīdumā auga batātes. Šādi varēja vieglāk kontrolēt saņemtos barības elementus un paātrināt augu augšanu. Turklāt zinātnieki plāno audzēt kosmosā arī tomātus, kartupeļus, sojas pupas, rīsus un citas kultūras. Ir paredzēts kosmosā audzēt arī zivis.

 

Kosmiskais tūrisms

Jau tagad kosmiskajā tūrismā tiek ieguldīti miljoni sterliņu mārciņu. Dažas kompānijas ir izstrādājušas kosmosa viesnīcu celtniecības projektus. Tiks uzbūvētas augstas celtnes, kurām pāri sliesies milzīgi silīcija un ūdens kupoli. Telpas būs plašas, augstiem griestiem, apzaļumotas. Gaisa mitrināšanai tiks ierīkotas strūklakas, ūdenskritumi, visur tecēs strautiņi.

Protams, ir padomāts arī par ekskursijām ārpus bāzes. Tas gan izmaksās miljardiem sterliņu mārciņu, tomēr kompānijas cer, ka pēc 30 gadiem šādās viesnīcās, kur vienas diennakts uzturēšanās maksa būs 1000 sterliņu mārciņu, pulcēsies tūkstošiem tūristu.

Ja kosmosa tehnoloģijas turpmāk attīstīsies tikpat strauji kā pirms 30 gadiem - Apollo laikmetā - , uz Mēness dzīvos no 10000 līdz 100 000 cilvēku. Bet vai tie būs tādi cilvēki, kādus pazīstam šobrīd? Vienalga, vai cilvēki dosies uz Mēnesi vai kur citur kosmosā, viņu fiziskais veidols mainīsies citādas gravitācijas, saules gaismas un gaisa iedarbības dēļ. Apmēram pēc divām trim paaudzēm Mēness iedzīvotāji kļūs par divām pēdām garāki nekā Zemes iedzīvotāji un viņiem būs daudz mazāk muskulatūras. Diezin, vai šie cilvēki varēs atgriezties uz Zemes. Un tomēr gan jau atradīsies arī tādi, kam tas nebūs būtiski. Galvenais ir sākt celtniecību.

 

Mēness - sākumpunkts jaunai kosmosa izpētes ērai

Jaunu teritoriju apgūšanas alkas var izplatīties pa visu Saules sistēmu. Mēness varētu kļūt par sākumpunktu jaunai kosmosa izpētes ērai. Uz tā ir visi nepieciešamie metāli aviokosmiskajai celtniecībai. Nākotnē alumīnijs, titāns, magnijs būs vajadzīgi, lai varētu uzcelt kosmiskos kuģus, kuri dosies uz Marsu, Jupiteru, Venēru vai citām planētām. Šādu kuģu radīšana uz Zemes un nosūtīšana ir ļoti dārgs process. Tur ražošana būtu daudz lētāka, jo Mēness gravitācija ir mazāka, līdz ar to ražošanai tiek patērēts mazāk enerģijas.

 Startējot no Mēness virsmas, kosmosa kuģiem paātrinājums būs tik liels, ka droši varēs doties nezināmo zemju meklējumos. Mēness kļūs par Saules sistēmas centru, par galveno cilvēces ārpuszemes balstu. Mēness izmantošanas robežas nosaka tikai mūsu iztēle. Nākotnes tehnoloģiju iespējas ir tik visaptverošas, ka vairs nav iespējams pateikt, kas ir reāli un kas ne.

 

Atis KALNARĀJS

Informācija apkopota pēc interneta materiāliem