Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Televīzijas renesanse

   

New Page 1

Digitālās televīzijas attīstība pasaulē

 

Pazīstami trīs galvenie TV izplatīšanas veidi. Retranslācija caur satelītu, izmantojot individuālās bļodas antenas, kabeļu līnijas, pa kurām pārraides nodrošina īpašas firmas, un klasiskais t. s. virszemes apraides veids, TV signālam izplatoties no raidītāja antenas torņiem tieši uz mājas jumta Jagi antenu. Šie skatītāju piesaistē konkurējošie paņēmieni jau kopš 1998. gada pakāpeniski sāk izmantot digitālo tehnoloģiju. Šai rakstā aplūkots, kā TV tehnoloģijas digitalizējas, īpašu uzmanību pievēršot trešajam TV izplatīšanas veidam, t. i., virszemes apraidei.

 

Nedaudz vēstures

Televīzija (TV) izgājusi vairākus attīstības etapus. Pagājušā gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados bija pazīstama mehāniskā televīzija. Sabiedrība gan to uzskatīja tikai par zinātniski tehnisku kuriozu, un plašu izplatību tā neguva. Trīsdesmito gadu otrajā pusē sāka ieviesties elektroniskā TV – mums jau ierastā melnbaltā TV, kas kļuva masveidīga gan tikai pēc 2. pasaules kara. Piecdesmito gadu sākumā startēja krāsu TV (1953. gadā ASV, NTSC standartā). Tā bija uz priekšu un atpakaļ savietojama ar melnbalto TV. Uz priekšu savietojama tāpēc, ka ar parastiem melnbaltiem uztvērējiem varēja skatīties krāsu TV pārraides (protams, melnbaltos attēlos), bet atpakaļsavietojama tāpēc, ka jaunie krāsu TV spēja uztvert arī vecās melnbaltās pārraides. Krāsu TV – NTSC, SECAM un PAL standartos – plaši izplatījusies pasaulē, bet melnbalto TV esam jau piemirsuši. Lai gan savietojamības princips darbojās labi, sākotnēji krāsu TV attīstījās ļoti lēni.

 

Mūsdienas

Mūsdienās TV ieiet jaunā attīstības fāzē. Tā ir digitālā TV (DTV). Varenāko elektronisko ierīču un iekārtu koncernu un firmu uzmanības centrā tagad ir ne tikai datori, bet arī mobilo tālruņu nākošās paaudzes, telekomunikāciju tīkli un... DTV. Mums ierastā, parastā jeb t. s. analogā TV (ATV) savā attīstībā apstājusies. ATV sistēmu uzlabojumi (piemēram, Super NTSC, PAL+ u. c.) jau ir pagātne. ATV vairs netiek modernizēta. Viss jaunais, progresīvais ar vērsumu gan uz attēla izšķirtspējas, gan visdažādāko interaktīvo pakalpojumu apjoma palielināšanu tagad tiek realizēts uz digitālās tehnoloģijas bāzes.

 

Kāpēc?

Visiem galvenajiem sabiedrības plašsaziņas veidiem ir tendence uz konverģenci, t. i., saplūšanu. Šeit noteicošais spēks, protams, ir dators, kas nu jau aptvēris gandrīz visas cilvēka darbības jomas. Spēcīgs konverģences stimuls ir ciparu integrālo mikroshēmu (IMS) nepieredzēti straujā attīstība. Nu jau vienā digitālā IMS tiek apvienoti 30 un vairāk miljonu tranzistoru 1 GHz un augstākā taktsfrekvencē! Ar šīm IMS pildītais IBM superdators Blue Gene teju teju spēs veikt 1 kvadriljonu kalkulāciju sekundē! Svarīgi, ka šo fantastisko progresu (sk. arī SP 2000/1, 24. lpp.), kas nosaka tālāku datoru miniaturizēšanos un signālu apstrādes procesa funkcionālo iespēju palielināšanos, pavada IMS caurmēra cenu kritums.

 

Nesavietojamība

Minēto iemeslu dēļ radiofonija un sevišķi TV spiesta revidēt tehnisko bāzi, visus līdzekļus ieguldot tikai digitālā tehnoloģijā. Mēs nu jau labu laiku, šķiet, būtu klausījušies digitālo radio un skatījušies DTV, ja vien analogais radio un digitālais radio, kā arī ATV un DTV atbilstu savietojamības principam. Diemžēl ATV un DTV ir nesavietojamas sistēmas, nedaudz pārspīlējot, līdzīgi kā mehāniskā un elektroniskā TV. Ikviena lieka signāla A/D un D/A transformācija ir nevēlama. Šķietamo uztverošo iekārtu savietojamību (tikai no skatītāju viedokļa) rada videoinženieru un pētnieku radošā izdoma: ja mūsdienu (nevis vecam PSRS laika!) ATV uztvērējam pievieno nelielu papildbloku, t. s. digitālo kastīti (Digital jeb D-box), tas iegūst spēju uztvert DTV pārraides. Taču faktiski DTV sistēmas pilnvērtīgai darbībai jāmaina gan raidošās aparatūras, gan uztverošo iekārtu struktūra. Protams, signālu pievade raidītājiem, t. i., valsts mēroga signālu sadales tīklam, arī jābūt digitālam.

 

Amerikāņu koncepcija

Nesavietojamības dēļ, lai gan ATV jau atrodas mūža norietā, ļoti pārdroši un riskanti ir noteikt precīzus ATV slēgšanas laikus. Dažās valstīs to tomēr dara. ASV, piemēram, FCC (Federal Communication Committee) – Federālā komunikāciju komiteja, iestāde, kas kontrolē TV attīstību ASV, paredz ATV pārraides beigt ar 2006. gadu. Taču pašlaik DTV progress nav pietiekami straujš. Autoru aizdomas par traucējošiem faktoriem diemžēl attaisnojušās (sk. arī SP 2000/3, 23. lpp.). Nu jau daudzi speciālisti atzīst, ka DTV standarts Amerikas Savienotajās Valstīs izvēlēts neveiksmīgi (sk., piemēram, [1]). Otrkārt, arī DTV attīstības koncepcija – tūlīt no 525 rindu klājuma ATV attēla ar lēcienu pāriet uz augstas izšķirtspējas digitālo TV attēlu (HDTV) ar klājumu virs 1000 rindām – šķiet, nav bijusi īsti pārdomāta.

Protams, celt attēla kvalitāti visaugstākajā pakāpē bija prestiža lieta, taču aizmirsta, ka tik nopietnai operācijai nepieciešama aparatūras maiņa ne tikai raidošajā, bet arī uztverošajā galā – tātad pilnīgi jaunu uztvērēju iegāde. Ar D-kastītēm, kuras vēl dažuviet subsidē digitālās raidorganizācijas, vien te izlīdzēties nevar. Tāds DTV uztvērējs ir sarežģīts un specializēts dators, tāpēc nevar gaidīt, sevišķi DTV attīstības sākumā, ka tā cena būtu zemāka par viskvalitatīvāko galda datoru. Panasonic HDTV uztvērēji maksā 1800÷2800 $. Vidējais amerikānis gaida, kad cena samazināsies, jo pagaidām ir nopirkti tikai apmēram 600 000 digitālo HDTV uztvērēju.

 

Eiropiešu koncepcija

Eiropieši izvēlējušies citu DTV attīstības ceļu. Ar strauju pāriešanu uz HDTV jau vienreiz apdedzinājušies (neveiksmīgais MAC-HDTV projekts 90. gadu sākumā), DTV attīstības noteicēji Eiropas Savienībā nolēmuši visupirms ieviest standarta DTV (SDTV), kas nodrošina tikai nedaudz labāku attēla kvalitāti, salīdzinot ar pašreizējo ATV 625 rindu klājuma attēlu. Galvenais uzsvars tiek likts uz racionālu frekvenču kanālu izmantošanu (katrā ATV kanālā varēs skatīt četras SDTV programmas!) un jaunu interaktīvu pakalpojumu sniegšanu (sākot no TV programmu gida, e-pasta, e-veikala līdz pat piekļuvei internetam). Saprotams, arī Eiropā tālākās DTV attīstības stratēģiskais mērķis paliek HDTV, taču tās ieviešana atlikta nedaudz attālākā nākotnē, acīmredzot, uz šīs dekādes beigām.

 

Galvenie DTV standarti

Videoinženieru sapnis par vienotu pasaules DTV standartu diemžēl nav piepildījies. Dažādu standartu eksistence ir jau pasaules mēroga traucējošs faktors. Tāpēc nav brīnums, ka citu TV signālu izplatīšanas vidū virszemes apraides veids atpaliek. Ņemot vērā, ka dažādas valstis var izvēlēties atšķirīgus skaņas pavadījuma standartus – piemēram, MPEG-1 II, MPEG-2 AAC, Dolby AC-3 u. c. (sk. SP 2000/3, 26-29. lpp. un SP 2000/4, 31-33. lpp.) –, draud izveidoties pat DTV standartu Bābele! Viens mierinājums gan TV globālistiem paliek – visi standartu izstrādātāji atzinuši par ļoti labu esam videosignālu kompresijas un kodēšanas paņēmienu MPEG-2, sagādājot tam nepieredzēti triumfālu pasaules akceptu. Bez šīs kompresijas nebūtu iespējams DTV signālus iespiest ATV paredzētajā frekvenču joslā (SP 1998/4, 17-19. lpp.).

Un tā aplūkosim galvenos, pasaulē izplatītākos DTV sistēmu standartus:

·amerikāņu ATSC

·eiropiešu DVB,

· un japāņu ISDB,

kuri atšķiras cits no cita ar veidu, kā nesējfrekvencei tiek uzsēdināti pārraidāmie signāli (t. i., nesēja modulācijas paņēmieni).

 

ATSC (Advanced Television Systems Committee)

Savā laikā progresīvo 525 rindu klājuma attēla standartu amerikāņi lieto jau kopš 1940. gada, kad Eiropā vēl lietoja attēla izvērsumu 405 un 441 rindā. Arī pārejot uz krāsu TV NTSC standartu, melnbaltās un krāsu TV savietojamības dēļ 525 rindu klājums tika saglabāts. Tāpēc amerikāņi visasāk izjuta attēla skaidruma palielināšanas nepieciešamību – ieviest HDTV. Laikam ritot un datortehnikai vētraini attīstoties, videoinženieriem kļuva skaidrs, ka izveidot HDTV sistēmu ar saprātīgu perspektīvu nākotnē var tikai uz digitālās tehnoloģijas bāzes.

Pie šīm problēmām nopietni strādāja kopš 1987. gada, kad speciāla komisija sāka izvērtēt dažādās firmās un koncernos (sk. arī SP 1998/4, 19.-21. lpp.) izstrādātās DTV sistēmas. Tā rezultātā 1995. gadā FCC pieņēma konsorcija Grand-Alliance izstrādāto kompromisa variantu – ATSC. Šis DTV standarts, iespējams, tiks pieņemts arī Kanādā, Meksikā, kā arī Dienvidkorejā, Taivānā un Filipīnās – valstīs ar ATV NTSC krāsu standartu (sk. tabulu). ATSC standartā vienas nesējfrekvences amplitūdu modulē astoņos atšķirīgos līmeņos, pie kam, tāpat kā ATV sistēmās, tiek modulēta tikai viena sānu josla (Vestigial Side Band), jo otra tiek nospiesta. Ar šo t. s. 8VSB modulācijas paņēmienu 6 MHz ATV frekvenču kanālā izdodas iespiest 19 Mbit/s plūsmu. DTV skaņas pavadījums tiek kodēts Dolby AC-3 standartā.

Četros galvenajos pārraides tīklos (ABC, CBS, NBS, FOX) gadu pēc pārraižu sākšanas darbojās 60 digitālie TV raidītāji, bet šī gada pavasarī – jau 182. Pašlaik uz digitālo pārraides veidu ik dienas caurmērā pāriet divas raidstacijas. Taču iepriekš aplūkoto traucējošo faktoru iespaidā daudzi privāto TV īpašnieki nesteidz NTSC ATV raidītājus nomainīt ar dārgo HDTV digitālo aparatūru.

 

DVB (Digital Video Broadcasting)

1991. gadā tika izveidota digitālās TV izstrādes grupa, kuras sastāvā iegāja Eiropas valstu raidorganizācijas, ražotāji un varas orgānu pārstāvji, kas vēlāk pārdēvējās par DVB projekta veicinātājorganizāciju, kurai pievienojās daudzas valstis ārpus Eiropas. 1995. gadā tika izstrādāts standarts digitālām satelītpārraidēm – DVB-S (S – Satellite), gadu vēlāk – digitālām kabeļpārraidēm – DVB-C (C – Cable), kā arī digitālām virszemes apraides vajadzībām – DVB-T (T – Terrestrial, t. i., Zemes, tiek tulkots – virszemes).

 

DVB-T priekšrocības

DVB-T izmanto progresīvo daudzu nesējfrekvenču (COFDM) (sk. SP 1998/2, 11.-13. lpp. un SP 2001/1, 26.-28. lpp.) amplitūdas - fāzes modulāciju (t. s. 16 vai 64 QAM). Vairāki tūkstoši nesējfrekvenču, katra no kurām nes tikai maksimālās bitu plūsmas (24 Mbit/s atbilstoši 8 MHz TV kanālam) daļu – dažus kbit/s – , tiek izvietotas relatīvi atšķirīgos laika intervālos. Nevēlamie atstarotie signāli uztvērējā pienāk tukšajās laikspraugās (t. s. aizsargintervālos) un tiek nospiesti. Tā tiek panākta galvenā priekšrocība iepretī ATSC – novērsta iespējamā attēla izsmērēšanās (vairākkārtējais attēls) radioviļņu daudzceļu izplatīšanās dēļ, kas sevišķi novērojama lielas pilsētas apstākļos. Otra priekšrocība – stabila uztveršana kustīgos transporta līdzekļos.

DVB-T skaņas pavadījumam izmanto MPEG-1 II slāni (SP 2000/3, 26.-29. lpp.).

 

ISDB (Integrated Services Digital Broadcasting)

ISDB-T apzīmējuma atšifrējums pauž Japānā pieņemtā DTV virszemes apraides standarta galveno ideju. Dažādi informācijas pārraides veidi – video, audio un dati –, kas var būt gan saistīti, gan nesaistīti ar pārraidāmajām DTV programmām, veido vienotu (Integrated) sadzīves informācijas pakalpojumu jeb dienestu (Services) digitālo pārraižu plūsmu (Digital Broadcasting).

Jāatceras, ka pirmā valsts, kas praktiski īstenoja augstas izšķirtspējas TV pārraides, bija Japāna. Jau 1988. gada septembrī no Seulas (Dienvidkoreja) uz Japānu caur satelītu tika pārraidītas Olimpiskās spēles HDTV izpildījumā (Japānā zem High-Vision nosaukuma). Attēlu ar 1125 rindu klājumu pārraidīja MUSE (Multiple SubNyquist Sampling Encoding) analogi digitālo metožu hibrīdsistēmā, ko izstrādāja NHK (Nippon Hose Kyokai) – Japānas raidīšanas korporācijas laboratorijās. High-Vision sistēmai bija 1,3 miljoni abonentu.

Pagājušās dekādes otrajā pusē Japānā, tāpat kā Eiropā un Amerikā, tika izstrādāta pilnīgi digitāla TV: ISDB-T standarts. Tas arī izmanto daudzu nesējfrekvenču modulāciju (BST-COFDM), kur pirmā saīsinājuma nozīme ir Band Segmented Transmission, un daudzējādā ziņā tas ir līdzīgs Eiropas DVB-T standartam. Taču ISDB-T vienlaikus pielāgots kā DTV, tā digitālās radiofonijas vajadzībām. Šim standartam izstrādāti trejādi uztvērēji:

·integrēts HDTV uztvērējs ar 5,6 MHz joslas COFDM demodulatoru un palielinātu (pat virs 40 collām pa diagonāli) ekrānu, kuram pieejami visi pakalpojumu veidi;

·viegls, portatīvs DTV uztvērējs ar 5,6 MHz joslas COFDM demodulatoru un parasta lieluma ekrānu (apmēram 20 collu),

·un kabatas uztvērējs ar 432 kHz joslas COFDM demodulatoru, kam ir neliels displejs un kas paredzēts galvenokārt skaņas pārraidēm un datiem.

ISDB-T standartu paredzēts ieviest lielākajās pilsētās ar 2003. gadu, bet caur satelītu ISDB pārraides notiek kopš pagājušā gada nogales. ISDB-T standartā segmentēto joslu pārraide nodrošina maksimālu attēla kvalitāti, ja ir spēcīgs signāls. Uztverot vājāku signālu, kvalitāte ir sliktāka, taču attēls joprojām ir skatāms. ATSC un DVB-T standartu īpatnība turpretī ir tāda, ka attēls ir augstvērtīgs, bet, signālam samazinoties līdz noteiktam sliekšņa līmenim, attēls izzūd. Atšķirībā no ATSC un DVB-T japāņu ISDB-T standartam paredzēts MPEG-2 AAC skaņas pavadījums (SP 2000/3, 26.-29. lpp.).

 

Stāvoklis Eiropā

Lielbritānija

DTV ieviešanas sacensībās līderpozīcijas no ASV pārtvērusi Lielbritānija, kura pārraides sāka 1998. gada novembrī ar sešiem programmu komplektiem (t. s. multipleksiem). Datu firma Informa Media prognozē, ka Lielbritānija līdera pozīcijas saglabās vēl vairākus gadus (1. zīm.). TV kompānija ONdigital abonentu piesaistē pratusi pārspēt kabeļtelevīzijas firmas: pērnā gada beigās ONdigital lepojās ar miljonu abonentu.

Summējot visus TV izplatīšanas veidus, 27 procenti britu skatītāju jau izbauda DTV jaukumus. Lielbritānijā strauji attīstās īpašas DTV interneta pakalpojumu firmas (Bush, NTL, Sega u. c.), katra piedāvājot savu D-kastītes konstrukciju un iespējas (2. zīm.). Tehnoloģisko pētījumu firma Forrester prognozē, ka datorinterneta lietotāju skaits Lielbritānijā turpmākajos gados sasniegs 52 procentus, bet līdz 2004. gada beigām visizplatītākā pieeja internetam kļūs nevis dators, bet DTV.

Zviedrija

Otrā valsts Eiropā, kas 1999. gada aprīlī sāka DTV pārraides. Tiek pārraidīti četri multipleksi. Sākot valsts digitalizācijas trešo fāzi, TV kompānija Teracom paplašina tās digitālo tīklu ar uzlabotas drošības THOMCAST 2,5 kW UHF raidītājiem, palielinot apraides teritoriju no 50 līdz 70 procentiem.

Zviedrijā un tai sekojošās valstīs neizmanto 2k nesējfrekvenču COFDM modulācijas sistēmu kā Liebritānijā, bet gan 8k nesējfrekvenču modulāciju, kas atvieglo SFN (Single Frequency Network), vienas frekvences tīkla organizāciju, nodrošinot plašākas iespējas reģionālo programmu maiņām. Kopš 2000. gada oktobra zviedru DTV skatītājiem ar SENDA platformu iespējams sērfot internetā, izmantojot franču firmas SAGEM D-papildbloku.

Spānija

DTV ieviesta kopš 2000. gada maija ar 14 programmu nacionālo apraidi. DTV operators Onda Digital darbojas Spānijas raidorganizācijas Retevision paspārnē, kas jau pagājušās dekādes nogalē izstrādāja digitālā tīkla projektu. Tagad tiek īstenota plāna otrā fāze. Valstī izvietoti 3000 raidītāju, īstenojot SFN tīklu četros frekvenču kanālos. Raidītāju jauda caurmērā nav liela – 100 W, ar dažiem izņēmumiem līdz 2 kW. Madrides rajonā jaunu četrprogrammu multipleksu nodrošina firma QUIERO.

Itālija

Itālijas parlamenta apakšpalāta beidzot pieņēmusi komunikāciju balto grāmatu. Vienošanās tika panākta pēc apmēram 10 gadu ilgām publiskām debatēm, un tā nosaka likumus un standartus digitālo tehnoloģiju ieviešanai TV un radiofonijā, sākot ar 2005. gadu.

Baltā grāmata paredz, ka DTV ieviešanas eksperimentālā fāze ilgs līdz 2002. gada 31. decembrim, kurā ar atvieglotiem noteikumiem varēs piedalīties firmas bez licencēm. Valdība subsidēšot TV skatītājus D-boksu iegādei (76,50 eiro).

Somija

2000. gada 1. septembrī sāktie DTV eksperimentālie raidījumi sekmīgi pabeigti – Somijā šī gada augusta beigās oficiāli sāka DTV pārraides. Tiks raidīti trīs multipleksi: YLE – piecas programmas; Alma Media (MTV3) – divas programmas; Nelonen – viena programma. Visiem multipleksiem jābūt pilnīgi aizpildītiem, sākot ar 2001. gada 1. decembri. Izveidota TV kompānija Plateo OY, kas strādās ar abonentiem visos trijos multipleksos, izmantojot norvēģu Conax nosacītās piekļuves sistēmu. Ar DTV noklāta teritorija, kurā dzīvo 70 procentu Somijas iedzīvotāju. Somijā pieņemta DVB MHP (Multimedia Home Platform), kas sadārdzinās D-kastīšu cenu, tāpēc, šķiet, bez subsīdijām TV skatītājiem iztikt būs grūti.

Krievija

1999. gada decembrī Krievijas Sakaru ministrijas kolēģija pieņēma dokumentu Stratēģija pārejai no ATV uz DTV pārraidēm Krievijā. Saskaņā ar to DTV ieviešana sadalāma trīs posmos:

2000.-2001. gadam, kad paredzēts izveidot DTV eksperimentālās zonas, kurās organizē DVB-T eksperimentālās pārraides;

2002.-2005. gadam, kad paredzēts sākt ciparu aparatūras sērijveida ražošanu un reģionālo digitālo tīklu izveidi,

2005.-2015. gadam, kad iecerēts izveidot kopēju Krievijas DVB-T tīklu.

Jāpiezīmē, ka Krievijā vienlaikus tiek veikti priekšdarbi alternatīvas televīzijas sistēmas izstrādei, kas sevī ietvertu japāņu ISDB-T un amerikāņu ATSC DTV standartu vislabākās īpašības. Turklāt šādai alternatīvai sistēmai visos rādītājos jābūt ne tikai labākai par ATSC, bet arī saderīgai ar to!

Latvija

Latvijā, nomainot novecojušās t. s. radioreleju līnijas, kas savienoja Rīgu ar reģionālajiem centriem (Kuldīgu, Ventspili, Liepāju, Valmieru, Rēzekni, Daugavpili), 2000. gadā izveidots valsts mēroga digitālo signālu sadales un savākšanas tīkls, kas nodrošina video un audio signālu, kā arī datu pārraidi virzienā no Rīgas un uz Rīgu (SP 2000/3, 23. lpp.). Nākošgad Rīgā paredzētas DTV izmēģinājumu pārraides DVB-T standartā. Sākotnēji DTV pārraides tiks organizētas Rīgā un tās apkārtnē vienā frekvenču kanālā, pārraidot četras galvenās TV programmas – 1.LTV, 2.LTV, LNT un TV3, bet vēlāk - 6 frekvenču kanālos, piedāvājot skatītājiem 24 programmu paketi. Pēc izmēģinājumu pārraidēm reģionālajās zonās 2003.-2006. gadā iecerēts ieviest DTV pārraides visā Latvijā, izmantojot 52 raidītājus.

Pie mums attīstās arī digitālā satelīttelevīzija. Jau šogad iespējams skatīt analogo programmu TV3 digitālā variantā caur satelītu Sirius 5°R, ko organizē zviedru kompānija MTG (Modern Times Group) TV1000 sistēmas ietvaros.

Lielākās kabeļu televīzijas (BaltcomTV, Telia Multicom) ir izveidojušas un paplašina optisko kabeļu tīklu lai savienotu galvas stacijas. BaltcomTV paralēli izplatīšanai lieto Microwave Multipoint Distribution System (MMDS) sistēmu. Pašreiz TV programmas tiek izplatītas analogā formātā. Veicot investīcijas gala aparatūras nomaiņā, var pāriet uz DTV programmu izplatīšanu savos tīklos.

SIA Lattelekom, ieviešot jaunās tehnoloģijas telefonu centrāles ar Asymmetrical Digital Subscriber Line (ADSL) klientu pieslēgumu, varēs piedāvāt DTV pakalpojumus pa saviem pieslēguma tīkliem, kuri papildus nodrošinās arī datu pārraides [3].

Portugāle

Valdība cer izveidot raidorganizāciju konsorciju, kas spēs nodrošināt DTV pārraides un pārvaldīt kanālus, izmantojot frekvenču joslu lielāko daļu. Tas būs it kā protekcionisma vietā, lai būtu drošība, ka Portugāle nekļūs par laupījumu ārzemju daudzkanālu operatoriem. Nav vēl nolemts, kā nodrošināties, lai pāri palikušie TV kanāli paliktu nacionālā pārvaldījumā. Tiks izsludinātas divas DTV izsoles: viena – jau darbībā esošām raidorganizācijām (RTP, SCIC u.c.), otra rezervēta jauniem kanāliem vēl pieejamā frekvenču joslā. Izsolē piedalīsies holdinga kompānija SAG un Siemens Portugāles filiāle.

*

Šogad Eiropā DTV tiek sākta arī valstīs ar ļoti blīvu kabeļtelevīzijas tīklu un plaši izplatītu satelīttelevīziju: Vācijā, Beļģijā un Holandē. Arī Norvēģijā, Īrijā un Krievijā pārraides uzsākšot šogad. Nākamgad vai vēlāk – Horvātijā, Itālijā, Ungārijā, Čehijā, Francijā, Grieķijā, Ukrainā, Portugālē, Lietuvā, Polijā, Romānijā, Slovēnijā (sk. arī tabulu). Jāpiezīmē, ka Vācija izvēlējusies 16 QAM (code rate 2/3) modulāciju, protams, DVB-T ietvaros (skat. SP2/2001, 16. – 18. lpp.).

 

Citur pasaulē

Argentīna 1998. gadā izšķīrās par labu ATSC standartam, bet pēc pēdējām prezidenta vēlēšanām šī izvēle tiek pārvērtēta.

Austrālija ilgstoši nevarēja izlemt, kuram DTV standartam dot priekšroku. Tas nosaka ļoti gauso startu. Tagad pieņemts DVB-T, bet koncepcija īpaša – ar uzsvaru uz HDTV pārraidēm un Dolby AC-3 skaņas pavadījumu. Japāņu Matsushita eksperti gan prognozē, ka 2005. gadā 24 procenti Austrālijas TV skatītāju lietos SDTV, bet tikai 1 procents – HDTV. ATV paredzēts slēgt 2009. gadā [2].

Brazīlijā pēc rūpīgas eksperimentālas pārbaudes priekšroka tiks dota DVB-T standartam, lai gan nebūtu pārsteigums, ja izvēlētos ISDB-T, jo pašlaik šai jomā Brazīlijā izvērsta aktīva Japānas firmu darbība.

Dienvidkoreja atkārtojusi savu piesaisti ATSC standartam, lai gan ieviešanas tempi ir gausi un daudzi speciālisti atbalsta Eiropas DVB-T. Pagājušā gada septembrī sāktas ATSC izmēģinājumu pārraides. 2004. gadā paredzēts investēt 66 miljonus USD, lai HDTV pārraides noturētu 10 stundu nedēļā. 2005. gadā šo laiku cer dubultot.

Indija akceptējusi DVB-T, taču skaņas pavadījumam tiks izmantots MPEG-2 AAC kodēšanas veids.

Kanāda un Meksika izmantos amerikāņu ATSC standartu.

Ķīna kavējas DTV standarta izvēlē. Paredzams, ka ap 2010. gadu Ķīna ar vairāk nekā 100 miljoniem abonentu būs visveiksmīgākais tirgus ne tikai DTV aparatūras ražotājiem, bet arī SDTV un HDTV programmu veidotājiem [2].

Singapūrā pieņemts DVB-T standarts, kas tiek ieviests šogad. DTV attīstības otrajā fāzē tiek veikti eksperimenti, lai nodrošinātu augstvērtīgu attēlu kustīgos transporta līdzekļos.

Taivāna arī piekritusi izmantot ATSC. Izmēģinājumu pārraides ilgst četras stundas dienā. Gada beigās sāks darboties valsti aptverošs HDTV kanāls.

Taizemē pieņemts DVB-T standarts. Notiek izmēģinājumu eksperimenti.

Digitālās TV džins izlaists no pudeles arī Āfrikas kontinentā. Nigērija un Dienvidāfrikas Republika akceptējušas DVB-T standartu un sākušas izmēģinājumus.

 

Arnolds VĪTOLS, speciāli SP

 

Informācijas avoti

1. B. Box. IEEE SPECTRUM, 2001, Feb, 65-67.

2. Ch. Woodman. Multichannel News Internat. 2001, Jan, 32.

3. G. Spunde. Privāta komunikācija.

 

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001