Seni fakti

 

Svarīgāko notikumu hronoloģija

 

Pirms 215 gadiem, 1786. gada 23. jūlijā, atklāja pasta satiksmi starp Rīgu un Bolderāju.

 

Pirms 210 gadiem, 1791. gada 22. septembrī, dzimis Maikls Faradejs, angļu fiziķis un ķīmiķis. Miris 1867. gada 25. augustā.

 

Pirms 200 gadiem, 1801. gada 21. septembrī, dzimis Boriss Jakobi, fiziķis un elektrotehniķis, pirmā rakstošā telegrāfa aparāta izgudrotājs.

 

Pirms 170 gadiem, 1831. gada 29. augustā, angļu fiziķis Maikls Faradejs atklāja elektromagnētiskās indukcijas parādības, kas deva iespēju izveidot elektrosakarus.

 

Pirms 145 gadiem, 1856. gada 10. jūlijā, Horvātijā, garīdznieka ģimenē dzimis Nikola Tesla. Ieguvis bakalaura grādu, bet trūcīgo apstākļu dēļ tālāko izglītošanos pārtraucis. No 1881. gada strādājis Ungārijas telegrāfa sabiedrībā, iesniedzot daudzus priekšlikumus telefona sakaru uzlabošanai. Viņa dzīves sapnis bija konstruēt maiņstrāvas motoru. Pēc gada pārgājis darbā Edisona firmas Parīzes nodaļā. Izgudrojis maiņstrāvas elektromotoru, bet apsolīto prēmiju nav saņēmis, tāpēc devies uz ASV meklēt taisnību. Strādājis pie Edisona. 1887. gada 12. oktobrī iesniedzis divus pieteikumus patentiem par tolaik ļoti aktuālām problēmām – Elektroenerģijas pārraide ar maiņstrāvu un Maiņstrāvas elektromotors. Ar šiem diviem un 800 citiem izgudrojumiem N. Tesla kļuva ne tikai bagāts, bet arī slavens. Miris 1943. gada 7. janvārī. Belgradā ir izveidots Nikolas Teslas muzejs. Viņa vārdā nosaukta magnētiskās indukcijas mērvienība (1 Tesla = magnētiskā indukcija, pie kuras caur 1 kvadrātmetra laukumu plūst 1 Vēberu liela magnētiskā plūsma).

 

Pirms 135 gadiem, 1866. gada 8. septembrī, pabeigti Transatlantijas telegrāfa kabeļa būvdarbi. Kabeļa būvdarbi dažādu sarežģījumu dēļ ilga 12 gadu.

 

Pirms 130 gadiem, 1861. gada 19. jūlijā, ar Vidzemes gubernatora rīkojumu izveidoja Cēsu apriņķa pastu. Tas pastāvēja līdz 1903. gada 23. aprīlim. Cēsu pastam bija savas pastmarkas.

 

Pirms 115 gadiem, 1886. gada 9. augustā, Cēsīs kalēja ģimenē dzimis Aleksandrs Tīpainis. Mācījies Millera reālskolā un telegrāfistu kursos. Strādājis Rīgas telegrāfā un Ventspils telefona tīklā. Pēc Tērbatas telefona rūpnīcas apmeklēšanas viņa dzīves sapnis bija izveidot telefonu ražošanas rūpnīcu. 1919. gada 10. jūnijā Pasta un telegrāfa Virsvaldes direktors izdeva pavēli A. Tīpainim izveidot Galvenās darbnīcas. Darbu sāka pieci amatnieki. Strādājošo skaits ar katru gadu pieauga. Pēc 10 gadiem Galvenās darbnīcas bija kļuvušas pasaulslavenas un konkurēja ar septiņām ārvalstu firmām. No 1932. gada darbnīcu nosaukums bija Valsts elektrotehniskā rūpnīca (VEF). Tīpaiņa dzīve bija traģiska – 1931. gadā apmelojumu dēļ tika atbrīvots no direktora amata, 1949. gadā viņu kopā ar ģimeni deportēja. Atzīmējot VEF 50 gadu jubileju, direktors A. Egle prasīja no Tīpaiņa rakstisku piekrišanu par VEF nosaukšanu V. Ļeņina vārdā (bet ne A. Tīpaiņa vārdā!). Vai tad Tīpainis drīkstēja nepiekrist?! Aleksandrs Tīpainis nomira 1974. gada 18. janvārī ar rūgtumu sirdī – kamēr viņš bija dzīvs, neviens nepateica paldies par slavenā VEF radīšanu.

 

Pirms 90 gadiem, 1911. gada 23. septembrī, tika veikts pirmais gaisa pasta sūtījums.

 

Pirms 45 gadiem, 1956. gada 14. augustā, tika pabeigti pirmā transatlantijas telefona kabeļa būvdarbi. Līnijas oficiālā atklāšana notika 25. septembrī. Amerikas telegrāfa kompānijas valdes priekšsēdētājs pulksten 11.00 pacēla klausuli un teica: – Runā Kreigs no Ņujorkas. Lūdzu, pasauciet misteru Hilu no Londonas! – Londonā bija plkst. 16.00. Hils atbildēja: – Vai tas esat jūs, mister Kreig? Es priecājos dzirdēt jūsu balsi! – Un viss. Sāka darboties 36 kanālu sistēma, kura savienoja divus kontinentus – Ameriku un Eiropu. Līdz tam telefona sarunām izmantoja radiotelefonu. Tiesa, vairāku izlūkdienestu darbinieki publikācijās lielījās par savu varoņdarbu, kad II pasaules kara laikā pieslēgušies pie Amerikas – Eiropas telefona kabeļa (kurš vēl nemaz nebija projektēts) un noklausījušies sarunas.

Minētais telefona kabelis bija 20. gadsimta vissarežģītākā cilvēka izgudrotā iekārta. Starp abiem kontinentiem bija divi kabeļi. Pa vienu raidīja frekvenču joslu 20–260 kHz (rietumu – austrumu virziens), pa otru – 312–552 kHz (austrumu – rietumu virziens). Katrā kabelī bija 51 pastiprinātājs (ik pēc 70 km). Pastiprinātājā bija trīs elektroniskās lampas un 60 detaļas (rezistori, kondensatori, transformatori). Ja kaut viena lampa vai detaļa izietu no ierindas, tad kabelis pārstātu darboties. Tāpēc lampas tika dublētas. Ar speciālu signālu varēja iedarbināt konkrētu pastiprinātāju un saņemt atbildes signālu, ka pastiprinātājs darbojas. Kabelis tika aprēķināts 20 darba gadiem. Tāpēc notika ļoti rūpīga elementu atlase, lai pastiprinātāji tik tiešām strādātu bez bojājumiem 20 gadu.

 

Pirms 5 gadiem, 1996. gada 18. septembrī, Cēsīs tika atklāts Lattelekom Izziņu dienests 118. Iekārtotas 50 darba vietas.