Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Pretī spēļu zelta rudenim

   

Juris “3Dman” Perkons

 

Rudens no datorspēļu industrijas viedokļa ir pārejas periods no vasaras miera uz Ziemassvētku vājprātu. Kāda spēļu raža ir šoruden?

 

Trešās personas šaujamspēle Max Payne

Šoreiz sākšu ar spēli, kuru tomēr sagaidījām, lai gan daudzi šaubījās par to, vai šis dolgostrojs jebkad ieraudzīs mūs no datoru ekrānu otras puses. Max Payne. Trešās personas šaujamspēle par kādu nopietni apvainotu policistu, kurš dodas atriebt un  vienlaikus nokļūst savu ienaidnieku un bijušo kolēģu krustugunīs. Spēle izceļas ar izteiksmīgu grafiku, ko galvenokārt nodrošina augstas izšķirtspējas fotogrāfiskas virsmu tekstūras, un ar tā saucamo bullet time. Ja esat redzējuši megafilmu Matrix (pareizi, kurš gan nav redzējis), tad jau apmēram stādieties priekšā: no personāža viedokļa it kā palēninās laiks, tādējādi dodot tam taktiskas priekšrocības rīkoties ātrāk un precīzāk nekā pretiniekiem.

Coolness faktors neapšaubāmi ir augstā līmenī. Vēl atzinīgi jāvērtē spēles sižeta stāsts zīmētu komiksu veidā starp nemitīgajām šaudīšanās epizodēm. Tomēr, kad pirmā mirkļa sajūsma ir pāri, spēli var sākt vērtēt nedaudz kritiskāk: tā ir diezgan īsa, process ir stipri vienveidīgs, un rodas domas, ka četru tās veidošanas gadu laikā vajadzētu būt iznākušam kam grandiozākam. Bet, ja salīdzinām ar ikdienas ierindas 3D spēlēm, – neapšaubāmi spožs un izcils eksemplārs.

 

Revolūcija uz Marsa - Red Faction

Kas jauns klasiskajā pirmās personas skata šaujamgabalu (FPS) klāstā? Vieni atgriežas pie vecajām vērtībām (kā agrāk apskatītais Serious Sam), kamēr citi iedibina jaunas vērtības un cenšas vēl plašāk izplest FPS spēļu iespēju un daudzveidības robežas.

Red Faction. Par šo iepriekš droši zinājām tikai divas lietas. Pirmkārt, tās veidotāji, kompānija Volition, ir agrākie Freespace kosmisko simulāciju autori, kas savukārt agrāk daļēji strādājuši pie Descent tuneļšaudīšanās sērijām. Ļoti neslikts CV, vai ne? Otrkārt, bija zināms, ka šī būs pirmā FPS spēle ar tā saucamo GeoMod grafikas dzinēju, kas ir ērts un skanīgs saīsinājums frāzei ģeometrijas modifikācija. Iedomājaties spēli, kurā varat sagraut sienas tā vietā, lai ietu caur durvīm, spridzināt klintis, aprokot nogruvumos pretiniekus un izveidot spēles vidē tādas bedres, no kurām pats pēc tam nevarat vairs izrāpties.

Raksta gatavošanas brīdi pieejamā Red Faction demo versija liek domāt, ka arī šoreiz Volition puiši ir zinājuši, ko dara. GeoMod pozitīvi atsvaidzina spēli, un turklāt tā nav vienīgā RedFaction labā īpašība. Piemēram, visai slavējams ir pretinieku AI. Sižets – raktuvju strādnieku sacelšanās uz Marsa. Marsistiskā revolūcija, tā sacīt J. Vienlaikus gan jāatzīst, ka no grafikas viedokļa tā laikam nebūs 2001. gada beigu viskrāšņākā spēle, bet tas laikam ir kompromiss, lai datoriem pietiktu resursu visam kopumā. Starp citu, ja runājam par tām Pūka bedrēm milzu lempjiem – tā tiešām var sanākt. Paši vien būsit vainīgi: tāpat kā dzīvē nevajag darīt acīmredzamas muļķības.

 

Slavas dziesma MechCommander 2

Tagad nedaudz par stratēģijām. Pareizi, agrāk gandrīz nemaz neesmu rakstījis par šo žanru subjektīvo preferenču dēļ, bet šoreiz īsta slavas dziesma kādai kauju taktikas spēlei. MechCommander 2. Vecā labā BattleTech pasaulīte, un no agrākajām MechWarrior kaujas robotu pseidosimulācijām iemīļotie milzu staigājošie ekzoskeletoni, taču šoreiz ar vērienīgāku skatu uz visu.

Ārkārtīgi glīti izveidotā 3D pasaulītē jums ir tas gods un pienākums vadīt veselu Mehu grupu, rūpīgi pārdomājot to rīcības taktiku, nosakot pārvietošanās ceļus, izvēloties atbilstošās situācijās kaujas mašīnas ar atbilstošām īpašībām. Skats slīpi no augšas, kā jau pieņemts stratēģijas spēlēs, lai iegūtu kaut cik kopēju pārskatu par notiekošo, taču skatupunkts ir ērti un operatīvi maināms pēc vajadzības. Acu gardumi no vienas vietas – smalki detalizēti robotu, citas tehnikas un apkārtnes objektu 3D modeļi, apgaismojuma un ieroču pirotehnikas efekti. Diezgan daudzveidīgas sižetiski saistītas misijas, ērta vadāmība, interesantas taktisko variāciju iespējas, piemēram, - sašaut visus cietokšņa perimetra lielgabalus vai riskēt un ielauzties cietokšņa teritorijā un pārņemt to vadību? Varbūt uzspridzināt kopējo enerģijas ģeneratoru?

Jūsu vadītā grupa būtībā ir algotņi, un resursi šajā spēlē ir nauda. Pelniet, vāciet trofejas, iegādājieties jaunu tehniku un papildspēkus. MechCommander 2 ir atkal viena no lieliskajām spēlēm, kas iznāk Microsoft paspārnē. Tā jau ir, datorspēļu tirgū, atšķirībā no operāciju sistēmu tirgus, konkurence ir liela – te nevar īpaši haltūrēt. Starp citu, runājot par konkurenci, vēl vieglo stratēģisko spēļu gribētājiem var ieteikt Z2: Steel Soldiers, ko paši veidotāji klasificē kā arcade strategy.

 

Cienīgs papildinājums šaujamgabaliem

Vēl par spēli, kura būtu jāpiemin jebkurā gadījumā kaut vai tikai tās nosaukuma dēļ. From Dusk Till Dawn. Jā, bija tāda gandrīz vai kulta filma, Kventina Tarantino šedevrs. Un, ja reiz zināt filmu, tad varat nojaust, ka analoģiska nosaukuma spēlei vajadzētu būt par vampīru slaktēšanu. Tā arī ir, diemžēl sižets nerisinās oriģinālās filmas vidē, bet ir izveidots neliels sānsižets.

Šobrīd pieejamā spēles demo versija ieceļ jūs kāda moderna cietuma telpās, kur vampīri ir saveidojuši pilnīgu haosu. Bet – jums ir šaujamieroči, jums ir liesmumetējs un citas cīņai pret mošķiem noderīgas lietiņas. Bet ziniet, vampīri ir nejauki radījumi gan tāpēc, ka sūc asinis un ēd cilvēkus, bet arī tāpēc, ka tos ir diezgan sarežģīti nogalināt. Tos vai nu jāizvelk saulesgaismā, vai jāaplej ar svētītu ūdeni, vai jāiedur tiem tieši sirdī. Lai šo pēdējo varētu precīzāk izdarīt trešās personas skata šaujamspēlē, vairumam jūsu rīcībā esošo ieroču ir glīts lāzerstara tēmeklis. Pēc veiksmīga trāpījuma vampīrs izplēnē gaisā kā nebijis.

Spēle ir gana glīta (ja varam to attiecināt uz ķēmīgiem vampīriem) un ir cienīgs trešās personas šaujamgabalu papildinājums, vienīgi nevajadzēja tai šo pretenciozo nosaukumu – From Dusk Till Dawn. Tas eventuāli uzliek pienākumu būt kam sevišķam, un arī potenciālie spēlētāji var gaidīt ko īpaši labu, taču tā nav. Ir laba spēle, taču korektāk būtu bijis to nosaukt vienkārši Vampires Again vai kā tamlīdzīgi.

 

Paradīze zemes virsū?

Atļaujiet man pajautāt: kā jums, cienījamie datorspēlmaņi, patīk nebeidzamās Tomb Raider spēļu sērijas? Hei! Kurš tikko meta šo sapuvušo tomātu? Bet, ja nopietni, tas jau vairs pat nebija smieklīgi, visas šīs vāji cita no citas atšķiramās Laras Kroftas pielūdzējiem paredzētās spēles. Tomēr, ja atceramies, savā laikā pirmā Tomb Raider spēle bija pietiekoši revolucionāra, ar pilnībā telpisko pasaulīti, trešās personas skatu un Indiana Jones filmu stilā ieturēto atmosfēru.

Vai tiešām spēles veidotāji neatgriezeniski ieslīguši nebeidzamā cash-in klonu štancēšanā? Izrādās, ka ne gluži. Core Design grupa Eidos Interactive paspārnē ir uzveidojusi interesantu projektu. Project Eden. Paradīze zemes virsū? Nosaukuma pamatojums no demo versijas nekļuva īpaši skaidrs, bet spēlē atveidotā Zemes nākotne maz atgādina Paradīzi. Milzīgās pārapdzīvotības dēļ nākotnē Zeme apaug ar daudzu kilometru biezu megapilsētu, ar bezgalīgiem būvju labirintiem un komunikāciju džungļiem. Augšpusē, joprojām redzot īstu saulesgaismu, dzīvo sabiedrības elite. Bet tur, lejā… Bez komentāriem.

Diemžēl tur, lejā, ir jādodas arī tiem, kas atbild par augšpilsētas darbību un drošību. Remonti, pārbūves, pamatu nostiprināšana tālākai vertikālajai celtniecībai un visplašākais spektrs citu problēmu: no kanalizācijas aizsērējumiem līdz ķīlnieku atbrīvošanai no teroristiem. Šim nolūkam izveidota speciāla brigāde, kuras sastāvā ir četri pārdabiski spējīgi, bet vienlaikus arī šauri specializēti aģenti. Jūs tad arī vadāt šos personāžus šīs pilsētas betona un tērauda mudžeklī, izmantojot atbilstošos brīžos kādu no komandas locekļu speciālajām iemaņām, kopumā risinot tādu kā milzīga izmēra loģisko puzli. Protams, brīžiem neaizmirstot par vienkāršu action, jo visādu klaji nedraudzīgu elementu šajā paradīzes pagrabā netrūkst. Izskatās, ka spēlē viss ir izdarīts pareizi. Svaigs spēles stils, ļoti pievilcīga grafika, parocīga galveno varoņu vadība no 3. vai 1. personas skata un citas, tikai šai spēlei piemītošas nianses – atļaušos cerēt, ka pilnajā versijā tas ļaus Project Eden kļūt par vienu no rudens spožākajām spēlēm.

Jā, bet noteikti vajadzētu visu to, un vēl noteikti daudzas citas šoreiz nepieminētās spēles pagūt uzspēlēt tieši tagad, rudenī. Jo var gadīties, ka gada beigās šogad būs daudz kā īpaša, kas aizēnos bijušo. Varbūt tiešām beidzot iznāks Duke Nukem Forever?? Vai pat varbūt Unreal 2??! Vai Return To Castle Wolfenstein? Iedomājāties? Man jau tagad sirds stājas. Un diezgan droši, ka iznāks visādas tur Allied Assault, Soldier Of Fortune 2, Aquanox, Alien vs. Predator 2 un citas labas lietas. Un vēl mums būs iespēja paskatīties, kā kopējo elektronisko izklaižu tirgu ietekmēs veselas divas jaunās un daudzsološās spēļu konsoles: Microsoft X-Box un Nintendo GameCube. Vai es jau agrāk esmu teicis, ka mēs dzīvojam ļoti interesantā laikā? Es saku to vēlreiz.

 

http://www.maxpayne.com

http://www.remedy.fi/

http://www.volition-inc.com/

http://www.redfaction.com/

http://www.mechcommander2.com/

http://www.zsteelsoldiers.com/

http://www.eidosinteractive.com/

 

 

Juris “3Dman” PĒRKONS

juris@baltforms.lv

 

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001