Projekts GEANT.
GEANT tikls
Eiropa grib panākt Amerikas IT
No atpalicības interneta attīstībā
baidās gandrīz visa pasaule. Viens no mīļākajiem
Eiropas Savienības runas vīru tematiem ir Eiropas atpalicība no
Amerikas modernajās informācijas tehnoloģijās, tās
satriecošās sekas jau tuvākajā nākotnē un kas
būtu darāms, lai šo atpalicību likvidētu.
Projekts GEANT ir Eiropas Savienības piektās
pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmas
projekts apakšprogrammā IST. Projekta realizācijā tiks
izveidots Eiropas līmeņa gigabitu akadēmiskais tīkls GEANT,
kas apvienos vairāk nekā 3000 organizāciju akadēmiskos
tīklus 31 Eiropas valstī. Šī infrastruktūra gan
atbalstīs pētniekus, gan pati būs pētījumu vide.
Projekta realizēšanā izmantos priekšrocības, ko deva
telekomunikāciju monopola likvidācija Eiropā 1998. gadā.
Galvenie projekta mērķi
·
Sniegt gigabitu ātrumus
datu pārraidē. Projekta laikā tiek plānots ātruma
pieaugums no 2,5 Gb/s līdz pat 10 Gb/s tā beigās. Tiks izmantota
pati modernākā optisko tīklu komunikāciju aparatūra.
·
Nodrošināt
savienojumus ar visiem svarīgākajiem akadēmiskajiem tīkliem
pasaulē, it sevišķi Amerikā. Likvidēt Eiropas tehnisko
atpalicību telekomunikāciju izmantošanā.
·
Garantēt pakalpojumu
kvalitāti. Tiks ieviesta programmatūra, kas nodrošinās
daudz augstāku pakalpojumu kvalitāti nekā līdz šim.
·
Palielināt Eiropas
akadēmisko tīklu, ietverot tajā arī Austrumeiropas zemes.
Pavisam projektā piedalās 27 dalībnieki, no kuriem Nordunet pārstāv
piecas valstis. Latvijas akadēmisko tīklu šajā
projektā pārstāv LU MII (akadēmiskais datortīkls
LATNET).
GEANT pakalpojumi
Pirmām kārtām GEANT nodrošinās
tradicionālos interneta pakalpojumus ar dažādiem
prioritāšu un iespēju līmeņiem, bet būs
iespējams arī realizēt pakalpojumus, kas praktiski nav
iespējami pašreizējos tīklos. Piemēram, GEANT
vidē varēs radīt virtuālos privātos tīklus, kas
ļaus veidot virtuālās pētniecības laboratorijas vai
pat institūtus. Acīmredzot, tuvākā nākotnē
pētnieki, kas pretendē uz Eiropas līmeni, varēs
strādāt, tikai pievienoti šādiem virtuāliem
institūtiem. Pati GEANT vide tiks organizēta, izmantojot sasniegumus
tīkla intelekta veidošanā.
GEANT finansēšana
Projekts ir paredzēts četriem gadiem,
sākot no 2001. gada. Kopējās izmaksas ir 213 miljoni eiro.
Paredzēts, ka 62 procentus izdevumu segs projekta dalībvalstis un 38
procentus - Eiropas Komisija. Latvijai būtu jāsedz tikai puse
izdevumu.
Dalībvalstu finansējumu var organizēt
dažādos veidos:
a)
tiešs valsts finansējums
no budžeta;
b)
lietotāju iemaksas;
c)
kombinētais
finansējums - gan valsts, gan lietotāju.
Dažādās valstīs finansējuma
struktūra var būt atšķirīga. Piemēram,
Lietuvā GEANT projektam budžeta līdzekļi tika
paredzēti jau 2000. gadā.
Projekta izpildītāji
Projektu realizē trīs firmas: COLT
Telecom, Telia International Carrier un T-Systems.
Šīs trīs organizācijas 2001. gada novembrī
nodrošinās 118 gigabitu no paredzētajiem 120, tādā
veidā radot jaunu paneiropas tīklu izglītībai un pētniecībai.
To uztur konsorcijs no 27 nacionālajiem akadēmiskajiem tīkliem.
Latviju šajā konsorcijā pārstāv LU MII ar savu
akadēmisko datortīklu LATNET.
Izmantošanas organizācija
Katrā dalībvalstī tiks izveidots GEANT
pieejas punkts, kas tālāk sadalīs tīkla pakalpojumus valsts
iekšienē. Ir paredzēts, ka tīklā pārraidīs
nekomerciālus datus, atļauta arī komerciālo
organizāciju pētniecisko datu pārraide.
GEANT dalībnieks katrā valstī
nodrošinās visu akadēmisko organizāciju
pieslēgšanu tīklam, tīkla ekspluatāciju,
komerciālo un nekomerciālo datu atdalīšanu tīklā,
kā arī pieslēgumus datu apmaiņai ar komerciālām
organizācijām valsts iekšienē.
Nav šaubu, ka projekta GEANT realizācija
ļaus Eiropas valstīm panākt Ameriku IT jomā, jo visas
konsorcija valstis, izņemot Latviju, ir paredzējušas
budžeta līdzekļus šī projekta atbalstam.
Diemžēl Latvijas budžetā nepieciešamie
līdzekļi pagaidām vēl nav atrasti.
Jānis ĶIKUTS
Bruno MARTUZĀNS
Eiropa grib panākt Amerikas IT
No atpalicības interneta attīstībā
baidās gandrīz visa pasaule. Viens no mīļākajiem
Eiropas Savienības runas vīru tematiem ir Eiropas atpalicība no
Amerikas modernajās informācijas tehnoloģijās, tās
satriecošās sekas jau tuvākajā nākotnē un kas
būtu darāms, lai šo atpalicību likvidētu.
Projekts GEANT ir Eiropas Savienības piektās
pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmas
projekts apakšprogrammā IST. Projekta realizācijā tiks
izveidots Eiropas līmeņa gigabitu akadēmiskais tīkls GEANT,
kas apvienos vairāk nekā 3000 organizāciju akadēmiskos
tīklus 31 Eiropas valstī. Šī infrastruktūra gan
atbalstīs pētniekus, gan pati būs pētījumu vide.
Projekta realizēšanā izmantos priekšrocības, ko deva
telekomunikāciju monopola likvidācija Eiropā 1998. gadā.
Galvenie projekta mērķi
·
Sniegt gigabitu ātrumus
datu pārraidē. Projekta laikā tiek plānots ātruma
pieaugums no 2,5 Gb/s līdz pat 10 Gb/s tā beigās. Tiks izmantota
pati modernākā optisko tīklu komunikāciju aparatūra.
·
Nodrošināt
savienojumus ar visiem svarīgākajiem akadēmiskajiem tīkliem
pasaulē, it sevišķi Amerikā. Likvidēt Eiropas tehnisko
atpalicību telekomunikāciju izmantošanā.
·
Garantēt pakalpojumu
kvalitāti. Tiks ieviesta programmatūra, kas nodrošinās
daudz augstāku pakalpojumu kvalitāti nekā līdz šim.
·
Palielināt Eiropas
akadēmisko tīklu, ietverot tajā arī Austrumeiropas zemes.
Pavisam projektā piedalās 27 dalībnieki, no kuriem Nordunet pārstāv
piecas valstis. Latvijas akadēmisko tīklu šajā
projektā pārstāv LU MII (akadēmiskais datortīkls
LATNET).
GEANT pakalpojumi
Pirmām kārtām GEANT nodrošinās
tradicionālos interneta pakalpojumus ar dažādiem
prioritāšu un iespēju līmeņiem, bet būs
iespējams arī realizēt pakalpojumus, kas praktiski nav
iespējami pašreizējos tīklos. Piemēram, GEANT
vidē varēs radīt virtuālos privātos tīklus, kas
ļaus veidot virtuālās pētniecības laboratorijas vai
pat institūtus. Acīmredzot, tuvākā nākotnē
pētnieki, kas pretendē uz Eiropas līmeni, varēs
strādāt, tikai pievienoti šādiem virtuāliem
institūtiem. Pati GEANT vide tiks organizēta, izmantojot sasniegumus
tīkla intelekta veidošanā.
GEANT finansēšana
Projekts ir paredzēts četriem gadiem,
sākot no 2001. gada. Kopējās izmaksas ir 213 miljoni eiro.
Paredzēts, ka 62 procentus izdevumu segs projekta dalībvalstis un 38
procentus - Eiropas Komisija. Latvijai būtu jāsedz tikai puse
izdevumu.
Dalībvalstu finansējumu var organizēt
dažādos veidos:
a)
tiešs valsts finansējums
no budžeta;
b)
lietotāju iemaksas;
c)
kombinētais
finansējums - gan valsts, gan lietotāju.
Dažādās valstīs finansējuma
struktūra var būt atšķirīga. Piemēram,
Lietuvā GEANT projektam budžeta līdzekļi tika
paredzēti jau 2000. gadā.
Projekta izpildītāji
Projektu realizē trīs firmas: COLT
Telecom, Telia International Carrier un T-Systems.
Šīs trīs organizācijas 2001. gada novembrī
nodrošinās 118 gigabitu no paredzētajiem 120, tādā
veidā radot jaunu paneiropas tīklu izglītībai un pētniecībai.
To uztur konsorcijs no 27 nacionālajiem akadēmiskajiem tīkliem.
Latviju šajā konsorcijā pārstāv LU MII ar savu
akadēmisko datortīklu LATNET.
Izmantošanas organizācija
Katrā dalībvalstī tiks izveidots GEANT
pieejas punkts, kas tālāk sadalīs tīkla pakalpojumus valsts
iekšienē. Ir paredzēts, ka tīklā pārraidīs
nekomerciālus datus, atļauta arī komerciālo
organizāciju pētniecisko datu pārraide.
GEANT dalībnieks katrā valstī
nodrošinās visu akadēmisko organizāciju
pieslēgšanu tīklam, tīkla ekspluatāciju,
komerciālo un nekomerciālo datu atdalīšanu tīklā,
kā arī pieslēgumus datu apmaiņai ar komerciālām
organizācijām valsts iekšienē.
Nav šaubu, ka projekta GEANT realizācija
ļaus Eiropas valstīm panākt Ameriku IT jomā, jo visas
konsorcija valstis, izņemot Latviju, ir paredzējušas
budžeta līdzekļus šī projekta atbalstam.
Diemžēl Latvijas budžetā nepieciešamie
līdzekļi pagaidām vēl nav atrasti.
Jānis ĶIKUTS
Bruno MARTUZĀNS