Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Informātikas krustcelēs

   

fgjhgh

 

Līdz pat 1996. gadam, kad informātika Latvijā ieguva tautsaimniecības nozares  statusu, nebija definēta valsts informātikas politika. 1996. gada 1. jūlijā Satiksmes ministrijas paspārnē tika izveidota īpaša struktūrvienība - Informātikas departaments. Tā sastāvā ietilpst Informātikas stratēģijas, Informātikas tehnoloģiju un Transporta sistēmu informātikas nodaļa. Šoreiz SP piedāvā aplūkot departamenta ikdienu nevis no fasādes, bet no kabinetu puses. Par projektiem, problēmām un risinājumiem stāsta Informātikas  stratēģijas nodaļas vecākā referente, speciāliste valsts investīciju piesaistes informātikas nozarē kopš departamenta izveides Sarma BARLOTI.

 

Investīciju plānošana un piesaiste

Valsts informatizācijas politikas īstenošana gulstas uz Informātikas stratēģijas nodaļu, kuras uzdevumos galvenokārt ietilpst valsts investīciju plānošana informātikai, to piesaiste un izlietojuma kontrole visās tautsaimniecības nozarēs, kā arī informātikas nozares likumdošanas bāzes izveide un iedzīvināšana, tās harmonizēšana ar ES likumdošanu.

Informātikas investīcijām ir īpaša katalizatora loma ceļā uz valsts informātikas politikas realizāciju. Tomēr ir arī objektīvas grūtības projektu efektivitātes salīdzināšanā un novērtēšanā. Departamenta pastāvēšanas piecu gadu garumā Stratēģijas nodaļa ir izskatījusi, konsultējusi un palīdzējusi izstrādāt 271 nozares projektu.

1998. gadā tika sākti vairāki ilgtermiņa valsts nozīmes informātikas projekti, kas veidoja pamatu Valsts programmai Informātika. Šobrīd turpinās to realizācija. Informātikas stratēģijas nodaļas izvērtēšanai un Valsts investīciju programmas (VIP) atbalstam informātikas un sakaru nozarē 2002. gadam iesniegti 60 nozaru ministriju projekti ar finansējuma pieprasījumu 214,502 milj. latu, no kuriem Informātikas departaments VIP izvirzīja 46 projektus (to skaitā 19 jauni) ar finansējumu 36,744 milj. latu. No šīs summas VIP ieteica realizācijai tikai 21,557 miljonus.

Diemžēl informātikas nozarei pēc Ekonomikas un Finansu ministrijas izvērtējuma VIP 2002. gada finansējuma atbalstam netika iekļauts neviens no jaunajiem projektiem. Arguments - budžetā nav plānotā finansējuma, tiek samazināts pat pieprasītais jau iesāktajiem projektiem.

Šobrīd informātikas nozarē ir vairāki fundamentāli projekti.

 

 

Valsts investīciju atbalstītie informātikas projekti

Projektu finansējuma izlietojums 1998.-2001. g.  (latos)           

 Valsts ieņēmumu un muitas  politikas īstenošanas informātikas sistēma

           14 167 000    

Latvijas izglītības informācijas sistēma (LIIS)

            7  089 000   

Iedzīvotāju  reģistra  infrastruktūras pilnveidošana un informācijas sistēmas modernizēšana

                590 000    

Adrešu reģistrs

                485 000    

Nekustamo īpašumu Kadastra  reģistrs

                486 000    

 Meža valsts reģistrs informācijas sistēma (MERISIS)

                110 000     

 Pašvaldību vienotā informācijas sistēma (PVIS)

                730 000     

 Robežas  tehniskās apsardzības, kontroles un informācijas  sistēmas  izveide

           11 440 000     

 

Pašvaldību vienotā informācijas sistēma kavējas

Pašvaldību vienotās informācijas sistēmas (PVIS) projekta pieteikums tika izstrādāts 1998. gadā (VIP iedalītais finansējums - Ls 20 000). PVIS projekts tika sekmīgi risināts 2000. gadā, kad projekta realizācijā strādāja Informācijas stratēģijas (pirmie desmit pilotprojekti tīklu infrastruktūras izveidē 148 pašvaldībās) un Informātikas tehnoloģiju nodaļa (datortehnikas iegāde 261 pašvaldībā) ar VIP finansējumu Ls 260 000 un pašvaldību līdzfinansējumu.

Jāpateicas šo desmit pilotprojektu pašvaldību – Allažu, Dundagas un Zasas pagasta, Liepājas un Ogres pilsētas domes, Kuldīgas, Madonas, Preiļu, Saldus un Ludzas rajona padomes - priekšsēdētājiem un informātikas speciālistiem par spēju  mobilizēties un iekļauties īsajā projekta realizācijas periodā (nepilni trīs mēneši).

Šie pilotprojekti ir reālas Pašvaldību vienotās informācijas sistēmas projekta sākums, kura rezultāts būs datu apmaiņa ar valsts institūciju datu bāzēm, pašvaldību lokālajiem infrastruktūras tīkliem, darba stacijām un informācijas centriem, pašvaldību portāliem.

VIP 2001. gada finansējuma projekta Pašvaldības vienotā informācijas sistēma (Ls 450 000) turētājs ir īpašu uzdevumu ministra sekretariāts, bet realizētājs - Pašvaldību lietu pārvalde (PLP). PLP vadībai ir uzticēts realizēt aktuālu, iekavētu Valsts nacionālās programmas Informātika pamatnostādņu sektoru, uz kuriem gaida visi valsts nozīmes reģistri un pašvaldību iedzīvotāji. Valsts informatizācijas politikas trīs gadu (1997.-2000.) attīstība nepieļauj ilgu mīņāšanos uz vietas, - valsts reģistru datu bāzēm un informācijas sistēmai steigšus vajadzīga datu pilnveidošana, atjaunošana un aprite.

 

 

Nesakārtota likumdošana

Informātikas  projektu   izstrādāšanas  ieteikumos  minēts 21 informātikas  nozari  regulējošais  tiesību akts. Straujais  informātikas nozares attīstības  temps   apsteidz nozares likumdošanas sakārtošanu, vēl šobrīd informātikas  nozare  strādā citu  nozaru likumsaistību pielāgošanas  režīmā.

          Lietderīgi  būtu apstrādāt arī pašreizējos koordinējošos  tiesību aktus  un ievest tajos informātikas nozarei nepieciešamos grozījumus un skaidrojumus. Tas attiecināms gan uz  1996. gada LR   likumu Par valsts un pašvaldību pasūtījumu, gan uz MK 1998. gada noteikumiem par  konkursu, cenu aptaujas, dokumentēšanas un sūdzību  izskatīšanu, gan arī uz Finansu ministrijas  instrukciju  Par valsts un pašvaldību pasūtījuma izsoles (konkursa) nolikuma izstrādāšanas un izplatīšanas kārtību. Būtu lietderīgi   izmainīt informātikas  un sakaru  nozares konkursu, izsoļu, cenu aptauju, līgumdarbu robežsummas,  konkursu un izsoļu nolikumu  prasības.

Šobrīd  radīts likumdošanas pamats, pieņemti galvenie tiesību akti  informātikas nozarei, taču dzīve izvirza jaunas  un  jaunas  prasības. Spontāni  pieaugot  elektroniskai komercijai  un elektronisko  dokumentu apritei, forsēti  jāizstrādā  attiecīgi likumprojekti, bet  Informātikas stratēģijas  nodaļas ierobežoto resursu dēļ turpmāk iniciatīva  likumsakarīgi deleģēta Tieslietu ministrijai un  Starpnozaru  darba  grupām. Informātikas  stratēģijas nodaļas kompetencē  paliek tikai  atzinumu gatavošana stratēģisko tiesisko aktu projektiem, kā arī līdzdalība likumprojekta sagatavošanas darba  grupās. 

 

Ekspertīzes komisijas

Latvijā ir vairāki ilgtermiņa (miljonos latu) informātikas projekti ar ārzemju investoru piesaisti, bet nereti nonākam dilemmas priekšā: vai ļauties ārzemju firmu ietekmei un pieļaut Latvijas uzņēmumu diskrimināciju, vai pašu mājās rast izeju sekmīgai projekta realizācijai. Tādos gadījumos nozares projekti  tiek izskatīti Valsts Nacionālās programmas Informātika Koordinācijas padomes sēdē, kur pieņem lēmumu par neatkarīgu, nozari pārzinošu speciālistu ekspertīzi. Piemēram, šogad samezglojās Labklājības ministrijas lielais Slimokases projekts, kurš izstrādāts sadarbībā ar zviedriem, cerot uz labvēlīgiem starptautiskā konkursa rezultātiem un Pasaules bankas atbalstu. 1997. gadā aizsāktā labklājības sistēmas reformas projekta (Pasaules Bankas aizdevuma līgums par 10 milj. latu kredītu līdz 2002. gadam), kuru izpilda  IBM Finland, pilnai realizācijai 2003. gadā plānots izlietot 27,561 milj. latu.

Projekta iesniedzēji bija nolēmuši, ka nu ir laiks visu lielo projektu, neizdalot IT problēmas no infrastruktūras pasākumiem, iebīdīt informātikas un sakaru nozares investīciju grozā, tādējādi mēģinot atmudžināt nu jau aizķērušos finansiālos mezglus. Kredīts izlietots, pašu investīcijas arī, bet plānotie uzdevumi nebūs atrisināmi bez jauniem aizdevumiem, bez pašu garantēta  papildu finansējuma.

Ekspertīzei tiek norīkoti nozares labākie speciālisti ar lielu praktisko pieredzi un zināšanām informācijas tehnoloģijās, ekonomikā, jurisprudencē, socioloģijā un arī politikā. Līdz šim ekspertu darbu atlīdzināja (ar korumpētības piegaršu) ministrija vai institūcija, kuras projektam pieprasīta ekspertīze. Informātikas departaments ir ierosinājis neatkarīgas ekspertu vienības izveidi pie kādas no ministrijām. Diemžēl šobrīd bez rezultātiem.

 

Programma e-Latvija

Jaunās ekonomikas valsts attīstības modeļa pamatā ir sabiedrības spēja radīt jaunas zināšanas, sekmējot tautsaimniecības attīstību  un vispārējā dzīves līmeņa celšanos. Moderno informācijas un telekomunikāciju tehnoloģiju iespēju izmantošanu pilnā  mērā nodrošinās e-Latvijas ekonomika ar iedzīvotāju IT virtualitāti. Projekta eLatvija realizācijā bez valsts institūciju un ministriju  iesniegtajiem e-projektiem, stabilu rīcības plāna apjomu aizņem Latvijas reģionu iniciatīvas.

E-reģionālie projekti ar plānotu pašvaldību līdzfinansējumu būs stiprs pamats tālākai jaunās ekonomikas izveidei: Liepājas pilsētas dome Elektroniskās pārvaldes ieviešana pašvaldībā, Saldus rajona padome Informātikas un  telekomunikāciju infrastruktūras izveidošana, Madonas rajona padome  Vidzemes pašvaldību vienotais informācijas tīkls, Ventspils pilsētas dome E-pilsēta Ventspils, Preiļu rajona Rušonas pagasta padome E-Rušonas pagasts u.c.

Nozīmīgs ir arī Baltijas jūras piekrastes plānošanas reģiona attīstības aģentūras iesniegtais projekts E-Kurzeme ar informācijas un pakalpojumu centru izveidi pašvaldībās un pieeju interneta e-kioskiem, kā arī Rīgas rajona Garkalnes pagasta padomes projekts E-Rīgas novads. Rīgas rajona pašvaldību informācijas  centra izveide. PVIS  un Latvijas izglītības informācijas sistēmas (LIIS)  datorapmācības   komplekss.

Datorapmācības kompleksa izveide Rīgas rajona Baložkalna kultūras namā (piecas datorklases) būs divu nozīmīgāko projektu PVIS un LIIS rezultātu satuvināšana, kas dos lielus apmācību resursu ietaupījumus pašvaldību kasē un  izglītības sistēmā.

Vai eLatvija un citi nozīmīgi informātikas projekti tiks realizēti pilnībā vai apstāsies pusceļā? Tas atkarīgs ne tikai no investīcijām, bet arī no atbildīgo amatpersonu godaprāta  un labās gribas.

 

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001