Informātikas krustcelēs
fgjhgh
Līdz
pat 1996. gadam, kad informātika Latvijā ieguva tautsaimniecības
nozares statusu, nebija definēta
valsts informātikas politika. 1996. gada 1. jūlijā Satiksmes
ministrijas paspārnē tika izveidota īpaša
struktūrvienība - Informātikas departaments. Tā
sastāvā ietilpst Informātikas stratēģijas,
Informātikas tehnoloģiju un Transporta sistēmu informātikas
nodaļa. Šoreiz SP piedāvā aplūkot departamenta ikdienu
nevis no fasādes, bet no kabinetu puses. Par projektiem,
problēmām un risinājumiem stāsta Informātikas stratēģijas nodaļas
vecākā referente, speciāliste valsts investīciju piesaistes
informātikas nozarē kopš departamenta izveides Sarma BARLOTI.
Investīciju
plānošana un piesaiste
Valsts
informatizācijas politikas īstenošana gulstas uz
Informātikas stratēģijas nodaļu, kuras uzdevumos
galvenokārt ietilpst valsts investīciju plānošana
informātikai, to piesaiste un izlietojuma kontrole visās
tautsaimniecības nozarēs, kā arī informātikas nozares
likumdošanas bāzes izveide un iedzīvināšana, tās
harmonizēšana ar ES likumdošanu.
Informātikas
investīcijām ir īpaša katalizatora loma ceļā uz
valsts informātikas politikas realizāciju. Tomēr ir arī
objektīvas grūtības projektu efektivitātes
salīdzināšanā un novērtēšanā.
Departamenta pastāvēšanas piecu gadu garumā
Stratēģijas nodaļa ir izskatījusi, konsultējusi un
palīdzējusi izstrādāt 271 nozares projektu.
1998.
gadā tika sākti vairāki ilgtermiņa valsts nozīmes
informātikas projekti, kas veidoja pamatu Valsts programmai Informātika.
Šobrīd turpinās to realizācija. Informātikas
stratēģijas nodaļas izvērtēšanai un Valsts
investīciju programmas (VIP) atbalstam informātikas un sakaru
nozarē 2002. gadam iesniegti 60 nozaru ministriju projekti ar
finansējuma pieprasījumu 214,502 milj. latu, no kuriem
Informātikas departaments VIP izvirzīja 46 projektus (to skaitā
19 jauni) ar finansējumu 36,744 milj. latu. No šīs summas VIP
ieteica realizācijai tikai 21,557 miljonus.
Diemžēl
informātikas nozarei pēc Ekonomikas un Finansu ministrijas
izvērtējuma VIP 2002. gada finansējuma atbalstam netika
iekļauts neviens no jaunajiem projektiem. Arguments - budžetā
nav plānotā finansējuma, tiek samazināts pat
pieprasītais jau iesāktajiem projektiem.
Šobrīd
informātikas nozarē ir vairāki fundamentāli projekti.
Valsts
investīciju atbalstītie informātikas projekti
Projektu
finansējuma izlietojums 1998.-2001. g.
(latos)
Valsts ieņēmumu un
muitas politikas
īstenošanas informātikas sistēma
14 167 000
Latvijas
izglītības informācijas sistēma (LIIS)
7 089 000
Iedzīvotāju reģistra infrastruktūras pilnveidošana un informācijas
sistēmas modernizēšana
590 000
Adrešu
reģistrs
485 000
Nekustamo
īpašumu Kadastra
reģistrs
486 000
Meža valsts reģistrs
informācijas sistēma (MERISIS)
110 000
Pašvaldību
vienotā informācijas sistēma (PVIS)
730 000
Robežas tehniskās apsardzības, kontroles un
informācijas sistēmas izveide
11 440 000
Pašvaldību
vienotā informācijas sistēma kavējas
Pašvaldību vienotās informācijas
sistēmas (PVIS) projekta pieteikums tika izstrādāts 1998.
gadā (VIP iedalītais finansējums - Ls 20 000). PVIS projekts
tika sekmīgi risināts 2000. gadā, kad projekta
realizācijā strādāja Informācijas
stratēģijas (pirmie desmit pilotprojekti tīklu
infrastruktūras izveidē 148 pašvaldībās) un
Informātikas tehnoloģiju nodaļa (datortehnikas iegāde 261
pašvaldībā) ar VIP finansējumu Ls 260 000 un
pašvaldību līdzfinansējumu.
Jāpateicas šo desmit pilotprojektu
pašvaldību Allažu, Dundagas un Zasas pagasta, Liepājas un
Ogres pilsētas domes, Kuldīgas, Madonas, Preiļu, Saldus un
Ludzas rajona padomes - priekšsēdētājiem un
informātikas speciālistiem par spēju mobilizēties un iekļauties īsajā projekta
realizācijas periodā (nepilni trīs mēneši).
Šie pilotprojekti ir reālas Pašvaldību
vienotās informācijas sistēmas projekta sākums, kura
rezultāts būs datu apmaiņa ar valsts institūciju datu
bāzēm, pašvaldību lokālajiem infrastruktūras
tīkliem, darba stacijām un informācijas centriem,
pašvaldību portāliem.
VIP 2001. gada finansējuma projekta Pašvaldības
vienotā informācijas sistēma (Ls 450 000) turētājs
ir īpašu uzdevumu ministra sekretariāts, bet
realizētājs - Pašvaldību lietu pārvalde (PLP). PLP
vadībai ir uzticēts realizēt aktuālu, iekavētu Valsts
nacionālās programmas Informātika pamatnostādņu
sektoru, uz kuriem gaida visi valsts nozīmes reģistri un
pašvaldību iedzīvotāji. Valsts informatizācijas
politikas trīs gadu (1997.-2000.) attīstība nepieļauj ilgu
mīņāšanos uz vietas, - valsts reģistru datu
bāzēm un informācijas sistēmai steigšus vajadzīga
datu pilnveidošana, atjaunošana un aprite.
Nesakārtota
likumdošana
Informātikas projektu
izstrādāšanas
ieteikumos minēts 21 informātikas nozari
regulējošais
tiesību akts. Straujais
informātikas nozares attīstības temps apsteidz nozares
likumdošanas sakārtošanu, vēl šobrīd
informātikas nozare strādā citu nozaru likumsaistību
pielāgošanas
režīmā.
Lietderīgi būtu apstrādāt arī
pašreizējos koordinējošos
tiesību aktus un ievest
tajos informātikas nozarei nepieciešamos grozījumus un
skaidrojumus. Tas attiecināms gan uz
1996. gada LR likumu Par
valsts un pašvaldību pasūtījumu, gan uz MK 1998. gada
noteikumiem par konkursu, cenu
aptaujas, dokumentēšanas un sūdzību izskatīšanu, gan arī uz
Finansu ministrijas instrukciju Par valsts un pašvaldību
pasūtījuma izsoles (konkursa) nolikuma izstrādāšanas
un izplatīšanas kārtību. Būtu lietderīgi izmainīt informātikas un sakaru
nozares konkursu, izsoļu, cenu aptauju, līgumdarbu
robežsummas, konkursu un
izsoļu nolikumu prasības.
Šobrīd radīts likumdošanas pamats,
pieņemti galvenie tiesību akti
informātikas nozarei, taču dzīve izvirza jaunas un
jaunas prasības.
Spontāni pieaugot elektroniskai komercijai un elektronisko dokumentu apritei, forsēti
jāizstrādā
attiecīgi likumprojekti, bet
Informātikas stratēģijas
nodaļas ierobežoto resursu dēļ turpmāk
iniciatīva likumsakarīgi
deleģēta Tieslietu ministrijai un
Starpnozaru darba grupām. Informātikas stratēģijas nodaļas
kompetencē paliek tikai atzinumu gatavošana
stratēģisko tiesisko aktu projektiem, kā arī
līdzdalība likumprojekta sagatavošanas darba grupās.
Ekspertīzes
komisijas
Latvijā ir vairāki ilgtermiņa (miljonos
latu) informātikas projekti ar ārzemju investoru piesaisti, bet
nereti nonākam dilemmas priekšā: vai ļauties ārzemju
firmu ietekmei un pieļaut Latvijas uzņēmumu diskrimināciju,
vai pašu mājās rast izeju sekmīgai projekta
realizācijai. Tādos gadījumos nozares projekti tiek izskatīti Valsts
Nacionālās programmas Informātika Koordinācijas
padomes sēdē, kur pieņem lēmumu par neatkarīgu, nozari
pārzinošu speciālistu ekspertīzi. Piemēram, šogad
samezglojās Labklājības ministrijas lielais Slimokases projekts,
kurš izstrādāts sadarbībā ar zviedriem, cerot uz
labvēlīgiem starptautiskā konkursa rezultātiem un Pasaules
bankas atbalstu. 1997. gadā aizsāktā labklājības
sistēmas reformas projekta (Pasaules Bankas aizdevuma līgums par 10
milj. latu kredītu līdz 2002. gadam), kuru izpilda IBM Finland, pilnai
realizācijai 2003. gadā plānots izlietot 27,561 milj. latu.
Projekta
iesniedzēji bija nolēmuši, ka nu ir laiks visu lielo projektu,
neizdalot IT problēmas no infrastruktūras pasākumiem, iebīdīt
informātikas un sakaru nozares investīciju grozā,
tādējādi mēģinot atmudžināt nu jau
aizķērušos finansiālos mezglus. Kredīts izlietots,
pašu investīcijas arī, bet plānotie uzdevumi nebūs
atrisināmi bez jauniem aizdevumiem, bez pašu garantēta papildu finansējuma.
Ekspertīzei
tiek norīkoti nozares labākie speciālisti ar lielu praktisko
pieredzi un zināšanām informācijas tehnoloģijās,
ekonomikā, jurisprudencē, socioloģijā un arī
politikā. Līdz šim ekspertu darbu atlīdzināja (ar
korumpētības piegaršu) ministrija vai institūcija, kuras
projektam pieprasīta ekspertīze. Informātikas departaments ir
ierosinājis neatkarīgas ekspertu vienības izveidi pie kādas
no ministrijām. Diemžēl šobrīd bez rezultātiem.
Programma
e-Latvija
Jaunās
ekonomikas valsts attīstības modeļa pamatā ir
sabiedrības spēja radīt jaunas zināšanas,
sekmējot tautsaimniecības attīstību un vispārējā dzīves
līmeņa celšanos. Moderno informācijas un
telekomunikāciju tehnoloģiju iespēju izmantošanu
pilnā mērā
nodrošinās e-Latvijas ekonomika ar iedzīvotāju IT
virtualitāti. Projekta eLatvija realizācijā bez valsts
institūciju un ministriju iesniegtajiem
e-projektiem, stabilu rīcības plāna apjomu aizņem Latvijas
reģionu iniciatīvas.
E-reģionālie projekti ar plānotu
pašvaldību līdzfinansējumu būs stiprs pamats
tālākai jaunās ekonomikas izveidei: Liepājas
pilsētas dome Elektroniskās pārvaldes ieviešana
pašvaldībā, Saldus rajona padome Informātikas
un telekomunikāciju
infrastruktūras izveidošana, Madonas rajona padome Vidzemes pašvaldību vienotais
informācijas tīkls, Ventspils pilsētas dome E-pilsēta
Ventspils, Preiļu rajona Ruonas pagasta padome E-Ruonas
pagasts u.c.
Nozīmīgs ir arī Baltijas jūras
piekrastes plānošanas reģiona attīstības
aģentūras iesniegtais projekts E-Kurzeme ar informācijas
un pakalpojumu centru izveidi pašvaldībās un pieeju
interneta e-kioskiem, kā arī Rīgas rajona Garkalnes pagasta
padomes projekts E-Rīgas novads. Rīgas rajona pašvaldību
informācijas centra izveide.
PVIS un Latvijas izglītības
informācijas sistēmas (LIIS)
datorapmācības
komplekss.
Datorapmācības kompleksa izveide Rīgas
rajona Baložkalna kultūras namā (piecas datorklases) būs
divu nozīmīgāko projektu PVIS un LIIS rezultātu
satuvināšana, kas dos lielus apmācību resursu
ietaupījumus pašvaldību kasē un izglītības sistēmā.
Vai
eLatvija un citi nozīmīgi informātikas projekti tiks
realizēti pilnībā vai apstāsies pusceļā? Tas
atkarīgs ne tikai no investīcijām, bet arī no
atbildīgo amatpersonu godaprāta
un labās gribas.
Līdz
pat 1996. gadam, kad informātika Latvijā ieguva tautsaimniecības
nozares statusu, nebija definēta
valsts informātikas politika. 1996. gada 1. jūlijā Satiksmes
ministrijas paspārnē tika izveidota īpaša
struktūrvienība - Informātikas departaments. Tā
sastāvā ietilpst Informātikas stratēģijas,
Informātikas tehnoloģiju un Transporta sistēmu informātikas
nodaļa. Šoreiz SP piedāvā aplūkot departamenta ikdienu
nevis no fasādes, bet no kabinetu puses. Par projektiem,
problēmām un risinājumiem stāsta Informātikas stratēģijas nodaļas
vecākā referente, speciāliste valsts investīciju piesaistes
informātikas nozarē kopš departamenta izveides Sarma BARLOTI.
Investīciju
plānošana un piesaiste
Valsts
informatizācijas politikas īstenošana gulstas uz
Informātikas stratēģijas nodaļu, kuras uzdevumos
galvenokārt ietilpst valsts investīciju plānošana
informātikai, to piesaiste un izlietojuma kontrole visās
tautsaimniecības nozarēs, kā arī informātikas nozares
likumdošanas bāzes izveide un iedzīvināšana, tās
harmonizēšana ar ES likumdošanu.
Informātikas
investīcijām ir īpaša katalizatora loma ceļā uz
valsts informātikas politikas realizāciju. Tomēr ir arī
objektīvas grūtības projektu efektivitātes
salīdzināšanā un novērtēšanā.
Departamenta pastāvēšanas piecu gadu garumā
Stratēģijas nodaļa ir izskatījusi, konsultējusi un
palīdzējusi izstrādāt 271 nozares projektu.
1998.
gadā tika sākti vairāki ilgtermiņa valsts nozīmes
informātikas projekti, kas veidoja pamatu Valsts programmai Informātika.
Šobrīd turpinās to realizācija. Informātikas
stratēģijas nodaļas izvērtēšanai un Valsts
investīciju programmas (VIP) atbalstam informātikas un sakaru
nozarē 2002. gadam iesniegti 60 nozaru ministriju projekti ar
finansējuma pieprasījumu 214,502 milj. latu, no kuriem
Informātikas departaments VIP izvirzīja 46 projektus (to skaitā
19 jauni) ar finansējumu 36,744 milj. latu. No šīs summas VIP
ieteica realizācijai tikai 21,557 miljonus.
Diemžēl
informātikas nozarei pēc Ekonomikas un Finansu ministrijas
izvērtējuma VIP 2002. gada finansējuma atbalstam netika
iekļauts neviens no jaunajiem projektiem. Arguments - budžetā
nav plānotā finansējuma, tiek samazināts pat
pieprasītais jau iesāktajiem projektiem.
Šobrīd
informātikas nozarē ir vairāki fundamentāli projekti.
Valsts
investīciju atbalstītie informātikas projekti |
Projektu
finansējuma izlietojums 1998.-2001. g.
(latos) |
Valsts ieņēmumu un
muitas politikas
īstenošanas informātikas sistēma |
14 167 000 |
Latvijas
izglītības informācijas sistēma (LIIS) |
7 089 000 |
Iedzīvotāju reģistra infrastruktūras pilnveidošana un informācijas
sistēmas modernizēšana |
590 000 |
Adrešu
reģistrs |
485 000 |
Nekustamo
īpašumu Kadastra
reģistrs |
486 000 |
Meža valsts reģistrs
informācijas sistēma (MERISIS) |
110 000 |
Pašvaldību
vienotā informācijas sistēma (PVIS) |
730 000 |
Robežas tehniskās apsardzības, kontroles un
informācijas sistēmas izveide |
11 440 000 |
Pašvaldību
vienotā informācijas sistēma kavējas
Pašvaldību vienotās informācijas
sistēmas (PVIS) projekta pieteikums tika izstrādāts 1998.
gadā (VIP iedalītais finansējums - Ls 20 000). PVIS projekts
tika sekmīgi risināts 2000. gadā, kad projekta
realizācijā strādāja Informācijas
stratēģijas (pirmie desmit pilotprojekti tīklu
infrastruktūras izveidē 148 pašvaldībās) un
Informātikas tehnoloģiju nodaļa (datortehnikas iegāde 261
pašvaldībā) ar VIP finansējumu Ls 260 000 un
pašvaldību līdzfinansējumu.
Jāpateicas šo desmit pilotprojektu
pašvaldību Allažu, Dundagas un Zasas pagasta, Liepājas un
Ogres pilsētas domes, Kuldīgas, Madonas, Preiļu, Saldus un
Ludzas rajona padomes - priekšsēdētājiem un
informātikas speciālistiem par spēju mobilizēties un iekļauties īsajā projekta
realizācijas periodā (nepilni trīs mēneši).
Šie pilotprojekti ir reālas Pašvaldību
vienotās informācijas sistēmas projekta sākums, kura
rezultāts būs datu apmaiņa ar valsts institūciju datu
bāzēm, pašvaldību lokālajiem infrastruktūras
tīkliem, darba stacijām un informācijas centriem,
pašvaldību portāliem.
VIP 2001. gada finansējuma projekta Pašvaldības
vienotā informācijas sistēma (Ls 450 000) turētājs
ir īpašu uzdevumu ministra sekretariāts, bet
realizētājs - Pašvaldību lietu pārvalde (PLP). PLP
vadībai ir uzticēts realizēt aktuālu, iekavētu Valsts
nacionālās programmas Informātika pamatnostādņu
sektoru, uz kuriem gaida visi valsts nozīmes reģistri un
pašvaldību iedzīvotāji. Valsts informatizācijas
politikas trīs gadu (1997.-2000.) attīstība nepieļauj ilgu
mīņāšanos uz vietas, - valsts reģistru datu
bāzēm un informācijas sistēmai steigšus vajadzīga
datu pilnveidošana, atjaunošana un aprite.
Nesakārtota
likumdošana
Informātikas projektu
izstrādāšanas
ieteikumos minēts 21 informātikas nozari
regulējošais
tiesību akts. Straujais
informātikas nozares attīstības temps apsteidz nozares
likumdošanas sakārtošanu, vēl šobrīd
informātikas nozare strādā citu nozaru likumsaistību
pielāgošanas
režīmā.
Lietderīgi būtu apstrādāt arī
pašreizējos koordinējošos
tiesību aktus un ievest
tajos informātikas nozarei nepieciešamos grozījumus un
skaidrojumus. Tas attiecināms gan uz
1996. gada LR likumu Par
valsts un pašvaldību pasūtījumu, gan uz MK 1998. gada
noteikumiem par konkursu, cenu
aptaujas, dokumentēšanas un sūdzību izskatīšanu, gan arī uz
Finansu ministrijas instrukciju Par valsts un pašvaldību
pasūtījuma izsoles (konkursa) nolikuma izstrādāšanas
un izplatīšanas kārtību. Būtu lietderīgi izmainīt informātikas un sakaru
nozares konkursu, izsoļu, cenu aptauju, līgumdarbu
robežsummas, konkursu un
izsoļu nolikumu prasības.
Šobrīd radīts likumdošanas pamats,
pieņemti galvenie tiesību akti
informātikas nozarei, taču dzīve izvirza jaunas un
jaunas prasības.
Spontāni pieaugot elektroniskai komercijai un elektronisko dokumentu apritei, forsēti
jāizstrādā
attiecīgi likumprojekti, bet
Informātikas stratēģijas
nodaļas ierobežoto resursu dēļ turpmāk
iniciatīva likumsakarīgi
deleģēta Tieslietu ministrijai un
Starpnozaru darba grupām. Informātikas stratēģijas nodaļas
kompetencē paliek tikai atzinumu gatavošana
stratēģisko tiesisko aktu projektiem, kā arī
līdzdalība likumprojekta sagatavošanas darba grupās.
Ekspertīzes
komisijas
Latvijā ir vairāki ilgtermiņa (miljonos
latu) informātikas projekti ar ārzemju investoru piesaisti, bet
nereti nonākam dilemmas priekšā: vai ļauties ārzemju
firmu ietekmei un pieļaut Latvijas uzņēmumu diskrimināciju,
vai pašu mājās rast izeju sekmīgai projekta
realizācijai. Tādos gadījumos nozares projekti tiek izskatīti Valsts
Nacionālās programmas Informātika Koordinācijas
padomes sēdē, kur pieņem lēmumu par neatkarīgu, nozari
pārzinošu speciālistu ekspertīzi. Piemēram, šogad
samezglojās Labklājības ministrijas lielais Slimokases projekts,
kurš izstrādāts sadarbībā ar zviedriem, cerot uz
labvēlīgiem starptautiskā konkursa rezultātiem un Pasaules
bankas atbalstu. 1997. gadā aizsāktā labklājības
sistēmas reformas projekta (Pasaules Bankas aizdevuma līgums par 10
milj. latu kredītu līdz 2002. gadam), kuru izpilda IBM Finland, pilnai
realizācijai 2003. gadā plānots izlietot 27,561 milj. latu.
Projekta
iesniedzēji bija nolēmuši, ka nu ir laiks visu lielo projektu,
neizdalot IT problēmas no infrastruktūras pasākumiem, iebīdīt
informātikas un sakaru nozares investīciju grozā,
tādējādi mēģinot atmudžināt nu jau
aizķērušos finansiālos mezglus. Kredīts izlietots,
pašu investīcijas arī, bet plānotie uzdevumi nebūs
atrisināmi bez jauniem aizdevumiem, bez pašu garantēta papildu finansējuma.
Ekspertīzei
tiek norīkoti nozares labākie speciālisti ar lielu praktisko
pieredzi un zināšanām informācijas tehnoloģijās,
ekonomikā, jurisprudencē, socioloģijā un arī
politikā. Līdz šim ekspertu darbu atlīdzināja (ar
korumpētības piegaršu) ministrija vai institūcija, kuras
projektam pieprasīta ekspertīze. Informātikas departaments ir
ierosinājis neatkarīgas ekspertu vienības izveidi pie kādas
no ministrijām. Diemžēl šobrīd bez rezultātiem.
Programma
e-Latvija
Jaunās
ekonomikas valsts attīstības modeļa pamatā ir
sabiedrības spēja radīt jaunas zināšanas,
sekmējot tautsaimniecības attīstību un vispārējā dzīves
līmeņa celšanos. Moderno informācijas un
telekomunikāciju tehnoloģiju iespēju izmantošanu
pilnā mērā
nodrošinās e-Latvijas ekonomika ar iedzīvotāju IT
virtualitāti. Projekta eLatvija realizācijā bez valsts
institūciju un ministriju iesniegtajiem
e-projektiem, stabilu rīcības plāna apjomu aizņem Latvijas
reģionu iniciatīvas.
E-reģionālie projekti ar plānotu
pašvaldību līdzfinansējumu būs stiprs pamats
tālākai jaunās ekonomikas izveidei: Liepājas
pilsētas dome Elektroniskās pārvaldes ieviešana
pašvaldībā, Saldus rajona padome Informātikas
un telekomunikāciju
infrastruktūras izveidošana, Madonas rajona padome Vidzemes pašvaldību vienotais
informācijas tīkls, Ventspils pilsētas dome E-pilsēta
Ventspils, Preiļu rajona Ruonas pagasta padome E-Ruonas
pagasts u.c.
Nozīmīgs ir arī Baltijas jūras
piekrastes plānošanas reģiona attīstības
aģentūras iesniegtais projekts E-Kurzeme ar informācijas
un pakalpojumu centru izveidi pašvaldībās un pieeju
interneta e-kioskiem, kā arī Rīgas rajona Garkalnes pagasta
padomes projekts E-Rīgas novads. Rīgas rajona pašvaldību
informācijas centra izveide.
PVIS un Latvijas izglītības
informācijas sistēmas (LIIS)
datorapmācības
komplekss.
Datorapmācības kompleksa izveide Rīgas
rajona Baložkalna kultūras namā (piecas datorklases) būs
divu nozīmīgāko projektu PVIS un LIIS rezultātu
satuvināšana, kas dos lielus apmācību resursu
ietaupījumus pašvaldību kasē un izglītības sistēmā.
Vai
eLatvija un citi nozīmīgi informātikas projekti tiks
realizēti pilnībā vai apstāsies pusceļā? Tas
atkarīgs ne tikai no investīcijām, bet arī no
atbildīgo amatpersonu godaprāta
un labās gribas.