Korporatīvo tīklu perspektīvas Latvijā
Korporativo tiklu perspektivas Latvija
Latvijā tāpat kā daudzās pasaules
valstīs līdzās publiskajam telekomunikāciju tīklam
pastāv arī korporatīvie tīkli. Vēsturiski tie
attīstījušies uz lielo uzņēmumu bāzes.
Raksturīgākie piemēri ir Latvenergo un Latvijas
dzelzceļa telekomunikāciju tīkli, kas var
nodrošināt visu veidu sakarus starp šo uzņēmumu
nodaļām.
Korporatīvie tīkli - drošumam un
konfidencialitātei
Korporatīvais tīkls parasti sasaista
vienotā tīklā dažādās vietās izvietotas
liela uzņēmuma (akciju sabiedrības) nodaļas. Pastāv
uzskats, ka nav lietderīgi uzturēt korporatīvos tīklus, jo
publiskais tīkls spēj nodrošināt tos pašus
pakalpojumus, turklāt efektīvāk izmantojot apkalpojošo
personālu. Tātad dzelzceļam būtu jānodarbojas ar
pārvadājumiem, bet sakarus nodrošinātu, piemēram, Lattelekom.
Taču korporatīvos tīklus izmanto ne tikai telefona sarunām
vai datu pārraidei starp birojiem, bet arī uzņēmuma
vadībai nepieciešamas tehnoloģiskās informācijas
pārraidei, apsardzes signalizācijai un citām specifiskām
vajadzībām.
Korporatīvie tīkli ir funkcionāli un
bieži vien arī fiziski nodalīti no publiskā tīkla, kas
ļauj nodrošināt lielāku pārraidāmās
informācijas drošumu un konfidencialitāti. Nacionālajā
programmā Informātika ir izstrādāta valsts
stratēģija kvalitatīvu mūsdienīgu informācijas un
telekomunikāciju pakalpojumu nodrošināšanai visu
līmeņu valsts institūcijām. Balstoties uz šo stratēģiju,
ir izveidots valsts nozīmes datu pārraides tīkls (VNDPT), kuru
pārvalda Valsts informācijas tīkla aģentūra (VITA).
Tīkla finansiāla uzturēšana ir tā klientu
pienākums, tāpēc, lai saņemtu jaunus kvalitatīvus
pakalpojumus, klientu budžetos jāparedz attiecīgi
līdzekļi.
Tīkla reālais ātrums var ievērojami
pārsniegt garantēto minimumu
VNDPT arhitektūras pamatjautājums ir datu
aizsardzība pret nesankcionētu piekļuvi. Tīklā
līdzās īrētiem kanāliem tiek izveidoti
pastāvīgi fiziskie kanāli, virtuālo apakškanālu
izdalīšanai izmanto kadru retranslācijas (Frame Relay)
tehnoloģiju un ar ugunsmūra (Firewall) starpniecību veido
vienu publiskā tīkla (Internet) pieslēgumu.
No datu pārraides viedokļa VNDPT ir
būvēta kā virtuālo tīklu kopa. Šāds
risinājums nodrošina dažādas informācijas
pārraidi vienotā informācijas tīklā, dod iespēju
organizēt atsevišķus virtuālos kanālus ar
dažādiem datu pārraides ātrumiem, kā arī
operatīvi mainīt tīkla konfigurāciju un atsevišķo
kanālu kapacitāti. Klienta pieslēgšanai izmanto datu
pārraides kanālus no klienta pieslēguma punkta līdz
tuvākajam VNDPT mezgla punktam. Katrā pieslēguma punktā ir
tīkla maršrutizators ar pakešu filtru. Var lietot arī
individuālās kriptēšanas iekārtas. Laikā, kad
tīkls nav pilnībā noslogots, reālais ātrums var
ievērojami pārsniegt garantēto minimumu, pilnībā
izmantojot visu sakaru kanāla kapacitāti.
Jauni projekti korporatīvo tīklu labākai
izmantošanai
VITA uzdevums ir sniegt valsts iestādēm gan
plaši pieejamus informācijas un telekomunikāciju pakalpojumus,
gan arī ekskluzīvus, speciālus un augsti intelektuālus
pakalpojumus, kas rada pievienoto vērtību. Viens no tādiem
pakalpojumiem ir ārpakalpojumi (outsourcing). Pašlaik tiek
realizēts IT infrastruktūru pārraudzības ārpakalpojumu
centra pilotprojekts. SIA IBM Latvija piegādā
pārraudzības centra iekārtas un programmatūru, kuru
uzstāda VITA telpās. VITA nodrošina nepārtrauktu (24x7
režīmā) centra darbību un klienta pieslēgšanu pa
VNDPT kanāliem. SIA Dati Servisa centrs nodrošina
pārraudzības vides administrēšanu.
Praktiski tas nozīmē, ka VITA kopā ar
partneriem seko līdzi IT tehnoloģiju attīstībai, atrod
klientus, kuri ir ieinteresēti ārpakalpojuma
saņemšanā, piemēram, klienta datu bāzes darbības
pārraudzībā. VITA personāls nodrošina
nepārtrauktu klienta datu bāzes un to uzturošo iekārtu
(serveru u. c.) uzraudzību, datu rezerves kopēšanu klienta vai
VITA telpās esošās iekārtās.
Sarežģītākos gadījumos tiek pieaicināti SIA Dati
Servisa centrs speciālisti. Jaunu datu ievadīšanu vai
esošo lasīšanu un labošanu var veikt tikai klients.
Iespējami arī citi pakalpojumi, piemēram, klienta
lokālā tīkla vadība. Šāds pakalpojumus pietuvina
VITA (vai kāda cita korporatīvā tīkla īpašnieka)
atbildību par tīkla darbību līdz klienta darba vietai un
atbrīvo to no rūpēm par sava datoru tīkla uzraudzību.
Lai paaugstinātu korporatīvo tīklu
izmantošanas efektivitāti, ir arī citas iespējas.
Pašlaik Eiropas Savienībā tiek izstrādāts
Integrētās transporta informācijas sistēmas projekts.
Latvija ir viena no valstīm Baltijas jūras reģionā, kura
veidojas par nozīmīgu loģistikas centru dažāda veida
transportam starp Eiropas valstīm un Krieviju un citām NVS
valstīm.
Šajā sistēmā ļoti labi
iekļaujas VNDPT, jo ir jau izveidoti pieslēguma punkti muitas un
robežkontroles posteņos. Attīstoties transporta sistēmai,
var izmantot arī Latvijas dzelzceļa IT tīkla
infrastruktūru. Eiropas Savienībā aktuāls ir projekts
dažādu līmeņu elektroniskās pārvaldes
ieviešanai. Pašlaik IDA (Interchange of Data between
Administrations) projektos tiek apzinātas iespējamās
informācijas plūsmas. Šo projektu realizācijai varētu
būt lietderīgi izmantot dažādus tīklus. VNDPT
iespējas sevišķi labi varēs izmantot operatīvas
informācijas apmaiņai starp valsts iestādēm.
Dr.sc.ing. Oļģerts BELMANIS,
VITA
izpilddirektors
Latvijā tāpat kā daudzās pasaules
valstīs līdzās publiskajam telekomunikāciju tīklam
pastāv arī korporatīvie tīkli. Vēsturiski tie
attīstījušies uz lielo uzņēmumu bāzes.
Raksturīgākie piemēri ir Latvenergo un Latvijas
dzelzceļa telekomunikāciju tīkli, kas var
nodrošināt visu veidu sakarus starp šo uzņēmumu
nodaļām.
Korporatīvie tīkli - drošumam un
konfidencialitātei
Korporatīvais tīkls parasti sasaista
vienotā tīklā dažādās vietās izvietotas
liela uzņēmuma (akciju sabiedrības) nodaļas. Pastāv
uzskats, ka nav lietderīgi uzturēt korporatīvos tīklus, jo
publiskais tīkls spēj nodrošināt tos pašus
pakalpojumus, turklāt efektīvāk izmantojot apkalpojošo
personālu. Tātad dzelzceļam būtu jānodarbojas ar
pārvadājumiem, bet sakarus nodrošinātu, piemēram, Lattelekom.
Taču korporatīvos tīklus izmanto ne tikai telefona sarunām
vai datu pārraidei starp birojiem, bet arī uzņēmuma
vadībai nepieciešamas tehnoloģiskās informācijas
pārraidei, apsardzes signalizācijai un citām specifiskām
vajadzībām.
Korporatīvie tīkli ir funkcionāli un
bieži vien arī fiziski nodalīti no publiskā tīkla, kas
ļauj nodrošināt lielāku pārraidāmās
informācijas drošumu un konfidencialitāti. Nacionālajā
programmā Informātika ir izstrādāta valsts
stratēģija kvalitatīvu mūsdienīgu informācijas un
telekomunikāciju pakalpojumu nodrošināšanai visu
līmeņu valsts institūcijām. Balstoties uz šo stratēģiju,
ir izveidots valsts nozīmes datu pārraides tīkls (VNDPT), kuru
pārvalda Valsts informācijas tīkla aģentūra (VITA).
Tīkla finansiāla uzturēšana ir tā klientu
pienākums, tāpēc, lai saņemtu jaunus kvalitatīvus
pakalpojumus, klientu budžetos jāparedz attiecīgi
līdzekļi.
Tīkla reālais ātrums var ievērojami
pārsniegt garantēto minimumu
VNDPT arhitektūras pamatjautājums ir datu
aizsardzība pret nesankcionētu piekļuvi. Tīklā
līdzās īrētiem kanāliem tiek izveidoti
pastāvīgi fiziskie kanāli, virtuālo apakškanālu
izdalīšanai izmanto kadru retranslācijas (Frame Relay)
tehnoloģiju un ar ugunsmūra (Firewall) starpniecību veido
vienu publiskā tīkla (Internet) pieslēgumu.
No datu pārraides viedokļa VNDPT ir
būvēta kā virtuālo tīklu kopa. Šāds
risinājums nodrošina dažādas informācijas
pārraidi vienotā informācijas tīklā, dod iespēju
organizēt atsevišķus virtuālos kanālus ar
dažādiem datu pārraides ātrumiem, kā arī
operatīvi mainīt tīkla konfigurāciju un atsevišķo
kanālu kapacitāti. Klienta pieslēgšanai izmanto datu
pārraides kanālus no klienta pieslēguma punkta līdz
tuvākajam VNDPT mezgla punktam. Katrā pieslēguma punktā ir
tīkla maršrutizators ar pakešu filtru. Var lietot arī
individuālās kriptēšanas iekārtas. Laikā, kad
tīkls nav pilnībā noslogots, reālais ātrums var
ievērojami pārsniegt garantēto minimumu, pilnībā
izmantojot visu sakaru kanāla kapacitāti.
Jauni projekti korporatīvo tīklu labākai
izmantošanai
VITA uzdevums ir sniegt valsts iestādēm gan
plaši pieejamus informācijas un telekomunikāciju pakalpojumus,
gan arī ekskluzīvus, speciālus un augsti intelektuālus
pakalpojumus, kas rada pievienoto vērtību. Viens no tādiem
pakalpojumiem ir ārpakalpojumi (outsourcing). Pašlaik tiek
realizēts IT infrastruktūru pārraudzības ārpakalpojumu
centra pilotprojekts. SIA IBM Latvija piegādā
pārraudzības centra iekārtas un programmatūru, kuru
uzstāda VITA telpās. VITA nodrošina nepārtrauktu (24x7
režīmā) centra darbību un klienta pieslēgšanu pa
VNDPT kanāliem. SIA Dati Servisa centrs nodrošina
pārraudzības vides administrēšanu.
Praktiski tas nozīmē, ka VITA kopā ar
partneriem seko līdzi IT tehnoloģiju attīstībai, atrod
klientus, kuri ir ieinteresēti ārpakalpojuma
saņemšanā, piemēram, klienta datu bāzes darbības
pārraudzībā. VITA personāls nodrošina
nepārtrauktu klienta datu bāzes un to uzturošo iekārtu
(serveru u. c.) uzraudzību, datu rezerves kopēšanu klienta vai
VITA telpās esošās iekārtās.
Sarežģītākos gadījumos tiek pieaicināti SIA Dati
Servisa centrs speciālisti. Jaunu datu ievadīšanu vai
esošo lasīšanu un labošanu var veikt tikai klients.
Iespējami arī citi pakalpojumi, piemēram, klienta
lokālā tīkla vadība. Šāds pakalpojumus pietuvina
VITA (vai kāda cita korporatīvā tīkla īpašnieka)
atbildību par tīkla darbību līdz klienta darba vietai un
atbrīvo to no rūpēm par sava datoru tīkla uzraudzību.
Lai paaugstinātu korporatīvo tīklu
izmantošanas efektivitāti, ir arī citas iespējas.
Pašlaik Eiropas Savienībā tiek izstrādāts
Integrētās transporta informācijas sistēmas projekts.
Latvija ir viena no valstīm Baltijas jūras reģionā, kura
veidojas par nozīmīgu loģistikas centru dažāda veida
transportam starp Eiropas valstīm un Krieviju un citām NVS
valstīm.
Šajā sistēmā ļoti labi
iekļaujas VNDPT, jo ir jau izveidoti pieslēguma punkti muitas un
robežkontroles posteņos. Attīstoties transporta sistēmai,
var izmantot arī Latvijas dzelzceļa IT tīkla
infrastruktūru. Eiropas Savienībā aktuāls ir projekts
dažādu līmeņu elektroniskās pārvaldes
ieviešanai. Pašlaik IDA (Interchange of Data between
Administrations) projektos tiek apzinātas iespējamās
informācijas plūsmas. Šo projektu realizācijai varētu
būt lietderīgi izmantot dažādus tīklus. VNDPT
iespējas sevišķi labi varēs izmantot operatīvas
informācijas apmaiņai starp valsts iestādēm.
Dr.sc.ing. Oļģerts BELMANIS,
VITA
izpilddirektors