IKT izmantošana izglītībā - realitāte un iespējas

 

Kāda ir mūsu bērnu prasme sadzīvot un adaptēties sabiedrībā? Kāda loma te ir modernajām tehnoloģijām? Ko audzinām skolās - talantīgus vienpatņus vai cilvēkus, kuri spējīgi radoši darboties komandā? Vai zināšanas, kuras dodam skolēniem, ir pietiekoši aktuālas un konkurētspējīgas?

Skaidrs ir viens - lai varētu atbildēt pozitīvi uz jautājumiem, ko izglītībai mūsdienās izvirza sabiedrība, jāmainās ir visiem, arī skolotājam, arī skolēniem, arī valsts un pašvaldību attieksmei!

 

Skolotāja loma un sagatavotība IKT izmantošanai stundās

Valsts mērogā lielu ieguldījumu devis projekts LIIS (Latvijas izglītības informatizācijas sistēma). Prasmīgi iesaistot intelektuālo potenciālu rajonos, veiksmīgi izveidoti 40 LIIS reģionālie datorcentri, kuros kopumā pēc LIIS datiem ir apmācīti vairāk nekā 15 000 pedagogu - puse no kopējā skolotāju daudzuma Latvijā. Tomēr - kāpēc tik relatīvi maz skolotāju iegūtās zināšanas aktīvi izmanto savos mācību priekšmetos?

Mums, Ogres ģimnāzijā, 85 procenti skolotāju ir apmeklējuši datorizglītības kursus, bet iegūtās prasmes aktīvi izmanto tikai puse. Pasivitātes iemesli ir dažādi:

·   tam vajag papildu laiku, bet skolotāji strādā ar lielām slodzēm, lai spētu uzturēt ģimenes;

·   vienas integrētās mācību stundas izstrādē un sagatavošanā skolotājs patērē vismaz piecas astronomiskās stundas, bet samaksa ir viena un tā pati;

·   skolotāju nepietiekamās svešvalodu prasmes;

·   mazvērtības komplekss, kuru izraisa un pastiprina dažu skolēnu augstais datorzināšanu līmenis;

·   un visbeidzot - neapmierina fiksētais datorpieejamības laiks skolā, bet skolotājiem mājās nav personisko datoru. Ir nepieciešama politika, kas ļautu izglītības iestādēm un to darbiniekiem iegādāties datorus un programmatūru ar atlaidēm.

 

Tomēr sava darba entuziasti Ogres ģimnāzijā ir izveidojuši integrētās apmācības programmas, par pamatu ņemot moderno komunikāciju tehnoloģiju, bioloģijas, ģeogrāfijas, fizikas, astronomijas stundās. Ir pirmie mēģinājumi lietot IKT vēstures, vizuālās mākslas, ekonomikas pamatu stundās, izmantojot Tilde grāmatvedības programmu Jumis. Esam domājuši izveidot integrētās apmācības kabinetu, kas būtu aprīkots ar datu videoprojektoru un prezentāciju datoru un kurā būtu patstāvīgais (on-line) interneta pieslēgums ne tikai vienam prezentāciju datoram, bet arī skolēnu individuālajām darba vietām.

 

Skolēnu sagatavotība IKT izmantošanai

Valsts nosaka prasības zināšanu, prasmju un attieksmju jomās, skolēnam beidzot pamatskolu vai vidusskolu un ieejot kā konkurentam darba tirgū vai tālākajā izglītībā. Kā to sasniegt, tas ir skolas un skolotāju ziņā. Skolēnu sagatavotība darbam ar datoru un viņu sākotnējās prasmes ir ļoti dažādas, tāpēc skolotāji iegulda daudz darba, lai visi iegūtu jaunas iemaņas un zināšanas un lai datorzinību stundās visiem būtu pietiekoši interesanti.

Mums, Ogres ģimnāzijā, ir pieredze, kas liecina, ka, radot papildu iespēju apgūt datorprasmes sākumskolā, 80 proceni pirmklasnieku to dara ar lielu interesi un aizrautību. Balstoties uz pieredzi starptautiskajā I*EARN projektā, kā arī Ziemeļvalstu Ministru padomes atbalstītajā projektā School Improvement in the Information Age, kuros katrā piedalās 25 skolas no visiem Latvijas rajoniem, labi zinām, ka ir starptautiski projekti, kuri paredzēti tikko lasīt un rakstīt sākušiem bērniem, bet pašlaik Valsts izglītības sistēma joprojām paredz sākt apmācību tikai 7. klasē. Zinot to, ka mūsdienu skolēniem ne pārāk patīk lasīt grāmatas un meklēt tajās informāciju, mēs tikai 7. klases beigās esam gatavi parādīt viņiem tās iespējas informācijas iegūšanā, ko dod internets un multimediji. Tajā pašā laikā - vai ir iespējams bez bagātas informācijas izstrādāt kvalitatīvu projektu, bet projektu darbu IZM iekļāvusi skolu programmā jau no 1. klases?

Un tomēr šajā problēmu jūklī mūsu skola ir mēģinājusi rast risinājumus.

·   Darbojamies daudzos starptautiskos projektos.

·   Veidojam integrētās mācību stundas kā projektu darbu rezultātu.

·   Veicinām datorzinību apguves iespējas jau no 1. klases.

·   Strādājam pēc savas datorzinību apmācības programmas 7.-9. klasēs.

·   Vidusskolā veidojam skolēnu kā reālu datorlietotāju - palīgu sev, skolotājam un, itin bieži, pat saviem vecākiem.

Esam pārliecināti, ka skolēnu sākotnējā datorapmācība ir jāpaveic pamatskolā. Tas savukārt rada iespēju izmantot datorus un informācijas tehnoloģijas citu mācību priekšmetu apguvē, kad priekšmetu skolotājam vairs nav jābaidās, ka skolēns tīri tehniski netiks galā. Informātikai ir jākļūst par apkalpojošo priekšmetu citiem mācību priekšmetiem.

 

Informācijas publiskā pieejamība un interneta izmaksas

Neapstrīdamus panākumus skolu datorapgādē un skolotāju apmācībā ir guvis projekts LIIS. Šobrīd kopā ar valsts un pašvaldību finansējumu ir nodrošināts viens dators uz katriem desmit skolēniem 10.-12. klasēs, viens dators uz 25 skolēniem 5.-9. klasēs. Statistika rāda, ka 2001. gada martā pastāvīgā pieslēgumā strādāja 19 procenti vidusskolu, bet iezvanpieejas slēgums bija nodrošināts vismaz 97 procentos skolu. Tomēr, saskaņā ar skolu aptauju, reāli internetu izmanto tikai 51 procents pieslēgto skolu - lielo lietošanas izmaksu (galvenokārt telekomunikāciju lietošanas maksu) dēļ.

Interneta pieslēguma izmaksas, kuras piedāvā lielākie interneta pakalpojumi sniedzēji Latvijā, pašlaik ir bez atlaidēm izglītības iestādēm un to apmaksa pilnībā ir uz pašvaldību pleciem. Protams, valsts LIIS programma rūpējas par pašas tehnikas piegādi vidusskolām, bet skolas uzdevums ir attīstīt skolēnu prasmes lietot, atlasīt, sintezēt iegūto informāciju.

Ogres rajonā mums ir izdevies gandrīz visas vidusskolas pievienot internetam ar ātrajiem radiopieslēgumiem, pārējām izglītības iestādēm pagaidām ir jāsamierinās ar iezvanpieejas pieslēgumu. Ogres ģimnāzija ir nodrošināta ar pastāvīgo radiopieslēgumu, un šobrīd internetam pieslēgtas 30 skolēnu darba vietas, kā arī LIIS reģionālais datorcentrs ar 12 datoriem, skolas bibliotēka ar interneta lasītavu un skolas administratīvais tīkls. Datori ir brīvi pieejami skolā metodiskās apvienības vadītāju laboratorijās, bet kopētājs publiskai lietošanai - skolotāju istabā. Pamatā to finansējam ar projektos iegūtajiem grantiem un piesaistītajiem līdzekļiem.

 

Nākotnes un attīstības perspektīva

Kur ir atslēga Ogres rajonā notiekošajām pārvērtībām?

Ogres pilsētas finansiālais atbalsts skolotāju tālākizglītībai. 

Ogres pilsētas dome katram skolotājam nodrošina līdz Ls 150 lielu finansējumu kvalifikācijas paaugstināšanai mācību gada laikā.

Ogres pilsētas domes un Ogres rajona padomes atbalsts moderno tehnoloģiju ieviešanai un apmācībai rajona skolās.

Pateicoties vienotai politikai rajonā, ar moderno tehnoloģiju ieviešanu saistīto problēmu risināšanai tiek ieguldīts ievērojams rajona pašvaldību finansējums. Pēdējos trīs gados no rajona un pilsētas budžeta datoru iegādei un interneta pieslēgumu veidošanai ir atvēlēti ap Ls 100 000, bet no valsts investīcijām piesaistīts finansējums apmēram Ls 110 000. Tātad, kopumā mērķtiecīgi ieguldīti apmēram 210 000 latu, kas tādai nelielai pilsētai kā Ogre un rajonam ir ievērojama summa.

Visu valsts investīciju projektu resursu apvienošana.

Lai kvalitatīvi sasniegtu nospraustos mērķus, esam apvienojuši visus valsts investīciju projektus. Tāpēc LIIS reģionālo datorcentru esam iekļāvuši arī pašvaldību vienotās informācijas sistēmas centrā, kura pienākumos būs rūpēties ne tikai par izglītības iestāžu, bet arī par pašvaldības iestāžu darbinieku datorizglītošanu.

Savas interneta saimniecības izveide rajonā.

Jau pirms trim gadiem, veidojot specializēto bezpeļņas organizāciju Ogres interneta centrs, Ogres pilsētas dome lika pamatus savai interneta saimniecībai rajonā. Rodas alternatīvas iespējas organizēt interneta pieslēgumus pašvaldību objektiem, un pakalpojumu cena ir tuvu pašizmaksai - vidēji radiopieslēguma abonēšanas cena pie mums ir Ls 20.

Aktivitāte un rosība no apakšas.

Esam pārliecināti, ka tikai ar mērķtiecīgu darbu ir iespējams gūt labus rezultātus. Tāpēc atbalstām jau pirms četriem gadiem Ogrē, Smiltenē un Aucē sākto tradīciju - konferences un izstādes LatSTE (Latvijas skolu tehnoloģiju ekspozīcija) organizēšanu, kura šogad jaunā kvalitātē atkal notiks Ogrē, skolēnu rudens brīvdienās 25.-27. oktobrī. Aicinām visus interesentus pieteikties gan pieredzes apmaiņas referātiem par moderno tehnoloģiju lietošanas praktiskajiem aspektiem, gan aplūkot to datorfirmu, kuras ieinteresētas Latvijas izglītības sistēmā, piedāvāto produkciju un servisu.

Papildu uzziņai http://www.latste2001.ogre.lv .

 

Tālis BĒRCIS,

Ogres ģimnāzijas skolotājs, LIIS reģionālā datorcentra vadītājs