Rīga – Klaipēdai. Stereofoniskās pārraides pirms 65 gadiem

 

      1935. gada pavasarī Lietuva izsludināja konkursu par otra radiofona raidītāja izgatavošanu un tā uzstādīšanu Klaipēdā. Klaipēdas apgabalā bija daudz radioabonentu, bet Kauņas raidstacijas jauda bija par mazu, lai apkalpotu uztvērējus, kuri atradās tālu no valsts centra. Konkurences cīņa bija ļoti sīva, tajā piedalījās 11 dažādu valstu firmas (to skaitā ievērojamas Eiropas un ASV firmas). Konkursā uzvarēja VEF piedāvājums. Raidītāja aprēķinus veica Rīgas radiofona laboratorijas speciālisti inženiera V. Ziemeļa vadībā.

    Laboratorija bija izvietota VEF teritorijā. Raidītāja iekārtu izgatavoja 1935. gada nogalē un uzsāka eksperimentālās pārraides. Inženieris Jānis Linters ierosināja izmantot Klaipēdas raidītāju stereofoniskām pārraidēm. Šim nolūkam Rīgas radiofona studijā uzstādīja  divus mikrofonus. Viens tika pieslēgts Rīgas, otrs - Klaipēdas  raidītājam, kurš atradās VEF laboratorijā. Stereofoniskās pārraides Rīgā jau bija pārbaudītas. Tās  sākās 1929. gada 11. augustā. Bez Rīgas radiofona raidītāja (strādāja ar 525 m vilni) izmantoja vēl vienu 1 kW jaudas raidītāju (200 m). Abonentam bija vajadzīgi divi uztvērēji – katrs noskaņots uz savu vilni. Ja radiouztvērējam bija galvas telefoni, tad vienu pieslēdza pie pirmā uztvērēja, otru - pie otrā. Vēl labāks stereofoniskais efekts radās, ja uztvērējiem bija skaļruņi. Stereofoniskās pārraides toreiz notika ik pārdienas no pulksten 17.00. Šoreiz uztvērējus vajadzēja noskaņot  uz Rīgas  un Klaipēdas raidītāju viļņiem. Par šiem raidījumiem, protams, parādījās publikācijas, un daudzi radioabonenti labprāt klausījās šādas pārraides. 1936. gada marta sākumā Klaipēdas raidītāju VEFā demontēja un pārveda uz Lietuvu.  Daudzi Rīgas abonenti pie sterefoniskajiem raidījumiem bija pieraduši un izteica savu neapmierinātību par to pārtraukšanu.

    Klaipēdas raidītāja montāžas darbi notika no 11. marta līdz 20. maijam. Tā jauda antenas izejā bija 10 kW. Spriežot pēc raidītāja apraksta, tas bija tiem laikiem moderns un ar automatizētu aizsardzību pret augstsprieguma iedarbību uz apkalpojošo personālu. Visas iekārtas bija izvietotas slēgtos metāla skapjos ar atveramām vai aizbīdāmām durvīm. Durvju atvēršanas brīdī automātiski atslēdzās augstspriegums un sazemējās kondensatori. Raidītāja ieslēgšana, izslēgšana  un uzraudzība bija koncentrēta vienā vietā - slēgšanas galdā. Raidītāja apkalpošanai pietika ar vienu tehniķi. Lietuvas Pasta valde raidītāja pieņemšanai bija nozīmējusi komisiju, kura ļoti rūpīgi pārbaudīja tehnisko nosacījumu atbilstību. Izrādījās, ka daudzi raidītāja parametri bija labāki par pieprasītajiem. Raidītāja pārbaudes laikā tika saņemts vairāk nekā 400 abonentu pateicības vēstuļu. Latvijas radiofona speciālisti ieguva augstu starptautiska mēroga novērtējumu.

 

Svarīgāko notikumu hronika

 

Pirms 100 gadiem, 1901. gada 26. martā Cēsu apriņķī zemnieka ģimenē dzimis Harijs Bauers, ievērojamais Latvijas radioraidītāju speciālists. Mācījies Latvijas Universitātē, savienojot mācības ar darbu dzelzceļa darbnīcās, tad VEFā (toreiz PTDGD), bet no 1931. gada – Madonas raidstacijas būvdarbos. Bija Kuldīgas raidstacijas būvdarbu (1934) un Rīgas raidītāja (1936) modernizācijas darbu projektu autors. Viņa projektēto elektronisko iekārtu kvalitātes rādītāji atbilda vislabākajiem Eiropas valstu radiofoniem. Kopā ar inženieri L. Ozoliņu lika pamatus skatu (televīzijas) raidītāju būvdarbiem, kurus izjauca 1940. gada notikumi. Pēckara gados piedalījās Ulbrokas radioraidītāja montāžas darbos. No 1961. gada – RPI docents, lasīja lekcijas par radioraidītājiem. Izveidoja mācību laboratorijas. Miris 1967. gada 26. aprīlī.

 

Pirms 75 gadiem, 1926. gada 5. aprīlī Rīgas 1. ģimnāzijas telpās atklāta pirmā Latvijas radiouztvērēju izstāde. Turpmāk šādas izstādes notika regulāri. Jāpiebilst, ka pēc 12 gadiem (1938) Latvijā bija 29 radiouztvērēju ražošanas un 257 tirdzniecības uzņēmumi.

 

Pirms 210 gadiem, 1791. gada 22. aprīlī Čarlztaunā (ASV) garīdznieka ģimenē dzimis Samuels Finlejs Morze, gleznotājs, telegrāfa aparāta izgudrotājs. Viņa izgudrotās sistēmas aparātus Latvijā lietoja līdz 1950. gadam. Morze nodzīvoja ilgu mūžu. Kad viņa dzīves pēdējos gados beidzās patentu termiņš un Morzem draudēja nabadzība, desmit Eiropas valstis nosūtīja viņam dāvanu – 40 000 franku. Miris 1872. gada 2. aprīlī.

 

Pirms 75 gadiem, 1926. gada 23. aprīlī Rīgā Latvijas Universitātes privātdocenta Jāņa Asara redakcijā sāka izdot pirmo radiožurnālu latviešu valodā RADIO.

 

Pirms 155 gadiem, 1846. gada 5. maijā dzimis Larss Magnuss Eriksons, kurš 1876. gadā izveidoja mūsdienās slaveno firmu L.M.Ericsson. Miris 1926. gada 17. decembrī.

 

Pirms 65 gadiem, 1936. gada 20. maijā VEF nodeva  Lietuvas pasta Valdei radioraidītāju, kuru samontēja Klaipēdas pilsētā (skat. rakstu).

 

Pirms 65 gadiem, 1936. gada 20. jūnijā  Daugavpilī nodota ekspluatācijā VEF izgatavotā automātiskā telefona centrāle 1400 tālruņu pieslēgšanai. Centrāle izgatavota pēc vācu firmas Mix und Genest licences ar VEF inženieru izstrādātiem uzlabojumiem – līniju meklētājus varēja izmantot gan vietējos, gan tālsakaros. Kļuva iespējama automātiska vietējo un tālsakaru sarunu uzskaite. Samazinājās elektroenerģijas patēriņš. Iekārtas izmaksa bija Ls 218 445, elektrobarošanas ierīču – Ls 13 043 ( uz vienu abonenta līniju izmaksa Ls 165).

 

Pirms 125 gadiem, 1876. gada 25. jūnijā Aleksandrs Bells Filadelfijas elektrotehniskajā izstādē demonstrēja telefona aparātu. Pazīstamais angļu fiziķis Viljams Tomsons (vēlāk ieguva goda nosaukumu lords Kelvins) sajūsmināts par telefonu teica: tas ir visbrīnišķīgākais izgudrojums, ko redzēju Amerikā!