Rīga - mainīgā, tuvā un dzīvā

 

Leons Balodis dzimis 1940. gada 15. jūnijā, Tukuma rajona Zemītes pagastā, bet viņa mūža lielā mīlestība ir Rīga. 33 gadus viņš strādājis  Latvijas vēstures muzejā, sākumā fotografējot Rīgu prieka pēc, bet kopš 1966. gada tā kļuvusi par vienu no trim galvenajām viņa profesionālās daiļrades tēmām (vēl - Latvija un jūra).

Leons Balodis saka, ka Rīga viņam ir visskaistākā pilsēta pasaulē, un tas redzams ne tikai viņa darbos. Lai izjustu  šo  skaistumu tuvplānā, viņš ir staigājis pa Vecrīgas jumtiem, kāpis torņos, ziemā rāpies pa apledojušām stalažām, nereti visai pārgalvīgi riskējot ar dzīvību. Tieši pirms Brīvības pieminekļa restaurācijas, ar Ugunsdzēsības pārvaldes ceļamkrāna palīdzību, māksliniekam izdevās realizēt kādu senu sapni - nolikt ziedu vainagu tieši pie Mātes Latvijas kājām un aplūkot Rīgu viņas acīm, no pieminekļa 41 metra augstuma. 

Leona Baloža ceļabiedrs ir vācu profesionālā fotokamera  Linhof. Viņš prot gan atklāt kādu mazpazīstamu Vecrīgas stūrīti, gan allaž saskatīt ko jaunu it kā tradicionālajos Vecrīgas vaibstos. Daļiņa viņa sirds pieder arī Melngalvju namam, un viņš neklausās nievātājos, kas dēvē to par nevērtīgu atdarinājumu: - Pēc gadiem desmit tas nosūbēs, nobružāsies, to aprakstīs lietus,  vējš un laiks un tas iegūs tikpat senu veidolu kā citas Vecrīgas celtnes.

Leons Balodis ir piedalījies 660 izstādēs 55 pasaules valstīs, viņam bijušas 18 personālizstādes, mākslinieks ieguvis aptuveni 150 apbalvojumu. Pērn viņš kļuva  par Trīszvaigžņu ordeņa virsnieku.

Ja strādāt, tad no visas sirds, ja mīlēt - tad lai Rīga dimd. Tieši tā saucas arī pilsētas 800. jubilejai veltītais Leona Baloža  fotoalbums - kārtējais mīlestības pierādījums.