Jaunie zviedru laiki Latvijā

Nav daudz tādu ārvalstu firmu, kas ilgus gadus būtu paudusi tikpat noturīgu interesi par Latvijas komunikācijām kā Telia. Faktiski jaunie zviedru laiki sākās jau divus gadus pirms Lattelekom Jumta līguma tapšanas, - lai nopietni un dziļi izpētītu Latvijas telekomunikāciju situāciju un sagatavotos konkursam par labāko investīciju projektu. Kas zina, varbūt tolaik šis projekts šķita pārāk progresīvs... Tagadējo Latvijas Telia laiku raksturīgākā iezīme ir neraudzīties atpakaļ, bet tikai uz priekšu. Citādi nemaz nevar, jo zviedru Telia Latvija tagad ir jauna, enerģiska, pievilcīga un pilnīgi latviska firma. Kāpēc - par to izpilddirektors Gints BUKĀNS un tirdzniecības direktors Mikus OZOLS.

Telia Latvija bizness vistiešāk ir saistīts ar Telia AB Zviedrijas uzņēmumu. Zviedrija allaž bijusi ievērojama ar to, ka ir īpaši informatizēta valsts. Somi ir populāri ar to, ka viņi vairāk nekā jebkurš cits lieto mobilo telefonu, bet Zviedrija ir pirmajā vietā pasaulē tieši datorizācijas ziņā, turklāt Telia AB ir Zviedrijas galvenais telekomunikāciju operators. (skat. zīmējumu) Telia AB stratēģijā un nākotnes investīciju plānos nozīmīga loma ir Baltijai. Zviedrija paredzējusi investēt vairākus desmitus miljonu zviedru kronu Baltijas jūras optiskā kabeļa izbūvei. Telia AB pieder 24,5 procenti Eesti Telekom un 30 procenti Lietuvos Telekomas akciju, tā arī uzsākusi aktīvu darbību Krievijas tirgū. Latvijā Telia AB pieder 100 procentu akciju trijos uzņēmumos – Telia Latvija SIA, Datatel SIA un Telemedia. Unikālāks ir fakts, ka Telia Latvija kopš šā gada strādā tikai latvieši un neviena zviedra! Šeit tiek piedāvātas tādas pašas pakalpojumu iespējas, kādas Telia piedāvā Zviedrijā. Tomēr Latvijā ir nedaudz citādāks Telia uzņēmējdarbības modelis nekā Lietuvā un Igaunijā: šeit ir vairāki grupas uzņēmumi - Telia Latvija, Datatel, LMT, TeleMedia un Telia Multicom. Visu šo uzņēmumu jumts ir Telia Latvijas pārstāvniecība.

- Šobrīd jau esam droši, ka mūsu plānotie pieauguma tempi - ap 100 procentu gadā - ir pilnīgi reāli, - ir pārliecināts Gints Bukāns, - jo pērn sāktie darbi nesuši augļus. Svarīgi, ka arī biznesa modelis ir bijis pareizs. Mēs nestrādājam tāpat kā Telia AB Zviedrijā, bet esam izveidojuši savu specifisku pieeju Latvijas tirgum. Kāda gan varētu būt šī specifiskā pieeja tik šaurā un piesātinātā komunikāciju tirgū? Nē, konkurence Telia puišus nepavisam nebaida. Telia Latvija ieņem otro vietu datu pakalpojumu operatoru Latvijas tirgū, bet internetā pēc tirgus novērtējuma un pašu pētījumiem Telia pērn bijusi piektajā vietā, bet šogad jau varētu būt otrie trešie - pēc kopējā klientu daudzuma gan pastāvīgajam, gan iezvanpieejas internetam, gan arī citiem interneta pakalpojumiem. Kas ir šīs veiksmes pamats? - Svarīgi, ka gan pakalpojums, gan risinājums tiek veidots kopā ar klientu, - skaidro Mikus Ozols, - tieši tā, kā viņam vajag. Domāju, ka tas ir veiksmes pamats. Arī attieksme pret klientu. Veidojam risinājumus, kas ļauj klientam attīstīt biznesu, un ieguvēji ir visi - gan mēs, gan klienti, gan sabiedrība. Ļoti svarīga ir kvalitāte - gan piekļuves tīklā, gan apkalpošanā. Tā ir atkarīga arī no tehniskā risinājuma. Varam nodrošināt datu komunikāciju pakalpojumus jebkurā Rīgas punktā, kā arī lielākajā daļā Latvijas teritorijas. Nav tā, ka ārpus Rīgas telekomunikācijas nevarētu attīstīties. Mēs šo iesīkstējušo tradīciju gribam lauzt. Tie gan noteikti būs likumīgi un korekti līdzekļi, talkā nāks atbilstošas tehnoloģijas.

- Datu komunikācijas attīstās visstraujāk, - turpina Mikus Ozols, - bet arī mēs tikpat strauji ejam līdzi laikam un piedāvājam klientiem tieši tādus pašus pakalpojumus kā attīstītākajās Rietumu valstīs. Datu pārraides tīkliem un radiosavienojumiem izmantojam tikai atzītu nozares līderu ražoto aparatūru, - galvenokārt Cisco un Marconi. Lai nodrošinātu Latvijas interneta lietotājus ar kvalitatīvu starptautisko pieslēgumu, Telia ir izveidojusi 34 Mbit/s pieslēgumu savam maģistrālajam IP tīklam, kā pieslēgumu punktu izvēloties Stokholmu. Telia pasaulē pieder pašu izveidots globālais maģistrālais IP tīkls ar vairāk nekā 20 pieslēguma punktiem lielākajās pasaules pilsētās (Ņujorka, Sanfrancisko, Parīze, Kopenhāgena, Stokholma, Londona u.c.). - Būtiski ir arī tas, ka mēs operējam Telia iekšējā tīklā, - piebilst Gints Bukāns. - Kāpēc tas ir svarīgi? Iedomājieties, kādas problēmas varētu rasties, ja, piemēram, kurjerpasta nosūtīšanai izmantotu piecas vai sešas starpniekfirmas, nevis uzticētu šo pakalpojumu vienai, kas pilnībā uzņemtos atbildību gan par drošību, gan par kvalitāti. Tas ir arī viens no mūsu principiem, lai nezaudētu nedz kvalitāti, nedz efektivitāti - arī cenu ziņā.

G. Bukāns: - Mums izveidojusies laba sadarbība ar vairākām valsts medicīnas un izglītības iestādēm, piemēram, ar RTU, Rīgas Ekonomisko augstskolu, Rīgas Komercskolu, arī ar Rīgas Stradiņa slimnīcu. Viens no lielākajiem Latvijas un Zviedrijas telemedicīnas kopprojektiem ir Bitnet. Tajā ietilpst aptuveni 16 slimnīcas, un katra no tām var piekļūt tīklam. Zviedrijā vai citā valstī notiek tiešais savienojums ar kādu ķirurgu vai citu speciālistu, kurš pieslēdzas pie tīkla un konsultē operācijas laikā vai citā sarežģītā gadījumā. Tiek pārraidīti dati, rentgenogrammas, operācijas laikā var būt tiešais pieslēgums, lai varētu konsultēt.

M. Ozols: - Sadarbībā ar Latvijas olimpisko vienību (LOV) tiks veidota interneta mājas lapa, kas atspoguļos Latvijas valsts vienību Sidnejas Olimpiskajās spēlēs, kā arī nozīmīgākos notikumus LOV ikdienā arī turpmāk. Divi mūsu kolēģi ir profesionāli airētāji, kas piedalās pasaules čempionātā - Kaspars Bālāboliņš un Edgars Buncis. Jau divus gadus pēc kārtas viņiem ir Latvijas zelta medaļa 200 metru distancē smaiļošanas divniekā. Uz viņiem tiek liktas lielas cerības. Ikdienā Edgars ir Telia Latvija tirgzinību, bet Kaspars - loģistikas speciālists. Jau vairākus gadus piedalāmies akcijā, kas saistīta ar asociāciju Dzīvesprieks. Tā ir rehabilitācijas skola Kurzemes vidienē LivsLust jauniešiem, kuriem ir bijusi grūti dzīves apstākļi. Telia Latvija to atbalsta ne tikai finansiāli, bet arī informatīvi un tehniski - ar aparatūru un konsultācijām. Nesen tika izstrādāts sadarbības plāns, kurā apmācisim jauniešus, kā apgūt web lapu izstrādes un IT nozares pamatus. Tas jauniešus noteikti interesē, un galvenais - tā ir iespēja iegūt darbu. Te der atcerēties piemēru ar kādu zviedru puisi, kurš pēc dabas ir tik kautrīgs, ka nespēj kontaktēties ar cilvēkiem. Tagad viņš ir populāra persona, jo, strādājot caur internetu, var likt lietā savas izcilās brīnumbērna prāta spējas un vadīt nopietnus projektus.

G. Bukāns: - Telia Latvija strādā 35 cilvēki, ir trīs pamatnodaļas - tehniskā (tā ir vislielākā), tirdzniecības un mārketinga, finansu un administrācijas nodaļa. Mūsu īpatnība ir arī virtuālas apakšnodaļas: tie paši darbinieki, kas strādā reālās struktūrās, var darboties arī vairākās virtuālajās nodaļās. Mēs kopjam šo modeli, lai saglabātu elastību un dinamiku ikdienas darbā, jo negribam sarežģītu un milzīgu struktūru ar vairākiem desmitiem nodaļu un apakšnodaļu. Citādi var iznākt tā: kamēr informācija iziet caur vairākām nodaļām un apakšnodaļām, viss jau ir nokavēts. Tā ir lieka birokrātija, kas mūs atbaida. Mums vēl ir tā kolosālā situācija, ka direktors pazīst savus darbiniekus ne tikai pēc sejas, bet arī pēc vārda.

Daina DAMBERGA