Vide informācijas sabiedrībai sagatavota
Autors
Informācijas sabiedrība vairs nav tikai
teorētisks jēdziens, tā kļūst aizvien
reālāka un nozīmīgāka. Lattelekom,
šķiet, ir pirmais uzņēmums Latvijā, kurš visai
nopietni un mērķtiecīgi pievērsies informācijas
sabiedrības veidošanai, iekļaujoties ar savu e-programmu
lielajā eLatvijas informatizācijas projektā.
Tāpēc uzņēmumā izveidota īpaša
struktūrvienība, kas koordinē visas darbības un projektus.
Patiesībā tā nav nekāda birokrātiska struktūra,
bet viens vienīgs talantīgs cilvēks, Lattelekom informācijas
sabiedrības programmas direktore Baiba EBULIŅA.
Deviņas stratēģiskās programmas
Pirms pāris gadiem Baiba Ebuliņa kopā ar Andersen Consulting
(tagad Accenture) piedalījās t.s. portfeļa
pārvaldes sistēmas ieviešanā uzņēmumā Lattelekom.
Tas nozīmē, ka ir apstiprinātas deviņas lielas
uzņēmuma stratēģiskās attīstības programmas
(pērnā gada beigās tām pievienojās arī
Informācijas sabiedrības programma) un darbs tajās tiek organizēts projektu veidā. Katrai
programmai ir valde, kurā ietilpst iesaistīto biznesa
struktūrvienību direktori. Tā šos projektus apstiprina,
pārrauga, sadala finanses utt. Šīs programmas pārklāj
visas struktūrvienības, tajās ietverto projektu realizācijā
piedalās arī Lattelekom meitas uzņēmums Sakaru
sistēmas. Katrā projektā ir vajadzīgi noteiktas kompetences speciālisti,
tāpēc tiek izveidota komanda no dažādām Lattelekom nodaļām.
Baibas Ebuliņas uzdevums ir veidot šīs komandas,
izvēlēties vajadzīgos cilvēkus, koordinēt darbu. Kad
projekts beidzas un sākas nākamais, tiek veidota cita komanda. Tas ir
ļoti radošs darbs, allaž
ir kas jauns un interesants, kas neļauj cilvēkiem iestigt ikdienas
rutīnā.
Patiesībā jau viss, ko Lattelekom dara, ir
daļa no informācijas sabiedrības, jo tās galvenā
iezīme ir pēc iespējas vairāk izmantot visas modernās
iespējas un tehnoloģijas, lai padarītu darbu un ikdienu
efektīvāku, lai darītu visu labāk un ātrāk, lai
informācija un cilvēki
būtu pieejamāki.
Projekti
E-pārvalde
Lattelekom darbībā
ir vairāki virzieni, kas drīzāk attiecas uz sabiedrību un
pārvaldi, nevis uz biznesu. Lattelekom veido telekomunikāciju
infrastruktūru informācijas sabiedrībai. Viens no tiem ir
atbalsts e-pārvaldei, kas patlaban izpaužas galvenokārt pašvaldību līmenī. Valsts
mēroga e-pārvaldi varam izveidot tikai visi kopā: ne
valdībai, ne Lattelekom atsevišķi tas nav pa spēkam.
Veiksmīgi uzsākts Saldus rajona
informācijas sabiedrības projekts, kura pirmā kārta
tiks pabeigta novembrī. Lattelekom izveidoja Saldus rajonā ne
vien datu pārraides tīklu, bet veltīja arī daudz
uzmanības pašvaldības
speciālistu apmācībai. Seminārus par tīkla arhitektūru
apmeklēja ne vien Saldus, bet arī citu pašvaldību
ļaudis. Lattelekom Mācību centrā ir īpaši
uzbūvēts tīkla modelis, un var izmēģināt, kā
tas darbojas. Tas palīdz klientam izprast, kādu risinājumu
labāk lietot, kādi ir to
plusi un mīnusi. Kopīgais mērķis ir panākt, lai
izveidoto datu pārraides tīklu intensīvi izmantotu ne tikai pašvaldības, bet arī
iedzīvotāji.
7. aprīlī Saldū bija pavasara gadatirgus,
kurā ar plašu pakalpojumu klāstu piedalījās arī Lattelekom.
- Pirmo reizi piedalījāmies šādā īstā
gadatirgū, - stāsta Baiba. -
Piedāvājām internetu, datorus, telefonus - pa vidu starp
desām un medu. Cilvēki nāca klāt, bija daudz
drošāki nekā citkārt, kādā īpaši
rīkotā augstās tehnoloģijas prezentācijā.
Īpaši aktīvi, kā allaž, bija bērni un skolēni.
Tur varēja sajust arī ļoti labvēlīgu attieksmi pret Lattelekom.
Pašvaldība pati bija sagatavojusi lielu stendu, kurā bija
parādīts, kādas pozitīvas pārmaiņas devis
mūsu kopējais projekts, kā tas darbojas.
Tuvākās nākotnes plāni saistīti ar Liepājas rajonu,
šobrīd jau parakstīts nodomu protokols par turpmāku
sadarbību. Arī citos rajonos plānoti sadarbības projekti,
ar dažiem jau panākta
vienošanās par konkrētu projektu realizāciju.
Paredzēts, ka šogad turpināsim būvēt vienotu datu
pārraides tīklu ar interneta piekļuves iespējām Saldus
un Kuldīgas rajonā, kā arī Ziemeļkurzemes
pašvaldību apvienībā, bet uzsāksim - Alūksnes,
Rēzeknes, Madonas rajonā un Jūrmalā. Ir uzsāktas
sarunas ar Ziemeļvidzemes pašvaldību apvienību.
Sabiedriskais internets
Lai sameklētu informāciju elektroniskā
vidē, cilvēkiem
vajadzīga pieeja internetam. Tā kā katrai privātpersonai
šobrīd datora nav, aizvien aktuālāks kļūst sabiedriskais internets un interneta kioski.
Izstādē Baltic IT&T pirmo reizi publiski tika
demonstrēti Apollo interneta kioski, kas ir sabiedriski pieejams interneta piekļuves punkts
gluži tāpat kā
taksofons. Iespējami divi
sabiedriskā interneta risinājumi. Pirmkārt, tas var
būt Apollo e-kiosks, kas novietots bibliotēkā,
lielveikalā vai citā publiski pieejamā vietā. Otrkārt, tas var darboties pēc
tāda paša principa kā privātie taksofoni, kad to savā
rīcībā un uzraudzībā pārņēmusi
kāda biznesa struktūrvienība, kura uztur šo kiosku,
piedāvā klientiem un, protams, var gūt arī peļņu.
Patlaban, mārketinga kampaņas laikā,
interneta resursi Apollo e-kioskos ir pieejami bez maksas. Tiesa, šobrīd no tiem var piekļūt
tikai Latvijas interneta resursiem. Protams, turpmāk piekļuve
internetam nebūs par brīvu:
par to maksās klients vai arī kāda firma (piemēram, lielveikals), kurš gribēs
tādējādi pievilināt klientus.
Sociālie
taksofoni
Saziņas iespējas nepieciešamas arī
cilvēkiem, kuriem daţâdu iemeslu dçď nav
tālruņa. Viens no šīs programmas projektiem ir
sociālie taksofoni. Uzstādīts aptuveni 600 taksofonu
daţâdos Latvijas pagastos, lauku rajonos, tādās
vietās, kur no biznesa viedokļa
tas ir pilnīgi nerentabli, jo tur dzīvo maz cilvēku.
Tie uzstādīti vienīgi
klientu ērtībām. Tie darbojas, piemēram, Gulbenes rajona
Galgauskas pagastā, Liepājas rajona Nīcas pagastā, Jelgavas
rajona Līvbērzes pagastā un Daugavpils rajona Skrudalienas
pagastā, kur vidējie ieņēmumi no taksofona ir divi
trīs lati mēnesī. Tarifi
tur ir tādi paši kā citur Latvijā, bet ir pieejami gan visi
bezmaksas numuri, gan iespēja piezvanīt uz ārzemēm.
Ar taksofoniem saistīts arī kāds cits
projekts, kas drīz būs pieejams. Tas top sadarbībā ar
UNICEF un Valsts bērnu tiesību aizsardzības centru, un tā
mērķis ir sniegt lielāku drošību internātskolu
bērniem. Šajās skolās plānots izveidot taksofonu
tīklu, pavisam - 76. Tur būs palīdzības līnija, 800.
sērijas (bezmaksas) tālrunis,
kur varēs zvanīt bērni, kuriem kāds dara pāri.
Operators viņus savienos ar atbilstošo iestādi un amatpersonu,
kas uzklausīs problēmu un spēs palīdzēt.
Komunikācija
un klientu izglītošana
Šķiet, diezgan daudz cilvēku uzskata, ka
jaunās tehnoloģijas ir kas
ļoti augsts, tāls un nepieejams. Tāpēc Lattelekom aktīvi
nodarbojas ar sabiedrības izglītošanu. Viens no šiem
komunikāciju projektiem ir Latvijas TV raidījums Futūršoks,
kas skatāms katru nedēļu. Tur var pafilozofēt par
nākotni, lai cilvēks redz
savu vietu moderno tehnoloģiju pasaulē. Mērķis
- iedrošināt klientus.
- Vēl ir daudz plānu, kas galvenokārt
orientēti uz skolām un izglītību, - stāsta Baiba, - to
skaitā dažādi semināri par jaunāko
uzņēmumā un nozarē, skolotāju apmācība u.
tml.. Publicējam informāciju presē, tapusi arī izglītojoša filma, kā
Somijā (Kūsamo) tiek galā ar pašvaldību
informatizāciju un kādēļ viņiem tas vajadzīgs.
Patlaban mums padomā kāds jauns projekts, kura
mērķis ir iedrošināt kārtot biznesa darījumus
interneta vidē. Tas taps
sadarbībā ar slaveniem ārvalstu profesoriem, kuri
šovasar Latvijā sniegs biznesa konsultācijas un dalīsies pieredzē.
E-Lattelekom
Modernas komunikācijas piedāvājam
klientiem, un lietojam tās arī paši savas ikdienas
atvieglošanai. Mums kopā ir 3200 darba staciju, t.i., 74
procentiem darbinieku. Katru dienu tiek
nosūtīts aptuveni 3000 e-pasta vēstuļu, vidēji desmit
uz katru lietotāju. Uz IS palīdzības dienestu zvana aptuveni 150
reižu dienā. Vēl ir 67 biznesa aplikācijas, un 12 no
tām ir piekļuve caur internetu.
Kopš 1997. gada uzņēmumā darbojas intranets uzņēmuma
iekšējais eletorinskās informācijas tīkls, kuru Lattelekom
darbinieki apmeklē vidēji 3000 reižu dienā. Tur var
uzzināt daudz jaunumu par to, kas notiek citās nodaļās, ik
dienas tiek publicēta pat uzņēmuma galvenās
administrācijas ēkas ēdnīcas ēdienu karte! Vēl ir
līgumu reģistrēšanas datu bāze, klientu datu
arhīvs un dokumentu vadības sistēma, plānots izveidot arī vadības
informācijas sistēmu.
Tā nu, visu saliekot kopā, iznāk, ka Lattelekom
jau krietni sen ir iegājis informācijas sabiedrības
laikmetā. Atliek vien panākt, lai tas pēc iespējas
drīzāk sāktos arī ārpus uzņēmuma
sienām.
Anita KĻAVA
Informācijas sabiedrība vairs nav tikai
teorētisks jēdziens, tā kļūst aizvien
reālāka un nozīmīgāka. Lattelekom,
šķiet, ir pirmais uzņēmums Latvijā, kurš visai
nopietni un mērķtiecīgi pievērsies informācijas
sabiedrības veidošanai, iekļaujoties ar savu e-programmu
lielajā eLatvijas informatizācijas projektā.
Tāpēc uzņēmumā izveidota īpaša
struktūrvienība, kas koordinē visas darbības un projektus.
Patiesībā tā nav nekāda birokrātiska struktūra,
bet viens vienīgs talantīgs cilvēks, Lattelekom informācijas
sabiedrības programmas direktore Baiba EBULIŅA.
Deviņas stratēģiskās programmas
Pirms pāris gadiem Baiba Ebuliņa kopā ar Andersen Consulting
(tagad Accenture) piedalījās t.s. portfeļa
pārvaldes sistēmas ieviešanā uzņēmumā Lattelekom.
Tas nozīmē, ka ir apstiprinātas deviņas lielas
uzņēmuma stratēģiskās attīstības programmas
(pērnā gada beigās tām pievienojās arī
Informācijas sabiedrības programma) un darbs tajās tiek organizēts projektu veidā. Katrai
programmai ir valde, kurā ietilpst iesaistīto biznesa
struktūrvienību direktori. Tā šos projektus apstiprina,
pārrauga, sadala finanses utt. Šīs programmas pārklāj
visas struktūrvienības, tajās ietverto projektu realizācijā
piedalās arī Lattelekom meitas uzņēmums Sakaru
sistēmas. Katrā projektā ir vajadzīgi noteiktas kompetences speciālisti,
tāpēc tiek izveidota komanda no dažādām Lattelekom nodaļām.
Baibas Ebuliņas uzdevums ir veidot šīs komandas,
izvēlēties vajadzīgos cilvēkus, koordinēt darbu. Kad
projekts beidzas un sākas nākamais, tiek veidota cita komanda. Tas ir
ļoti radošs darbs, allaž
ir kas jauns un interesants, kas neļauj cilvēkiem iestigt ikdienas
rutīnā.
Patiesībā jau viss, ko Lattelekom dara, ir
daļa no informācijas sabiedrības, jo tās galvenā
iezīme ir pēc iespējas vairāk izmantot visas modernās
iespējas un tehnoloģijas, lai padarītu darbu un ikdienu
efektīvāku, lai darītu visu labāk un ātrāk, lai
informācija un cilvēki
būtu pieejamāki.
Projekti
E-pārvalde
Lattelekom darbībā
ir vairāki virzieni, kas drīzāk attiecas uz sabiedrību un
pārvaldi, nevis uz biznesu. Lattelekom veido telekomunikāciju
infrastruktūru informācijas sabiedrībai. Viens no tiem ir
atbalsts e-pārvaldei, kas patlaban izpaužas galvenokārt pašvaldību līmenī. Valsts
mēroga e-pārvaldi varam izveidot tikai visi kopā: ne
valdībai, ne Lattelekom atsevišķi tas nav pa spēkam.
Veiksmīgi uzsākts Saldus rajona
informācijas sabiedrības projekts, kura pirmā kārta
tiks pabeigta novembrī. Lattelekom izveidoja Saldus rajonā ne
vien datu pārraides tīklu, bet veltīja arī daudz
uzmanības pašvaldības
speciālistu apmācībai. Seminārus par tīkla arhitektūru
apmeklēja ne vien Saldus, bet arī citu pašvaldību
ļaudis. Lattelekom Mācību centrā ir īpaši
uzbūvēts tīkla modelis, un var izmēģināt, kā
tas darbojas. Tas palīdz klientam izprast, kādu risinājumu
labāk lietot, kādi ir to
plusi un mīnusi. Kopīgais mērķis ir panākt, lai
izveidoto datu pārraides tīklu intensīvi izmantotu ne tikai pašvaldības, bet arī
iedzīvotāji.
7. aprīlī Saldū bija pavasara gadatirgus,
kurā ar plašu pakalpojumu klāstu piedalījās arī Lattelekom.
- Pirmo reizi piedalījāmies šādā īstā
gadatirgū, - stāsta Baiba. -
Piedāvājām internetu, datorus, telefonus - pa vidu starp
desām un medu. Cilvēki nāca klāt, bija daudz
drošāki nekā citkārt, kādā īpaši
rīkotā augstās tehnoloģijas prezentācijā.
Īpaši aktīvi, kā allaž, bija bērni un skolēni.
Tur varēja sajust arī ļoti labvēlīgu attieksmi pret Lattelekom.
Pašvaldība pati bija sagatavojusi lielu stendu, kurā bija
parādīts, kādas pozitīvas pārmaiņas devis
mūsu kopējais projekts, kā tas darbojas.
Tuvākās nākotnes plāni saistīti ar Liepājas rajonu,
šobrīd jau parakstīts nodomu protokols par turpmāku
sadarbību. Arī citos rajonos plānoti sadarbības projekti,
ar dažiem jau panākta
vienošanās par konkrētu projektu realizāciju.
Paredzēts, ka šogad turpināsim būvēt vienotu datu
pārraides tīklu ar interneta piekļuves iespējām Saldus
un Kuldīgas rajonā, kā arī Ziemeļkurzemes
pašvaldību apvienībā, bet uzsāksim - Alūksnes,
Rēzeknes, Madonas rajonā un Jūrmalā. Ir uzsāktas
sarunas ar Ziemeļvidzemes pašvaldību apvienību.
Sabiedriskais internets
Lai sameklētu informāciju elektroniskā
vidē, cilvēkiem
vajadzīga pieeja internetam. Tā kā katrai privātpersonai
šobrīd datora nav, aizvien aktuālāks kļūst sabiedriskais internets un interneta kioski.
Izstādē Baltic IT&T pirmo reizi publiski tika
demonstrēti Apollo interneta kioski, kas ir sabiedriski pieejams interneta piekļuves punkts
gluži tāpat kā
taksofons. Iespējami divi
sabiedriskā interneta risinājumi. Pirmkārt, tas var
būt Apollo e-kiosks, kas novietots bibliotēkā,
lielveikalā vai citā publiski pieejamā vietā. Otrkārt, tas var darboties pēc
tāda paša principa kā privātie taksofoni, kad to savā
rīcībā un uzraudzībā pārņēmusi
kāda biznesa struktūrvienība, kura uztur šo kiosku,
piedāvā klientiem un, protams, var gūt arī peļņu.
Patlaban, mārketinga kampaņas laikā,
interneta resursi Apollo e-kioskos ir pieejami bez maksas. Tiesa, šobrīd no tiem var piekļūt
tikai Latvijas interneta resursiem. Protams, turpmāk piekļuve
internetam nebūs par brīvu:
par to maksās klients vai arī kāda firma (piemēram, lielveikals), kurš gribēs
tādējādi pievilināt klientus.
Sociālie
taksofoni
Saziņas iespējas nepieciešamas arī
cilvēkiem, kuriem daţâdu iemeslu dçď nav
tālruņa. Viens no šīs programmas projektiem ir
sociālie taksofoni. Uzstādīts aptuveni 600 taksofonu
daţâdos Latvijas pagastos, lauku rajonos, tādās
vietās, kur no biznesa viedokļa
tas ir pilnīgi nerentabli, jo tur dzīvo maz cilvēku.
Tie uzstādīti vienīgi
klientu ērtībām. Tie darbojas, piemēram, Gulbenes rajona
Galgauskas pagastā, Liepājas rajona Nīcas pagastā, Jelgavas
rajona Līvbērzes pagastā un Daugavpils rajona Skrudalienas
pagastā, kur vidējie ieņēmumi no taksofona ir divi
trīs lati mēnesī. Tarifi
tur ir tādi paši kā citur Latvijā, bet ir pieejami gan visi
bezmaksas numuri, gan iespēja piezvanīt uz ārzemēm.
Ar taksofoniem saistīts arī kāds cits
projekts, kas drīz būs pieejams. Tas top sadarbībā ar
UNICEF un Valsts bērnu tiesību aizsardzības centru, un tā
mērķis ir sniegt lielāku drošību internātskolu
bērniem. Šajās skolās plānots izveidot taksofonu
tīklu, pavisam - 76. Tur būs palīdzības līnija, 800.
sērijas (bezmaksas) tālrunis,
kur varēs zvanīt bērni, kuriem kāds dara pāri.
Operators viņus savienos ar atbilstošo iestādi un amatpersonu,
kas uzklausīs problēmu un spēs palīdzēt.
Komunikācija
un klientu izglītošana
Šķiet, diezgan daudz cilvēku uzskata, ka
jaunās tehnoloģijas ir kas
ļoti augsts, tāls un nepieejams. Tāpēc Lattelekom aktīvi
nodarbojas ar sabiedrības izglītošanu. Viens no šiem
komunikāciju projektiem ir Latvijas TV raidījums Futūršoks,
kas skatāms katru nedēļu. Tur var pafilozofēt par
nākotni, lai cilvēks redz
savu vietu moderno tehnoloģiju pasaulē. Mērķis
- iedrošināt klientus.
- Vēl ir daudz plānu, kas galvenokārt
orientēti uz skolām un izglītību, - stāsta Baiba, - to
skaitā dažādi semināri par jaunāko
uzņēmumā un nozarē, skolotāju apmācība u.
tml.. Publicējam informāciju presē, tapusi arī izglītojoša filma, kā
Somijā (Kūsamo) tiek galā ar pašvaldību
informatizāciju un kādēļ viņiem tas vajadzīgs.
Patlaban mums padomā kāds jauns projekts, kura
mērķis ir iedrošināt kārtot biznesa darījumus
interneta vidē. Tas taps
sadarbībā ar slaveniem ārvalstu profesoriem, kuri
šovasar Latvijā sniegs biznesa konsultācijas un dalīsies pieredzē.
E-Lattelekom
Modernas komunikācijas piedāvājam
klientiem, un lietojam tās arī paši savas ikdienas
atvieglošanai. Mums kopā ir 3200 darba staciju, t.i., 74
procentiem darbinieku. Katru dienu tiek
nosūtīts aptuveni 3000 e-pasta vēstuļu, vidēji desmit
uz katru lietotāju. Uz IS palīdzības dienestu zvana aptuveni 150
reižu dienā. Vēl ir 67 biznesa aplikācijas, un 12 no
tām ir piekļuve caur internetu.
Kopš 1997. gada uzņēmumā darbojas intranets uzņēmuma
iekšējais eletorinskās informācijas tīkls, kuru Lattelekom
darbinieki apmeklē vidēji 3000 reižu dienā. Tur var
uzzināt daudz jaunumu par to, kas notiek citās nodaļās, ik
dienas tiek publicēta pat uzņēmuma galvenās
administrācijas ēkas ēdnīcas ēdienu karte! Vēl ir
līgumu reģistrēšanas datu bāze, klientu datu
arhīvs un dokumentu vadības sistēma, plānots izveidot arī vadības
informācijas sistēmu.
Tā nu, visu saliekot kopā, iznāk, ka Lattelekom
jau krietni sen ir iegājis informācijas sabiedrības
laikmetā. Atliek vien panākt, lai tas pēc iespējas
drīzāk sāktos arī ārpus uzņēmuma
sienām.
Anita KĻAVA