Laiks strādāt, laiks atpūsties
Juris 3Dman Perkons
PC izklaides labumi no Krievijas plašumiem,
Horvātija kā datorspēļu lielvalsts, Klaiva Barkera
virtualizētās šausmas un
vēl šis tas šajā nelielajā pārskatā par
jaunumiem datorspēlēs.
Futūristiskas
pseidosimulācijas
Bez pirmās personas
kveikveidīgajām spēlēm ir vēl kāds
datorspēļu žanrs, kas man ir ļoti mīļš, un
tie ir lidojamie šaujamgabali. Tādas kā kosmiskās
pseidosimulācijas, bet tikai ar darbību virs planētām.
Tādas kā Descent spēles, tikai ārpus tuneļiem.
Tādas kā MechWarrior, tikai ar lidaparātiem. Patiesi,
precīzs salīdzinājums nav iespējams. Tā ir
mīlestība pret žanru, kurš praktiski neeksistē,
jūtas, kas balstītas tikai uz atmiņām par vecumveco spēli
Terminal Velocity un uz cerībām, ka kāds tomēr
radīs ko līdzīgu nākotnē. Tieši tāpēc
nu jau pāris gadus sekoju Krievijā veidotajam projektam Storm,
turot īkšķi, lai viņiem viss izdotos. Vietējam tirgum
domātais spēles variants krievu valodā nu ir gatavs, un
šā raksta iznākšanas brīdī vajadzētu
parādīties arī starptautiskajam tirgum paredzētajai
versijai Echelon. Jā,
spēle ir izdevusies. Tā gan nav Terminal Velocity
arkādiskās šaudīšanās ideju tieša
turpinātāja, drīzāk jau tiešām lidojošs
MechWarrior, - futūristiska, patiesībā
neeksistējošu tehnoloģiju pseidosimulācija, bet neba man
jums stāstīt par Sci-Fi neizskaidrojamo pievilcību. Ja
vēlaties izbaudīt spēli, kas ir kaut kas vidējs starp
Otrā pasaules kara gaisa kaujām un StarWars kosmiskajām
cīņām, Storm/Echelon ir kā radīta tieši
jums. Atsevišķi spēles grafiskā noformējuma aspekti it
kā balansē uz novecošanas robežas, bet šajā
gadījumā to var piedot, un nevis tāpēc, ka nekā
cita tāpat nav, bet gan tāpēc, ka citi svarīgi
spēles elementi ir izcili labi un kopumā spēlei ir stilīga
noskaņa. Esmu iegādājies šo spēli, un droši vien
iegādāšos arī tās anglisko versiju aiz cieņas
pret tās veidotājiem un ar nodomu, lai viņiem pietiek spēka
un naudas interesantiem turpmākajiem projektiem. Intervijās jau ir
izskanējuši mājieni par Storm 2.
Turpinot
apceri par šāda tipa spēlēm, jāpiemin arī
kāda liela, kaut arī jau iepriekš nojausta vilšanās,
proti, StarWars: Battle For Naboo. Līdzīgā stilā
veidotā 1998. gadā iznākusī SW: Rogue Squadron
vēl bija tam laikam tīri pieņemama, turpretī Naboo
ir bezkaunīgs kārtējais naudas ievākšanas
mēģinājums, spēlējot uz StarWars fanu
jūtām. Spēles grafiskais noformējums kopš SW: RS
trīs gadu laikā nav modernizēts ne par kapeiku (sorry
santīmu J),
un piedevām visu vēl pasliktina pašas filmas StarWars:
Episode I atribūtika, kas kopumā nešķiet tik
pievilcīga kā klasiskās StarWars triloģijas pasaule.
Pamēģiniet demo versiju, un jūs sapratīsiet, ka
šie spēļu darinātāji ir pelnījuši sliktu
karmu, nevis jūsu grūti nopelnīto naudiņu.
Adrenalīna un baiļu kokteilis
Taču
labāk parunāsim par ko priecīgāku. Teiksim, par
parādību, kas varbūt būs lielākais 2001. gada
pārsteigums PC spēļu pasaulē, par spēli, kura ievilka
ne vienu vien pārdomu grumbu citu spēļu veidotāju pierēs,
vienlaikus saņemot cildinošas recenzijas pārliecinošās
85 līdz 100 procentu robežās. Serious Sam. Par
spēles agrīno demo rakstīju jau agrāk, bet
pilnā versija pārspēja pat visas iedomātās
cerības. Varat atrast daudz dažādu jūsmīgi
emocionālu un arī patiesi analītisku recenziju par šo
spēli. Lūk, manas domas par to. Kad biju izspēlējis
dažus pirmos spēles līmeņus, es apsēdos un
nodomāju: mēs esam kaut ko pazaudējuši pa šiem gadiem.
Ar to es domāju Doom un Duke3D laikus. PC spēļu
industrija ir izlaidusi no rokām kādu pavedienu, domājot, ka
datorspēlēm jākļūst aizvien gudrākām,
izsmalcinātākām. Protams, tā tas ir, bet nevajag aizmirst
vecās vērtības. Puiši no Croteam to bija
sapratuši. Spēle ir tāda, it kā viņi to būtu
veidojuši nevis tirgum, bet pašu lietošanai (t.i.,
spēlēšanai) un pasaules
atzinību, komerciālus panākumus un pat apzīmējumu Next
ID-Software ieguvuši tikai kā mazu blakusefektu. Serious
Sam ir kā divritenis, kas izgatavots no kosmiskajās
programmās izmantojamiem materiāliem: veca ideja, jauns
izpildījums. Perfekta grafika, iespaidīgi monstri, efektīgi
ieroči; adrenalīna un baiļu kokteilis, kas rezultātā
nez kāpēc dod īstu spēlesprieku. Izejiet spēles pirmo
līmeni un izplūstiet smaidā, ieraugot statistiku atrastas 2
no 7 slepenajām vietām, novākti 35 no 53 ienaidniekiem.
Tikai?! Ko darīt? Iet tālāk? Spēlēt vēlreiz?
Iziet līdz galam un tad spēlēt vēlreiz? Jā,
šāds stils bija piemirsts. Lūk, arī tas, ko var saukt par
īstu replayability. Bez tam Serious Sam ir viegli modificējams, tā ka
drīzumā sagaidīsim arī interesantus amatieru Serious Sam
pārveidojumus un dažādas citas Serious Community
aktivitātes. Online veikalos Serious Sam var dabūt par 19 dolāriem. Tikai!
Šajā sakarībā maza liriska atkāpe: gandrīz nobira
aizkustinājuma asara, izlasot kāda spēles fana
atzīšanos. Viņš bija nopircis uzreiz divus spēles
eksemplārus, pamatojot savu rīcību ar vārdiem: - Es
jūtos vainīgs Croteam puišu priekšā, ka
līdz šim esmu pircis pilnīgus draņķus pa 40
dolāriem. - Vai šeit vēl būtu kas piebilstams? Vienīgi
tas, ka Latvija diez vai ir mazāka vai sliktāka par Horvātiju,
no kurienes nāk šī spēle. Kur esat, vietējie talanti? Lāčplēsis
Returns 3D anyone?
Spociņi no viņpasaules
Paliekot
pie pirmās personas šaujamgabalu žanra, gribētos atzīmēt
vēl vienu veiksmīgu spēli. Salīdzinājumā ar Serious
Sam, kuru šodien var saukt par revolucionāru jeb,
precīzāk, pat revizionisku, spēle Undying
mūsdienām ir gandrīz klasiska; ja par klasiku
uzskatām standartu, ko vienspēlētāju FPS spēlēs
noteica HalfLife. Nosacīti spēli varētu raksturot kā
HalfLife un šausmu filmas krustojumu, un iespējams, ka
spēles pilnais nosaukums Clive Barkers Undying jau
automātiski vienam otram radīs attiecīgās asociācijas.
Ja neko citu, tad vismaz kādu no Hellraiser filmām visi
būs redzējuši. Jā, tās nu noteikti ir ne tās acij
tīkamākās filmiņas, bet tomēr mums nez kāpēc
patīk, ka mūs pabiedē, vēlams gan, atrodoties
drošā un ērtā mājas dīvānā vai
varbūt nedaudz mazāk ērtākā krēslā pie
datora galda. Klaivs Barkers ir tieši piedalījies spēles
sižeta veidošanā un visādi citādi sekojis tam, lai
spēle neizblamētu viņa vārdu. Spēles darbība
risinās divdesmitā gadsimta divdesmitajos gados, kur jūs kā
dažādu neikdienišķo parādību speciālists
ierodaties pie sava drauga milzīgā senlaicīgā dzimtas
mājā, lai palīdzētu izpētīt dīvainības,
kas tur sākušas notikt. Ātri vien jums rodas nojausma, ka
spokošanās un citi baisumi ir kaut kā saistīti ar drauga
aizsaulē aizgājušajiem ģimenes locekļiem jeb,
precīzāk, tieši ar to, ka aizsaulē viņi acīmredzot
nav tikuši vai arī nav vēlējušies tikt
Spēlē izmantota stipri modificēta Unreal Tournament
tehnoloģija (izveidota daudz labāka modeļu animācija,
izmantotas kvalitatīvas tekstūras u.tml.). Līdzīgi kā HalfLife,
spēle veiksmīgi kombinē monstru šaušanu,
sižetiskas starpfilmiņas un iepriekš sagatavotus notikumus (scripted
sequences). Papildus parastiem ieročiem jūsu arsenālā
ir arī nedaudz maģijas, piemēram, spēja
atsevišķos brīžos redzēt ēnu pasaules izpausmes,
ko neredz parasta cilvēka acs. Manuprāt, kopumā ļoti
apsveicams un diezgan oriģināls papildinājums FPS
spēļu klāstam. Spēlējiet to vakarā, tumsā,
baudot skaņu ar austiņām. Piesprādzējieties pie
krēsla gadījumam, ja kāds pie jums pienāks un uzliks uz
pleca stindzinoši aukstu roku
Jaunumi, kuriozi, haizivju biedi
Vēl
īsumā par citiem jaunumiem. Iznākusi ilgi gaidītā
spēle Black & White, pretencioza un daudzpusīga strategy/godgame.
Daudzus ieinteresēs arī nenopietnās noskaņās veidotais
action/strategy hibrīds Giants: Citizen Kabuto. Kā negaidīts kuriozs jāpiemin spēle Adventure
Pinball: Forgotten Island. Tas ir pinbols, kas veidots uz
Unreal
Tournament bāzes. Un tas vēl nav viss neparastums, - spēle
faktiski ir pinbola un tādas
nenopietnas adventure piedzīvojumu spēles, kur jūs
glābjat kādas iedomātas pasaku salas iedzīvotājus no
visādām nelaimēm, krustojums, taču šis jūs,
tātad galvenais varonis, esat pa daļai persona aiz kadra un pa
daļai - kā jau pinbolam pienākas bumbiņa, kas joņo
pa trīsdimensiju spēles līmeņiem, biedējot haizivis,
aizsprostojot vulkānus un veicot visādus citādus labus darbus.
Ja neskaita brīžiem mulsinošās skatupunkta izmaiņas,
spēle ir jautra un interesanta. Un, turpinot tradīcijas, daži
vārdi par pašreiz populārām mazajām
spēlītēm tiem, kam īsti nav ko darīt savās darba
vietās. Spēles Get The Bunny (Karnickeljagd) un Moorhuhn
ir tieši tas, kas jums vajadzīgs. Šīs spēles jau it
veiksmīgi grauj Vācijas ekonomiku, tā ka
laipni lūdzam
Eiropā, J.
Hei, man personīgi būtu pieticis ar vienu procentu Latvijas
kopprodukta gadā, lai nepublicētu šos pēdējos
teikumus
Nu jau par vēlu
Vietas
tīklā:
http://echelon.bethsoft.com/
http://www.buka.ru/
http://www.clivebarker.com/
http://undying.ea.com/
http://www.pinball.ea.com/
http://www.databecker.de/
http://www.getthebunny.com/
http://home.t-online.de/home/htsluft/Index.htm
Juris 3Dman PĒRKONS
juris@baltforms.lv
PC izklaides labumi no Krievijas plašumiem,
Horvātija kā datorspēļu lielvalsts, Klaiva Barkera
virtualizētās šausmas un
vēl šis tas šajā nelielajā pārskatā par
jaunumiem datorspēlēs.
Futūristiskas
pseidosimulācijas
Bez pirmās personas
kveikveidīgajām spēlēm ir vēl kāds
datorspēļu žanrs, kas man ir ļoti mīļš, un
tie ir lidojamie šaujamgabali. Tādas kā kosmiskās
pseidosimulācijas, bet tikai ar darbību virs planētām.
Tādas kā Descent spēles, tikai ārpus tuneļiem.
Tādas kā MechWarrior, tikai ar lidaparātiem. Patiesi,
precīzs salīdzinājums nav iespējams. Tā ir
mīlestība pret žanru, kurš praktiski neeksistē,
jūtas, kas balstītas tikai uz atmiņām par vecumveco spēli
Terminal Velocity un uz cerībām, ka kāds tomēr
radīs ko līdzīgu nākotnē. Tieši tāpēc
nu jau pāris gadus sekoju Krievijā veidotajam projektam Storm,
turot īkšķi, lai viņiem viss izdotos. Vietējam tirgum
domātais spēles variants krievu valodā nu ir gatavs, un
šā raksta iznākšanas brīdī vajadzētu
parādīties arī starptautiskajam tirgum paredzētajai
versijai Echelon. Jā,
spēle ir izdevusies. Tā gan nav Terminal Velocity
arkādiskās šaudīšanās ideju tieša
turpinātāja, drīzāk jau tiešām lidojošs
MechWarrior, - futūristiska, patiesībā
neeksistējošu tehnoloģiju pseidosimulācija, bet neba man
jums stāstīt par Sci-Fi neizskaidrojamo pievilcību. Ja
vēlaties izbaudīt spēli, kas ir kaut kas vidējs starp
Otrā pasaules kara gaisa kaujām un StarWars kosmiskajām
cīņām, Storm/Echelon ir kā radīta tieši
jums. Atsevišķi spēles grafiskā noformējuma aspekti it
kā balansē uz novecošanas robežas, bet šajā
gadījumā to var piedot, un nevis tāpēc, ka nekā
cita tāpat nav, bet gan tāpēc, ka citi svarīgi
spēles elementi ir izcili labi un kopumā spēlei ir stilīga
noskaņa. Esmu iegādājies šo spēli, un droši vien
iegādāšos arī tās anglisko versiju aiz cieņas
pret tās veidotājiem un ar nodomu, lai viņiem pietiek spēka
un naudas interesantiem turpmākajiem projektiem. Intervijās jau ir
izskanējuši mājieni par Storm 2.
Turpinot
apceri par šāda tipa spēlēm, jāpiemin arī
kāda liela, kaut arī jau iepriekš nojausta vilšanās,
proti, StarWars: Battle For Naboo. Līdzīgā stilā
veidotā 1998. gadā iznākusī SW: Rogue Squadron
vēl bija tam laikam tīri pieņemama, turpretī Naboo
ir bezkaunīgs kārtējais naudas ievākšanas
mēģinājums, spēlējot uz StarWars fanu
jūtām. Spēles grafiskais noformējums kopš SW: RS
trīs gadu laikā nav modernizēts ne par kapeiku (sorry
santīmu J),
un piedevām visu vēl pasliktina pašas filmas StarWars:
Episode I atribūtika, kas kopumā nešķiet tik
pievilcīga kā klasiskās StarWars triloģijas pasaule.
Pamēģiniet demo versiju, un jūs sapratīsiet, ka
šie spēļu darinātāji ir pelnījuši sliktu
karmu, nevis jūsu grūti nopelnīto naudiņu.
Adrenalīna un baiļu kokteilis
Taču
labāk parunāsim par ko priecīgāku. Teiksim, par
parādību, kas varbūt būs lielākais 2001. gada
pārsteigums PC spēļu pasaulē, par spēli, kura ievilka
ne vienu vien pārdomu grumbu citu spēļu veidotāju pierēs,
vienlaikus saņemot cildinošas recenzijas pārliecinošās
85 līdz 100 procentu robežās. Serious Sam. Par
spēles agrīno demo rakstīju jau agrāk, bet
pilnā versija pārspēja pat visas iedomātās
cerības. Varat atrast daudz dažādu jūsmīgi
emocionālu un arī patiesi analītisku recenziju par šo
spēli. Lūk, manas domas par to. Kad biju izspēlējis
dažus pirmos spēles līmeņus, es apsēdos un
nodomāju: mēs esam kaut ko pazaudējuši pa šiem gadiem.
Ar to es domāju Doom un Duke3D laikus. PC spēļu
industrija ir izlaidusi no rokām kādu pavedienu, domājot, ka
datorspēlēm jākļūst aizvien gudrākām,
izsmalcinātākām. Protams, tā tas ir, bet nevajag aizmirst
vecās vērtības. Puiši no Croteam to bija
sapratuši. Spēle ir tāda, it kā viņi to būtu
veidojuši nevis tirgum, bet pašu lietošanai (t.i.,
spēlēšanai) un pasaules
atzinību, komerciālus panākumus un pat apzīmējumu Next
ID-Software ieguvuši tikai kā mazu blakusefektu. Serious
Sam ir kā divritenis, kas izgatavots no kosmiskajās
programmās izmantojamiem materiāliem: veca ideja, jauns
izpildījums. Perfekta grafika, iespaidīgi monstri, efektīgi
ieroči; adrenalīna un baiļu kokteilis, kas rezultātā
nez kāpēc dod īstu spēlesprieku. Izejiet spēles pirmo
līmeni un izplūstiet smaidā, ieraugot statistiku atrastas 2
no 7 slepenajām vietām, novākti 35 no 53 ienaidniekiem.
Tikai?! Ko darīt? Iet tālāk? Spēlēt vēlreiz?
Iziet līdz galam un tad spēlēt vēlreiz? Jā,
šāds stils bija piemirsts. Lūk, arī tas, ko var saukt par
īstu replayability. Bez tam Serious Sam ir viegli modificējams, tā ka
drīzumā sagaidīsim arī interesantus amatieru Serious Sam
pārveidojumus un dažādas citas Serious Community
aktivitātes. Online veikalos Serious Sam var dabūt par 19 dolāriem. Tikai!
Šajā sakarībā maza liriska atkāpe: gandrīz nobira
aizkustinājuma asara, izlasot kāda spēles fana
atzīšanos. Viņš bija nopircis uzreiz divus spēles
eksemplārus, pamatojot savu rīcību ar vārdiem: - Es
jūtos vainīgs Croteam puišu priekšā, ka
līdz šim esmu pircis pilnīgus draņķus pa 40
dolāriem. - Vai šeit vēl būtu kas piebilstams? Vienīgi
tas, ka Latvija diez vai ir mazāka vai sliktāka par Horvātiju,
no kurienes nāk šī spēle. Kur esat, vietējie talanti? Lāčplēsis
Returns 3D anyone?
Spociņi no viņpasaules
Paliekot
pie pirmās personas šaujamgabalu žanra, gribētos atzīmēt
vēl vienu veiksmīgu spēli. Salīdzinājumā ar Serious
Sam, kuru šodien var saukt par revolucionāru jeb,
precīzāk, pat revizionisku, spēle Undying
mūsdienām ir gandrīz klasiska; ja par klasiku
uzskatām standartu, ko vienspēlētāju FPS spēlēs
noteica HalfLife. Nosacīti spēli varētu raksturot kā
HalfLife un šausmu filmas krustojumu, un iespējams, ka
spēles pilnais nosaukums Clive Barkers Undying jau
automātiski vienam otram radīs attiecīgās asociācijas.
Ja neko citu, tad vismaz kādu no Hellraiser filmām visi
būs redzējuši. Jā, tās nu noteikti ir ne tās acij
tīkamākās filmiņas, bet tomēr mums nez kāpēc
patīk, ka mūs pabiedē, vēlams gan, atrodoties
drošā un ērtā mājas dīvānā vai
varbūt nedaudz mazāk ērtākā krēslā pie
datora galda. Klaivs Barkers ir tieši piedalījies spēles
sižeta veidošanā un visādi citādi sekojis tam, lai
spēle neizblamētu viņa vārdu. Spēles darbība
risinās divdesmitā gadsimta divdesmitajos gados, kur jūs kā
dažādu neikdienišķo parādību speciālists
ierodaties pie sava drauga milzīgā senlaicīgā dzimtas
mājā, lai palīdzētu izpētīt dīvainības,
kas tur sākušas notikt. Ātri vien jums rodas nojausma, ka
spokošanās un citi baisumi ir kaut kā saistīti ar drauga
aizsaulē aizgājušajiem ģimenes locekļiem jeb,
precīzāk, tieši ar to, ka aizsaulē viņi acīmredzot
nav tikuši vai arī nav vēlējušies tikt
Spēlē izmantota stipri modificēta Unreal Tournament
tehnoloģija (izveidota daudz labāka modeļu animācija,
izmantotas kvalitatīvas tekstūras u.tml.). Līdzīgi kā HalfLife,
spēle veiksmīgi kombinē monstru šaušanu,
sižetiskas starpfilmiņas un iepriekš sagatavotus notikumus (scripted
sequences). Papildus parastiem ieročiem jūsu arsenālā
ir arī nedaudz maģijas, piemēram, spēja
atsevišķos brīžos redzēt ēnu pasaules izpausmes,
ko neredz parasta cilvēka acs. Manuprāt, kopumā ļoti
apsveicams un diezgan oriģināls papildinājums FPS
spēļu klāstam. Spēlējiet to vakarā, tumsā,
baudot skaņu ar austiņām. Piesprādzējieties pie
krēsla gadījumam, ja kāds pie jums pienāks un uzliks uz
pleca stindzinoši aukstu roku
Jaunumi, kuriozi, haizivju biedi
Vēl
īsumā par citiem jaunumiem. Iznākusi ilgi gaidītā
spēle Black & White, pretencioza un daudzpusīga strategy/godgame.
Daudzus ieinteresēs arī nenopietnās noskaņās veidotais
action/strategy hibrīds Giants: Citizen Kabuto. Kā negaidīts kuriozs jāpiemin spēle Adventure
Pinball: Forgotten Island. Tas ir pinbols, kas veidots uz
Unreal
Tournament bāzes. Un tas vēl nav viss neparastums, - spēle
faktiski ir pinbola un tādas
nenopietnas adventure piedzīvojumu spēles, kur jūs
glābjat kādas iedomātas pasaku salas iedzīvotājus no
visādām nelaimēm, krustojums, taču šis jūs,
tātad galvenais varonis, esat pa daļai persona aiz kadra un pa
daļai - kā jau pinbolam pienākas bumbiņa, kas joņo
pa trīsdimensiju spēles līmeņiem, biedējot haizivis,
aizsprostojot vulkānus un veicot visādus citādus labus darbus.
Ja neskaita brīžiem mulsinošās skatupunkta izmaiņas,
spēle ir jautra un interesanta. Un, turpinot tradīcijas, daži
vārdi par pašreiz populārām mazajām
spēlītēm tiem, kam īsti nav ko darīt savās darba
vietās. Spēles Get The Bunny (Karnickeljagd) un Moorhuhn
ir tieši tas, kas jums vajadzīgs. Šīs spēles jau it
veiksmīgi grauj Vācijas ekonomiku, tā ka
laipni lūdzam
Eiropā, J.
Hei, man personīgi būtu pieticis ar vienu procentu Latvijas
kopprodukta gadā, lai nepublicētu šos pēdējos
teikumus
Nu jau par vēlu
Vietas
tīklā:
http://echelon.bethsoft.com/
http://www.buka.ru/
http://www.clivebarker.com/
http://undying.ea.com/
http://www.pinball.ea.com/
http://www.databecker.de/
http://www.getthebunny.com/
http://home.t-online.de/home/htsluft/Index.htm
Juris 3Dman PĒRKONS
juris@baltforms.lv