Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Laiks strādāt, laiks atpūsties

   

Juris “3Dman” Perkons

 

          PC izklaides labumi no Krievijas plašumiem, Horvātija kā datorspēļu lielvalsts, Klaiva Barkera virtualizētās šausmas  un vēl šis tas šajā nelielajā pārskatā par jaunumiem datorspēlēs.

 

 

Futūristiskas pseidosimulācijas

Bez pirmās personas kveikveidīgajām spēlēm ir vēl kāds datorspēļu žanrs, kas man ir ļoti mīļš, un tie ir lidojamie šaujamgabali. Tādas kā kosmiskās pseidosimulācijas, bet tikai ar darbību virs planētām. Tādas kā Descent spēles, tikai ārpus tuneļiem. Tādas kā MechWarrior, tikai ar lidaparātiem. Patiesi, precīzs salīdzinājums nav iespējams. Tā ir mīlestība pret žanru, kurš praktiski neeksistē, jūtas, kas balstītas tikai uz atmiņām par vecumveco spēli Terminal Velocity un uz cerībām, ka kāds tomēr radīs ko līdzīgu nākotnē. Tieši tāpēc nu jau pāris gadus sekoju Krievijā veidotajam projektam Storm, turot īkšķi, lai viņiem viss izdotos. Vietējam tirgum domātais spēles variants krievu valodā nu ir gatavs, un šā raksta iznākšanas brīdī vajadzētu parādīties arī starptautiskajam tirgum paredzētajai versijai  Echelon. Jā, spēle ir izdevusies. Tā gan nav Terminal Velocity arkādiskās šaudīšanās ideju tieša turpinātāja, drīzāk jau tiešām lidojošs MechWarrior, - futūristiska, patiesībā neeksistējošu tehnoloģiju pseidosimulācija, bet neba man jums stāstīt par Sci-Fi neizskaidrojamo pievilcību. Ja vēlaties izbaudīt spēli, kas ir kaut kas vidējs starp Otrā pasaules kara gaisa kaujām un StarWars kosmiskajām cīņām, – Storm/Echelon ir kā radīta tieši jums. Atsevišķi spēles grafiskā noformējuma aspekti it kā balansē uz novecošanas robežas, bet šajā gadījumā to var piedot, un nevis tāpēc, ka nekā cita tāpat nav, bet gan tāpēc, ka citi svarīgi spēles elementi ir izcili labi un kopumā spēlei ir stilīga noskaņa. Esmu iegādājies šo spēli, un droši vien iegādāšos arī tās anglisko versiju – aiz cieņas pret tās veidotājiem un ar nodomu, lai viņiem pietiek spēka un naudas interesantiem turpmākajiem projektiem. Intervijās jau ir izskanējuši mājieni par Storm 2.

Turpinot apceri par šāda tipa spēlēm, jāpiemin arī kāda liela, kaut arī jau iepriekš nojausta vilšanās, proti, StarWars: Battle For Naboo. Līdzīgā stilā veidotā 1998. gadā iznākusī SW: Rogue Squadron vēl bija tam laikam tīri pieņemama, turpretī Naboo ir bezkaunīgs kārtējais naudas ievākšanas mēģinājums, spēlējot uz StarWars fanu jūtām. Spēles grafiskais noformējums kopš SW: RS trīs gadu laikā nav modernizēts ne par kapeiku (sorry – santīmu J), un piedevām visu vēl pasliktina pašas filmas StarWars: Episode I atribūtika, kas kopumā nešķiet tik pievilcīga kā klasiskās StarWars triloģijas pasaule. Pamēģiniet demo versiju, un jūs sapratīsiet, ka šie spēļu darinātāji ir pelnījuši sliktu karmu, nevis jūsu grūti nopelnīto naudiņu.

 

Adrenalīna un baiļu kokteilis

Taču labāk parunāsim par ko priecīgāku. Teiksim, par parādību, kas varbūt būs lielākais 2001. gada pārsteigums PC spēļu pasaulē, par spēli, kura ievilka ne vienu vien pārdomu grumbu citu spēļu veidotāju pierēs, vienlaikus saņemot cildinošas recenzijas pārliecinošās 85 līdz 100 procentu robežās. Serious Sam. Par spēles agrīno demo rakstīju jau agrāk, bet pilnā versija pārspēja pat visas iedomātās cerības. Varat atrast daudz dažādu jūsmīgi emocionālu un arī patiesi analītisku recenziju par šo spēli. Lūk, manas domas par to. Kad biju izspēlējis dažus pirmos spēles līmeņus, es apsēdos un nodomāju: mēs esam kaut ko pazaudējuši pa šiem gadiem. Ar to es domāju Doom un Duke3D laikus. PC spēļu industrija ir izlaidusi no rokām kādu pavedienu, domājot, ka datorspēlēm jākļūst aizvien gudrākām, izsmalcinātākām. Protams, tā tas ir, bet nevajag aizmirst vecās vērtības. Puiši no Croteam to bija sapratuši. Spēle ir tāda, it kā viņi to būtu veidojuši nevis tirgum, bet pašu lietošanai (t.i., spēlēšanai) un  pasaules atzinību, komerciālus panākumus un pat apzīmējumu Next ID-Software ieguvuši tikai kā mazu blakusefektu. Serious Sam ir kā divritenis, kas izgatavots no kosmiskajās programmās izmantojamiem materiāliem: veca ideja, jauns izpildījums. Perfekta grafika, iespaidīgi monstri, efektīgi ieroči; adrenalīna un baiļu kokteilis, kas rezultātā nez kāpēc dod īstu spēlesprieku. Izejiet spēles pirmo līmeni un izplūstiet smaidā, ieraugot statistiku atrastas 2 no 7 slepenajām vietām, novākti 35 no 53 ienaidniekiem. Tikai?! Ko darīt? Iet tālāk? Spēlēt vēlreiz? Iziet līdz galam un tad spēlēt vēlreiz? Jā, šāds stils bija piemirsts. Lūk, arī tas, ko var saukt par īstu replayability. Bez tam Serious Sam  ir viegli modificējams, tā ka drīzumā sagaidīsim arī interesantus amatieru Serious Sam pārveidojumus un dažādas citas Serious Community aktivitātes. Online veikalos Serious Sam  var dabūt par 19 dolāriem. Tikai! Šajā sakarībā maza liriska atkāpe: gandrīz nobira aizkustinājuma asara, izlasot kāda spēles fana atzīšanos. Viņš bija nopircis uzreiz divus spēles eksemplārus, pamatojot savu rīcību ar vārdiem: - Es jūtos vainīgs Croteam puišu priekšā, ka līdz šim esmu pircis pilnīgus draņķus pa 40 dolāriem. - Vai šeit vēl būtu kas piebilstams? Vienīgi tas, ka Latvija diez vai ir mazāka vai sliktāka par Horvātiju, no kurienes nāk šī spēle. Kur esat, vietējie talanti? Lāčplēsis Returns 3D anyone?

 

 

Spociņi no viņpasaules

Paliekot pie pirmās personas šaujamgabalu žanra, gribētos atzīmēt vēl vienu veiksmīgu spēli. Salīdzinājumā ar Serious Sam, kuru šodien var saukt par revolucionāru jeb, precīzāk, pat – revizionisku, spēle Undying mūsdienām ir gandrīz klasiska; ja par klasiku uzskatām standartu, ko vienspēlētāju FPS spēlēs noteica HalfLife. Nosacīti spēli varētu raksturot kā HalfLife un šausmu filmas krustojumu, un iespējams, ka spēles pilnais nosaukums – Clive Barker’s Undying jau automātiski vienam otram radīs attiecīgās asociācijas. Ja neko citu, tad vismaz kādu no Hellraiser filmām visi būs redzējuši. Jā, tās nu noteikti ir ne tās acij tīkamākās filmiņas, bet tomēr mums nez kāpēc patīk, ka mūs pabiedē, vēlams gan, atrodoties drošā un ērtā mājas dīvānā vai varbūt nedaudz mazāk ērtākā krēslā pie datora galda. Klaivs Barkers ir tieši piedalījies spēles sižeta veidošanā un visādi citādi sekojis tam, lai spēle neizblamētu viņa vārdu. Spēles darbība risinās divdesmitā gadsimta divdesmitajos gados, kur jūs kā dažādu neikdienišķo parādību speciālists ierodaties pie sava drauga milzīgā senlaicīgā dzimtas mājā, lai palīdzētu izpētīt dīvainības, kas tur sākušas notikt. Ātri vien jums rodas nojausma, ka spokošanās un citi baisumi ir kaut kā saistīti ar drauga aizsaulē aizgājušajiem ģimenes locekļiem jeb, precīzāk, – tieši ar to, ka aizsaulē viņi acīmredzot nav tikuši vai arī nav vēlējušies tikt… Spēlē izmantota stipri modificēta Unreal Tournament tehnoloģija (izveidota daudz labāka modeļu animācija, izmantotas kvalitatīvas tekstūras u.tml.). Līdzīgi kā HalfLife, spēle veiksmīgi kombinē monstru šaušanu, sižetiskas starpfilmiņas un iepriekš sagatavotus notikumus (scripted sequences). Papildus parastiem ieročiem jūsu arsenālā ir arī nedaudz maģijas, piemēram, spēja atsevišķos brīžos redzēt ēnu pasaules izpausmes, ko neredz parasta cilvēka acs. Manuprāt, kopumā ļoti apsveicams un diezgan oriģināls papildinājums FPS spēļu klāstam. Spēlējiet to vakarā, tumsā, baudot skaņu ar austiņām. Piesprādzējieties pie krēsla gadījumam, ja kāds pie jums pienāks un uzliks uz pleca stindzinoši aukstu roku…

 

Jaunumi, kuriozi, haizivju biedi

Vēl īsumā par citiem jaunumiem. Iznākusi ilgi gaidītā spēle Black & White, pretencioza un daudzpusīga strategy/godgame. Daudzus ieinteresēs arī nenopietnās noskaņās veidotais action/strategy hibrīds Giants: Citizen Kabuto. Kā negaidīts kuriozs jāpiemin spēle Adventure Pinball: Forgotten Island. Tas ir pinbols, kas veidots uz… Unreal Tournament bāzes. Un tas vēl nav viss neparastums, - spēle faktiski ir pinbola  un tādas nenopietnas adventure piedzīvojumu spēles, kur jūs glābjat kādas iedomātas pasaku salas iedzīvotājus no visādām nelaimēm, krustojums, taču šis jūs, tātad galvenais varonis, esat pa daļai persona aiz kadra un pa daļai - kā jau pinbolam pienākas – bumbiņa, kas joņo pa trīsdimensiju spēles līmeņiem, biedējot haizivis, aizsprostojot vulkānus un veicot visādus citādus labus darbus. Ja neskaita brīžiem mulsinošās skatupunkta izmaiņas, spēle ir jautra un interesanta. Un, turpinot tradīcijas, daži vārdi par pašreiz populārām mazajām spēlītēm tiem, kam īsti nav ko darīt savās darba vietās. Spēles Get The Bunny (Karnickeljagd) un Moorhuhn ir tieši tas, kas jums vajadzīgs. Šīs spēles jau it veiksmīgi grauj Vācijas ekonomiku, tā ka… laipni lūdzam Eiropā, J. Hei, man personīgi būtu pieticis ar vienu procentu Latvijas kopprodukta gadā, lai nepublicētu šos pēdējos teikumus… Nu jau par vēlu…

 

Vietas tīklā:

          http://echelon.bethsoft.com/

          http://www.buka.ru/

          http://www.clivebarker.com/

          http://undying.ea.com/

http://www.pinball.ea.com/

          http://www.databecker.de/

http://www.getthebunny.com/

http://home.t-online.de/home/htsluft/Index.htm

 

 

Juris 3Dman PĒRKONS

juris@baltforms.lv

 

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001