IT Latvijas lauksaimniecībā
Tagadnes meti un n?kotnes v?zijas Eirop?
LLU Informātikas institūta direktors
Dr.habil.sc.ing., profesors PĒTERIS RIVŽA uzskata, ka PC un interneta
lietošana, informācijas sabiedrības koncepcijas un jauno
tehnoloģiju plašais piedāvājums tradicionālo
lauksaimniecību spēs
būtiski mainīt.
Pašlaik
galvenās sviras, kas var sekmēt IT plašāku
izmantošanu, ir IT piegādātāju tirgus stratēģija
un valsts telekomunikāciju politika. Lētāka IT un
attīstītākas telekomunikācijas varētu arī laukos
veicināt drīzu IT lietošanu ražošanas procesos.
Rezultātā varētu dzimt jauna nozare agroinformātika.
Tagadnes
meti un nākotnes vīzijas Eiropā
1996. gadā izveidota EFITA (European Federation for Information
Technology in Agriculture, Food and the Environment ), kuras locekļi
ir Vācija, Nīderlande, Francija, Apvienotā Karaliste,
Īrija, Dānija, Itālija, Grieķija, Spānija, Zviedrija,
kā arī 3 postsociālisma valstis Polija, Ungārija un
Gruzija. Regulārajās konferencēs (šovasar Francijā
notiks trešā) iezīmējas gan aktuālās
problēmas, kas tiek izsecinātas uz plašas apsekojumu bāzes,
gan arī 21. gadsimta tehnoloģiju piedāvājums, kas balstīts
uz zinātnieku jaunākajām izstrādnēm.
Noslēdzot
20. gadsimtu, par Eiropas lauksaimniecībai raksturīgākajām
problēmām IT jomā tika uzskatītas šādas
(sakārtotas pēc respondentu atbilžu biežuma): fermeru
neprasme lietot IT, viņi nesaskata ekonomisku izdevīgumu, IT ir
lietošanai nedraudzīga (sarežģīta), laukos trūkst
nepieciešamās infrastruktūras, augstas IT izmaksas, bailes no
tehnoloģijām, nav laika apgūt jauno, trūkst
informācijas un
apmācības iespēju.
Tajā pašā laikā Eiropas valstu respondenti atzīst,
ka IT neizmantošana šodien, bet vēl vairāk
nākotnē var kļūt par kavēkli darba ražīguma
paaugstināšanai un draudēt ar konkurētspējas zudumu.
Aksioma
ir arī tā, ka IT lietošana ir atkarīga no lauku
uzņēmumu (fermu) lieluma, kā arī no tā, cik
veiksmīga ir to kopējā attīstība. Jo
uzņēmums lielāks un sekmīgāk darbojas, jo
veiksmīgāk tajā tiek ieviestas jaunās tehnoloģijas.
IT paver
ceļu precīzajai lauksaimniecībai
Par to, kāda varētu būt agrārās
ražošanas nākotne pēc dziļākas IT iespēju
integrācijas, liecina zinātnieku piedāvātais
precīzās lauksaimniecības (precision farming) modelis.
Minhenes Tehniskās universitātes profesors P. Vāgners
piedāvā šādas tehnoloģijas prototipu. Traktors ir
aprīkotas ar datoru, videokameru un ģeogrāfiskās
pozicionēšanas sistēmu (ĢPS); ĢPS nosaka traktora
koordinātas, kas ļauj traktoru piesaistīt noteiktam punktam, kuru
var identificēt datora atmiņā esošajās
ģeoinformātiskajās kartēs. Turklāt datora
atmiņā ir ievadīti dati par konkrētā lauka augsnes
sastāvu, iepriekšējo mēslojumu u.tml. Videokameras sensori
fiksē sējuma stāvokli, dati nonāk datorā, kur tiek
apstrādāti un atbilstoši rādītājiem tiek
aprēķināta minerālmēslojuma deva konkrētā
lauka sektora piebarošanai. Atšķirībā no
pašreizējām sistēmām, kas aprēķina kādu vidēji izskaitļotu devu
visai lauka platībai, šāda pieeja nodrošina augstāku
ražu, vienlaikus ekonomējot 30-50% minerālmēslojuma, un
saglabā vides tīrību. Pagaidām šī
tehnoloģija nav lēta ~ 30 000 eiro, bet saimniecībās ar 300
500 ha zemes tā varētu atmaksāties. Latvijā ir
vairākas saimniecības, kur tiek izmantoti agregāti, kas var
strādāt ar līdzīgām tehnoloģijām.
Analogas
precīzās tehnoloģijas izstrādātas arī lopkopībai. Kopumā IT
tehnoloģijas nākotnē lauksaimniecību no jomas, kurā
liela loma bija pieredzei un intuīcijai, vērtīs par jomu, kur
lēmumi tiek pieņemti atbilstoši IS rekomendācijām, kas
savukārt balstīsies uz precīzu mērījumu datiem.
Lauksaimnieku
pašreizējā prioritāte - internets
Pagaidām Eiropā no IT piedāvājuma visplašāk
izmanto internetu. Somijā un Zviedrijā to lieto 50 60% fermeru: e
pasta pakalpojumi, dažādu uzziņu ieguve,
meteoroloģiskās prognozes, tirgus ziņas, konsultāciju
programmas un daudzveidīgu datu bāzu resursu izmantošana.
Par interneta resursiem gādā
paši zemnieki - nevalstiskās apvienības, privātās
kompānijas un arī universitātes. Tā 2000.gadā Zviedrijas Lauksaimniecības
zinātņu universitātes (Upsalā) mācībspēki
strādāja, lai izveidotu
programmu, kas nodrošina zemnieku saimniecību darbības
analīzi. Šo moduli paredzēts ievietot internetā, lai
jebkurš zemnieks, ievadot savas saimniecības datus, varētu
saņemt analīzes rezultātu (bez dziļas izmaksu analīzes
nav iespējams panākt darbības uzlabošanos un izturēt
tirgus spiedienu).
Ārvalstīs
visi šie interneta pakalpojumi tiek piedāvāti kā
komercprodukti.
Pēc
EFITA datiem Eiropas valstīs par interneta izplatību
sekmējošiem faktoriem
uzskata: individuālu fermu pieslēgumu; informācijas
atbilstību fermeru vajadzībām un esošajām
ražošanas tehnoloģijām; informācijas kvalitāti un
ticamību; informācijas atjaunināšanu. Kavējošie
faktori: neskaidrs reālais ieguvums; nezināma (bezmērķa)
auditorija; nav skaidri saprotamas un praktiski lietojamas informācijas;
trūkst vienkāršu saskarņu (interfeisu) un informācijas
meklēšanas mehānismu.
Latvijas zemnieks un internets
Latvijā nav datu, cik daudz zemnieku lieto internetu. Tā
lietojums pakāpeniski aug, taču joprojām traucē
digitālo sakaru trūkums. Vairākos lauku rajonos (Preiļu,
Krāslavas u.c.) ciparu tīkli vēl nav izveidoti, bet bez tiem
plaša interneta lietošana nav iespējama. Arī resursu
bāze vēl ir tikai tapšanas stadijā.
Ar
Zemkopības ministrijas atbalstu radīta interneta datu bāze (DB)-
www.bode.lv,
kuras adresāts ir pārtikas produktu ražotāji. Lai tā
būtu noderīga arī fermeriem, vajadzētu paredzēt, ka
tiešsaistes režīmā fermeris var piedāvāt savu
produkciju un, izmantojot DB,
saņemt arī pieprasījumus.
Agrārās ekonomikas institūtā ir izveidota datu
bāze, kas apkopo informāciju par cenām. Diemžēl,
tā nav publiski pieejama, - patērētāji informāciju
saņem tikai drukātu bukletu veidā. Zemkopju vajadzībām
šai DB būtu nepieciešams pievienot matemātiskajā
statistikā lietoto laikrindu analīzi. Tas būtu pirmais solis, lai internetā
varētu piedāvāt cenu prognozes, kas būtiski nepieciešamas produkcijas
ražotājiem.
Tāpat
atbilstoši zemnieku vajadzībām internetā jāveido
arī laika prognožu dienests. Ārvalstīs, piemēram,
meteoroloģisko prognozi fermeris var iegūt konkrētai vietai un
konkrētam diennakts laikam.
Ko
pašlaik lieto Latvijas zemnieks?
Datorlietojums zemnieku saimniecībā var būt ļoti
dažāds: sākot ar visas ģimenes vajadzībām
iegādātu PC un beidzot ar moderniem digitālajiem darba
rīkiem un tehniku, kas nodrošina pilnīgu vai daļēju
ražošanas procesu automatizāciju.
Pirmās grupas IT iespēju izmantotāju
skaits varētu būt lēšams tūkstošos, turpretī
otro izmantošana ir tikai nesen apgūta, turklāt tikai
lielākās saimniecībās, kurās šīs tehnikas
lietošana ekonomiski attaisnojas.
Latvijā
sekmīgi strādā Vācijas un Dānijas firmu
pārstāvniecības (Westfalia Landtechnik GmbH, John
Deere), kuru produkcija tiek piedāvāta ikgadējās
lauksaimniecības tehnikas izstādēs. Kā liecina
pārdošanas dinamika, pakāpeniski arī Latvijas fermeri
atzīst šīs tehnikas priekšrocības.
Produktu
izplatību sekmē piegādātāja garantijas un klientu
apmācība.
Vienas
no Latvijā izplatītākajām digitālajām
sistēmām ir tehniskās diagnostikas iekārtas.
Piemēram, firmas John Deere traktoriem un kombainiem ir
pašdiagnostikas sistēma. Ja rodas elektroiekārtu bojājumi
vai novirzes no standarta parametriem, tad šie dati tiek uzkrāti un
parādīti bojājumu kodu veidā. Tādējādi
bojājums tiek identificēts ļoti precīzi, un attiecīgo
detaļu nomaiņa notiek ātri un
bez kļūmēm.
IT
tehnoloģijas lopkopībā
Tiek piedāvātas
sistēmas, kas palīdz optimizēt piena ražošanu.
Daudznozaru
kompānijas Daugava fermā Briezes ir uzstādīta
Westfalia Landtechnik GmbH
profesionālā ganāmpulka vadības sistēma DP5 (Sērenes
pagasts Aizkraukles rajonā). Sistēma balstīta uz
ražošanas tehnisko datu apkopošanu. Lielākā daļa
datu izslaukums, dzīvnieku aktivitātes, barības
patēriņš un citi parametri - tiek ievākta automātiski,
pieslēdzot programmai tehniskās perifērijas iekārtas (skat.
attēlu). Informācija par katra dzīvnieka meklēšanos,
sēklošanu un atnešanos ievadāma manuāli. Dati tiek
apstrādāti, un lietotājs saņem informāciju par
ganāmpulka vājākajām vietām un uzlabošanas
iespējām.
Lauku
konsultāciju dienests piedāvā programmu Lēda, kas
nodrošina sabalansētu precīzu barības devu
aprēķināšanu katrai govij, ņemot vērā
laktācijas fāzi, barojumu, dzīvmasu un ražības
rādītājus. Programma parāda barības devu izmaksas,
līdz ar to var izlemt, kā saražot pienu lētāk un
kā sasniegt maksimālu piena ieguvi tā, lai neciestu govs
veselība.
Latvijas
izcelsmes programmprodukti
LLU
veiktie apsekojumi liecina, ka lauku
uzņēmumos visplašāk lieto:
·
grāmatvedības un uzskaites,
kā arī finansu programmas.
Piemēram,
programma GramS palīdz veikt naudas līdzekļu,
norēķinu, pamatlīdzekļu, inventarizācijas
rezultātu, kā arī
ieņēmumu un izdevumu uzskaiti. Pašlaik ar to grāmatvedības pakalpojumus sniedz
aptuveni 1000 zemnieku saimniecībām visā Latvijā;
·
lauksaimniecības dzīvnieku barības
devu optimizācijas programmas (jau minētā Lēda);
·
agrokultūru audzēšanas un
mēslošanas devu optimizācijas programmas.
Latvijas
Lauksaimniecības konsultāciju centrā sadarbībā ar
Agroķīmisko pētījumu centra speciālistiem un
speciālistiem no Dānijas ir radīta
programma
Mēslošana 3.4.
Latvijas programmproduktos vērojamas arī
universalizācijas tendences tiek piedāvāti produkti, kas,
pateicoties moduļu principam, ir pietiekami elastīgi un
daudzfunkcionāli, lai varētu strādāt ne tikai šauri
specializētās nozarēs, bet
arī dažādu nozaru uzņēmumos ar dažādu
specializāciju (piemēram, DAIS finansu un grāmatvedības
uzskaites programmas).
Datorspeciālists ar lauksaimnieka
mentalitāti?
Jautājuma zīme ir tāpēc, ka
nākotnē laukos zemkopība nebūs dominējošā.
Jau pašlaik mērķis ir gatavot universālus
speciālistus, kas spēj apmierināt daudzu nozaru (mežsaimniecība,
pārtikas rūpniecība, vides aizsardzība, IT un TK servisa
organizācijas) vajadzības gan pēc sakariem, gan interneta, gan
IS uzturēšanas u.tml. Lauku iedzīvotāju vidū pieaug
datorlietotāju skaits, kas strādā tāldarbu (brokeri,
programmētāji u.c.), bet nākotnē tā būs
izplatīta parādība.
Valsts izglītības standarts LLU paredz
inženierzinātņu bakalauru sagatavošanu
datorvadībā un datorzinātnēs, kā arī
programmēšanas inženieru sagatavošanu. Tā notiek
LLU Informātikas institūtā
(dibināts1992.gadā). Pašlaik tur mācās 60 studenti
nākamie inženierzinātņu bakalauri datorvadībā un
datorzinātnēs. Nākamajā gadā studijas uzsāks
programmēšanas inženieri. Lauksaimnieka mentalitātes
iegūšanai šiem studentiem tiek piedāvāti izvēles
kursi par IT un IS iespējām, kā arī par mikroprocesoru un
digitālo mēriekārtu un mērījumu izmantošanu
lauksaimniecībā.
Tomēr maz ticams, ka šie speciālisti
strādās konkrētās zemnieku saimniecībās.
Drīzāk gan uzņēmumos, kas zemniekiem nodrošinās
kompleksus IT pakalpojumus no tehnikas un tehnoloģiju piegādes
līdz programmēšanai un
IS uzturēšanai. Tieši viņi arī veidos integrētu
lauku vides apsaimniekošanu, kas bāzēta uz plašu IT un
telekomunikāciju lietojumu un kas dažās Eiropas valstīs jau
tiek saukta par agroinformātiku.
Laura KALINKA
LLU Informātikas institūta direktors
Dr.habil.sc.ing., profesors PĒTERIS RIVŽA uzskata, ka PC un interneta
lietošana, informācijas sabiedrības koncepcijas un jauno
tehnoloģiju plašais piedāvājums tradicionālo
lauksaimniecību spēs
būtiski mainīt.
Pašlaik
galvenās sviras, kas var sekmēt IT plašāku
izmantošanu, ir IT piegādātāju tirgus stratēģija
un valsts telekomunikāciju politika. Lētāka IT un
attīstītākas telekomunikācijas varētu arī laukos
veicināt drīzu IT lietošanu ražošanas procesos.
Rezultātā varētu dzimt jauna nozare agroinformātika.
Tagadnes
meti un nākotnes vīzijas Eiropā
1996. gadā izveidota EFITA (European Federation for Information
Technology in Agriculture, Food and the Environment ), kuras locekļi
ir Vācija, Nīderlande, Francija, Apvienotā Karaliste,
Īrija, Dānija, Itālija, Grieķija, Spānija, Zviedrija,
kā arī 3 postsociālisma valstis Polija, Ungārija un
Gruzija. Regulārajās konferencēs (šovasar Francijā
notiks trešā) iezīmējas gan aktuālās
problēmas, kas tiek izsecinātas uz plašas apsekojumu bāzes,
gan arī 21. gadsimta tehnoloģiju piedāvājums, kas balstīts
uz zinātnieku jaunākajām izstrādnēm.
Noslēdzot
20. gadsimtu, par Eiropas lauksaimniecībai raksturīgākajām
problēmām IT jomā tika uzskatītas šādas
(sakārtotas pēc respondentu atbilžu biežuma): fermeru
neprasme lietot IT, viņi nesaskata ekonomisku izdevīgumu, IT ir
lietošanai nedraudzīga (sarežģīta), laukos trūkst
nepieciešamās infrastruktūras, augstas IT izmaksas, bailes no
tehnoloģijām, nav laika apgūt jauno, trūkst
informācijas un
apmācības iespēju.
Tajā pašā laikā Eiropas valstu respondenti atzīst,
ka IT neizmantošana šodien, bet vēl vairāk
nākotnē var kļūt par kavēkli darba ražīguma
paaugstināšanai un draudēt ar konkurētspējas zudumu.
Aksioma
ir arī tā, ka IT lietošana ir atkarīga no lauku
uzņēmumu (fermu) lieluma, kā arī no tā, cik
veiksmīga ir to kopējā attīstība. Jo
uzņēmums lielāks un sekmīgāk darbojas, jo
veiksmīgāk tajā tiek ieviestas jaunās tehnoloģijas.
IT paver
ceļu precīzajai lauksaimniecībai
Par to, kāda varētu būt agrārās
ražošanas nākotne pēc dziļākas IT iespēju
integrācijas, liecina zinātnieku piedāvātais
precīzās lauksaimniecības (precision farming) modelis.
Minhenes Tehniskās universitātes profesors P. Vāgners
piedāvā šādas tehnoloģijas prototipu. Traktors ir
aprīkotas ar datoru, videokameru un ģeogrāfiskās
pozicionēšanas sistēmu (ĢPS); ĢPS nosaka traktora
koordinātas, kas ļauj traktoru piesaistīt noteiktam punktam, kuru
var identificēt datora atmiņā esošajās
ģeoinformātiskajās kartēs. Turklāt datora
atmiņā ir ievadīti dati par konkrētā lauka augsnes
sastāvu, iepriekšējo mēslojumu u.tml. Videokameras sensori
fiksē sējuma stāvokli, dati nonāk datorā, kur tiek
apstrādāti un atbilstoši rādītājiem tiek
aprēķināta minerālmēslojuma deva konkrētā
lauka sektora piebarošanai. Atšķirībā no
pašreizējām sistēmām, kas aprēķina kādu vidēji izskaitļotu devu
visai lauka platībai, šāda pieeja nodrošina augstāku
ražu, vienlaikus ekonomējot 30-50% minerālmēslojuma, un
saglabā vides tīrību. Pagaidām šī
tehnoloģija nav lēta ~ 30 000 eiro, bet saimniecībās ar 300
500 ha zemes tā varētu atmaksāties. Latvijā ir
vairākas saimniecības, kur tiek izmantoti agregāti, kas var
strādāt ar līdzīgām tehnoloģijām.
Analogas
precīzās tehnoloģijas izstrādātas arī lopkopībai. Kopumā IT
tehnoloģijas nākotnē lauksaimniecību no jomas, kurā
liela loma bija pieredzei un intuīcijai, vērtīs par jomu, kur
lēmumi tiek pieņemti atbilstoši IS rekomendācijām, kas
savukārt balstīsies uz precīzu mērījumu datiem.
Lauksaimnieku
pašreizējā prioritāte - internets
Pagaidām Eiropā no IT piedāvājuma visplašāk
izmanto internetu. Somijā un Zviedrijā to lieto 50 60% fermeru: e
pasta pakalpojumi, dažādu uzziņu ieguve,
meteoroloģiskās prognozes, tirgus ziņas, konsultāciju
programmas un daudzveidīgu datu bāzu resursu izmantošana.
Par interneta resursiem gādā
paši zemnieki - nevalstiskās apvienības, privātās
kompānijas un arī universitātes. Tā 2000.gadā Zviedrijas Lauksaimniecības
zinātņu universitātes (Upsalā) mācībspēki
strādāja, lai izveidotu
programmu, kas nodrošina zemnieku saimniecību darbības
analīzi. Šo moduli paredzēts ievietot internetā, lai
jebkurš zemnieks, ievadot savas saimniecības datus, varētu
saņemt analīzes rezultātu (bez dziļas izmaksu analīzes
nav iespējams panākt darbības uzlabošanos un izturēt
tirgus spiedienu).
Ārvalstīs
visi šie interneta pakalpojumi tiek piedāvāti kā
komercprodukti.
Pēc
EFITA datiem Eiropas valstīs par interneta izplatību
sekmējošiem faktoriem
uzskata: individuālu fermu pieslēgumu; informācijas
atbilstību fermeru vajadzībām un esošajām
ražošanas tehnoloģijām; informācijas kvalitāti un
ticamību; informācijas atjaunināšanu. Kavējošie
faktori: neskaidrs reālais ieguvums; nezināma (bezmērķa)
auditorija; nav skaidri saprotamas un praktiski lietojamas informācijas;
trūkst vienkāršu saskarņu (interfeisu) un informācijas
meklēšanas mehānismu.
Latvijas zemnieks un internets
Latvijā nav datu, cik daudz zemnieku lieto internetu. Tā
lietojums pakāpeniski aug, taču joprojām traucē
digitālo sakaru trūkums. Vairākos lauku rajonos (Preiļu,
Krāslavas u.c.) ciparu tīkli vēl nav izveidoti, bet bez tiem
plaša interneta lietošana nav iespējama. Arī resursu
bāze vēl ir tikai tapšanas stadijā.
Ar
Zemkopības ministrijas atbalstu radīta interneta datu bāze (DB)-
www.bode.lv,
kuras adresāts ir pārtikas produktu ražotāji. Lai tā
būtu noderīga arī fermeriem, vajadzētu paredzēt, ka
tiešsaistes režīmā fermeris var piedāvāt savu
produkciju un, izmantojot DB,
saņemt arī pieprasījumus.
Agrārās ekonomikas institūtā ir izveidota datu
bāze, kas apkopo informāciju par cenām. Diemžēl,
tā nav publiski pieejama, - patērētāji informāciju
saņem tikai drukātu bukletu veidā. Zemkopju vajadzībām
šai DB būtu nepieciešams pievienot matemātiskajā
statistikā lietoto laikrindu analīzi. Tas būtu pirmais solis, lai internetā
varētu piedāvāt cenu prognozes, kas būtiski nepieciešamas produkcijas
ražotājiem.
Tāpat
atbilstoši zemnieku vajadzībām internetā jāveido
arī laika prognožu dienests. Ārvalstīs, piemēram,
meteoroloģisko prognozi fermeris var iegūt konkrētai vietai un
konkrētam diennakts laikam.
Ko
pašlaik lieto Latvijas zemnieks?
Datorlietojums zemnieku saimniecībā var būt ļoti
dažāds: sākot ar visas ģimenes vajadzībām
iegādātu PC un beidzot ar moderniem digitālajiem darba
rīkiem un tehniku, kas nodrošina pilnīgu vai daļēju
ražošanas procesu automatizāciju.
Pirmās grupas IT iespēju izmantotāju
skaits varētu būt lēšams tūkstošos, turpretī
otro izmantošana ir tikai nesen apgūta, turklāt tikai
lielākās saimniecībās, kurās šīs tehnikas
lietošana ekonomiski attaisnojas.
Latvijā
sekmīgi strādā Vācijas un Dānijas firmu
pārstāvniecības (Westfalia Landtechnik GmbH, John
Deere), kuru produkcija tiek piedāvāta ikgadējās
lauksaimniecības tehnikas izstādēs. Kā liecina
pārdošanas dinamika, pakāpeniski arī Latvijas fermeri
atzīst šīs tehnikas priekšrocības.
Produktu
izplatību sekmē piegādātāja garantijas un klientu
apmācība.
Vienas
no Latvijā izplatītākajām digitālajām
sistēmām ir tehniskās diagnostikas iekārtas.
Piemēram, firmas John Deere traktoriem un kombainiem ir
pašdiagnostikas sistēma. Ja rodas elektroiekārtu bojājumi
vai novirzes no standarta parametriem, tad šie dati tiek uzkrāti un
parādīti bojājumu kodu veidā. Tādējādi
bojājums tiek identificēts ļoti precīzi, un attiecīgo
detaļu nomaiņa notiek ātri un
bez kļūmēm.
IT
tehnoloģijas lopkopībā
Tiek piedāvātas
sistēmas, kas palīdz optimizēt piena ražošanu.
Daudznozaru
kompānijas Daugava fermā Briezes ir uzstādīta
Westfalia Landtechnik GmbH
profesionālā ganāmpulka vadības sistēma DP5 (Sērenes
pagasts Aizkraukles rajonā). Sistēma balstīta uz
ražošanas tehnisko datu apkopošanu. Lielākā daļa
datu izslaukums, dzīvnieku aktivitātes, barības
patēriņš un citi parametri - tiek ievākta automātiski,
pieslēdzot programmai tehniskās perifērijas iekārtas (skat.
attēlu). Informācija par katra dzīvnieka meklēšanos,
sēklošanu un atnešanos ievadāma manuāli. Dati tiek
apstrādāti, un lietotājs saņem informāciju par
ganāmpulka vājākajām vietām un uzlabošanas
iespējām.
Lauku
konsultāciju dienests piedāvā programmu Lēda, kas
nodrošina sabalansētu precīzu barības devu
aprēķināšanu katrai govij, ņemot vērā
laktācijas fāzi, barojumu, dzīvmasu un ražības
rādītājus. Programma parāda barības devu izmaksas,
līdz ar to var izlemt, kā saražot pienu lētāk un
kā sasniegt maksimālu piena ieguvi tā, lai neciestu govs
veselība.
Latvijas
izcelsmes programmprodukti
LLU
veiktie apsekojumi liecina, ka lauku
uzņēmumos visplašāk lieto:
·
grāmatvedības un uzskaites,
kā arī finansu programmas.
Piemēram,
programma GramS palīdz veikt naudas līdzekļu,
norēķinu, pamatlīdzekļu, inventarizācijas
rezultātu, kā arī
ieņēmumu un izdevumu uzskaiti. Pašlaik ar to grāmatvedības pakalpojumus sniedz
aptuveni 1000 zemnieku saimniecībām visā Latvijā;
·
lauksaimniecības dzīvnieku barības
devu optimizācijas programmas (jau minētā Lēda);
·
agrokultūru audzēšanas un
mēslošanas devu optimizācijas programmas.
Latvijas
Lauksaimniecības konsultāciju centrā sadarbībā ar
Agroķīmisko pētījumu centra speciālistiem un
speciālistiem no Dānijas ir radīta
programma
Mēslošana 3.4.
Latvijas programmproduktos vērojamas arī
universalizācijas tendences tiek piedāvāti produkti, kas,
pateicoties moduļu principam, ir pietiekami elastīgi un
daudzfunkcionāli, lai varētu strādāt ne tikai šauri
specializētās nozarēs, bet
arī dažādu nozaru uzņēmumos ar dažādu
specializāciju (piemēram, DAIS finansu un grāmatvedības
uzskaites programmas).
Datorspeciālists ar lauksaimnieka
mentalitāti?
Jautājuma zīme ir tāpēc, ka
nākotnē laukos zemkopība nebūs dominējošā.
Jau pašlaik mērķis ir gatavot universālus
speciālistus, kas spēj apmierināt daudzu nozaru (mežsaimniecība,
pārtikas rūpniecība, vides aizsardzība, IT un TK servisa
organizācijas) vajadzības gan pēc sakariem, gan interneta, gan
IS uzturēšanas u.tml. Lauku iedzīvotāju vidū pieaug
datorlietotāju skaits, kas strādā tāldarbu (brokeri,
programmētāji u.c.), bet nākotnē tā būs
izplatīta parādība.
Valsts izglītības standarts LLU paredz
inženierzinātņu bakalauru sagatavošanu
datorvadībā un datorzinātnēs, kā arī
programmēšanas inženieru sagatavošanu. Tā notiek
LLU Informātikas institūtā
(dibināts1992.gadā). Pašlaik tur mācās 60 studenti
nākamie inženierzinātņu bakalauri datorvadībā un
datorzinātnēs. Nākamajā gadā studijas uzsāks
programmēšanas inženieri. Lauksaimnieka mentalitātes
iegūšanai šiem studentiem tiek piedāvāti izvēles
kursi par IT un IS iespējām, kā arī par mikroprocesoru un
digitālo mēriekārtu un mērījumu izmantošanu
lauksaimniecībā.
Tomēr maz ticams, ka šie speciālisti
strādās konkrētās zemnieku saimniecībās.
Drīzāk gan uzņēmumos, kas zemniekiem nodrošinās
kompleksus IT pakalpojumus no tehnikas un tehnoloģiju piegādes
līdz programmēšanai un
IS uzturēšanai. Tieši viņi arī veidos integrētu
lauku vides apsaimniekošanu, kas bāzēta uz plašu IT un
telekomunikāciju lietojumu un kas dažās Eiropas valstīs jau
tiek saukta par agroinformātiku.
Laura KALINKA