Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

IT Latvijas lauksaimniecībā

   

Tagadnes meti un n?kotnes v?zijas Eirop?

 

LLU Informātikas institūta direktors Dr.habil.sc.ing., profesors PĒTERIS RIVŽA uzskata, ka PC un interneta lietošana, informācijas sabiedrības koncepcijas un jauno tehnoloģiju plašais piedāvājums tradicionālo lauksaimniecību spēs būtiski mainīt.

Pašlaik galvenās sviras, kas var sekmēt IT plašāku izmantošanu, ir IT piegādātāju tirgus stratēģija un valsts telekomunikāciju politika. Lētāka IT un attīstītākas telekomunikācijas varētu arī laukos veicināt drīzu IT lietošanu ražošanas procesos. Rezultātā varētu dzimt jauna nozare – agroinformātika.

 

Tagadnes meti un nākotnes vīzijas Eiropā

1996. gadā izveidota EFITA (European Federation for Information Technology in Agriculture, Food and the Environment ), kuras locekļi ir Vācija, Nīderlande, Francija, Apvienotā Karaliste, Īrija, Dānija, Itālija, Grieķija, Spānija, Zviedrija, kā arī 3 postsociālisma valstis – Polija, Ungārija un Gruzija. Regulārajās konferencēs (šovasar Francijā notiks trešā) iezīmējas gan aktuālās problēmas, kas tiek izsecinātas uz plašas apsekojumu bāzes, gan arī 21. gadsimta tehnoloģiju piedāvājums, kas balstīts uz zinātnieku jaunākajām izstrādnēm.

Noslēdzot 20. gadsimtu, par Eiropas lauksaimniecībai raksturīgākajām problēmām IT jomā tika uzskatītas šādas (sakārtotas pēc respondentu atbilžu biežuma): fermeru neprasme lietot IT, viņi nesaskata ekonomisku izdevīgumu, IT ir lietošanai nedraudzīga (sarežģīta), laukos trūkst nepieciešamās infrastruktūras, augstas IT izmaksas, bailes no tehnoloģijām, nav laika apgūt jauno, trūkst informācijas un apmācības iespēju.

Tajā pašā laikā Eiropas valstu respondenti atzīst, ka IT neizmantošana šodien, bet vēl vairāk nākotnē var kļūt par kavēkli darba ražīguma paaugstināšanai un draudēt ar konkurētspējas zudumu.

Aksioma ir arī tā, ka IT lietošana ir atkarīga no lauku uzņēmumu (fermu) lieluma, kā arī no tā, cik veiksmīga ir to kopējā attīstība. Jo uzņēmums lielāks un sekmīgāk darbojas, jo veiksmīgāk tajā tiek ieviestas jaunās tehnoloģijas.

 

IT paver ceļu precīzajai lauksaimniecībai

Par to, kāda varētu būt agrārās ražošanas nākotne pēc dziļākas IT iespēju integrācijas, liecina zinātnieku piedāvātais precīzās lauksaimniecības (precision farming) modelis. Minhenes Tehniskās universitātes profesors P. Vāgners piedāvā šādas tehnoloģijas prototipu. Traktors ir aprīkotas ar datoru, videokameru un ģeogrāfiskās pozicionēšanas sistēmu (ĢPS); ĢPS nosaka traktora koordinātas, kas ļauj traktoru piesaistīt noteiktam punktam, kuru var identificēt datora atmiņā esošajās ģeoinformātiskajās kartēs. Turklāt datora atmiņā ir ievadīti dati par konkrētā lauka augsnes sastāvu, iepriekšējo mēslojumu u.tml. Videokameras sensori fiksē sējuma stāvokli, dati nonāk datorā, kur tiek apstrādāti un atbilstoši rādītājiem tiek aprēķināta minerālmēslojuma deva konkrētā lauka sektora piebarošanai. Atšķirībā no pašreizējām sistēmām, kas aprēķina kādu vidēji izskaitļotu devu visai lauka platībai, šāda pieeja nodrošina augstāku ražu, vienlaikus ekonomējot 30-50% minerālmēslojuma, un saglabā vides tīrību. Pagaidām šī tehnoloģija nav lēta ~ 30 000 eiro, bet saimniecībās ar 300 – 500 ha zemes tā varētu atmaksāties. Latvijā ir vairākas saimniecības, kur tiek izmantoti agregāti, kas var strādāt ar līdzīgām tehnoloģijām.

Analogas precīzās tehnoloģijas izstrādātas arī lopkopībai. Kopumā IT tehnoloģijas nākotnē lauksaimniecību no jomas, kurā liela loma bija pieredzei un intuīcijai, vērtīs par jomu, kur lēmumi tiek pieņemti atbilstoši IS rekomendācijām, kas savukārt balstīsies uz precīzu mērījumu datiem.

 

Lauksaimnieku pašreizējā prioritāte - internets

Pagaidām Eiropā no IT piedāvājuma visplašāk izmanto internetu. Somijā un Zviedrijā to lieto 50 – 60% fermeru: e – pasta pakalpojumi, dažādu uzziņu ieguve, meteoroloģiskās prognozes, tirgus ziņas, konsultāciju programmas un daudzveidīgu datu bāzu resursu izmantošana.

Par interneta resursiem gādā paši zemnieki - nevalstiskās apvienības, privātās kompānijas un arī universitātes. Tā 2000.gadā Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitātes (Upsalā) mācībspēki strādāja, lai izveidotu programmu, kas nodrošina zemnieku saimniecību darbības analīzi. Šo moduli paredzēts ievietot internetā, lai jebkurš zemnieks, ievadot savas saimniecības datus, varētu saņemt analīzes rezultātu (bez dziļas izmaksu analīzes nav iespējams panākt darbības uzlabošanos un izturēt tirgus “spiedienu”).

Ārvalstīs visi šie interneta pakalpojumi tiek piedāvāti kā komercprodukti.

Pēc EFITA datiem Eiropas valstīs par interneta izplatību sekmējošiem faktoriem uzskata: individuālu fermu pieslēgumu; informācijas atbilstību fermeru vajadzībām un esošajām ražošanas tehnoloģijām; informācijas kvalitāti un ticamību; informācijas atjaunināšanu. Kavējošie faktori: neskaidrs reālais ieguvums; nezināma (bezmērķa) auditorija; nav skaidri saprotamas un praktiski lietojamas informācijas; trūkst vienkāršu saskarņu (interfeisu) un informācijas meklēšanas mehānismu.

 

Latvijas zemnieks un internets

Latvijā nav datu, cik daudz zemnieku lieto internetu. Tā lietojums pakāpeniski aug, taču joprojām traucē digitālo sakaru trūkums. Vairākos lauku rajonos (Preiļu, Krāslavas u.c.) ciparu tīkli vēl nav izveidoti, bet bez tiem plaša interneta lietošana nav iespējama. Arī resursu bāze vēl ir tikai tapšanas stadijā.

Ar Zemkopības ministrijas atbalstu radīta interneta datu bāze (DB)- www.bode.lv, kuras adresāts ir pārtikas produktu ražotāji. Lai tā būtu noderīga arī fermeriem, vajadzētu paredzēt, ka tiešsaistes režīmā fermeris var piedāvāt savu produkciju un, izmantojot DB, saņemt arī pieprasījumus.

Agrārās ekonomikas institūtā ir izveidota datu bāze, kas apkopo informāciju par cenām. Diemžēl, tā nav publiski pieejama, - patērētāji informāciju saņem tikai drukātu bukletu veidā. Zemkopju vajadzībām šai DB būtu nepieciešams pievienot matemātiskajā statistikā lietoto laikrindu analīzi. Tas būtu pirmais solis, lai internetā varētu piedāvāt cenu prognozes, kas būtiski nepieciešamas produkcijas ražotājiem.

Tāpat atbilstoši zemnieku vajadzībām internetā jāveido arī laika prognožu dienests. Ārvalstīs, piemēram, meteoroloģisko prognozi fermeris var iegūt konkrētai vietai un konkrētam diennakts laikam.

 

Ko pašlaik lieto Latvijas zemnieks?

Datorlietojums zemnieku saimniecībā var būt ļoti dažāds: sākot ar visas ģimenes vajadzībām iegādātu PC un beidzot ar moderniem digitālajiem darba rīkiem un tehniku, kas nodrošina pilnīgu vai daļēju ražošanas procesu automatizāciju.

Pirmās grupas IT iespēju izmantotāju skaits varētu būt lēšams tūkstošos, turpretī otro izmantošana ir tikai nesen apgūta, turklāt tikai lielākās saimniecībās, kurās šīs tehnikas lietošana ekonomiski attaisnojas.

Latvijā sekmīgi strādā Vācijas un Dānijas firmu pārstāvniecības (Westfalia Landtechnik GmbH, John Deere), kuru produkcija tiek piedāvāta ikgadējās lauksaimniecības tehnikas izstādēs. Kā liecina pārdošanas dinamika, pakāpeniski arī Latvijas fermeri atzīst šīs tehnikas priekšrocības.

Produktu izplatību sekmē piegādātāja garantijas un klientu apmācība.

Vienas no Latvijā izplatītākajām digitālajām sistēmām ir tehniskās diagnostikas iekārtas. Piemēram, firmas John Deere traktoriem un kombainiem ir pašdiagnostikas sistēma. Ja rodas elektroiekārtu bojājumi vai novirzes no standarta parametriem, tad šie dati tiek uzkrāti un parādīti bojājumu kodu veidā. Tādējādi bojājums tiek identificēts ļoti precīzi, un attiecīgo detaļu nomaiņa notiek ātri un bez kļūmēm.

 

IT tehnoloģijas lopkopībā

Tiek piedāvātas sistēmas, kas palīdz optimizēt piena ražošanu.

Daudznozaru kompānijas Daugava fermā Briezes ir uzstādīta Westfalia Landtechnik GmbH profesionālā ganāmpulka vadības sistēma DP5 (Sērenes pagasts Aizkraukles rajonā). Sistēma balstīta uz ražošanas tehnisko datu apkopošanu. Lielākā daļa datu – izslaukums, dzīvnieku aktivitātes, barības patēriņš un citi parametri - tiek ievākta automātiski, pieslēdzot programmai tehniskās perifērijas iekārtas (skat. attēlu). Informācija par katra dzīvnieka meklēšanos, sēklošanu un atnešanos ievadāma manuāli. Dati tiek apstrādāti, un lietotājs saņem informāciju par ganāmpulka vājākajām vietām un uzlabošanas iespējām.

Lauku konsultāciju dienests piedāvā programmu Lēda, kas nodrošina sabalansētu precīzu barības devu aprēķināšanu katrai govij, ņemot vērā laktācijas fāzi, barojumu, dzīvmasu un ražības rādītājus. Programma parāda barības devu izmaksas, līdz ar to var izlemt, kā saražot pienu lētāk un kā sasniegt maksimālu piena ieguvi tā, lai neciestu govs veselība.

Latvijas izcelsmes programmprodukti

LLU veiktie apsekojumi liecina, ka lauku uzņēmumos visplašāk lieto:

·         grāmatvedības un uzskaites, kā arī finansu programmas.

Piemēram, programma GramS palīdz veikt naudas līdzekļu, norēķinu, pamatlīdzekļu, inventarizācijas rezultātu, kā arī ieņēmumu un izdevumu uzskaiti. Pašlaik ar to grāmatvedības pakalpojumus sniedz aptuveni 1000 zemnieku saimniecībām visā Latvijā;

·         lauksaimniecības dzīvnieku barības devu optimizācijas programmas (jau minētā Lēda);

·         agrokultūru audzēšanas un mēslošanas devu optimizācijas programmas.

Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centrā sadarbībā ar Agroķīmisko pētījumu centra speciālistiem un speciālistiem no Dānijas ir radīta

programma Mēslošana 3.4.

Latvijas programmproduktos vērojamas arī universalizācijas tendences – tiek piedāvāti produkti, kas, pateicoties moduļu principam, ir pietiekami elastīgi un daudzfunkcionāli, lai varētu strādāt ne tikai šauri specializētās nozarēs, bet arī dažādu nozaru uzņēmumos ar dažādu specializāciju (piemēram, DAIS finansu un grāmatvedības uzskaites programmas).

 

Datorspeciālists ar lauksaimnieka mentalitāti?

Jautājuma zīme ir tāpēc, ka nākotnē laukos zemkopība nebūs dominējošā. Jau pašlaik mērķis ir gatavot universālus speciālistus, kas spēj apmierināt daudzu nozaru (mežsaimniecība, pārtikas rūpniecība, vides aizsardzība, IT un TK servisa organizācijas) vajadzības gan pēc sakariem, gan interneta, gan IS uzturēšanas u.tml. Lauku iedzīvotāju vidū pieaug datorlietotāju skaits, kas strādā tāldarbu (brokeri, programmētāji u.c.), bet nākotnē tā būs izplatīta parādība.

Valsts izglītības standarts LLU paredz inženierzinātņu bakalauru sagatavošanu datorvadībā un datorzinātnēs, kā arī programmēšanas inženieru sagatavošanu. Tā notiek LLU Informātikas institūtā (dibināts1992.gadā). Pašlaik tur mācās 60 studenti – nākamie inženierzinātņu bakalauri datorvadībā un datorzinātnēs. Nākamajā gadā studijas uzsāks programmēšanas inženieri. Lauksaimnieka mentalitātes iegūšanai šiem studentiem tiek piedāvāti izvēles kursi par IT un IS iespējām, kā arī par mikroprocesoru un digitālo mēriekārtu un mērījumu izmantošanu lauksaimniecībā.

Tomēr maz ticams, ka šie speciālisti strādās konkrētās zemnieku saimniecībās. Drīzāk gan uzņēmumos, kas zemniekiem nodrošinās kompleksus IT pakalpojumus – no tehnikas un tehnoloģiju piegādes līdz programmēšanai un IS uzturēšanai. Tieši viņi arī veidos integrētu lauku vides apsaimniekošanu, kas bāzēta uz plašu IT un telekomunikāciju lietojumu un kas dažās Eiropas valstīs jau tiek saukta par agroinformātiku.

Laura KALINKA

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001