LIIS programmatūra skolotāju algu aprēķināšanai

Latvijas Izglītības informatizācijas sistēma

 

Nevienam nav jaunums, ka mūsu valstī skolotāju algas ir zemas – gan salīdzinot ar algām pārtikušākās kaimiņvalstīs, gan salīdzinot ar pedagogu godprātīgo darbu. Latvija nav bagāta, un kāds tur brīnums, ka mēs gribam saviem bērniem labāku izglītību, nekā varam atļauties?

Ir divas iespējas, kā izkļūt no naudas trūkuma, – vai nu naudu nopelnīt, vai iemācīties taupīgi saimniekot. Informācijas tehnoloģijas var palīdzēt abos gadījumos. Pirmām kārtām padarīt valsti turīgāku, radot labi apmaksātas darba vietas, nodrošinot intelektuālās produkcijas eksportu, paātrinot tautsaimniecības attīstību. Pie tā strādā Latvijas gaišākie prāti, tomēr, lai kāds progress šajā ziņā arī notiktu, ne nākamgad, ne aiznākamgad mēs vēl bagāti nebūsim, tāpēc jāiemācās taupīt. Un te informācijas tehnoloģijas jeb, precīzāk, Latvijas Izglītības informatizācijas sistēmas projekts (LIIS) var dot vērā ņemamu ieguldījumu, nodrošinot līdzekļu izmantošanas uzskaiti un sniedzot informāciju speciālistiem, kuru rokās ir izglītības sistēmas vadība.

 

Kā nosvērt, cik labs ir skolotājs

Vairums skolu formāli pieder pašvaldībām, tomēr naudu tās saņem vienlaikus no trim avotiem: valsts, pašvaldībām un vecāku maksājumiem (attēls). Ekonomisti gan šādu finansēšanu no trim kabatām neuzskata par īsti pareizu, tomēr tāda ir laika gaitā izveidojusies prakse, tāpēc jo lielāka nozīme ir precīzai līdzekļu uzskaitei.

No samaksas viedokļa skolotāja darbs tiek uzskatīts par gabaldarbu – likumu pantos ir noteikts, kāda samaksa pienākas par vienu klasē pavadītu stundu. Tiesa, atšķirībā no citām profesijām, šis algas aprēķins ne tuvu nav triviāls – samaksa par stundu, piemēram, ir atšķirīga dažādiem mācību priekšmetiem, tā ir atkarīga no skolnieku skaita klasē, no tā, vai attiecīgajā priekšmetā ir jālabo burtnīcas. Skolās šo algu aprēķinu sauc par tarifikāciju. Skolotāja darba kvalitātes, pieredzes un entuziasma atalgošanai tiek izmantoti aplinkus ceļi: piemaksas, prēmijas un dažkārt arī fiktīvas slodzes.

Tarifikācijas veidošana ir sarežģīts, garlaicīgs darbs, kas prasīties prasās pēc automatizācijas. Daudzas skolas šī darba veikšanai jau sen lieto datorus (visbiežāk – Excel tabulas). Jāuzteic Rīgas pilsētas Kurzemes rajona skolu valde, kura savām skolām ir izveidojusi nopietnu programmatūru.

 

Lai atvieglotu skolvadību

Viens no LIIS projekta pamatmērķiem ir apgādāt skolas ar modernu programmatūru skolvadības darba atvieglošanai (attēls). Saprotot skolotāju algu problēmas aktualitāti, tarifikācijas bloks tika izveidots jau 1999. gadā, tomēr, pirms uzsākt šīs programmatūras ieviešanu visās skolās, bija jāsakārto pamatlietas: audzēkņu un pedagogu reģistri.

1999./2000. mācību gadā tika pabeigta audzēkņu un pedagogu reģistru pirmās kārtas ieviešana. Pedagogu reģistram gan vēl nebija tarifikācijas bloka, tomēr pamati bija ielikti (pašlaik reģistros ir dati par 400 000 audzēkņiem un 50 000 pedagogiem).

Tarifikācijas programmatūra plaši tika ieviesta šajā mācību gadā. Līdzīgi kā izglītības iestāžu, audzēkņu un pedagogu reģistri, arī tarifikācijas bloks ir veidots kā decentralizēta datu bāze (attēls). Katrā skolā tiek veikta pedagogu tarifikācija; pēc tam skolu datu bāzes tiek apkopotas rajonu izglītības pārvaldēs, dodot detalizētu informāciju par attiecīgā rajona pedagogu darba slodzi un atalgojumu; visbeidzot, dati par visas valsts pedagogu algām nonāk centrālajā datu bāzē LR Izglītības un zinātnes ministrijas Informātikas un saimnieciskās vadības departamentā, kur tiek sagatavoti izglītības sistēmas vadībai un finansu resursu plānošanai nepieciešamie pārskati.

2000./2001. gada tarifikāciju veidošana skolās tika sākta septembrī, bet to savākšana, precizēšana un apkopošana centrālajā datu bāzē ilga līdz pat gada beigām. Problēmu netrūka un garlaicīgi nebija ne LIIS programmatūras izstrādātājiem, ne LR IZM speciālistiem, kas veica darba smagāko – organizatorisko – daļu. Daudzkārt nācās sadurties ar to, ka, gadiem darbojoties bez vienotas programmatūras, skolas ir pieradušas pie zināmas finansiālas brīvības (te noapaļosim, te mazliet noņemsim, bet te – pieliksim). Arī reālās situācijas skolā bieži mēdz būt tik īpatnējas, ka ne likumos aprakstīt, ne datorā ieprogrammēt. Ko, piemēram, skolā vajadzētu darīt, kad tiek apstiprināts jauns amatu saraksts? Vai visus skolotājus atlaist no darba un pieņemt darbā jaunos amatos? Galu galā visas problēmas tika atrisinātas, un pašlaik datu bāzē glabājas informācija par praktiski visu Latvijas skolotāju darba slodzēm un algām. Protams, šī informācija ir konfidenciāla un pieejama tikai ar LR Izglītības ministrijas atļauju.

No programmatūras izstrādes viedokļa kārtējo reizi apstiprinājās, ka programmas izveidošana (projektēšana, realizācija un testēšana) sastāda pavisam nelielu daļu no darba apjoma, kāds nepieciešams šāda valsti aptveroša reģistra izveidei. Pasākuma veiksmi galvenokārt nosaka pietiekama lietotāju apmācība, atbalsts un konsultācijas, veiksmīgi organizatorisko un finansiālo jautājumu risinājumi, bet visa pamatā ir ieinteresēto pušu politiskā griba.

 

LIIS programmatūras nākamie soļi

Pirmais solis algu aprēķinu automatizācijā ir sperts, tomēr vairākas problēmas vēl gaida risinājumu. Viena no tām ir skolu grāmatvedība. Kā jebkura organizācija, arī skola uztur savu grāmatvedību – ar algu sarakstiem, banku kontiem, maksājumu uzdevumiem u. tml. Daļa skolu grāmatvedības jautājumus kārto pašas, daļai palīdz vietējās pašvaldības vai izglītības pārvaldes. Grāmatvedības darba atvieglošanai tiek lietota arī programmatūra, tomēr ļoti dažāda, nesaskaņota un bieži vien – novecojusi.

Noteikti ir nepieciešama LIIS tarifikācijas bloka sasaiste ar attiecīgās skolas grāmatvedības programmu (attēls). Iespējams, skolās ir nepieciešama zināma grāmatvedības programmu standartizācija, varbūt pat jaunas, speciāli skolām paredzētas bezmaksas programmatūras izstrāde. Šie jautājumi jārisina nākamajā gadā un noteikti saistībā ar pašvaldību informatizācijas projektu. Vēl jāatrisina problēmas ar tarifikācijas programmatūras ieviešanu profesionālajās skolās, skolās, kas nav LR IZM pārvaldībā; jāpanāk ciešāka tarifikācijas sasaiste ar skolu budžeta plānošanu un kontroli visos līmeņos. Kā vienmēr, katrs padarīts darbs parāda trīs vēl darāmus.

 

 

Jānis ZUTERS, Inga MEDVEDIS