LETA līderis Latvijas informācijas tirgū
Jaundibinamas Latvijas valsts viens no svarigakajiem merkiem bija
informet arzemes un iekšzemi par atbrivošanas cinam un jaunas valsts
veidošanos, tapec K
1997. gada augustā, kad LETA tika
privatizēta, par ziņu aģentūras valdes
priekšsēdētāju un galveno akcionāru kļuva
baņķieris Mārtiņš BARKĀNS. Toreiz viņš
esot sapratis, ka banku sistēma nav vienīgā nozare, kur var realizēt
savas spējas, turklāt Mārtiņš Barkāns
jaunajā darbības jomā saskatījis plaša radoša
biznesa potences. Izskatās, ka viņa cerības bijušas
pamatotas un prognozes ir piepildījušās. Četru gadu
laikā LETA no parādos slīkstoša un
panīkuša uzņēmuma kļuvusi par veiksmīgu un
konkurētspējīgu firmu, kas atradusi savu nišu
informācijas biznesa nozarē un mediju pasaulē.
- Kāda ir ziņu
aģentūras LETA loma Latvijas informācijas tirgū un
ziņu plūsmā?
- Šobrīd LETA ar
dažādiem informācijas pakalpojumiem nodrošina vairāk
nekā 500 klientu Latvijā medijus, valsts iestādes un
organizācijas, ārvalstu vēstniecības,
privātuzņēmumus. Mūsu pazīstamākais produkts ir
operatīva informācija par notiekošo ziņas. Taču
jāpiezīmē, ka svarīgu vietu mūsu
piedāvājumā ieņem arī ikmēneša nozaru
analītiskie apskati, pilns preses monitoringa serviss.
Īpaši vēlos uzsvērt vērā ņemamo
aģentūras arhīvu. Vēsturiski ziņu aģentūru
galvenie klienti bija tikai masu informācijas līdzekļi, kas
aģentūras LETA sniegtās ziņas izmantoja par pamatu
savu materiālu gatavošanai. Tagad mūsu pakalpojumus arvien
vairāk izmanto arī uzņēmumi, kas vēlas saņemt
jaunāko informāciju par faktiem, kuri ļautu orientēties
jaunākajās norisēs attiecīgajā biznesa jomā.
Ikkatrs interesents var saņemt svaigāko informāciju par
notikumiem un procesiem Latvijas finansu tirgū, tranzītbiznesā,
transporta, sakaru, enerģētikas un rūpniecības
nozarēs. Un, protams, uzzināt par politiskajiem, kultūras,
izklaides un zinātnes jaunumiem gan Latvijā, gan aiz mūsu valsts
robežām. Paredzu, ka ziņu aģentūras LETA
serviss turpmāk kļūs aizvien koncentrētāks, lai
tieši nodrošinātu uzņēmējus ar viņiem
nepieciešamo informāciju. Mūsu uzkrātā pieredze un
plašā informācijas bāze, kā arī darbības
operativitāte, daudzveidība un precizitāte tam ir labs pamats.
Un nekā lieka.
- Kā jums izdodas
saglabāt objektivitāti?
- Pirmkārt, to nodrošina
finansiālā neatkarība. Aģentūras ienākumus veido
mūsu klientu maksājumi par informācijas servisu. Pateicoties
tam, ka esam piesaistījuši ievērojamu skaitu klientu, nav
tāda atsevišķa klienta ne valsts, ne
privātuzņēmuma personā, no kura pasūtījumiem
būtu vitāli atkarīga mūsu darbība. Otrkārt,
informācijas objektivitāte. LETA sniedz faktus,
viedokļus, dodot lietotājiem iespēju pašiem tos
salīdzināt, meklēt sakritības, vērtēt. Mums ir
daudzpusīga informācija no daudzpusīgiem avotiem. LETA
aktīvi sadarbojas arī ar ārvalstu aģentūrām un
masu medijiem. Par norisēm Latvijā saviem partneriem cenšamies
sniegt objektīvu informāciju. Nevis pozitīvu vai negatīvu.
Tas ir ļoti svarīgi. Savā ziņā mēs palīdzam
veidot objektīvu Latvijas tēlu.
- Nu jau labu laiku LETA
darbojas ne tikai kā ziņu aģentūra. Tā veic arī
analītiskus pētījumus, ko pasūtījuši valsts vai
privātie uzņēmumi, iestādes un aģentūras.
- Mūsu iemaņas ziņu
vākšanā attīstījušas arī prasmi ziņu
apkopošanā un analīzē. Pašu savāktās
ziņas izmantojam konkrētu pasūtītāju
pētījumos, jo aģentūras LETA arhīvs ir viens no
plašākajiem vienkopus apkopotās un uzņēmuma
darbībā nepieciešamās informācijas avotiem. Tajā
ir apjomīgas datu bāzes ar informāciju par
personālijām, organizācijām, tiesu procesiem, preses
publikāciju anotācijas, pašas ziņu aģentūras LETA
ziņu, kā arī laikraksta Latvijas Vēstnesis
arhīvi. Mūsu klienti ir gandrīz visas Latvijas bankas,
lielākie Latvijas uzņēmumi, piemēram, Latvenergo, Latvijas
gāze, Lattelekom un vēl daudzi citi. Pētījumi ir
dažādi apskati par vērtspapīru tirgus tendencēm un
statistiku, par naftas biznesu, par likumdošanas procesiem, par
apdrošināšanas tirgu. Vienkārši runājot, LETA
veic arī individuālus pasūtījumus, kuros analizēta
konkrēta klientu interesējoša nozare, problēma vai
situācija. Par to, ka LETA izvēlējusies pareizo
darbības virzienu, liecina fakts, ka pērn pirmo reizi kopš
aģentūras privatizācijas finansiālo gadu
noslēdzām ar peļņu. Manuprāt, tas ir labs
rādītājs.
Andra CERIŅA
1997. gada augustā, kad LETA tika
privatizēta, par ziņu aģentūras valdes
priekšsēdētāju un galveno akcionāru kļuva
baņķieris Mārtiņš BARKĀNS. Toreiz viņš
esot sapratis, ka banku sistēma nav vienīgā nozare, kur var realizēt
savas spējas, turklāt Mārtiņš Barkāns
jaunajā darbības jomā saskatījis plaša radoša
biznesa potences. Izskatās, ka viņa cerības bijušas
pamatotas un prognozes ir piepildījušās. Četru gadu
laikā LETA no parādos slīkstoša un
panīkuša uzņēmuma kļuvusi par veiksmīgu un
konkurētspējīgu firmu, kas atradusi savu nišu
informācijas biznesa nozarē un mediju pasaulē.
- Kāda ir ziņu
aģentūras LETA loma Latvijas informācijas tirgū un
ziņu plūsmā?
- Šobrīd LETA ar
dažādiem informācijas pakalpojumiem nodrošina vairāk
nekā 500 klientu Latvijā medijus, valsts iestādes un
organizācijas, ārvalstu vēstniecības,
privātuzņēmumus. Mūsu pazīstamākais produkts ir
operatīva informācija par notiekošo ziņas. Taču
jāpiezīmē, ka svarīgu vietu mūsu
piedāvājumā ieņem arī ikmēneša nozaru
analītiskie apskati, pilns preses monitoringa serviss.
Īpaši vēlos uzsvērt vērā ņemamo
aģentūras arhīvu. Vēsturiski ziņu aģentūru
galvenie klienti bija tikai masu informācijas līdzekļi, kas
aģentūras LETA sniegtās ziņas izmantoja par pamatu
savu materiālu gatavošanai. Tagad mūsu pakalpojumus arvien
vairāk izmanto arī uzņēmumi, kas vēlas saņemt
jaunāko informāciju par faktiem, kuri ļautu orientēties
jaunākajās norisēs attiecīgajā biznesa jomā.
Ikkatrs interesents var saņemt svaigāko informāciju par
notikumiem un procesiem Latvijas finansu tirgū, tranzītbiznesā,
transporta, sakaru, enerģētikas un rūpniecības
nozarēs. Un, protams, uzzināt par politiskajiem, kultūras,
izklaides un zinātnes jaunumiem gan Latvijā, gan aiz mūsu valsts
robežām. Paredzu, ka ziņu aģentūras LETA
serviss turpmāk kļūs aizvien koncentrētāks, lai
tieši nodrošinātu uzņēmējus ar viņiem
nepieciešamo informāciju. Mūsu uzkrātā pieredze un
plašā informācijas bāze, kā arī darbības
operativitāte, daudzveidība un precizitāte tam ir labs pamats.
Un nekā lieka.
- Kā jums izdodas
saglabāt objektivitāti?
- Pirmkārt, to nodrošina
finansiālā neatkarība. Aģentūras ienākumus veido
mūsu klientu maksājumi par informācijas servisu. Pateicoties
tam, ka esam piesaistījuši ievērojamu skaitu klientu, nav
tāda atsevišķa klienta ne valsts, ne
privātuzņēmuma personā, no kura pasūtījumiem
būtu vitāli atkarīga mūsu darbība. Otrkārt,
informācijas objektivitāte. LETA sniedz faktus,
viedokļus, dodot lietotājiem iespēju pašiem tos
salīdzināt, meklēt sakritības, vērtēt. Mums ir
daudzpusīga informācija no daudzpusīgiem avotiem. LETA
aktīvi sadarbojas arī ar ārvalstu aģentūrām un
masu medijiem. Par norisēm Latvijā saviem partneriem cenšamies
sniegt objektīvu informāciju. Nevis pozitīvu vai negatīvu.
Tas ir ļoti svarīgi. Savā ziņā mēs palīdzam
veidot objektīvu Latvijas tēlu.
- Nu jau labu laiku LETA
darbojas ne tikai kā ziņu aģentūra. Tā veic arī
analītiskus pētījumus, ko pasūtījuši valsts vai
privātie uzņēmumi, iestādes un aģentūras.
- Mūsu iemaņas ziņu
vākšanā attīstījušas arī prasmi ziņu
apkopošanā un analīzē. Pašu savāktās
ziņas izmantojam konkrētu pasūtītāju
pētījumos, jo aģentūras LETA arhīvs ir viens no
plašākajiem vienkopus apkopotās un uzņēmuma
darbībā nepieciešamās informācijas avotiem. Tajā
ir apjomīgas datu bāzes ar informāciju par
personālijām, organizācijām, tiesu procesiem, preses
publikāciju anotācijas, pašas ziņu aģentūras LETA
ziņu, kā arī laikraksta Latvijas Vēstnesis
arhīvi. Mūsu klienti ir gandrīz visas Latvijas bankas,
lielākie Latvijas uzņēmumi, piemēram, Latvenergo, Latvijas
gāze, Lattelekom un vēl daudzi citi. Pētījumi ir
dažādi apskati par vērtspapīru tirgus tendencēm un
statistiku, par naftas biznesu, par likumdošanas procesiem, par
apdrošināšanas tirgu. Vienkārši runājot, LETA
veic arī individuālus pasūtījumus, kuros analizēta
konkrēta klientu interesējoša nozare, problēma vai
situācija. Par to, ka LETA izvēlējusies pareizo
darbības virzienu, liecina fakts, ka pērn pirmo reizi kopš
aģentūras privatizācijas finansiālo gadu
noslēdzām ar peļņu. Manuprāt, tas ir labs
rādītājs.
Andra CERIŅA