LNT ziņu dienests: nekas nav par tālu un grūtu
1
Televīzijai salīdzinājumā ar citiem
masu medijiem ir kardināli atšķirīgi informācijas
ieguves nosacījumi. Ļoti būtiska sastāvdaļa ir
videoattēls un tā kvalitāte.
Tehnoloģijas attīstās, un arī Latvijas
televīzijās palēnām aizvien jūtamāka
kļūst pasaules elpa. LNT
ziņu dienests jau šobrīd strādā digitālā
formātā kompaktas un ērtas filmēšanas kameras,
nelielas portatīvās videomontāžas iekārtas,
digitālā formāta videokasetes. Tas viss kopā
nozīmē daudz kvalitatīvāku attēlu nekā līdz
šim un veido arī rezultatīvāku sadarbību ar
lielajām ārvalstu ziņu aģentūrām, kas sniedz
informāciju LNT, piemēram, Reuters.
Ziņas
ir ikviena nopietna televīzijas kanāla galvenais produkts, tā
daļa, kas skatītājiem veido televīzijas koptēlu, ir
tās seja. Lai mēs ik dienas varētu skatīties ziņas,
televīzijā strādā vesela komanda. Precīzi
saskaņots un operatīvs komandas darbs ir noteicošais ziņu
veidošanā. Pašiem darbiniekiem tas ir ne tikai darbs, bet
arī dzīves stils un domāšanas veids. Šoreiz uz sarunu
aicinām tos ziņu dienesta darbiniekus, kuri ziņas noskatās
paši pirmie, jo viņi tās rada: LNT Ziņu dienesta
vadītāju Silviju JOKSTI, producentu Valdi FRANCI un moderatoru Andri
AUZĀNU.
Ziņu uzraudzītāja
- Silvija, jūs esat saikne starp visiem
ziņu dienesta darbiniekiem.
- Ziņu dienestā strādā vairāk
nekā 25 cilvēki. Es ikdienā nodarbojos ne vien ar tik
praktiskām lietām kā visu darbinieku koordinēšana,
komandējumu un atvaļinājumu saskaņošana, bet arī
ar ziņu raidījuma stratēģisko plānošanu.
Piemēram, tagad ir ļoti piemērots laiks, lai domātu par to,
kā ziņas izskatīsies jaunajā sezonā šoruden,
kad LNT svinēs piecu gadu jubileju.
LNT nav reģionālo televīziju tīkla,
ne savu korespondentu ārzemēs,
tāpēc mūsu televīzijas darbiniekiem jābūt
gataviem doties ne vien pēkšņos komandējumos uz
ārzemēm, bet arī katru dienu no rīta izbraukt uz Latvijas
pilsētām un laukiem un vakarā atgriezties ar gatavu
materiālu. LNT reportieriem nav ģeogrāfiskās barjeras,
nav attieksmes, ka viss svarīgākais notiek tikai Rīgā. Tas,
kas jāzina LNT ziņu skatītājam vienlaikus notiek gan
Latvijas visattālākajā nostūrī, gan citā
kontinentā, un mūsu pienākums ir informēt par to.
Jāpiebilst, ka mūsu darba specifika vienmēr satur risku, pat
visrūpīgāk plānotās ziņas faktiski ir
neprognozējamas, jo dienas gaitā viss ieplānotais var
pēkšņi mainīties. Ziņas ataino dzīvi visās
tās izpausmēs, to skaitā arī mainīgumā.
Tāpēc darbs ziņu dienestā piemērots cilvēkiem,
kuri ātri domā, ātri rīkojas, prot ātri savākt
vajadzīgo informāciju un to kvalitatīvi sagatavot ēteram.
Šobrīd Ziņu dienestā strādā
gados jauni, profesionāli cilvēki, tāpēc mans
mīļākais sauklis un arī stingrākā
pārliecība LNT Ziņu darbiniekiem nekas nav par tālu,
nekas nav par grūtu un nav tādas informācijas, ko līdz
pulksten astoņiem vakarā nevarētu noskaidrot.
Ziņu izgudrotājs
- Valdi,
kā tad īsti top
ziņas?
- Ziņu gatavošana sākas jau
iepriekšējā dienā. Sākot no astoņiem
rītā, visas dienas
garumā tiek izlasīts un izvērtēts milzīgs daudzums
informācijas, no kuras atlasa būtiskāko. Tāpat ziņas
tiek plānotas, zinot ievērības cienīgus notikumus
tuvākā vai tālākā nākotnē.
Šādās reizēs jau laikus var sākt attīstīt
notikuma tēmu un ne vien būt gataviem reaģēt notikuma
brīdī, bet arī kopā ar skatītājiem dzīvot
tam līdzi. Ļoti būtiskas ir kopīgās apspriedes. Katru
rītu uz smadzeņu vētru sapulcējas reportieri,
operatori, producenti spriežam par darbu kārtību, sadalām
uzdevumus, domājam par notikumu pasniegšanu un akcentiem. Tas ļauj
informāciju parādīt pilnvērtīgi un
izsmeļoši. Reportieri, saņēmuši uzdevumus, dodas
ikdienas gaitās. Ikvienam ir savas individuālās metodes un
sistēma, kā strādāt, un producents uzticas viņu
profesionalitātei, vajadzības gadījumā sniedzot padomu.
Atgriežoties no filmēšanas, sižetu vēlreiz
pārrunā, tad žurnālists atlasa raksturīgākās
intervijas, strādā ar tekstu un, visbeidzot, dodas pie
montāžas inženieriem to sagatavot raidījumam. Tā tas
notiek ar 10 15 sižetiem.
- Kāda ir producenta loma?
- Tā ir milzīga atbildība. Viņam
katru vakaru jānodrošina gandrīz pusstundu garš
raidījums neatkarīgi no notikumu intensitātes Latvijā un
pasaulē jāizdomā materiāli, kas būs raidījumā,
jāinformē un jākoordinē reportieri, kas tos
sagādās, atkarībā no situācijas jāsaplāno
katras atsevišķas ziņas garums, jāsakārto sižeti
tā, lai būtu loģiska pāreja uz nākamo tēmu un,
visbeidzot, viss informācijas apjoms jāiekļauj
atvēlētajās 25 minūtēs.
- Šķiet, tas ir nervozs darbs...
- Ļoti īpatnējs, reizē interesants un
nogurdinošs, jo pat visprofesionālākajā TV ziņu
dienesta komandā (un LNT tāda tiešām ir) nekad nevari
būt pilnīgi pārliecināts, ka viss noritēs, kā
plānots. Tam raksturīgo īpašo sajūtu grūti
izstāstīt, šķiet, to pazīst tikai televīzijas
ziņu dienesta darbinieki. Tas ir tāds veselīgs,
uzmundrinošs stresiņš, kas paceļ adrenalīna
līmeni organismā un rada nelielu eiforiju. Ļoti bieži ir
situācijas, kad ziņas jau sākušās, bet kāds
materiāls vēl nav sagatavots 30 sekundes līdz tā
palaišanai ēterā, 20 sekundes, bet materiālu vēl
montē, 10 sekundes... Vai, piemēram, tam bija jābūt
parādītam jau pirms septiņām minūtēm,
turklāt tas ir dienas svarīgākais notikums, kurš
obligāti jāparāda, bet tikai nupat ir atvests un tiek
montēts...
Protams, pa nedēļu varu ļoti nogurt un
arī atvaļinājuma pirmo nedēļu vislabprātāk
atrastos uz vientuļas, neapdzīvotas un no sakariem izolētas
salas. Taču šāds atvaļinājums maksimāli ilgtu
nedēļu ne mirkli vairāk, jo ierastais domāšanas
veids liek vienmēr par būtiskāko būt lietas kursā,
attīstīt sevi, just informācijas apriti. Citiem vārdiem
sakot, ātri vien parādās vēlme turēt roku uz pulsa.
Ziņu seja
- Andri, kas ir moderators un ko viņš
dara?
- Latviešu valodā nav īsti piemērota
apzīmējuma. Patiesībā tas ir ziņu pārraides
vadītājs. Var teikt, ka es esmu ziņu raidījuma seja, jo
skatītājiem raidījums asociējas ar tā redzamo pusi
raidījuma vadītāju. Cilvēku, kurš nes morālo
atbildību par raidījuma kopējo kvalitāti.
Es ierodos darbā ap divpadsmitiem un pievienojos
producentam, lai pārrunātu reportieru sagatavotos materiālus,
izlemtu, kā vēl uzlabot un pieslīpēt producenta paveikto,
varbūt nepieciešams vēl kāds sižets. No gatavajiem
sižetiem un ziņu aģentūru materiāliem sagatavoju LNT
īsās dienas - ziņas.
Tā ir samontēta ziņu videoversija ar videografiku un aizkadra
tekstu. Īsajās ziņās ievietoju arī nelielas
anotācijas īpašiem tematiem, kas būs redzami prime time
ziņās astoņos vakarā. Vakara gaitā veidoju rubriku vienā
teikumā un ziņu raidījuma anotāciju. Tomēr
lielāko daļu mana laika aizņem ievadu izstrāde reportieru
sagatavotajiem materiāliem. Būtiski panākt, lai tie
iekļautos raidījuma kopējā gaisotnē,
noskaņā. Vēlāk ar producentu un ziņu dienesta
vadītāju kopīgi izvērtējam reportieru darbu, to
darām ar testa, kurš satur vairākus desmitus dažādu
kritēriju, palīdzību, no tā atkarīgs reportieru
atalgojums. Tādējādi tiek panākta viņu vēlme
strādāt godprātīgi, objektīvi un operatīvi.
Kas veido ziņas
Ziņu veidošanā piedalās daudzi
cilvēki, tāpēc ir svarīgi, lai kolektīvā
būtu lieliska saskaņa. No tā, cik precīzi viņi
sastrādājas, tad arī ir atkarīga mūsu
iemīļotā vakara raidījuma kvalitāte. Kas
strādā ziņu dienestā?
* Ziņu dienesta vadītāja
nodarbojas ar visa ziņu dienesta darbinieku koordinēšanu un
raidījuma stratēģisko plānošanu.
* Producents - atbild par ikdienas raidījuma
saturu un organizē reportieru un operatoru darbu.
* Reportieri acis, prāti un kājas,
kas savāc nepieciešamo informāciju un veido ziņu
sižetus.
* Operatori -
nodrošina kvalitatīvu vizuālo informāciju.
* Moderators jeb raidījuma
vadītājs informāciju apkopo un sagatavo ēteram tā, lai līdz skatītājam
nonāktu saistošs stāstījums,
nevis skaisti nodeklamēts teksts.
* Sporta komentētājs un sinoptiķis
- strādā tāpat kā raidījuma vadītājs.
Liela nozīme ir arī tehniskajam
personālam.
* Montāžas inženieri -
samontē sižetus.
* Datorgrafiķi - veido dažādus
interaktīvos elementus.
* Skaņu režisori - kontrolē un
nodrošina skatītāja ausīm tīkamu skaņas
līmeni.
*Pults reţisori -
realizç ziňas atbilstođi çtera plânam (vajadzîgajâ
brîdî palaiţ nepiecieđamo siţetu vai moderatoru),
nodrođina raidîjumu bez tehniskâm kďűmçm.
*Studijas operatori -
rūpējas par moderatora precīzu iekadrēšanu.
*Gaismotāji - izgaismo raidījuma vadītāju,
lai līdz katra skatītāja
televizoram nonāktu kvalitatīvs attēls .
*Arhivāre diendienā ieraksta
raidījumus un ar šifra atslēgvārdiem tematiski sagrupē
visus sižetus, tā saglabājot tos LNT Ziņu
skatītāju nākamajām paaudzēm.
Ilmārs
BĒRZIŅŠ
Televīzijai salīdzinājumā ar citiem
masu medijiem ir kardināli atšķirīgi informācijas
ieguves nosacījumi. Ļoti būtiska sastāvdaļa ir
videoattēls un tā kvalitāte.
Tehnoloģijas attīstās, un arī Latvijas
televīzijās palēnām aizvien jūtamāka
kļūst pasaules elpa. LNT
ziņu dienests jau šobrīd strādā digitālā
formātā kompaktas un ērtas filmēšanas kameras,
nelielas portatīvās videomontāžas iekārtas,
digitālā formāta videokasetes. Tas viss kopā
nozīmē daudz kvalitatīvāku attēlu nekā līdz
šim un veido arī rezultatīvāku sadarbību ar
lielajām ārvalstu ziņu aģentūrām, kas sniedz
informāciju LNT, piemēram, Reuters.
Ziņas
ir ikviena nopietna televīzijas kanāla galvenais produkts, tā
daļa, kas skatītājiem veido televīzijas koptēlu, ir
tās seja. Lai mēs ik dienas varētu skatīties ziņas,
televīzijā strādā vesela komanda. Precīzi
saskaņots un operatīvs komandas darbs ir noteicošais ziņu
veidošanā. Pašiem darbiniekiem tas ir ne tikai darbs, bet
arī dzīves stils un domāšanas veids. Šoreiz uz sarunu
aicinām tos ziņu dienesta darbiniekus, kuri ziņas noskatās
paši pirmie, jo viņi tās rada: LNT Ziņu dienesta
vadītāju Silviju JOKSTI, producentu Valdi FRANCI un moderatoru Andri
AUZĀNU.
Ziņu uzraudzītāja
- Silvija, jūs esat saikne starp visiem
ziņu dienesta darbiniekiem.
- Ziņu dienestā strādā vairāk
nekā 25 cilvēki. Es ikdienā nodarbojos ne vien ar tik
praktiskām lietām kā visu darbinieku koordinēšana,
komandējumu un atvaļinājumu saskaņošana, bet arī
ar ziņu raidījuma stratēģisko plānošanu.
Piemēram, tagad ir ļoti piemērots laiks, lai domātu par to,
kā ziņas izskatīsies jaunajā sezonā šoruden,
kad LNT svinēs piecu gadu jubileju.
LNT nav reģionālo televīziju tīkla,
ne savu korespondentu ārzemēs,
tāpēc mūsu televīzijas darbiniekiem jābūt
gataviem doties ne vien pēkšņos komandējumos uz
ārzemēm, bet arī katru dienu no rīta izbraukt uz Latvijas
pilsētām un laukiem un vakarā atgriezties ar gatavu
materiālu. LNT reportieriem nav ģeogrāfiskās barjeras,
nav attieksmes, ka viss svarīgākais notiek tikai Rīgā. Tas,
kas jāzina LNT ziņu skatītājam vienlaikus notiek gan
Latvijas visattālākajā nostūrī, gan citā
kontinentā, un mūsu pienākums ir informēt par to.
Jāpiebilst, ka mūsu darba specifika vienmēr satur risku, pat
visrūpīgāk plānotās ziņas faktiski ir
neprognozējamas, jo dienas gaitā viss ieplānotais var
pēkšņi mainīties. Ziņas ataino dzīvi visās
tās izpausmēs, to skaitā arī mainīgumā.
Tāpēc darbs ziņu dienestā piemērots cilvēkiem,
kuri ātri domā, ātri rīkojas, prot ātri savākt
vajadzīgo informāciju un to kvalitatīvi sagatavot ēteram.
Šobrīd Ziņu dienestā strādā
gados jauni, profesionāli cilvēki, tāpēc mans
mīļākais sauklis un arī stingrākā
pārliecība LNT Ziņu darbiniekiem nekas nav par tālu,
nekas nav par grūtu un nav tādas informācijas, ko līdz
pulksten astoņiem vakarā nevarētu noskaidrot.
Ziņu izgudrotājs
- Valdi,
kā tad īsti top
ziņas?
- Ziņu gatavošana sākas jau
iepriekšējā dienā. Sākot no astoņiem
rītā, visas dienas
garumā tiek izlasīts un izvērtēts milzīgs daudzums
informācijas, no kuras atlasa būtiskāko. Tāpat ziņas
tiek plānotas, zinot ievērības cienīgus notikumus
tuvākā vai tālākā nākotnē.
Šādās reizēs jau laikus var sākt attīstīt
notikuma tēmu un ne vien būt gataviem reaģēt notikuma
brīdī, bet arī kopā ar skatītājiem dzīvot
tam līdzi. Ļoti būtiskas ir kopīgās apspriedes. Katru
rītu uz smadzeņu vētru sapulcējas reportieri,
operatori, producenti spriežam par darbu kārtību, sadalām
uzdevumus, domājam par notikumu pasniegšanu un akcentiem. Tas ļauj
informāciju parādīt pilnvērtīgi un
izsmeļoši. Reportieri, saņēmuši uzdevumus, dodas
ikdienas gaitās. Ikvienam ir savas individuālās metodes un
sistēma, kā strādāt, un producents uzticas viņu
profesionalitātei, vajadzības gadījumā sniedzot padomu.
Atgriežoties no filmēšanas, sižetu vēlreiz
pārrunā, tad žurnālists atlasa raksturīgākās
intervijas, strādā ar tekstu un, visbeidzot, dodas pie
montāžas inženieriem to sagatavot raidījumam. Tā tas
notiek ar 10 15 sižetiem.
- Kāda ir producenta loma?
- Tā ir milzīga atbildība. Viņam
katru vakaru jānodrošina gandrīz pusstundu garš
raidījums neatkarīgi no notikumu intensitātes Latvijā un
pasaulē jāizdomā materiāli, kas būs raidījumā,
jāinformē un jākoordinē reportieri, kas tos
sagādās, atkarībā no situācijas jāsaplāno
katras atsevišķas ziņas garums, jāsakārto sižeti
tā, lai būtu loģiska pāreja uz nākamo tēmu un,
visbeidzot, viss informācijas apjoms jāiekļauj
atvēlētajās 25 minūtēs.
- Šķiet, tas ir nervozs darbs...
- Ļoti īpatnējs, reizē interesants un
nogurdinošs, jo pat visprofesionālākajā TV ziņu
dienesta komandā (un LNT tāda tiešām ir) nekad nevari
būt pilnīgi pārliecināts, ka viss noritēs, kā
plānots. Tam raksturīgo īpašo sajūtu grūti
izstāstīt, šķiet, to pazīst tikai televīzijas
ziņu dienesta darbinieki. Tas ir tāds veselīgs,
uzmundrinošs stresiņš, kas paceļ adrenalīna
līmeni organismā un rada nelielu eiforiju. Ļoti bieži ir
situācijas, kad ziņas jau sākušās, bet kāds
materiāls vēl nav sagatavots 30 sekundes līdz tā
palaišanai ēterā, 20 sekundes, bet materiālu vēl
montē, 10 sekundes... Vai, piemēram, tam bija jābūt
parādītam jau pirms septiņām minūtēm,
turklāt tas ir dienas svarīgākais notikums, kurš
obligāti jāparāda, bet tikai nupat ir atvests un tiek
montēts...
Protams, pa nedēļu varu ļoti nogurt un
arī atvaļinājuma pirmo nedēļu vislabprātāk
atrastos uz vientuļas, neapdzīvotas un no sakariem izolētas
salas. Taču šāds atvaļinājums maksimāli ilgtu
nedēļu ne mirkli vairāk, jo ierastais domāšanas
veids liek vienmēr par būtiskāko būt lietas kursā,
attīstīt sevi, just informācijas apriti. Citiem vārdiem
sakot, ātri vien parādās vēlme turēt roku uz pulsa.
Ziņu seja
- Andri, kas ir moderators un ko viņš
dara?
- Latviešu valodā nav īsti piemērota
apzīmējuma. Patiesībā tas ir ziņu pārraides
vadītājs. Var teikt, ka es esmu ziņu raidījuma seja, jo
skatītājiem raidījums asociējas ar tā redzamo pusi
raidījuma vadītāju. Cilvēku, kurš nes morālo
atbildību par raidījuma kopējo kvalitāti.
Es ierodos darbā ap divpadsmitiem un pievienojos
producentam, lai pārrunātu reportieru sagatavotos materiālus,
izlemtu, kā vēl uzlabot un pieslīpēt producenta paveikto,
varbūt nepieciešams vēl kāds sižets. No gatavajiem
sižetiem un ziņu aģentūru materiāliem sagatavoju LNT
īsās dienas - ziņas.
Tā ir samontēta ziņu videoversija ar videografiku un aizkadra
tekstu. Īsajās ziņās ievietoju arī nelielas
anotācijas īpašiem tematiem, kas būs redzami prime time
ziņās astoņos vakarā. Vakara gaitā veidoju rubriku vienā
teikumā un ziņu raidījuma anotāciju. Tomēr
lielāko daļu mana laika aizņem ievadu izstrāde reportieru
sagatavotajiem materiāliem. Būtiski panākt, lai tie
iekļautos raidījuma kopējā gaisotnē,
noskaņā. Vēlāk ar producentu un ziņu dienesta
vadītāju kopīgi izvērtējam reportieru darbu, to
darām ar testa, kurš satur vairākus desmitus dažādu
kritēriju, palīdzību, no tā atkarīgs reportieru
atalgojums. Tādējādi tiek panākta viņu vēlme
strādāt godprātīgi, objektīvi un operatīvi.
Kas veido ziņas
Ziņu veidošanā piedalās daudzi
cilvēki, tāpēc ir svarīgi, lai kolektīvā
būtu lieliska saskaņa. No tā, cik precīzi viņi
sastrādājas, tad arī ir atkarīga mūsu
iemīļotā vakara raidījuma kvalitāte. Kas
strādā ziņu dienestā?
* Ziņu dienesta vadītāja
nodarbojas ar visa ziņu dienesta darbinieku koordinēšanu un
raidījuma stratēģisko plānošanu.
* Producents - atbild par ikdienas raidījuma
saturu un organizē reportieru un operatoru darbu.
* Reportieri acis, prāti un kājas,
kas savāc nepieciešamo informāciju un veido ziņu
sižetus.
* Operatori -
nodrošina kvalitatīvu vizuālo informāciju.
* Moderators jeb raidījuma
vadītājs informāciju apkopo un sagatavo ēteram tā, lai līdz skatītājam
nonāktu saistošs stāstījums,
nevis skaisti nodeklamēts teksts.
* Sporta komentētājs un sinoptiķis
- strādā tāpat kā raidījuma vadītājs.
Liela nozīme ir arī tehniskajam
personālam.
* Montāžas inženieri -
samontē sižetus.
* Datorgrafiķi - veido dažādus
interaktīvos elementus.
* Skaņu režisori - kontrolē un
nodrošina skatītāja ausīm tīkamu skaņas
līmeni.
*Pults reţisori -
realizç ziňas atbilstođi çtera plânam (vajadzîgajâ
brîdî palaiţ nepiecieđamo siţetu vai moderatoru),
nodrođina raidîjumu bez tehniskâm kďűmçm.
*Studijas operatori -
rūpējas par moderatora precīzu iekadrēšanu.
*Gaismotāji - izgaismo raidījuma vadītāju,
lai līdz katra skatītāja
televizoram nonāktu kvalitatīvs attēls .
*Arhivāre diendienā ieraksta
raidījumus un ar šifra atslēgvārdiem tematiski sagrupē
visus sižetus, tā saglabājot tos LNT Ziņu
skatītāju nākamajām paaudzēm.
Ilmārs
BĒRZIŅŠ