Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

LNT ziņu dienests: nekas nav par tālu un grūtu

   

1

 

Televīzijai salīdzinājumā ar citiem masu medijiem ir kardināli atšķirīgi informācijas ieguves nosacījumi. Ļoti būtiska sastāvdaļa ir videoattēls un tā kvalitāte.  Tehnoloģijas attīstās, un arī Latvijas televīzijās palēnām aizvien jūtamāka kļūst pasaules elpa. LNT  ziņu dienests jau šobrīd strādā digitālā formātā – kompaktas un ērtas filmēšanas kameras, nelielas portatīvās videomontāžas iekārtas, digitālā formāta videokasetes. Tas viss kopā nozīmē daudz kvalitatīvāku attēlu nekā līdz šim un veido arī rezultatīvāku sadarbību ar lielajām ārvalstu ziņu aģentūrām, kas sniedz informāciju LNT, piemēram, Reuters.

          Ziņas ir ikviena nopietna televīzijas kanāla galvenais produkts, tā daļa, kas skatītājiem veido televīzijas koptēlu, ir tās seja. Lai mēs ik dienas varētu skatīties ziņas, televīzijā strādā vesela komanda. Precīzi saskaņots un operatīvs komandas darbs ir noteicošais ziņu veidošanā. Pašiem darbiniekiem tas ir ne tikai darbs, bet arī dzīves stils un domāšanas veids. Šoreiz uz sarunu aicinām tos ziņu dienesta darbiniekus, kuri ziņas noskatās paši pirmie, jo – viņi tās rada: LNT Ziņu dienesta vadītāju Silviju JOKSTI, producentu Valdi FRANCI un moderatoru Andri AUZĀNU.

 

 

Ziņu uzraudzītāja

 

- Silvija, jūs esat saikne starp visiem ziņu dienesta darbiniekiem.

- Ziņu dienestā strādā vairāk nekā 25 cilvēki. Es ikdienā nodarbojos ne vien ar tik praktiskām lietām kā visu darbinieku koordinēšana, komandējumu un atvaļinājumu saskaņošana, bet arī ar ziņu raidījuma stratēģisko plānošanu. Piemēram, tagad ir ļoti piemērots laiks, lai domātu par to, kā ziņas izskatīsies jaunajā sezonā – šoruden, kad LNT svinēs piecu gadu jubileju.

LNT nav reģionālo televīziju tīkla, ne savu korespondentu ārzemēs,  tāpēc mūsu televīzijas darbiniekiem jābūt gataviem doties ne vien pēkšņos komandējumos uz ārzemēm, bet arī katru dienu no rīta izbraukt uz Latvijas pilsētām un laukiem un vakarā atgriezties ar gatavu materiālu. LNT reportieriem nav ģeogrāfiskās barjeras, nav attieksmes, ka viss svarīgākais notiek tikai Rīgā. Tas, kas jāzina LNT ziņu skatītājam vienlaikus notiek gan Latvijas visattālākajā nostūrī, gan citā kontinentā, un mūsu pienākums ir informēt par to. Jāpiebilst, ka mūsu darba specifika vienmēr satur risku, pat visrūpīgāk plānotās ziņas faktiski ir neprognozējamas, jo dienas gaitā viss ieplānotais var pēkšņi mainīties. Ziņas ataino dzīvi visās tās izpausmēs, to skaitā arī mainīgumā. Tāpēc darbs ziņu dienestā piemērots cilvēkiem, kuri ātri domā, ātri rīkojas, prot ātri savākt vajadzīgo informāciju un to kvalitatīvi sagatavot ēteram.

Šobrīd Ziņu dienestā strādā gados jauni, profesionāli cilvēki, tāpēc mans mīļākais sauklis un arī stingrākā pārliecība – LNT Ziņu darbiniekiem nekas nav par tālu, nekas nav par grūtu un nav tādas informācijas, ko līdz pulksten astoņiem vakarā nevarētu noskaidrot.

 

 

Ziņu izgudrotājs

 

- Valdi,  kā tad īsti top  ziņas?

- Ziņu gatavošana sākas jau iepriekšējā dienā. Sākot no astoņiem rītā, visas  dienas garumā tiek izlasīts un izvērtēts milzīgs daudzums informācijas, no kuras atlasa būtiskāko. Tāpat ziņas tiek plānotas, zinot ievērības cienīgus notikumus tuvākā vai tālākā nākotnē. Šādās reizēs jau laikus var sākt attīstīt notikuma tēmu un ne vien būt gataviem reaģēt notikuma brīdī, bet arī kopā ar skatītājiem dzīvot tam līdzi. Ļoti būtiskas ir kopīgās apspriedes. Katru rītu uz smadzeņu vētru sapulcējas reportieri, operatori, producenti – spriežam par darbu kārtību, sadalām uzdevumus, domājam par notikumu pasniegšanu un akcentiem. Tas ļauj informāciju parādīt pilnvērtīgi un izsmeļoši. Reportieri, saņēmuši uzdevumus, dodas ikdienas gaitās. Ikvienam ir savas individuālās metodes un sistēma, kā strādāt, un producents uzticas viņu profesionalitātei, vajadzības gadījumā sniedzot padomu. Atgriežoties no filmēšanas, sižetu vēlreiz pārrunā, tad žurnālists atlasa raksturīgākās intervijas, strādā ar tekstu un, visbeidzot, dodas pie montāžas inženieriem to sagatavot raidījumam. Tā tas notiek ar 10 – 15 sižetiem.

- Kāda ir producenta loma?

- Tā ir milzīga atbildība. Viņam katru vakaru jānodrošina gandrīz pusstundu garš raidījums neatkarīgi no notikumu intensitātes Latvijā un pasaulē – jāizdomā materiāli, kas būs raidījumā, jāinformē un jākoordinē reportieri, kas tos sagādās, atkarībā no situācijas jāsaplāno katras atsevišķas ziņas garums, jāsakārto sižeti tā, lai būtu loģiska pāreja uz nākamo tēmu un, visbeidzot, viss informācijas apjoms jāiekļauj atvēlētajās 25 minūtēs.

- Šķiet, tas ir nervozs darbs...

- Ļoti īpatnējs, reizē interesants un nogurdinošs, jo pat visprofesionālākajā TV ziņu dienesta komandā (un LNT tāda tiešām ir) nekad nevari būt pilnīgi pārliecināts, ka viss noritēs, kā plānots. Tam raksturīgo īpašo sajūtu grūti izstāstīt, šķiet, to pazīst tikai televīzijas ziņu dienesta darbinieki. Tas ir tāds veselīgs, uzmundrinošs stresiņš, kas paceļ adrenalīna līmeni organismā un rada nelielu eiforiju. Ļoti bieži ir situācijas, kad ziņas jau sākušās, bet kāds materiāls vēl nav sagatavots – 30 sekundes līdz tā palaišanai ēterā, 20 sekundes, bet materiālu vēl montē, 10 sekundes... Vai, piemēram, tam bija jābūt parādītam jau pirms septiņām minūtēm, turklāt tas ir dienas svarīgākais notikums, kurš obligāti jāparāda, bet tikai nupat ir atvests un tiek montēts...

Protams, pa nedēļu varu ļoti nogurt un arī atvaļinājuma pirmo nedēļu vislabprātāk atrastos uz vientuļas, neapdzīvotas un no sakariem izolētas salas. Taču šāds atvaļinājums maksimāli ilgtu nedēļu – ne mirkli vairāk, jo ierastais domāšanas veids liek vienmēr par būtiskāko būt lietas kursā, attīstīt sevi, just informācijas apriti. Citiem vārdiem sakot, ātri vien parādās vēlme turēt roku uz pulsa.

 

 

Ziņu seja

 

- Andri, kas ir moderators un ko viņš dara?

- Latviešu valodā nav īsti piemērota apzīmējuma. Patiesībā tas ir ziņu pārraides vadītājs. Var teikt, ka es esmu ziņu raidījuma seja, jo skatītājiem raidījums asociējas ar tā redzamo pusi – raidījuma vadītāju. Cilvēku, kurš nes morālo atbildību par raidījuma kopējo kvalitāti.

Es ierodos darbā ap divpadsmitiem un pievienojos producentam, lai pārrunātu reportieru sagatavotos materiālus, izlemtu, kā vēl uzlabot un pieslīpēt producenta paveikto, varbūt nepieciešams vēl kāds sižets. No gatavajiem sižetiem un ziņu aģentūru materiāliem sagatavoju LNT īsās – dienas -  ziņas. Tā ir samontēta ziņu videoversija ar videografiku un aizkadra tekstu. Īsajās ziņās ievietoju arī nelielas anotācijas īpašiem tematiem, kas būs redzami prime time ziņās – astoņos vakarā. Vakara gaitā veidoju rubriku vienā teikumā un ziņu raidījuma anotāciju. Tomēr lielāko daļu mana laika aizņem ievadu izstrāde reportieru sagatavotajiem materiāliem. Būtiski panākt, lai tie iekļautos raidījuma kopējā gaisotnē, noskaņā. Vēlāk ar producentu un ziņu dienesta vadītāju kopīgi izvērtējam reportieru darbu, to darām ar testa, kurš satur vairākus desmitus dažādu kritēriju, palīdzību, – no tā atkarīgs reportieru atalgojums. Tādējādi tiek panākta viņu vēlme strādāt godprātīgi, objektīvi un operatīvi.

 

 

Kas veido ziņas

 

Ziņu veidošanā piedalās daudzi cilvēki, tāpēc ir svarīgi, lai kolektīvā būtu lieliska saskaņa. No tā, cik precīzi viņi sastrādājas, tad arī ir atkarīga mūsu iemīļotā vakara raidījuma kvalitāte. Kas strādā ziņu dienestā?

 

* Ziņu dienesta vadītāja – nodarbojas ar visa ziņu dienesta darbinieku koordinēšanu un raidījuma stratēģisko plānošanu.

* Producents - atbild par ikdienas raidījuma saturu un organizē reportieru un operatoru darbu.

* Reportieri – “acis, prāti un kājas”, kas savāc nepieciešamo informāciju un veido ziņu sižetus.

* Operatori -  nodrošina kvalitatīvu vizuālo informāciju.

* Moderators jeb raidījuma vadītājs – informāciju apkopo un sagatavo ēteram  tā, lai līdz skatītājam nonāktu  saistošs stāstījums, nevis skaisti nodeklamēts teksts.

* Sporta komentētājs un sinoptiķis - strādā tāpat kā raidījuma vadītājs.

Liela nozīme ir arī tehniskajam personālam.

* Montāžas inženieri - samontē sižetus.

* Datorgrafiķi - veido dažādus interaktīvos elementus.

* Skaņu režisori - kontrolē un nodrošina skatītāja ausīm tīkamu skaņas līmeni.

*Pults reţisori - realizç ziňas atbilstođi çtera plânam (vajadzîgajâ brîdî “palaiţ” nepiecieđamo siţetu vai moderatoru), nodrođina raidîjumu bez tehniskâm kďűmçm.

*Studijas operatori - rūpējas par moderatora precīzu iekadrēšanu.

           *Gaismotāji -  izgaismo raidījuma vadītāju, lai līdz katra skatītāja  televizoram nonāktu kvalitatīvs attēls .

*Arhivāre – diendienā ieraksta raidījumus un ar šifra atslēgvārdiem tematiski sagrupē visus sižetus, tā saglabājot tos LNT Ziņu skatītāju nākamajām paaudzēm.

 

Ilmārs BĒRZIŅŠ

 

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001