Kā eVirtmanis jūtas eLatvijā?
Sakaru Pasaules maija numura līderis ir Satiksmes ministrijas
Informātikas departamenta direktors Andris VIRTMANIS
Sakaru
Pasaules maija numura līderis ir Satiksmes ministrijas
Informātikas departamenta direktors Andris VIRTMANIS. Informātikas
departaments dibināts pirms pieciem gadiem, 1996. gada 1.
jūlijā. Patlaban viens no nozīmīgākajiem projektiem,
kas top departamenta paspārnē, ir eLatvija.
-
Lūdzu, aizveriet acis un iedomājieties, ka jūsu personība
ir dubultojusies. Viena no tām, Informātikas departamenta direktors
Andris Virtmanis, piedalās Ministru kabineta sēdē, bet otra -
eVirtmanis - soļo pa eLatviju. Kāda ir sajūta?
- Sajūta
varētu būt diezgan šķidra, redzot, ka virtuālais
Virtmanis gluži labi var iztikt bez manis. Nopietni runājot, e-mode
jau kļuvusi ikdienišķa, visapkārt to vien dzird
kā e-pārvalde, e-komercija,
e-paraksts, e-dokuments utt. No vienas puses, tā tiešām ir modes lieta, no otras - te slēpjas
racionāls kodols, jo viss, kas iepriekšējos gados ir sasniegts
informātikas nozarē, rada konkrētus priekšnosacījumus
tās attīstībai. Interneta lietotāji galvenokārt ir
jauni cilvēki, kuriem dators ir pieejams skolās un augstskolās,
darbā un aizvien vairāk - arī mājās. Šobrīd es gan neparedzu lielu uzrāvienu visu šo e-iespēju
izmantošanā, jo lietotāju daudzums īpaši strauji nepieaugs. Tagad jānāk
nākamajam vilnim, lai eVirtmanis,
kas staigā pa eLatviju, redzētu
reālu jēgu, kāpēc viņam ir vajadzīgs internets.
Nepieciešama motivācija. Piemēram, lai ar to varētu uzlabot dzīvi,
lai, kārtojot jebkurus darījumus ar pašvaldībām vai bankām, būtu
ērtāk. Nesen, mainot pasi, man nācās braukāt pa
dažādām institūcijām, turklāt, izrādījās,
ka Pasu galds mainījis adresi, kārtība arī
citādāka. Ja to visu varētu ātri nokārtot,
sēžot kabinetā, tad eVirtmanis varētu būt apmierināts. Lūk,
manuprāt, saturīgais kodols,
ko mēs varētu pielikt klāt pie visām e-lietām. Uz to vajadzētu būt
orientētai arī visai e-pārvaldei. Uzņēmumiem
šī efektivitāte
nozīmētu e-komerciju. Ja pases vietā būtu
identifikācijas karte, tad man tā nebūtu jāmaina,
turklāt tai varētu būt arī papildu funkcija -
norēķini. Visu šo e-struktūru un pakalpojumu kopums veido
eLatviju.
- Kā,
jūsuprāt, mainīsies e-cilvēks un e-sabiedrība pēc
gadiem pieciem, septiņiem?
- Tā kā skolu
datorizācijas projekts norit pietiekami veiksmīgi, ir skaidrs, ka
pēc dažiem gadiem jaunā paaudze būs pilnīgi sagatavota
jaunajam informatizācijas laikmetam. Problēmas varētu būt
ar citām paaudzēm, arī ar mana gadu gājuma cilvēkiem,
kas nelieto internetu.
Izstādē Baltic
IT&T firma Fortek
rādīja brīvās pieejas terminālu, kur ar Delfi pieslēguma
palīdzību publiski būs iegūstama informācija par
Rīgas jubileju. Šis ir viens no veidiem, kā internets
visreālāk varētu darboties mazos pagastos, jo arī pēc gadiem desmit visiem mājās nebūs datoru.
Lietojot šādu terminālu,
nav vajadzīgas ne programmas, ne disketes, var iztikt pat bez
priekšzināšanām, jāprot vienīgi lasīt valsts
valodā. Kad uz ekrāna parādās klaviatūra,
jāpieliek tikai pirksts pie attiecīgās podziņas, un parādās nākamais
ziņojums. Pavisam vienkārši!
Iespējas izmantot
internetu kļūs krietni daudzpusīgākas. Noteikti
attīstīsies iespēja
piekļūt internetam caur kabeļtelevīziju, informācijas
apraidē aizvien vairāk izmantosim elektrības tīklu. Kā
zināms, ap 2003. gadu sola plaši ieviest arī trešās
paaudzes mobilos telefonus, kas nodrošinās ātrāku un
ērtāku piekļuvi
internetam nekā šobrīd. Man personiski gan nebūtu
nekādas intereses skatīties filmas mobilā telefona
niecīgajā ekrāniņā, bet laika kavēklim
varētu iepumpēt no interneta visdažādāko
informāciju, spēles utt. Sistēmu izstrādātāji
mēģina zīlēt un analizēt, kādi interneta
pakalpojumi varētu interesēt mobilā telefona lietotājus.
Cilvēkiem vajag vienkāršus lietojumus, un eVirtmanis saka, ka to
piedāvājums un iespējas pēc gadiem septiņiem būs
lielākas nekā šobrīd.
- Starp citu, vai jums
nešķiet, ka cilvēkus jau sāk kaitināt šī e
karināšana pie katra vārda: tas jau sāk atgādināt
maza bērna stostīšanos.
- Rudenī biju InfoBalt
konferencē, kur kādu prezentāciju par e-pārvaldi
sniedza japānis, kuram nebija īpaši tekoša angļu
valoda, un viņš visas pauzes aizstāja ar e. Viņa
stostīšanās izsauca lielu jautrību auditorijā, un visi
teica: lūk, varbūt tieši tā ir jārunā par
e-pārvaldi. Protams, šie saīsinājumi drīz apniks
tāpat kā TV reklāmas. Tāpēc varbūt labāk ir
runāt par konkrētiem projektiem. To var saukt arī par jauno
ekonomiku, jauno pārvaldi.
-
Lūdzu, vairāk par eLatviju.
- eLatvijas
idejas būtība, lai gan mazākā mērogā,
saskatāma dažu rajonu (eSaldus) vienota informatizācijas
tīkla projektos. Reģionālie projekti tiek sagatavoti
dažādi, - gan kā pieteikumi valsts investīciju
programmām, gan kā nākotnes vīzijas. Tomēr ir
pilnīgi skaidrs, ka visi rajoni Latvijā nebūs gatavi vienlaikus.
Šobrīd eLatvijā ir pieteiktas 14 šādas
iniciatīvas, un tur ir gan pilsētas, gan novadi, gan veseli
reģioni, gan arī mazi pagastiņi (Bauskas pilsēta,
Rušonas ciemats Preiļu rajonā). Varētu rekomendēt
katrā no Latvijas novadiem īstenot vienu projektu, kurš
būtu kā etalons un vilktu uz augšu visu reģionu, dotu
jaunas darbavietas, jaunu impulsu cilvēkiem nepamest laukus, nebraukt uz
lielpilsētām. Viens no
būtiskiem pamatkritērijiem noteikti varētu būt
pašvaldības līdzfinansējums. Protams, ir arī
dažādas Eiropas palīdzības programmas, kuru atbalstu var
mēģināt dabūt, bet viss atkarīgs no pašu
iniciatīvas.
eLatvijas struktūra ir
līdzīga eEiropai, tas nav valsts plāns, kas būtu
obligāti jārealizē vai kur būtu jāsasniedz noteikti
kontrolskaitļi. Vienkārši ir iezīmēta vīzija,
vēlamais mērķis, definēti
galvenie instrumenti, kā to sasniegt. Tas balstās uz Eiropas
situācijas analīzi salīdzinājumā ar citiem
attīstītiem pasaules reģioniem, piemēram, ASV un
Japānu. Izrādās, ka Eiropa atpaliek informatizācijas
dinamismā, tempā, kādā veidojas un bankrotē mazie un
reizēm arī vidējie IT uzņēmumi. ASV un
Japānā uzņēmumiem
sākotnēji ir daudz lielāks riska kapitāls. Eiropa
atpaliek arī fiziskajā interneta pieslēgumā.
Ekonomika ir
saistīta ar zināšanu izmantošanu, kuras sakrājas
globālajos tīklos, un tie, kuriem internets būs pieejams,
iegūs priekšrocības ekonomiskajā
konkurencē. Protams, vajadzīgs ne vien pieslēgums, bet arī
prasme un profesionāla apmācība. Te liela loma ir skolu
informatizācijas projektam, kas ir viens no labākajiem Austrumu un
Centrāleiropā, jo LIIS kompleksā pieeja paredz ne tikai
pieslēgt datorklases internetam, bet gatavot arī skolotājus
reģionālajos centros. Jābūt sasaistei arī ar
augstskolām, tāpēc programma eLatvija paredz pārstrādāt
augstākās izglītības
programmas informātikas nozarē, jo vairs nav vajadzības
apgūt datoru pamatus iesācējiem. Tagad vajadzētu
mācīt informācijas pratību (E.Karnīša termins),
t.i., prasmi savākt, sistematizēt, apstrādāt informāciju.
Aizvien lielāka loma būs tālmācībai.
Perspektīvā - arī virtuālo universitāšu
veidošana ar tālmācības un multimediju
palīdzību.
Ne mazāk
svarīgi ir arī lietojumi. Valdībā jau izskatīti
e-komercijas pamatprincipi, sagatavota
arī koncepcija par identifikācijas kartēm. Vēl
jāizšķiras, vai tās būs tikai parasts
papīrītis vai arī viedkarte ar procesoru, kura dos iespēju
izmantot šo karti dažādu pakalpojumu saņemšanai
(pensiju izmaksas, bibliotēkas lasītāja karte,
iepirkšanās karte). Tieslietu ministrija gatavo e-pārvaldes
koncepciju, kurai jādarbojas katrā vismazākajā
pagastiņā.
- Ko Informātikas
departaments var darīt, lai šo projektu virzītu uz priekšu?
-
Mūsu ziņā ir investīciju projektu atbalsts.
Investīciju pieprasījums 2002. gada informātikas projektiem ir
vismaz divreiz lielāks nekā visas valsts investīcijas kopā.
Protams, visiem naudas nepietiks,
tomēr ir vairāki prioritārie projekti, bez kuriem
minētās nākotnes vīzijas nevarēs realizēt. Tas ir
skolu datorizācijas projekts, kurā nākamgad paredzēts
iekļaut arī profesionāli tehniskās skolas, un
bibliotēku projekts. Pirmajos trīs gados (no 1998. līdz 2000.
gadam) tika attīstīts bibliotēku integrācijas projekts,
kurā bija iesaistījušās astoņas lielākās
bibliotēkas. Neatkarīgi no
tā, vai cels Nacionālo
bibliotēku vai ne, ir
jābūt vienotam tīklam, lai izmantotu katalogu iespējas un
varētu saņemt informāciju. Vispareizāk būtu, ja
šā tīkla izmaksas tiktu pieskaitītas Nacionālās
bibliotēkas projekta izmaksām. Tomēr, ja tāds lēmums
netiks pieņemts, tad mūsu ierosinājums ir uzsākt šo
bibliotēku sistēmas veidošanu vismaz 2002. gadā.
Patlaban top programma eEiropa plus,
kurā iekļausies arī ES kandidātvalstis. Tāpēc
arī mums ir izdevīgi veidot eLatviju pēc tādiem
pašiem principiem kā eEiropa. Tur izveidoti 23
rādītāji, piemēram, interneta lietotāji skolās un
mājās, izglītības rādītāji utt. Ik pēc
pusgada paredzētas aptaujas, lai varētu reāli vērtēt
progresu.
- Jūs esat
cilvēks, kuru interesē austrumu kultūra un dažādas
skaistas lietas. Kā jūsu
jūtīgā dvēsele sadzīvo ar raupjo biznesa pasauli, kurā valda nauda?
- Tā
allaž ir viela pārdomām par biznesa reakciju, jo valsts
tiešā veidā biznesu nebīda. Valsts uzdevums būtu
radīt spēles noteikumus.
Reakcija mani bieži pārsteidz, bet es nekad neielaižos
šajos, manuprāt, neauglīgajos strīdos, bet mēģinu
kaut kādā veidā šos viedokļus respektēt. Nevaru
gan apgalvot, ka būtu tos vienmēr
ņēmis vērā. Kas attiecas uz austrumu kultūru un
garīgo bagātināšanos, man diemžēl
pēdējos gados bieži ir bijis jāizvēlas, vai lasīt kādu nozares žurnālu vai
daiļliteratūru. Jāatzīst, ka parasti esmu spiests dot
priekšroku speciālajai literatūrai. Jo vairāk
tāpēc, ka laika trūkuma dēļ neizdodas
iedziļināties nozares jaunumos un tehnoloģijās tik
dziļi kā agrāk. Mana sieva strādā Kultūras
ministrijā, reizēm kopā ar viņu piedalos dažādos
kultūras pasākumos, un tas dod garīgu līdzsvaru.
-
Šķiet, ka neesat tāds cilvēks, kas jebkura mērķa
dēļ būtu gatavs skriet ar pieri sienā.
- Neredzu tādu
nepieciešamību. Un nekādā ziņā - par jebkuru
ideju vai mērķi.
-
Kā jūs komentētu Rīgas robinsonu eksperimentu, kad divi jauni cilvēki
mēnesi ieslēgti pilnīgi tukšā dzīvoklī un
visu dzīvei nepieciešamo drīkst pirkt tikai e-veikalos.
- Tas
man šķiet visai interesants seksa paveids. (Smejas.) Cerams, ka
vismaz guļamistabā nav videokameras. Tomēr šis
pārītis ir labākā situācijā nekā tie, kas
eksperimentēja uz vientuļas salas, jo tur bija daudz
sarežģītāki piegādes apstākļi.
Šobrīd, izmantojot saziņas līdzekļus, var sasniegt
pietiekami daudz. Tas ir labs veids, kā popularizēt e-veikalus.
Manuprāt, risks viņiem ir minimāls.
- Bet
vai jūs pats piekristu līdzīgam eksperimentam?
- Vispirms
vajadzētu noskaidrot, ar ko. (Smejas.) Un atvaļinājuma
laikā gan ne, tad gribas izrauties prom no kņadas, no datoriem un
eLatvijas. Bet ja tas būtu darba uzdevums, tāds kā
e-komandējums, - kāpēc ne!
Gunta
eKĻAVIŅA
Sakaru
Pasaules maija numura līderis ir Satiksmes ministrijas
Informātikas departamenta direktors Andris VIRTMANIS. Informātikas
departaments dibināts pirms pieciem gadiem, 1996. gada 1.
jūlijā. Patlaban viens no nozīmīgākajiem projektiem,
kas top departamenta paspārnē, ir eLatvija.
-
Lūdzu, aizveriet acis un iedomājieties, ka jūsu personība
ir dubultojusies. Viena no tām, Informātikas departamenta direktors
Andris Virtmanis, piedalās Ministru kabineta sēdē, bet otra -
eVirtmanis - soļo pa eLatviju. Kāda ir sajūta?
- Sajūta
varētu būt diezgan šķidra, redzot, ka virtuālais
Virtmanis gluži labi var iztikt bez manis. Nopietni runājot, e-mode
jau kļuvusi ikdienišķa, visapkārt to vien dzird
kā e-pārvalde, e-komercija,
e-paraksts, e-dokuments utt. No vienas puses, tā tiešām ir modes lieta, no otras - te slēpjas
racionāls kodols, jo viss, kas iepriekšējos gados ir sasniegts
informātikas nozarē, rada konkrētus priekšnosacījumus
tās attīstībai. Interneta lietotāji galvenokārt ir
jauni cilvēki, kuriem dators ir pieejams skolās un augstskolās,
darbā un aizvien vairāk - arī mājās. Šobrīd es gan neparedzu lielu uzrāvienu visu šo e-iespēju
izmantošanā, jo lietotāju daudzums īpaši strauji nepieaugs. Tagad jānāk
nākamajam vilnim, lai eVirtmanis,
kas staigā pa eLatviju, redzētu
reālu jēgu, kāpēc viņam ir vajadzīgs internets.
Nepieciešama motivācija. Piemēram, lai ar to varētu uzlabot dzīvi,
lai, kārtojot jebkurus darījumus ar pašvaldībām vai bankām, būtu
ērtāk. Nesen, mainot pasi, man nācās braukāt pa
dažādām institūcijām, turklāt, izrādījās,
ka Pasu galds mainījis adresi, kārtība arī
citādāka. Ja to visu varētu ātri nokārtot,
sēžot kabinetā, tad eVirtmanis varētu būt apmierināts. Lūk,
manuprāt, saturīgais kodols,
ko mēs varētu pielikt klāt pie visām e-lietām. Uz to vajadzētu būt
orientētai arī visai e-pārvaldei. Uzņēmumiem
šī efektivitāte
nozīmētu e-komerciju. Ja pases vietā būtu
identifikācijas karte, tad man tā nebūtu jāmaina,
turklāt tai varētu būt arī papildu funkcija -
norēķini. Visu šo e-struktūru un pakalpojumu kopums veido
eLatviju.
- Kā,
jūsuprāt, mainīsies e-cilvēks un e-sabiedrība pēc
gadiem pieciem, septiņiem?
- Tā kā skolu
datorizācijas projekts norit pietiekami veiksmīgi, ir skaidrs, ka
pēc dažiem gadiem jaunā paaudze būs pilnīgi sagatavota
jaunajam informatizācijas laikmetam. Problēmas varētu būt
ar citām paaudzēm, arī ar mana gadu gājuma cilvēkiem,
kas nelieto internetu.
Izstādē Baltic
IT&T firma Fortek
rādīja brīvās pieejas terminālu, kur ar Delfi pieslēguma
palīdzību publiski būs iegūstama informācija par
Rīgas jubileju. Šis ir viens no veidiem, kā internets
visreālāk varētu darboties mazos pagastos, jo arī pēc gadiem desmit visiem mājās nebūs datoru.
Lietojot šādu terminālu,
nav vajadzīgas ne programmas, ne disketes, var iztikt pat bez
priekšzināšanām, jāprot vienīgi lasīt valsts
valodā. Kad uz ekrāna parādās klaviatūra,
jāpieliek tikai pirksts pie attiecīgās podziņas, un parādās nākamais
ziņojums. Pavisam vienkārši!
Iespējas izmantot
internetu kļūs krietni daudzpusīgākas. Noteikti
attīstīsies iespēja
piekļūt internetam caur kabeļtelevīziju, informācijas
apraidē aizvien vairāk izmantosim elektrības tīklu. Kā
zināms, ap 2003. gadu sola plaši ieviest arī trešās
paaudzes mobilos telefonus, kas nodrošinās ātrāku un
ērtāku piekļuvi
internetam nekā šobrīd. Man personiski gan nebūtu
nekādas intereses skatīties filmas mobilā telefona
niecīgajā ekrāniņā, bet laika kavēklim
varētu iepumpēt no interneta visdažādāko
informāciju, spēles utt. Sistēmu izstrādātāji
mēģina zīlēt un analizēt, kādi interneta
pakalpojumi varētu interesēt mobilā telefona lietotājus.
Cilvēkiem vajag vienkāršus lietojumus, un eVirtmanis saka, ka to
piedāvājums un iespējas pēc gadiem septiņiem būs
lielākas nekā šobrīd.
- Starp citu, vai jums
nešķiet, ka cilvēkus jau sāk kaitināt šī e
karināšana pie katra vārda: tas jau sāk atgādināt
maza bērna stostīšanos.
- Rudenī biju InfoBalt
konferencē, kur kādu prezentāciju par e-pārvaldi
sniedza japānis, kuram nebija īpaši tekoša angļu
valoda, un viņš visas pauzes aizstāja ar e. Viņa
stostīšanās izsauca lielu jautrību auditorijā, un visi
teica: lūk, varbūt tieši tā ir jārunā par
e-pārvaldi. Protams, šie saīsinājumi drīz apniks
tāpat kā TV reklāmas. Tāpēc varbūt labāk ir
runāt par konkrētiem projektiem. To var saukt arī par jauno
ekonomiku, jauno pārvaldi.
-
Lūdzu, vairāk par eLatviju.
- eLatvijas
idejas būtība, lai gan mazākā mērogā,
saskatāma dažu rajonu (eSaldus) vienota informatizācijas
tīkla projektos. Reģionālie projekti tiek sagatavoti
dažādi, - gan kā pieteikumi valsts investīciju
programmām, gan kā nākotnes vīzijas. Tomēr ir
pilnīgi skaidrs, ka visi rajoni Latvijā nebūs gatavi vienlaikus.
Šobrīd eLatvijā ir pieteiktas 14 šādas
iniciatīvas, un tur ir gan pilsētas, gan novadi, gan veseli
reģioni, gan arī mazi pagastiņi (Bauskas pilsēta,
Rušonas ciemats Preiļu rajonā). Varētu rekomendēt
katrā no Latvijas novadiem īstenot vienu projektu, kurš
būtu kā etalons un vilktu uz augšu visu reģionu, dotu
jaunas darbavietas, jaunu impulsu cilvēkiem nepamest laukus, nebraukt uz
lielpilsētām. Viens no
būtiskiem pamatkritērijiem noteikti varētu būt
pašvaldības līdzfinansējums. Protams, ir arī
dažādas Eiropas palīdzības programmas, kuru atbalstu var
mēģināt dabūt, bet viss atkarīgs no pašu
iniciatīvas.
eLatvijas struktūra ir
līdzīga eEiropai, tas nav valsts plāns, kas būtu
obligāti jārealizē vai kur būtu jāsasniedz noteikti
kontrolskaitļi. Vienkārši ir iezīmēta vīzija,
vēlamais mērķis, definēti
galvenie instrumenti, kā to sasniegt. Tas balstās uz Eiropas
situācijas analīzi salīdzinājumā ar citiem
attīstītiem pasaules reģioniem, piemēram, ASV un
Japānu. Izrādās, ka Eiropa atpaliek informatizācijas
dinamismā, tempā, kādā veidojas un bankrotē mazie un
reizēm arī vidējie IT uzņēmumi. ASV un
Japānā uzņēmumiem
sākotnēji ir daudz lielāks riska kapitāls. Eiropa
atpaliek arī fiziskajā interneta pieslēgumā.
Ekonomika ir
saistīta ar zināšanu izmantošanu, kuras sakrājas
globālajos tīklos, un tie, kuriem internets būs pieejams,
iegūs priekšrocības ekonomiskajā
konkurencē. Protams, vajadzīgs ne vien pieslēgums, bet arī
prasme un profesionāla apmācība. Te liela loma ir skolu
informatizācijas projektam, kas ir viens no labākajiem Austrumu un
Centrāleiropā, jo LIIS kompleksā pieeja paredz ne tikai
pieslēgt datorklases internetam, bet gatavot arī skolotājus
reģionālajos centros. Jābūt sasaistei arī ar
augstskolām, tāpēc programma eLatvija paredz pārstrādāt
augstākās izglītības
programmas informātikas nozarē, jo vairs nav vajadzības
apgūt datoru pamatus iesācējiem. Tagad vajadzētu
mācīt informācijas pratību (E.Karnīša termins),
t.i., prasmi savākt, sistematizēt, apstrādāt informāciju.
Aizvien lielāka loma būs tālmācībai.
Perspektīvā - arī virtuālo universitāšu
veidošana ar tālmācības un multimediju
palīdzību.
Ne mazāk
svarīgi ir arī lietojumi. Valdībā jau izskatīti
e-komercijas pamatprincipi, sagatavota
arī koncepcija par identifikācijas kartēm. Vēl
jāizšķiras, vai tās būs tikai parasts
papīrītis vai arī viedkarte ar procesoru, kura dos iespēju
izmantot šo karti dažādu pakalpojumu saņemšanai
(pensiju izmaksas, bibliotēkas lasītāja karte,
iepirkšanās karte). Tieslietu ministrija gatavo e-pārvaldes
koncepciju, kurai jādarbojas katrā vismazākajā
pagastiņā.
- Ko Informātikas
departaments var darīt, lai šo projektu virzītu uz priekšu?
-
Mūsu ziņā ir investīciju projektu atbalsts.
Investīciju pieprasījums 2002. gada informātikas projektiem ir
vismaz divreiz lielāks nekā visas valsts investīcijas kopā.
Protams, visiem naudas nepietiks,
tomēr ir vairāki prioritārie projekti, bez kuriem
minētās nākotnes vīzijas nevarēs realizēt. Tas ir
skolu datorizācijas projekts, kurā nākamgad paredzēts
iekļaut arī profesionāli tehniskās skolas, un
bibliotēku projekts. Pirmajos trīs gados (no 1998. līdz 2000.
gadam) tika attīstīts bibliotēku integrācijas projekts,
kurā bija iesaistījušās astoņas lielākās
bibliotēkas. Neatkarīgi no
tā, vai cels Nacionālo
bibliotēku vai ne, ir
jābūt vienotam tīklam, lai izmantotu katalogu iespējas un
varētu saņemt informāciju. Vispareizāk būtu, ja
šā tīkla izmaksas tiktu pieskaitītas Nacionālās
bibliotēkas projekta izmaksām. Tomēr, ja tāds lēmums
netiks pieņemts, tad mūsu ierosinājums ir uzsākt šo
bibliotēku sistēmas veidošanu vismaz 2002. gadā.
Patlaban top programma eEiropa plus,
kurā iekļausies arī ES kandidātvalstis. Tāpēc
arī mums ir izdevīgi veidot eLatviju pēc tādiem
pašiem principiem kā eEiropa. Tur izveidoti 23
rādītāji, piemēram, interneta lietotāji skolās un
mājās, izglītības rādītāji utt. Ik pēc
pusgada paredzētas aptaujas, lai varētu reāli vērtēt
progresu.
- Jūs esat
cilvēks, kuru interesē austrumu kultūra un dažādas
skaistas lietas. Kā jūsu
jūtīgā dvēsele sadzīvo ar raupjo biznesa pasauli, kurā valda nauda?
- Tā
allaž ir viela pārdomām par biznesa reakciju, jo valsts
tiešā veidā biznesu nebīda. Valsts uzdevums būtu
radīt spēles noteikumus.
Reakcija mani bieži pārsteidz, bet es nekad neielaižos
šajos, manuprāt, neauglīgajos strīdos, bet mēģinu
kaut kādā veidā šos viedokļus respektēt. Nevaru
gan apgalvot, ka būtu tos vienmēr
ņēmis vērā. Kas attiecas uz austrumu kultūru un
garīgo bagātināšanos, man diemžēl
pēdējos gados bieži ir bijis jāizvēlas, vai lasīt kādu nozares žurnālu vai
daiļliteratūru. Jāatzīst, ka parasti esmu spiests dot
priekšroku speciālajai literatūrai. Jo vairāk
tāpēc, ka laika trūkuma dēļ neizdodas
iedziļināties nozares jaunumos un tehnoloģijās tik
dziļi kā agrāk. Mana sieva strādā Kultūras
ministrijā, reizēm kopā ar viņu piedalos dažādos
kultūras pasākumos, un tas dod garīgu līdzsvaru.
-
Šķiet, ka neesat tāds cilvēks, kas jebkura mērķa
dēļ būtu gatavs skriet ar pieri sienā.
- Neredzu tādu
nepieciešamību. Un nekādā ziņā - par jebkuru
ideju vai mērķi.
-
Kā jūs komentētu Rīgas robinsonu eksperimentu, kad divi jauni cilvēki
mēnesi ieslēgti pilnīgi tukšā dzīvoklī un
visu dzīvei nepieciešamo drīkst pirkt tikai e-veikalos.
- Tas
man šķiet visai interesants seksa paveids. (Smejas.) Cerams, ka
vismaz guļamistabā nav videokameras. Tomēr šis
pārītis ir labākā situācijā nekā tie, kas
eksperimentēja uz vientuļas salas, jo tur bija daudz
sarežģītāki piegādes apstākļi.
Šobrīd, izmantojot saziņas līdzekļus, var sasniegt
pietiekami daudz. Tas ir labs veids, kā popularizēt e-veikalus.
Manuprāt, risks viņiem ir minimāls.
- Bet
vai jūs pats piekristu līdzīgam eksperimentam?
- Vispirms
vajadzētu noskaidrot, ar ko. (Smejas.) Un atvaļinājuma
laikā gan ne, tad gribas izrauties prom no kņadas, no datoriem un
eLatvijas. Bet ja tas būtu darba uzdevums, tāds kā
e-komandējums, - kāpēc ne!
Gunta
eKĻAVIŅA