Kuldīga - lauku modernizācijas poligons?

Latvijas sabiedrībā joprojām valda maldīgs priekšstats, ka Lattelekom telekomunikāciju modernizācija notiek gandrīz vienīgi Rīgā un lielākajās pilsētās. Patiesībā investīcijas, kas tiek ieguldītas Rīgā un pārējā Latvijas teritorijā, ir aptuveni vienādas. Īpaši spilgts ārpusrīgas modernizācijas piemērs ir tā sauktais Kuldīgas projekts, par kuru vairākkārt rakstīts arī SP. Par to, kā īstenojas ieceres, šoreiz stāsta Lattelekom Tīklu attīstības centra direktore Jeļena KEVILLA, Tīklu ekspluatācijas daļas direktors Tālis GALDIŅŠ un Klientu apkalpošanas un mārketinga daļas direktors Ivars SPRIŅĢIS.

- Kuldīgas modernizācijas projekts guvis plašu rezonansi nozares speciālistu vidū, un tas joprojām ir vienīgais Lattelekom projekts, kas paredz visa rajona, arī lauku ciparizāciju.

J. Kevilla: - Kuldīgas projekta īstenošana sākās 1998. gada nogalē, kad Lattelekom Tīklu attīstības centrs sāka izstrādāt dokumentāciju. Pamatmērķis bija aizstāt vecās analogās centrāles ar mūsdienīgām dažādu tehnoloģiju ciparu iekārtām. Tīkla kvalitātes uzlabošanai modernizējam arī līniju tīklu un starpcentrāļu savienojumus. Vienlaikus notiek abonentu līniju tīkla rekonstrukcija un paplašināšana. Vārdu sakot, tas ir komplekss un vispusīgs modernizācijas projekts, bet ar eksperimentālu raksturu: tā realizācija ļaus reāli izvērtēt dažādu sakaru tehnoloģiju iespējas un lietderību, modernizējot lauku rajonus.

J. Kevilla: - Kopš projekta sākuma tajā investēti 4,9 miljoni latu. Līdz gada beigām plānots ieguldīt vēl aptuveni 200 tūkstoši latu.

J. Kevilla: - Kopš projekta realizācijas sākuma ciparu tīklam pievienoti Alsungas, Almales, Ēdoles, Turlavas, Vārdupes, Graudupes, Klosteres, Gudenieku, Bases, Īvandes un Kuldīgas abonenti. Šobrīd darbi turpinās Skrundā, Mežvaldē, Padurē, Ķimalē un Edās.

T. Galdiņš: - Pēc 1. augusta datiem uz ciparu tīklu jau bija pārslēgtas 5770 abonentu līnijas vai 67,14 procenti no kopējā Kuldīgas rajona apjoma. Rajonā ir 8594 (to skaitā arī analogās) līniju, no tām 3464 laukos un 5130 - pilsētās. Ciparu tīkla kopējais montētais tilpums visā Kuldīgas rajonā ir 9878 līniju.

T. Galdiņš: - Stipri samazinājies bojājumu un atkārtoto bojājumu (t. i., ja iepriekš izlabots bojājums atkārtojas triju mēnešu laikā) daudzums, kā arī dīkstāves. Tas izskaidrojams ar to, ka mainījusies Kuldīgas rajona centrāļu struktūra, uzstādītas 24 jaunas ciparu komutācijas iekārtas, no tām 10 ir RSU jeb attālinātie ciparu centrāļu iznesumi, 11 koncentratori un 3 bezvadu pieslēguma vietas. Šis milzu darbs paveikts pusotra gada laikā, jo pērngada 1. janvārī nebija nevienas jaunas centrāles (līdz piecu gadu vecumam), bet tagad to ir 55,8 procenti no visa Kuldīgas rajona tīkla. Tas devis labāku pārraides kvalitāti, kā arī iespēju piekļūt internetam (ar maksimālo iezvanpieejas ātrumu 50 kbit/s). Rajonā vēl ir 34 procenti iekārtu vecumā virs 20 gadiem.

T. Galdiņš: - Liela to daļa Kuldīgas rajonā jau nomainīta pret kabeļiem. Tiesa, arī tās, kas palikušas, ietekmē bojājumu daudzumu, īpaši vētrainā laikā, kāds bija šovasar. Kuldīgas rajonā šobrīd vēl saglabājušies 442 kilometri gaisvadu līniju. Kopumā Lattelekom taktika ne tikai šajā projektā, bet arī visā Latvijā ir neatjaunot vecās gaisvadu līnijas, jo arī tādā gadījumā tās nespētu dot vajadzīgo kvalitāti un ātrumu.

T. Galdiņš: - Dīkstāves visbiežāk izraisa reģeneratoru, pārraides iekārtu un centrāļu bojājumi. 1998. gada nogalē sākās šis projekts, un jau nākamajā gadā strauji samazinājās visu veidu bojājumi. Pārsvarā palikuši analogā tīkla bojājumi. Vēl - krietni samazinājušies elektroenerģijas padeves radītie sakaru traucējumi. Tas gan nenozīmē, ka Latvenergo pārtraukumi būtu kļuvuši mazāki, bet gan to, ka esam daudz labāk nodrošinājušies ar rezerves elektrobarošanas iekārtām. Šobrīd kanālu dīkstāve vidēji mēnesī ir tikai divas stundas.

I. Spriņģis: - Par to vislabāk liecina skaitļi. Piemēram, klientu pretenziju skaits samazinājies divas trīs reizes, turklāt tur ietilpst arī pretenzijas par rēķiniem, parādiem, tarifiem, atlaidēm u. tml. Šobrīd saņemam vidēji tikai 2,4 pretenzijas uz 100 abonentu līnijām. Tas ir normāls rādītājs arī salīdzinājumā ar Rietumu valstīm. Stipri sarukusi arī telefona gaidītāju rinda, aprīlī - 1188, jūlija beigās .....????. Ipaši aplaimots jutās kāds klients, kurš telefonu bija gaidījis veselus 30 gadus! Kā izteicās Kuldīgas mērs Artūrs Lieģis, kuldīdzniekus ļoti apmierināja jaunā atlaižu sistēma tālruņa līniju ierīkošanai, kas daudziem palīdzēja izšķirties par šo soli un tikt pie kārotā telefona. Protams, tagad arī Kuldīgas rajona ļaudis varēs lietot visus modernos interneta un datu pārraides pakalpojumus. Kuldīgas un Skrundas abonenti varēs izmantot vēl lielāka ātruma datu pakalpojumus, ko dos tiešais pieslēgums pie Newbridge ciparu tīkla.

J. Kevilla: - Nē, pagaidām tādas nepieciešamības nav, jo rajonā nav tādu biznesa klientu, kuriem būtu vajadzīgi platjoslas pakalpojumi, un diez vai tāda vajadzība tuvākajos gados radīsies. Optiskais tīkls Kuldīgas rajonā tikai savieno atsevišķas tīkla daļas.

T. Galdiņš: - Mans viedoklis varētu arī nesakrist ar citu kolēģu domām. Kuldīgas projekts mums koncentrētā veidā parādīja, ko mēs darām pareizi un ko - nepareizi. Pirmkārt jau to, ka bezvadu komunikācijas nevar būt panaceja vienmēr un visur. Tehnoloģijas ir jākombinē, un bezvadu sistēmas jāizmanto tur, kur tas ir vienīgais iespējamais veids, kā nodrošināt sakarus. Tas ir uzskatāms par palīglīdzekli, nevis par pamatu. Otrkārt, nez vai ir mērķtiecīga šāda pilnīga modernizācija vienā noteiktā rajonā, jo ne jau viss tīkls ir tik sliktā stāvoklī. Turklāt mēs nevaram ieguldīt lielus līdzekļus tikai vienā rajonā un citiem, kas varbūt ir daudz sliktākā stāvoklī, teikt, lai pagaida, kamēr pienāks viņu kārta. Tas nav taisnīgi pret klientiem. No otras puses, arī šāds risinājums rada problēmas, jo, visus darbus veicot kompleksi kā Kuldīgā, kopumā iznāk lētāk. Turklāt nav iespējams modernizēt tikai kādu atsevišķu tīkla posmu, jo ar to saistās arī visa apkārtējā tīkla sakārtošana. Ir jākalkulē, kā optimālāk ieguldīt līdzekļus. Un visbeidzot, - tā īsti precīzi izsvērt ieguvumus un zaudējumus varēsim tikai pēc kāda laika, kad projekts būs pabeigts un būs redzams, vai klienti tiešām ir ieinteresēti lietot šos modernos sakarus. Tad arī varēs spriest, kā mainās uzņēmuma ienākumi pēc šī projekta realizācijas. Kuldīgas rajons ir vidējs biznesa klientu ziņā, un tātad šis eksperiments arī parādīs vidēju lauku rajona situāciju ar vidējiem ieņēmumiem. Tas būs pietiekami drošs rādītājs, lai spriestu par optimālāko risinājumu. Tomēr uzskatu, ka tik koncentrētā veidā darīt to vēl vienā rajonā diez vai būtu pareizi: labāk tikai tajās konkrētajās vietās, kur tas ir nepieciešams.

Gunta KĻAVIŅA