Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Liepna: kā pārvarēt nomales sindromu

   

Kopš pērnā gada rudens Lattelekom regulāri piedalās visās Lauku Avīzes dienās. Šajos braucienos pa Latvijas laukiem Lattelekom darbinieki stāsta par uzņēmumu, konsultē un skaidro, iepazīstas ar klientiem vaigu vaigā. 2. februārī ceļš veda uz Liepnas pagastu Alūksnes rajonā, kur Lattelekom prezentāciju rīkoja Raimonds TAURIŅŠ (Klientu apkalpošanas un mārketinga daļa), Raimonds ČAKSTE (Komunikāciju daļa), bet iedzīvotājus konsultēja Aivars KREILIS (Regulēšanas lietu nodaļa). Liepna ir viens no tālākajiem Latvijas austrumu pagastiem, kas atrodas pierobežas zonā, tikai kilometrus 20 no Krievijas robežas. Par to, kāda tur saimnieciskā dzīve, cilvēki un telekomunikācijas, SP pārliecinājās pati savām acīm.

Liela teritorija, maz zemes

Liepnas pagastā ir 1240 iedzīvotāju. Teritorija liela - 28 000 ha zemes, bet 23 000 no tiem aizņem meži, krūmāji un purvi, maz lauksaimnieciski apstrādājamas zemes. Liepnas pagastā ir viszemākais augsnes kadastrālais novērtējums valstī. Iedzīvotāji nodarbojas galvenokārt ar lopkopību. Pagastā ir tikai divas saimniecības, kas varētu pretendēt uz zemnieku subsīdijām (lai varētu pretendēt, jābūt vairāk par piecām govīm).
Līdzīga situācija šobrīd ir arī telekomunikācijās. Visā Alūksnes rajonā ir 6218 Lattelekom abonentu līniju, no tām tikai 200 - Liepnā. No aptuveni 60 Lattelekom piedāvātajiem pakalpojumiem Alūksnes rajonā izmanto 48, bet Liepnā - tikai pašus tradicionālākos. Alūksnes pilsētā un rajonā ir 92 tālruņu gaidītāji, Liepnā - 4.

Bez GSM, toties ar ISDN

Mums, rīdziniekiem, gluži aizmirsusies sajūta, ka vajag steidzīgi piezvanīt pa mobilo telefonu un pēkšņi - nav zonas. Liepnā šādas izjūtas ir svešas, jo tur nekad nav bijuši pieejami pat NMT tīkla mobilie sakari, un diez vai tik drīz būs, jo, kā zināms, NMT tīklu attīstīt nav rentabli, bet uz jaunākām tehnoloģijām liepniešiem var iznākt krietni vien pagaidīt. GSM mobilais pārklājums sniedzas tikai līdz Alūksnei (tā atrodas 28 kilometru attālumā). Tiesa, Liepnas vidusskolas bērni ir dzirdējuši gan par O-karti, gan par Zelta zivtiņu, un tas jau nekas, ka viņi piedēvē mobilā operatora godu Lattelekom. Droši vien viņiem radies iespaids, ka Lattelekom var visu.
Galu galā, tik tālu no patiesības tas nemaz nav, jo, tieši, pateicoties Lattelekom, februāra nogalē Liepnā ienākušas pašas modernākās tehnoloģijas - divas ISDN līnijas, kuras ierīkotas Liepnas pagasta pašvaldībā un vidusskolā. Iespējams, drīzumā būs arī trešā. Liepnas ļaudis itin labi saprot, ka ātri un kvalitatīvi sakari ir šāda nomaļa pagasta lielākā cerība un attīstības iespēja. Tāpēc šai reizei īpaši trāpīga bija Lattelekom prezentācijā parādītā filmiņa par Lapzemes pilsētas Kūsamo gluži neticamajām pārvērtībām moderno komunikācijas tehnoloģiju iespaidā. No nabadzīga, klimatiski skarba briežkopju reģiona tā tapusi par attīstītu, prestižu tūrisma vietu, kur visi procesi tiek organizēti un koordinēti ar vismodernākajām komunikāciju iekārtām un attālumam nav nozīmes.
Vajadzīgas tikai investīcijas, pašu uzņēmība un tāds līderis kā pagasta padomes priekšsēdētājs Laimonis Sīpols, un, kas zina, varbūt pēc gadiem trim arī Liepnas zemnieki varēs pārdot pienu internetā un piedalīties Pašvaldību lietu pārvaldes sēdēs ar videokonferences palīdzību.

Topošo programmētāju kalve

Liepnas vidusskola jau kopš 90. gadu sākuma, tātad krietni ilgāk nekā viena otra cita lauku skola var lepoties ar pirmajiem datoriem, kurus uzdāvināja kādreizējais absolvents, tagad Kanādas pilsonis. Šobrīd ar LIIS programmas palīdzību skolā darbojas arī datorklase ar 16 datoriem, kuri saslēgti kopējā tīklā ar trim skolotāju istabas datoriem. Jāteic, visai iespaidīgs daudzums uz 142 skolēniem. Toties ir arī rezultāti. Diez vai Latvijā ir daudz tādu skolu, kur datorzinības māca jau no 2. klases. Tiesa, otrklasnieki uz datora apgūst galvenokārt zīmēšanu, bet tas taču ir tieši tas, kas tādus mazuļus interesē. Un galvenais - tas viņus tuvina datoram, ļauj viegli pārvarēt sākotnējo nedrošību, jo, kā apliecina informātikas un datorzinību skolotājs Ainārs Zučiks, pirmajā stundā daudzi pat baidoties pieskarties datoram.
Ainārs Zučiks, šķiet, skolai ir īsts atradums. Vietējais puisis, pats audzis un mācījies Liepnā, beidzis Daugavpils pedagoģisko universitāti un atgriezies savā pagastā par skolotāju. Lai gan viņš strādā te tikai gadu, visi datorklases fani skaļā korī apliecināja SP, ka viņš ir viens no populārākajiem skolotājiem. Un kā nu ne! Ikkatrā brīvā brītiņā, pat Lauku Avīzes dienā, kad skolā nenotika stundas, visi datorklases fani teciņiem vien skrien uz datorklasi, itin kā spēcīgs magnēts viņus turp vilktu. Tiesa, šobrīd tās galvenokārt ir spēles, bet, tiklīdz parādīsies interneta pieslēgums, iespējas būs daudz plašākas. Ainārs Zučiks lēš, ka no viņa skolēniem jau tagad vismaz piecpadsmit (starp tiem arī meitenes!) visai nopietni domā par datorspeciālista vai pat programmētāja profesiju.

Gunta KĻAVIŅA
 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001