Vai esam gatavi IT pakalpojumiem?

Latvijas sabiedrība un īpaši uzņēmēji ir sākuši saprast, cik nozīmīga loma biznesa attīstībā ir modernai komunikāciju infrastruktūrai un tehnoloģijām, bet ar tām cieši saistīti ir arī informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumi, par kuriem galvenokārt zinām tikai no Rietumu pieredzes. Lattelekom ir vienīgais uzņēmums Latvijā, kas ne vien pats izmanto IT iespējas, bet nesen sācis piedāvāt šos pakalpojumus arī ārējiem klientiem. SP par to stāsta IT pakalpojumu daļas IT mārketinga un pārdošanas nodaļas direktors Guntis IEVIŅŠ, IT attīstības direktors Aivars JUNGA un Projektu vadības nodaļas direktors Andris BOZIS.

Lielu uzņēmumu ikdiena kļūst aizvien sarežģītāka: paplašinās darbības virzieni, aug darba apjoms, rūpes par kvalitāti un klientu, hroniski trūkst laika. Joprojām var izveidoties sarežģītas attiecības ar datortehniku, īpaši, ja to nepārrauga tīkla administrators vai cits profesionālis. Darbinieku un klientu kļūst aizvien vairāk, samilzt arī problēmas. Kā administrēt datu bāzes, uzturēt serverus, garantējot to fizisko un loģisko drošību, veikt regulāru datu rezerves kopēšanu! Un vēl, un vēl... Kā šajā jūklī neapjukt, kā izvēlēties optimālāko un piemērotāko ceļu? Pamazām sākam aptvert, ka vajadzīga īpaša vide, kurā varētu mērķtiecīgi un efektīvi darboties, turklāt daudz nelauzot galvu par tās uzturēšanu un uzticot tās aprūpi speciālistiem. Lai mūsdienīga uzņēmējdarbība ietu ciešā kopsolī ar informācijas laikmetu, nepietiek tikai ar jaunām, aizvien progresīvākām informācijas tehnoloģijām. Viens no trim vaļiem, uz kuriem balstās IT progress, noteikti ir īpaši augstas drošības un kvalitātes prasības. Bet kvalitatīvas, precīzi izstrādātas, dokumentētas un profesionāli testētas informācijas sistēmas - tas taču ir tieši tas, ko klients vēlas. Tieši šādus informācijas tehnoloģiju risinājumus, galvenokārt lielajiem biznesa klientiem, piedāvā Lattelekom IT pakalpojumu daļa.

Šobrīd lielākā klientu interese ir par IT tehniskiem risinājumiem un infrastruktūru. IT sistēmu īrēšanai Latvijas tirgus šobrīd vēl nav gatavs, bet interese pamazām rodas. Nereti uzņēmumos notiek rūpīga IT informācijas izpēte, un to ņem vērā arī, izstrādājot perspektīvos biznesa plānus. Lattelekom IT daļa piedāvā klientiem četrus pakalpojumu pamatvirzienus: · infrastruktūra; · ASP bizness - dažādu lietojumu pakalpojumi; · attīstība un integrācija; · biznesa konsultācijas. Katrā no šīm sadaļām ietilpst vairāki pakalpojumi. Visai spilgts piemērs ir SAP pakalpojumi, kurus šobrīd izmanto aptuveni 6 000 vadošo uzņēmumu vairāk nekā 50 pasaules valstīs. Šis risinājums nodrošina uzņēmumiem vitāli svarīgas finansu, ražošanas, pārdošanas vai personāla resursu vadības funkcijas. Kopš 1998. gada arī Lattelekom ir veiksmīgi ieviesis divus SAP projektus. Uzņēmumā šobrīd ir izveidojies SAP pakalpojumu kompetences centrs, kurā apkopotas trijos gados uzkrātās praktiskās un teorētiskās zināšanas. Viens no risinājumiem ir tā saukto datu noliktavu (Data WareHouse) un datu tirgu (Data Mart) veidošana. Proti, visi uzņēmuma biznesam kritiskie dati tiek apkopoti atsevišķā datu noliktavā un sakārtoti tā, lai tos būtu iespējams daudzpusīgi analizēt.

ASP (Application Service Providing) stratēģija šobrīd vēl tikai top, bet jau tuvākajā laikā tā tiks izstrādāta. Šo pakalpojumu jau piedāvā Lattelekom iekšējai lietošanai, bet diezgan daudzus risinājumus varētu izmantot arī jebkurš cits liels uzņēmums. Šobrīd Lattelekom tiek izstrādāti divi konkrēti ASP risinājumi. Viens no tiem ir personāla un algu uzskaite. Ar šīs programmas palīdzību, kas garantē gan efektīvu funkcionalitāti, gan datu drošību, tiek veikti visi aprēķini. Varētu pat teikt, ka tā spēj aizstāt arī īpaši apmācītu algu grāmatvedi. Arī British Telecom izmanto šādu pakalpojumu. Otrs virziens ir jauna problēmu risināšanas programma, kas apvienos pasūtījumu apstrādes, klientu pretenziju, norēķinu un bojājumu vadības sistēmas. Tas varētu interesēt daudzus lielos un vidējos uzņēmumus, kas strādā ar pasūtītājiem. Klients var pieteikt dažādas problēmas, piezvanot uz operatoru centru, kā arī ar e-pasta starpniecību - viss automātiski reģistrējas sistēmā. Piemēram, atnāk pretenzija no klienta, kuram šķiet, ka no viņa kredītkartes atskaitīta nepamatoti liela summa. Problēma tiek fiksēta, informācija nonāk kredītkaršu centrā, tur konstatē, ka sūdzība pamatota, čeks tiek atzīts par nederīgu. Informācija tiek aizsūtīta uz bankas nodaļu, kas strādā ar klientiem. utt. Lattelekom IT daļa ir gatava piedāvāt šo sistēmu ārējiem klientiem, izmantojot modernu infrastruktūru.

Ikvienā birojā agri vai vēlu parādās dokumenti. Tie uzkrājas. Jānodrošina to pareiza aprite un apstrāde. Tāpēc radīta īpaša sistēma, kas paredzēta dokumentu mērķtiecīgai kustībai jeb plūsmas regulēšanai. Tādējādi dokuments pienāks tieši no tā cilvēka, no kura tas drīkst atnākt. Un attiecīgais darbinieks varēs tur izlabot tieši to, kas būs jāizlabo, citādi to nevarēs nosūtīt tālāk. Galu galā dokuments nonāks arhīvā elektroniskā veidā, bet vajadzības gadījumā to varēs atkal izcelt dienas gaismā. Šīs sistēmas papildelements var būt īpaši konfigurēts elektroniskā faksa un e-pasta serveris. Tas ir risinājums, ko izmanto arī Lattelekom.

Valsts, rajona, pilsētas karte - tas nav nekas jauns. Bet vai esat ko dzirdējuši par karti, uz kuras pilnīgi precīzi attēlota ne vien liela uzņēmuma ģeogrāfiskā situācija, bet arī enerģētiskā, telekomunikāciju un cita saimnieciskā infrastruktūra?! Vārdu sakot, visa saimniecība - uz vienas kartes. Latvijā šī ģeogrāfiskās informācijas sistēma (ĢIS) jau ir pozitīvi novērtēta un nedaudz arī apgūta. To jau labu laiku iekšējām vajadzībām lieto Lattelekom (Small World sistēma), ko līdzīgu gatavo arī Latvenergo, lielākās pašvaldības un citi. Tomēr jāatceras, ka šai gadījumā vajadzīgas īpaši precīzas kartes ar vissīkākajām detaļām, un tās maksā ļoti dārgi, jo jāieliek daudz īpaši kvalificētu speciālistu darba. Turklāt uz šīs kartes vēl jāattēlo visa attiecīgā uzņēmuma saimniecība. Tas nedaudz atgādina projektu prezentācijas, kad uz projektora citu uz citas liek rasējumu plēves: vispirms karte, tad - telekomunikāciju tīkls, ūdensvada saimniecība, elektrotīkls utt. Kopā sanāk tāds kā liels kārtainais pīrāgs, kur var saskatīt pilnīgi visu pildījumu. Protams, vislabāk būtu, ja visā Latvijā būtu kāds, kas uzņemtos centralizētu ĢIS vadību. Tas varētu būt nevis Lattelekom, bet kāds vienots karšu centrs visiem lielajiem uzņēmumiem, - tieši tā, kā tas notiek citās valstīs. Šī firma varētu uzturēt un pilnveidot karšu saimniecību.

Rodas loģisks jautājums: cik visi šie IT labumi maksā un kā gan pārliecināt potenciālo klientu, ka viņam tas ir izdevīgi. Aivars Junga atbild pavisam skaidri: - Vienkārši jārēķina ar kalkulatoru rokā, paturot prātā, ka jebkurš IT risinājums ir pietiekami sarežģīts, lai būtu lēts, bet pietiekami perspektīvs, lai kļūtu rentabls. Piemēram, kas ir lētāk: katram lielajam uzņēmumam turēt Rīgā piecus sešus klientu apkalpošanas centrus, kur aiz katra lodziņa strādā vairāki cilvēki vai izveidot vienotu operatoru centru visām tautsaimniecības nozarēm - ne tikai Lattelekom un mobilajiem operatoriem, bet arī Latvenergo, Rīgas siltumam, Latvijas gāzei, aviosabiedrībām un citiem uzņēmumiem. Tur visi klienti varētu pieteikt bojājumus vai pretenzijas. Un tas nav vienīgais mērķis: tieši šāda tipa operatoru centri kļūst aizvien aktuālāki, īpaši tādām firmām, kurām ir ārzemju partneri, jo tie nereti pieprasa tieši šādu komunikācijas modeli ar klientiem. Lattelekom IT pakalpojumu daļa varētu klientam izveidot šādu pakalpojumu centru vai arī veidot to sadarbībā ar 118 operatoru centru. Protams, klients var veidot arī pats savu operatoru centru. Iespējami vairāki varianti: var pieņemt darbā cilvēkus un īrēt telpas; var izveidot operatoru centru pašā uzņēmumā, izmantojot gatavu sistēmu, ko var iegādāties Lattelekom IT daļā (tas noteikti būs lētāk nekā izstrādāt to pašiem); un visbeidzot - var nopirkt gatavus pakalpojumus. Lattelekom IT daļa arī šajā gadījumā piedāvā izdevīgus noteikumus: var nepirkt visu sistēmu, bet tikai tās daļu. Šādu sistēmu izveidē iespējamas un pat vēlamas ir arī partnerattiecības, kur katra puse varētu ieguldīt savu darbu un izstrādāt sistēmu kopīgiem spēkiem.

Šobrīd IT pakalpojumu daļa atrodas tādās kā krustcelēs: ir nobriedis drosmīgs lēmums sākt pašiem savu biznesa ceļu, kļūstot par Lattelekom meitas uzņēmumu ar patstāvīgu saimniecību. Tiesa, tas šobrīd šķiet gana riskants solis, jo IT pakalpojumi nav nekādi pīrādziņi, kurus mēdz pirkt karstus un veseliem maisiem. Pilnīgi apzinoties to, ka Latvijas tirgus un potenciālie klienti vēl nav nobrieduši šiem pakalpojumiem, Guntis Ieviņš ir pārliecināts, ka interese pamazām rodas. Un galu galā, ja nebūs piedāvājuma, nebūs arī klientu. Tāpēc gaisā virmo cerība, ka līdz ar jaunā gadsimta sākumu tiks sperti arī jaunā IT uzņēmuma pirmie soļi. Kāda ir argumentācija? Guntis Ieviņš un viņa kolēģi domā, ka tieši tā paveras iespēja atvērt Lattelekom tirgus virzienus, kas nav raksturīgi telekomunikāciju uzņēmumam. - Kāpēc gan nepiedāvāt klientiem ko tādu, kur tiešām esam spēcīgi, kompetenti un pieredzējuši. To var uzņemties tikai īpaša komerciāla struktūra. Tas nozīmē, ka attiecības ar Lattelekom nekādā gadījumā nesarausim, bet faktiski tās būs tādas pašas kā ar jebkuru citu klientu: saņemsim pasūtījumu, ja būsim labākie un uzvarēsim konkursā. Tomēr pasaules pieredze šādos gadījumos ir cerīga: mātes uzņēmuma pasūtījuma daļa parasti sastāda ievērojamu ieņēmumu daļu. Mēs ceram savu pastāvīgo biznesu sākt lieliem soļiem un katrā ziņā - augšup.

Gunta KĻAVIŅA