Internets - zupas šķīvis ar karoti

Latvija aizvien vairāk tuvojas interneta attīstības bumam. Tā priekšnosacījumi ir augsts telekomunikāciju attīstības līmenis, plašs pakalpojumu klāsts un interneta piekļuves izplatība. Šobrīd rodas aizvien vairāk iespēju lietot kvalitatīvāku, tātad - ātrāku, datu pārraidi un internetu, kas savukārt nozīmē zemākas izmaksas. Par interneta attīstības tendencēm Latvijā SP stāsta IT un mārketinga konsultante, Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektore Ina GUDELE.

Šobrīd Latvijas klienti pastāvīgos pieslēgumus izmanto plašāk nekā iezvanpieejas piekļuvi. Tas ir saistīts ar telekomunikāciju tarifiem un nelielo datoru izplatību privātpersonām. Pēc pagājušā gada aplēsēm Latvijā tikai nedaudz vairāk par vienu procentu privātpersonu internetu izmanto mājās, pārējie - darbā. Kopējais interneta lietotāju blīvums Latvijā ir 7,8 procenti.

Ekonomiskā situācija valstī nosaka gan iedzīvotāju un uzņēmumu spēju maksāt par piedāvāto interneta pakalpojumu klāstu, gan arī galveno interneta izplatības nosacījumu – datoru īpatsvaru. Pēc Latvijas Datortehnoloģiju asociācijas ziņām ap 2000. gada beigām Latvijā datoru izplatības īpatsvars bija apmēram 10-12 procentu, tas nozīmē, ka apmēram ka četri no pieciem datoriem ir pieslēgti internetam.
Vispārējais izglītības līmenis valstī nosaka iedzīvotāju spēju izmantot visus jauninājumus un attīstīt pakalpojumus. Šai ziņā Latvijā ļoti drīz var rasties sarežģījumi. Interneta lietotāju iemaņas un prasme strauji pieaug, bet pēc pagājušā gada pētījumiem var secināt, ka nepietiek speciālistu pašu pakalpojumu un tehnoloģiju attīstībai. Pašlaik ir apmierināta tikai piektā daļa pieprasījuma pēc IT speciālistiem Latvijas uzņēmumos, tāpēc nākas pieņemt darbā cilvēkus, kas apguvuši iemaņas pašmācības ceļā un tikai sākuši akadēmiskās studijas.
Pērn Latvijas valdība sāka pievērst pastiprinātu uzmanību IT, jo tā var kļūt par perspektīvāko ekonomikas attīstības nozari un radīt virsvērtību valstī. Paralēli pašreizējām valsts programmām, kas radītas IT attīstībai, ir izstrādātas jaunas, kas intensificē nozares progresu. Protams, internetam ir viena no svarīgākajām lomām visas IT nozares attīstībā, jo tas kalpo kā bāze datu pārraidei un piekļuvei pie visplašākās informācijas.
Jācer, ka jau šovasar Latvijas datoru speciālistiem būs iespēja iegūt ECDL (European Computer Driving Licence), kas bez šaubām cels mūsu speciālistu prestižu starptautiskajā tirgū.

Ņemot vērā visus labvēlīgos faktorus, interneta lietotāju skaits tuvāko gadu laikā strauji pieaugs (skat. zīm.). Viens no šā pieauguma pozitīvajiem katalizatoriem noteikti ir straujā interneta portālu rašanās. Informācijas kvalitatīvais un kvantitatīvas pieaugums gan latviešu, gan krievu valodā sekmē Latvijas interneta lietotāju aktivitāti, jo līdz šim lielākā daļa informācijas bija pieejama svešvalodās, pārsvarā – angļu, kas ir izplatītākā interneta valoda. Pērn Latvijā izveidojās vismaz seši lieli interneta informācijas avoti jeb portāli, un, kā rāda statistika, tas deva impulsu interneta lietošanas intensitātes palielināšanai.

Diagrammā redzamas iezvanpieejas minūšu pieauguma tendences Latvijā. Tradicionāli Lieldienās un ap Līgo svētkiem interneta lietošanas intensitāte krītas, bet pieaugums, sākot no septembra, liecina tieši par jauno informācijas avotu rašanos.
Pašlaik pēc www.future.lv interneta aptauju datiem Latvijā apmēram 43 procenti lietotāju apmeklē lapas latviešu valodā, bet 57 procenti - krievu valodā.

Šis gads ir pieslēgumu kvalitātes attīstības gads. Jācer, ka telekomunikāciju modernizācijas un attīstības tempi turpināsies, kā paredzēts, un Lattelekom piedāvās jauna veida pieslēgumus tieši individuālajiem lietotājiem un nelieliem uzņēmumiem, kam visvairāk nepieciešami lēti un kvalitatīvi pieslēgumi. Nav šaubu, ka šogad attīstīsies jauni alternatīvi interneta pieslēgumi, kas būs lētāki par pašreizējiem un spēs nodrošināt ātrāku datu pārraidi. Attīstoties tehnoloģijām, datu pārraides ātrums būs noteicošais, izvēloties interneta pieslēgumu veidu. Lietotāji klausās ne tikai radio caur internetu, bet aizvien populārāki kļūst mūzikas un kino serveri, kas dod iespēju lietotājam, neizejot no mājas, noskatīties filmu vai populārāko dziesmu, pašam izveidot savu mūzikas izlasi, kas ierakstīta datorā. Video un audio failu skatīšanās un klausīšanās tiešsaitē (on-line) ienāks mūsu ikdienā tieši tāpat kā televizors.
Tieši tāpēc aizvien populārāki kļūs optiskie pieslēgumi, kas spēj nodrošināt datu pārraidi līdz par 155 Mitb/s. Ļoti svarīgs faktors šajā ziņā ir telekomunikāciju tarifi. Es ļoti ceru, ka tiks atrasts veids, kā Latvijas interneta lietotājiem padarīt internetu pieejamāku un lētāku.
Jācer, ka tuvākajā laikā tiks atrisināts jautājums par datortehnikas atbrīvošanu no PVN, kas padarīs datorus lētākus, līdz ar to pieejamākus privātajiem lietotājiem.

Pašlaik interneta pakalpojumu apgrozījums ir pavisam niecīgs, bet, attīstoties visai interneta nozarei – reklāmas, informatīvajiem (portālu) pakalpojumiem, visa veida elektroniskajai komercijai – ,apgrozījums katru gadu var vairākkārt palielināties.
Nekad nevar būt tā, ka nevarētu būt labāk. Šo teicienu pilnīgi var attiecināt arī uz interneta attīstību Latvijā. Attīstības tempi noteikti paātrinātos, ja datortehnika kļūtu pieejamāka tieši privātpersonām. Jau pagājušajā gadā vairāki uzņēmumi sadarbībā ar bankām un citām finansu institūcijām sāka vairākus pakalpojumus, kas piedāvāja datortehnikas iegādi uz nomaksu, ietverot dažādu pakalpojumu, to skaitā interneta, paketi. Šādu pakalpojumu attīstība noteikti pozitīvi ietekmēs arī interneta lietošanu, jo katrs jaunais dators tiek pieslēgts interneta tīklam. Ne velti pirms dažiem gadiem popularitāti ieguva teiciens: - Dators bez interneta ir kā zupas šķīvis bez karotes.
Labi izprotot tirgus vajadzības, arī telekomunikāciju uzņēmumi attīsta pakalpojumus, kas padara interneta lietošanu ērtāku un lētāku.

Atkal aktuālas ir kļuvušas nodokļu atlaides datortehnikai, jo tas ir viens no veidiem, kā sekmīgi realizēt valsts programmā E-Latvija uzstādītos mērķus. Un, protams, arī pašu uzņēmumu attīstību veicinātu diferencētas nodokļu atlaides augsto tehnoloģiju uzņēmumiem. Vairākās valstīs ir izstrādātas uzņēmumu attīstību veicinošas programmas, kas atbalsta informācijas tehnoloģiju un interneta uzņēmumu darbību. Šiem uzņēmumiem labvēlīga nodokļu politika, kas veicina investīciju piesaisti, ir ļoti svarīga īpaši pirmajos darbības gados. Veicinot IT izglītības intensifikāciju, strauji palielinātos valsts intelektuālais potenciāls un iespēja ražot intelektuālos pakalpojumus Latvijā, nevis eksportēt intelektu uz ārzemēm, kā tas notiek pašlaik, kad daudzi IT speciālisti dodas strādāt ārpus valsts.
Tieši tāpat kā visur pasaulē, arī Latvijas interneta pakalpojumu sniedzēji lieliski izprot attīstības tendences un no interneta piekļuves sniegšanas pāriet uz pakalpojumu nodrošināšanu klientiem un sadarbības partneriem.
Lietotāju vairs neinteresē tikai piekļuve tīklam. Viņam ir svarīgi iegūt pilnvērtīgu informācijas klāstu, ko nodrošina visdažādākie portāli, vortāli un elektroniskie katalogi. Lietotājam ir nepieciešami pakalpojumi, ko viņš var iegūt mājās vai darba vietā caur internetu, un vienkārša norēķinu sistēma par tiem. Savukārt IPS sadarbības partneriem ir saistoša informācijas un reklāmas izvietošana internetā un savu pakalpojumu un preču pārdošana. Tieši internets spēj nodrošināt vistiešāko mērķa auditorijas sasniegšanu.

Tieši šis e-komercijas veids Latvijā ir visperspektīvākais un paver lieliskas iespējas Latvijas uzņēmumiem iespiesties globālajā tirgū.
Tas nenozīmē, ka B2C komercijai Latvijā ir sliktākas attīstības iespējas. Kā liecina pagājušais gads, vairāki Latvijas uzņēmumi un pakalpojumu sniedzēji uztvēra šāda veida komercijas priekšrocības. Protams, ir nepieciešams laiks, lai iemantotu lietotāju uzticību, lai šie pakalpojumi kļūtu populāri un pieprasīti.
Vairāki valdības izstrādātie un atbalstītie projekti - elektroniskā dokumenta likumprojekts, valsts pārvaldes un pilsētu portāli, elektroniskās komercijas un IPS sertifikācijas koncepcijas - palīdzēs ātrāk sakārtot interneta vidi un veicināt tās straujāku attīstību.