Revolūcija televīzijā būtu atbalstāma

Televīzijā neviens nestrīdas, kas ir svarīgāks, – radošie vai tehniskie cilvēki, kuri nodrošina attēla iemirdzēšanos mūsu televizoru ekrānos tieši tad, kad to vēlamies. Lai gan priekšplānā vienmēr ir televīzijas zvaigznes – ziņu moderatori un raidījuma vadītāji, tehnikas loma nav pārvērtējama. LNT tehniskais direktors Arnis Šeibe stāsta par to, kas būtu nepieciešams, lai TV zvaigznes un iemīļotie seriālu varoņi būtu vēl labāki un spožāki.

Pārnākot no valsts televīzijas uz LNT, man bija interesanti, ar kādiem līdzekļiem šī komerctelevīzija salīdzinājumā ar valsts televīziju panākt to, ko redz ikviens skatītājs – attēlu televizora ekrānā. Protams, bija iepriekšējs priekšstats, bet, veicot jaunos amata pienākums, varēju gūt precīzu informāciju un salīdzināt un izdarīt secinājumus par to, kā atšķiras efektivitāte televīzijā, ko lielākoties finansē no valsts budžeta, un televīzijā, kuras ienākumi ir raidlaika pārdošana reklāmām un producentu grupām.
Tehniskais personāls ir aptuveni vienāds, bet, ja parēķina naudas izteiksmē, kas ieguldīta raidīšanas tehnikas iegādei, abas televīzijas nav pat salīdzināmas. LTV raidīšanas sistēma ir liela un dārga, LNT – ļoti kompakta. Arī organizatoriski un funkcionāli tā ir galvas tiesu pārāka pār LTV. Iedziļinoties sīkāk, man bija diezgan liels pārsteigums par šīm atšķirībām, lai gan, vērojot televīzijas pārraides, skatītājs attēlā nekādu atšķirību nepamana. Kopumā, protams, LNT tehniskā ziņā ne ar ko īpašu neizceļas uz LTV fona – programmu sagatavošanas līnijas ir vienādas, abām ir pārvietojamās televīzijas stacijas tiešraidēm, Betacam magnetofoni u. c. Daudz naudas tiek tērēts Zaķusalas studijas ēkas infrastruktūras uzturēšanai. Jāatzīst, ka valsts televīzija pamatos izveidojās, kad bija citi spēles noteikumi. Lai gan šeit, LNT, nauda jāpelna pašiem, darbs ir interesantāks.

- Atšķirīgi ir arī reitingi, lai gan, protams, sabiedriskajai televīzijai ir noteiktas funkcijas un līdz ar to lielākas izmaksas, ko komerctelevīzijas nevar atļauties, tāpēc tām ir citi programmas veidošanas principi un mērķi.
- Televīzijas tirgus nesakārtotība ietekmē arī studiju tehnisko nodrošinājumu. Speciālisti atzīst, ka sabiedriskās televīzijas skatītājiem ir jāievieš abonentmaksas, kas kopā ar kādu noteiktu daļu no valsts budžeta ļautu LTV1 un LTV2 atteikties no reklāmām. Komrectelevīzjām paplašinātos reklāmas tirgus un ieņēmumi. Pats svarīgākais, protams, ir tas, ka abonentmaksa nodrošinātu sabiedriskajai televīzijai lielāku neatkarību no valsts. Ieguvēji būtu gan sabiedrība, gan pati televīzija, gan komerckanāli. Bet par to lai spriež kompetentāki speciālisti. Par to izsakos tikai tāpēc, ka lielāki komerctelevīziju ieņēmumi rada priekšnoteikumus straujākai attīstībai arī tehniskajā ziņā.
- Finansējums ir aktuāls visām raidorganizācijām. Tāpēc šajā sakarā gribētos zināt, cik daudz televīzijām jāiegulda savā tehniskajā attīstībā, ja galarezultātā – attēlu televizora ekrānā – tas būtiski neietekmē. Protams, TV darbiniekiem nav jāstrādā ar aizvēsturisku aparatūru, bet vai mūsu valsts televīzijas var atļauties vismaz ar dažu gadu atpalicību sekot attīstības tendencēm, ko piedāvā TV tehnikas ražotāji.
- Jā, vienmēr ir jādomā, vai ir vērts ieguldīt līdzekļus tehniskajā attīstībā! Mums, televīziju darbiniekiem, jādomā, ko no tā iegūs tie, no kā esam atkarīgi – skatītāji un arī reklāmdevēji, no kuru attieksmes pret konkrēto kanālu ir atkarīga tā labklājība. Ja būs zemi vērtējumi, reklāmdevējiem nebūs intereses. Tas nosaka televīziju attīstību gan radošajā, gan tehniskajā ziņā. Diezin, vai ir jēga tērēt līdzekļus tehnikai, kas kaut ko uzlabo, bet nedod nekādu papildu efektu. Droši vien, ja iegulda, tad kādam revolucionāram risinājumam, piemēram, virtuālajām studijām. Ja virtuālās studijas kļūtu par pašsaprotamu lietu visos ārzemju kanālos, arī Latvijā tās būtu nepieciešamas. Jo gan skatītāji, gan reklāmdevēji varētu jautāt: kāpēc mūsu TV kanāli vizuāli ir atpalikuši. Ja kāds vietējais kanāls varētu atļauties virtuālo studiju, par to būtu jādomā arī citiem, jo atpalikt nozīmē iegūt sliktākus ienākumus.
Sīkāki tehniskie uzlabojumi notiek nepārtraukti. Nesen LNT ir iegādājusies jaunu serveri, kas ēterā iestarpina reklāmu. Vecais jau bija tiktāl nolietojies, ka vajadzēja mainīt, jo noteiktā laikā un apjomā nepārraidīta reklāma nozīmē problēmas ar reklāmdevējiem.
- Kas ir virtuālā studija?
- Tas ir ar datoru veidotas studijas iekārtojums, kurā netiek izmantotas būvētas dekorācijas. Vizuālais iespaids televizorā ir visai dabisks – pat ar datoru veidots galds neizskatās pēc mākslīga veidojuma, iespējamas arī dabiskas ēnas, kas atbilst raidījuma dalībnieku kustībām. Zinātājs, ieskatoties uzmanīgāk, varētu saprast, ka telpiskums nav dabisks. Man pašam parasto dekorāciju studija, kas ir pareizi izgaismota, ekrānā šķiet pieņemākāka, jo, lai cik labi veidots, sintētisks produkts nekad nebūs identisks dabiskajam. Tomēr pasaules praksē ir tendences arvien vairāk izmantot virtuālās studijas.
- Kāpēc neviena Latvijas televīzija negrib izcelties ar to uz citu fona?
- Dators un programmnodrošinājums maksā lielu naudu. Virtuālo studiju ražotāji un piegādātāji, protams, sniedz piedāvājuma pamatojumu – jaunu dekorāciju būve ikreiz nozīmē jaunus izdevumus, bet, iegādājoties datoru, tiek maksāts vienu reizi un ar to var izgatavot tik daudz studiju iekārtojumu, cik nepieciešams. Bet, ja parēķina, ka datorgrafiķu darbs nebūt nav lēts un arī studijas vietējās televīzijas tik bieži netiek mainītas, tad... Domāju, ka ar nelieliem līdzekļiem un radošu pieeju var izveidot glītu ietvaru ikvienam raidījumam. Protams, vilinājums pirmajiem Latvijā iegādāties virtuālo studija ir ikvienai televīzijai.
- Kad mūsu valstī sāksies TV signāla digitālās pārraidīšanas ēra?
- Par vienu no televīziju attīstību posmiem varētu uzskatīt digitālās telvīzijas sākums. Nesen kā Radio un televīzijas centra apakšstruktūra ir nodibināts uzņēmums, kas sācis digitalizācijas ieviešanas priekšdarbus. Runājot latviski, attēla signāla pārraidīšana notiktu ciparu formātā. Tas nebūt nenozīmē, ka pašreiz lietojamie televizori būs jāmet laukā un jāpērk citi, dārgāki. Varēs iegādāties nelielu ciparu uztvērēju, kas uztvertu šādu signālu. Tas uzlabotu attēla kvalitāti. Pašlaik ir projekta sākums, notiek saskaņošanas un tehnisko risinājumu izvēle. Tehniskā aparatūra vēl nav iegādāta. Tās ir visai iespaidīgas investīcijas. Labi, ka ir pamatinfrastruktūra – tornis un cita nepieciešamā tehnika, kas ir vajadzīga tieši ciparu tehnoloģiju instalēšanai.
- Man kā skatītājam šķiet, ka, neskatoties uz arvien jauniem piedāvājumiem, attēla kvalitāte televizoros ir vēl patālu no ideāla.
- Rietumvalstīs pamazām sāk attīstīties tā saucamā augstās izšķirtspējas televīzija jeb HD televzija, kas nodrošina televizora attēlā 1250 rindas pretstatā pašreizējam izplatītākajam standartam ar 625 rindām. Ja skatītājam ir attiecīgas tehnoloģijas televizors, attēls ir ievērojami labāks, nekā esam pieraduši redzēt savos tālrāžos. Bet arī Rietumos tas ir eksluzīvi. Ne RTL, ne CNN, ne kāds cits mums zināms masu kanāls neko tādu nepiedāvā, jo, ieviešot augstas izšķirtspējas standartu, televīzijas kanālam ir jānomaina pilnīgi visa aparatūra. Zinu, ka Japānā veidojas šādi TV kanālu tīkli. Latvijas apstākļiem tā nebūtu pat revolūcija vai apvērsums, par ko varētu uzskatīt virtuālās studijas. Tas būtu kaut kas vēl radikālāks, bet slikti tas nebūtu.

Ilmārs Bērziņš