Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

No Saules dainām līdz kiberpilsētai

   

Šā SP numura līderis ir informātikas profesors Imants FREIBERGS. Viņš ieguvis doktora grādu informātikā Makgila universitātē Kanādā pirms vairāk nekā 30 gadiem, bet no 1976. līdz 1999. gadam bijis informātikas profesors Kvebekas universitātē Monreālā. Imants Freibergs ir LZA goda doktors, patlaban viņš aktīvi iesaistījies vairākos nozīmīgos IT projektos.
   

- Septiņdesmitajos gados, kad jūs jau bijāt informātikas profesors, Latvijā datori plašākai publikai bija visai maz pazīstami. Varbūt tieši tas, ka Rietumos esat guvis plašākas zināšanas, ir savdabīga likteņa kompensācija par šo piespiedu trimdu.
– Arī Kanādā un Rietumos 1976. gadā informātika un datori nemaz nebija īpaši izplatīti, tā kā Latviju nevajadzētu vainot nezināšanā tikai tādēļ, ka tā bija Austrumu blokā. Tiesa, Rietumos šīs tehnoloģijas bija krietni pieejamākas, arī privātuzņēmumos. Protams, visvairāk no informātikas revolūcijas ieguvusi Ziemeļamerika, ASV. Redzējām, cik strauji auga viņu ekonomika prezidenta Klintona laikā, jo tas sakrita ar šīs tehnoloģijas bumu, kad tā kļuva pieejama ikvienam un sabiedrība sāka izprast, kā tehnoloģijas var palīdzēt biznesā un sadzīvē. Mēs pašlaik esam kāpjošā vilnī.
– 60. gados neviens vēl nenojauta, kādu ekonomisko uzplaukumu radīs informātika, bet jūs tomēr izvēlējāties tieši šo specialitāti.
– Biju iecerējis apgūt atomfiziku, tomēr tolaik šai nozarei vairs nebija tik spīdošu izredžu – vilnis jau bija noplacis. Un informātika mani patiesi interesēja, tas bija kas pilnīgi jauns, tā kā šāda izvēle bija gluži likumsakarīga. Mana pirmā darba vieta bija IBM Monreālas uzņēmums, kur nodarbojos ar skaitļošanas metodēm un sistēmu analīzi. Vēlāk, kad sāku strādāt universitātē, darbs bija interesantāks un daudzpusīgāks, - nodarbojos ar programmu un sistēmu izstrādi skaitļošanas centrā, kā arī pasniedzu studentiem vairākus priekšmetus: no aparatūras līdz sistēmu arhitektūrai, tīkliem, operētājsistēmām un telekomunikācijām. Pēdējā laikā vairāk pasniedzu programmu izstrādi, sistēmu analīzi un modelēšanu, arī projektu vadību, sistēmu kvalitāti un sertificēšanu (piemēram, ISO 9001 un CMM sistēma).
– Kā pasniedzējs un zinātnieks jūs droši vien kopā ar studentiem strādājāt pie interesantiem pētījumiem.
– Jā, esmu strādājis pie kāda interesanta projekta par augsta lietotāja līmeņa programmēšanas valodu izmantošanu specifisku sistēmu un dažādu problēmu risināšanā. Viena no tēmām bija saistīta ar liela mēroga ekspertīzes sistēmu ēku projektēšanā, pie kuras kopā ar kolēģiem un firmām joprojām darbojos. Protams, ar programmām, nevis ar celtniecības projektēšanu.
– Latvijā visvairāk pazīstams ir jūsu saules dainu kodēšanas projekts - sadarbībā ar Vairu Vīķi-Freibergu.
– Es gan to nesauktu par kodēšanas projektu, tā drīzāk ir datorizēta dainu klasifikācija. Ideja radās jauniešu nometnes 2x2 iespaidā 60. gados, kur lekcijas par latviešu folkloru lasīja arī Vaira. Radās jautājums, kā atrast dainu par kādu konkrētu tēmu, jo ne jau visu var sameklēt pat pēc gudrās Barona klasifikācijas. Piemēram, kā atrast visas dainas par kumeliņu? Bija skaidrs, ka jāizveido datorizēta sistēma. Kad dainas bija ievadītas datora atmiņā, varēja veidot meklēšanas programmas, kas atrod tās pēc atslēgvārda, teiksim, kumeļš, māte, meita, laime. Kad radās doma par Saules dainu publikāciju, veidojām datu bāzi, - vairāk nekā 4000 saules dainu. Jau iznākušas divas grāmatas - Hronoloģiskā saule un Kosmoloģiskā saule. Arī trešā gandrīz pabeigta, bet tagad Vairai ir citi pienākumi un nav laika pieķerties klāt. Kad Vaira sāka pētīt dainu struktūru, mēs iesniedzām Kanādas valdībai pētījumu pieprasījumus humanitārajās zinātnēs, un gadu gaitā esam saņēmuši atbalstu un publicējuši rezultātus. Atklājās tiešām interesantas lietas par dainu uzbūvi. Patiesībā tie ir tādi kā ķieģelīši, formulas, ko var izvietot pēc vajadzības.
– Jūs, šķiet, sadarbojāties arī ar Latvijas zinātniekiem un informātiķiem.
- Gribējām ievadīt datu bāzē visus Barona sējumus. To varēja izdarīt tikai Latvijā, tādēļ sadarbojāmies ar Kārli Arāju no Zinātņu akadēmijas Folkloras nodaļas un Hariju Bondaru no Latvijas Universitātes. Dainas datorā ievadīja studenti un asistenti, tā kā tagad tās visas ir pieejamas pilnā apjomā. Nākamais uzdevums ir ieskenēt visas ar roku rakstītās zīmītes no Barona Dainu skapja: tā 70 atvilknītēs glabājas ap 350 000 zīmīšu. Ja tās būs pieejamas uz ekrāna, tad ar interneta palīdzību tās varēs lasīt visā pasaulē. Mēs sākām dainu informatizāciju, domājot par latviešu kultūras mantojuma saglabāšanu, bet ar laiku nonācām pie atziņas, ka to vajadzētu parādīt arī citām tautām. Tāpēc radās iecere ieskenētos tekstus sasaistīt kopā ar multimediju un mūzikas palīdzību, un iesniegt šos projektus Eiropas Savienībā, kur tagad sākts UNESCO projekts par pasaules atmiņu. Esam izveidojuši darba grupu un ceram, ka mūsu Dainu skapja bagātības UNESCO būs īpaši interesantas.
– Tā kā esat Latvijas Universitātes konsultants, gribētu dzirdēt jūsu domas par akadēmisko tīklu efektīvākas izmantošanas iespējām Latvijā: piemēram, pasniedzējs varētu lasīt lekciju Rīgā, bet studenti Valmierā un Daugavpilī viņu redzētu.
– Akadēmisko tīklu mugurkaulam vajadzētu būt saslēgtam Lattelekom optisko kabeļu sistēmā. Gan RTU, gan Latvijas Universitātei, gan arī citām augstskolām jau ir savi iekšējie, pat vairāki, tīkli. Tie gan netiek visefektīvāk izmantoti, jo Latvijā nav vienotas akadēmisko tīklu sistēmas. Patlaban notiek šo tīklu tehniskā apzināšana. Datu pārraides ātruma prasības arvien aug, īpaši ja domājam par tālmācību, kur lekcijas lasītu Rīgā, bet klausītos Valmierā, vai citur. Protams, jāraugās, kādas ir valsts finansējuma iespējas. Arī jādomā par starptautiskiem pieslēgumiem un kādas asociācijas dibināšanu, kas pārzinātu un reprezentētu visus akadēmiskos tīklus.
Patlaban izveidota darba grupa, kas pēta akadēmisko tīklu izmantošanu un to saslēgšanas iespējas ar Eiropas tīkliem. Eiropā pērnā gada novembrī ir sācis darboties projekts GEANT, kurā piedalās arī Matemātikas un informātikas institūts (MII). Tas ir TEN-155 tīkla tālākas attīstības projekts, kurš aptvers visas Eiropas akadēmiskos un zinātniskās izpētes tīklus. Tas nozīmē, ka uz pašreizējās tīklu strukturālās bāzes tiks veidots liela ātruma tīkls (līdz 2,5 Gbit/s), kuram varēs piekļūt no visiem Eiropas nacionālajiem akadēmiskajiem tīkliem. Turklāt ir ierosināts nodrošināt globālos savienojumus starp GEANT un citiem pasaules reģionālajiem akadēmiskajiem tīkliem.
– Jūs droši vien konsultējat Latvijas Universitāti arī citos jautājumos.
– Jā, ļoti svarīga ir IT izglītības straujāka attīstība. Izstrādāts projekts, kurš paredz augstākā līmeņa profesionālās izglītības veicināšanai ņemt divus miljonus latu lielu kredītu Pasaules bankā. Paredzēts veidot 2,5 gadu profesionālās IT izglītības koledžu programmu. Šādi speciālisti varētu strādāt gan par programmētājiem, gan arī par tīklu vai datu bāzu administratoriem, vai sistēmu integrētājiem. Pēc tam, ja vēlēsies, viņi varēs turpināt un iegūt arī augstāku akadēmisko izglītību – bakalaura vai maģistra grādu. Latvijas izglītības sistēma tam gatavojas, un ar laiku visā Latvijā varētu uzņemt līdz 2000 reflektantu gadā. Piedalos darba grupā Vidzemes Augstskolā, kura septembrī atvērs pirmo grupu 60 studentiem tieši šādai profesionālai IT izglītībai. Arī dāņi izteikuši interesi par līdzdalību profesionālā IT koledžā Rīgā.
– Jūs esat saistīts arī ar kiberpilsētas Valmieras projektu.
– Valmieras kiberpilsētas projekts top sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu un Rihardu Berugu. Paredzēts, ka pasniedzējiem un studentiem tur būs labvēlīga vide: tuvumā IT uzņēmumi, spēcīga infrastruktūra (dinamiski sakari, konferenču zāles ar multimediju iespējām) un nodokļu atvieglojumi IT firmām. Pamatdoma ir - palīdzēt visam Vidzemes reģionam.
Projekts jau ir izstrādāts, iesniegts pieprasījums investīcijām, bet, protams, mums jāiesaista arī ārzemju kapitāls, varbūt no citām Eiropas līmeņa programmām. Arī termiņi ir noteikti. Vispirms paredzēts sākt IT speciālistu apmācību Vidzemes Augstskolā, pēc tam - ēkas celtniecību un infrastruktūras izveidi, kas saistīta ar lielākajiem izdevumiem.
– Varbūt tieši jūs, būdams profesionālis, esat īstais cilvēks, kas varētu popularizēt un atbalstīt šādus un līdzīgus valstiski svarīgus IT projektus gan parlamentā, gan valdībā. Vajadzīga taču lokomotīve, kas visu virza.
– Padomus Prezidentei un kancelejai, protams, dodu un uzskatu, ka mana loma vispār ir veicināt IT tehnoloģijas un investīcijas Latvijā. Kad esmu ārzemēs kopā ar Prezidenti, parasti tiekos arī ar informācijas tehnoloģiju firmām un potenciāliem investoriem un, cik nu iespējams, cenšos šo industriju Latvijā veicināt. Galvenajam impulsam tomēr būtu jānāk no Ministru kabineta. Man izveidojusies arī laba sadarbība ar Satiksmes un Ekonomikas ministriju pārstāvjiem. Informācijas sabiedrība, kuras balsts ir laba izglītība, taču ir ne tikai Eiropas, bet arī Latvijas mērķis.
– Nesen jūs esat kļuvis par Latvijas IT un telekomunikāciju asociācijas (LITTA) prezidentu, tā kā nu esat vēl tuvāk šai nozarei. Kādi šobrīd ir LITTA mērķi un projekti?
– Asociācijā ir vairāk nekā 20 firmu, kā arī pāri par 80 individuāliem biedriem. Firmas nodarbojas gan ar programmatūras attīstību, gan datortehnikas ražošanu, ir arī telekomunikāciju operatori, interneta pakalpojumu sniedzēji. Asociācijas biedri ir tādi spēcīgi uzņēmumi kā DATI, IBM, Lattelekom, LMT u. c. Mūsu mērķis ir veicināt informācijas sabiedrības attīstību, aktīvi piedalīties likumdošanas procesos, sniedzot padomus un ieteikumus. Ļoti svarīga ir arī IKT infrastruktūras izveidošana, ar to saistītā nodokļu politika u. tml. Protams, lielu uzmanību pievēršam izglītībai. Tur īpaši aktīvi darbojies RITI institūts un Juris Borzovs. Ir izstrādāta IT profesionālās izglītības programma.
– Vai, jūsuprāt, nav mazliet dīvaini, ka vienā nozarē ir tik daudz asociāciju. Vai nav pienācis laiks dibināt kādu jumta asociāciju vai aliansi?
– Jā, jums taisnība. Ir jau parakstīts nodomu protokols starp četrām asociācijām, kam izteikušas nodomu pievienoties arī citas. Protams, katrai asociācijai ir sava loma, savas intereses, kuras dažbrīd ir ļoti līdzīgas, bet dažkārt arī atšķirīgas.
– Un visbeidzot - kā jūs informatizējat savu privāto dzīvi, varbūt nēsājat datorpulksteni vai īpašus sensorus brillēs, pogās un kabatās?
– Tādu sensoru gan man vēl nav. Gadu gaitā sakrājušies dažādu paaudžu datori. Dažus esmu atdevis Latvijas skolām. Mums mājās ir gan tradicionāli biroja galddatori, gan arī portatīvie. Prezidente datoru galvenokārt izmanto referātu un grāmatu rakstīšanai. Es pats vairāk strādāju pie programmu attīstības.
– Varbūt esat izstrādājis arī savu kaķīšu ēdināšanas programmu?
– Viņiem jau galvā pašiem ieprogrammēts, kas viņiem garšo. Zīlīte iecienījusi sauso barību, bet Riekstiņš – pastēti.

Gunta KĻAVIŅA
 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001