Interneta tendences Baltijā

Pēdējā pusgadā aptuveni 10 procentu vai 250 000 Latvijas iedzīvotāju ir lietojuši internetu (BMF dati). Salīdzinājumam: Igaunijā internetu pēdējo sešu mēnešu laikā vismaz vienu reizi ir lietojuši 29 procenti iedzīvotāju, bet Lietuvā – tikai 5 procenti. Tātad Igaunijā internets ir trīs reizes populārāks nekā Latvijā.

Tas tiešā veidā saistīts ar Lattelekom monopolsituāciju Latvijā. Lattelekom pakalpojumi ir aptuveni trīs reizes dārgāki nekā lielākā Igaunijas telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēja - Eesti Telekom pakalpojumi. Šī attiecība gandrīz precīzi atspoguļo interneta pieejamību.
Arī ārzemju datu pārraides kanālu cena Latvijā un Igaunijā atšķiras: Latvijā par 1 Mbit/s kanālu vairumcena ir aptuveni 8000 ASV dolāru, Igaunijā – aptuveni divarpus reižu mazāk. Šo cenu atšķirību var skaidrot ar to, ka ārzemju datu pārraides kanāla pakalpojumus Latvijā piedāvā tikai divi uzņēmumi – Lattelekom un Telia, bet Igaunijā šis piedāvājums ir divas reizes plašāks.

1999. gada novembrī, kad Latvijā parādījās nosaukums DELFI, Latvijas mediju leksikā tika ieviests jauns vārds – portāls. Tomēr uz jautājumu – kas tas ir? – vienota un vispārpieņemta atbilde vēl nav sniegta. Viens no iespējamajiem portāla definējumiem, ko plaši lieto arī pasaulē, ir šāds: portāls ir interneta resurss, kas piedāvā lietotājam vairākus pakalpojumus, no kuriem obligāti ir bezmaksas aktuālā informācija, meklēšanas un personalizācijas iespēja, e-pasta pakalpojumi. Ļoti bieži portāli piedāvā arī čata, dokumentu glabāšanas, īsziņu sūtīšanas iespējas un citus bezmaksas pakalpojumus.
Patlaban šiem nosacījumiem atbilst Latvijas pirmais portāls www.delfi.lv, kā arī www.apollo.lv un www.tvnet.lv, kas pie lasītājiem devās šāgada vasaras beigās. Tuvu portāla jēdzienam ir arī www.fundamental.lv. Vairāki informatīvi bagāti interneta resursi, piemēram, www.diena.lv, www.riga800.lv, www.puh.lv, neatbilst minētajai portāla definīcijai vairāku funkciju trūkuma dēļ.
No kā pārtiek portāli? Vienkāršam jautājumam vienkārša atbilde: no reklāmas, precīzāk, no tiem mārketinga līdzekļiem, ko reklāmdevēji ir gatavi ieguldīt internetā. Tomēr portālu vai tiem līdzīgu interneta resursu mērķis ne vienmēr ir gūt peļņu no reklāmas; bieži vien svarīgi ir izplatīt informāciju par resursa īpašnieku vai procesu, piemēram, www.riga800.lv, www.ventspils.lv, pēdējā laikā populārā www.tautaspartija.lv un citas www lapas, kurās reklāmas iespējas vispār nav paredzētas.

Kā informē Latvijas Reklāmas asociācijas prezidents Andris Blaka, 1999. gada kopējais Baltijas valstu interneta reklāmas budžets ir aptuveni miljons ASV dolāru. Ņemot vērā interneta lietotāju daudzumu katrā no Baltijas valstīm, var uzskatīt, ka interneta reklāmas apjoms Latvijā 1999. gadā bija aptuveni 150 tūkstoši latu.
Saskaņā ar BMF datiem Latvijas kopējais reklāmas apjoms 1999. gadā bija 23,3 miljoni latu (ņemot vērā reklāmu uzziņu dienestos un katalogos – 28,1 miljons latu). Tas nozīmē, ka no kopējā Latvijas reklāmas apjoma internetā nonācis nepilns pusprocents.

Maz. Protams, 150 tūkstoši latu gadā nevar uzturēt trīs minētos portālus un vēl virkni citu interneta resursu, kuri tāpat pretendē uz noteiktiem reklāmas ieņēmumiem. Jāņem vērā, ka portālu izveidē ir ieguldīti daudzi desmiti un simti tūkstoši latu. Portālu ikdienas darbu nodrošina vairāki redaktori, žurnālisti, tehniskie speciālisti, mārketinga un reklāmas pārdošanas speciālisti; tāpat portālu darbībai ir nepieciešamas telpas un interneta pieslēgums. Citiem vārdiem, portālu regulāro izdevumu saraksts ir pietiekami garš, lai pašreizējais tirgus apjoms neviestu optimismu.
Daudz. Saskaņā ar Internet Advertising Bureau (IAB) informāciju, pasaules interneta reklāmas ieņēmumi 1999. gada trešajā ceturksnī bijuši 1,2 miljardi USD vai par 148 procentiem (!) lielāki, nekā šajā pašā laika periodā 1998. gadā. Tas nozīmē, ka gada laikā pasaules interneta reklāmas budžets pieaug gandrīz 2,5 reizes. Ja šī tendence būtu attiecināma arī uz Latvijas tirgu, tad 2000. gadā interneta reklāmā Latvijā tiktu ieguldīti 375 tūkstoši latu, bet 2001. gadā – jau gandrīz miljons latu. Viens miljons latu ir pietiekami liels gada budžets, lai Latvijas portāliem būtu vērts cīnīties tālāk.

Pašreizējais Latvijas interneta tirgus apjoms nespēj nodrošināt jau eksistējošo portālu darbu, un tas nozīmē, ka portāli noēd statūtu kapitālu vai arī tiek subsidēti no citām uzņēmumu darbības jomām. Tādējādi runāt par vietu vēl jauniem portāliem būtu priekšlaicīgi. Savukārt specializētu interneta resursu rašanās un attīstība būtu tikai apsveicama, jo jebkas, kas tiek darīts internetā, veicina šīs vides attīstību un dod labumu visiem, kas to izmanto.
Jaunākās interneta resursu attīstības tendences liecina, ka portālu ienākumi veidojas ne tikai no reklāmas pārdošanas. Arvien nozīmīgāku portālu ienākumu daļu veido komisija no maksas pakalpojumiem internetā un sadarbība ar elektroniskās komercijas projektiem. Arī DELFI portāla sadarbība ar elektronisko lielveikalu www.e-mols.lv ir orientēta tieši uz ienākumu gūšanu paralēli reklāmai.

Oktobrī DELFI atklāja jaunu informatīvu lappusi Kas notiek? http://www.delfi.lv/whatson/, kurā apkopota visa aktuālā informācija par gaidāmajiem kultūras, izklaides un t. s. lifestyle notikumiem Latvijā gan pēc to žanra (kino, mūzika, teātra izrādes, mākslas pasākumi), gan vietas. Kas notiek? veidots kā atsevišķs portāls, kurā apmeklētājs var iegūt informāciju par notikumiem un izvēlēties tīkamu vakara programmu.
Lappusē Kas notiek? iestrādāts ērts kalendārs, kas palīdz iegūt informāciju gan par tuvākajās stundās gaidāmajiem notikumiem, gan arī par nākamās nedēļas un mēneša aktualitātēm. Kas notiek? apmeklētāji varēs lasīt radio un televīzijas programmu, kā arī atrast paplašinātu informāciju par ievērojamākajiem kultūras un izklaides pasākumiem. Lai atvieglotu izvēli, izveidota īpaša sadaļa DELFI iesaka, kurā DELFI piedāvā savu speciālistu sagatavotu pasākumu noskaņas un stila vērtējumu.

Tikai aptuveni trešdaļai Latvijas biznesa struktūru ir interneta pieslēgums - galvenokārt tie ir lielie uzņēmumi. Viens no faktoriem, kas varētu ievērojami veicināt interneta izplatīšanos arī mazajos un vidējos uzņēmumos, ir interneta pakalpojumu attīstība. Pilnveidojot savu pakalpojumus klāstu, DELFI piedāvā jaunu, mūsdienīgu un stabilu interneta pieslēgumu – DELFI Ultra DSL, kas ir īpaši piemērots maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri internetu lieto regulāri, taču bieži vien joprojām izmanto iezvanpieeju.
Pilnu Ultra DSL, kā arī citu DELFI sniegto interneta pakalpojumu aprakstu interesenti var aplūkot jaunizveidotajā web lappusē http://internet.delfi.lv . Tā veidota, lai palīdzētu orientēties plašajā DELFI pakalpojumu klāstā un ļautu izvēlēties piemērotāko pieslēgumu no visvienkāršākās iezvanpieejas līdz pat profesionālajam radiopieslēgumam un Ultra DSL. Turklāt web lappuses apmeklētājiem tiek piedāvāta arī informācija par dažādiem apmaksas veidiem, ieteikumi programmatūru meklēšanā un mājas lapu izveidē, kā arī DELFI Internet jaunumi.