Interneta pasaulē iejūtas virtuāla nauda un virtuāls barters

Vārdi internets iespiežas visās cilvēka dzīves sfērās jau ir kļuvuši banāli. Taču tos noliegt vai apšaubīt ir ārkārtīgi grūti. Jo internetā tiešām rodas gandrīz viss, kas atrodas reālajā pasaulē. Protams, arī nauda, bez kuras mūsdienu sabiedrība nemaz nav iedomājama.

Neviens speciālists neņemsies apgalvot, ka daudzmaz tuvā nākotnē reāla nauda pavisam izzudīs un visi darījumi un pirkumi noritēs elektroniski. Tāpat neviens neapgalvo, ka vairums pirkumu drīz notiks tikai internetā. Tomēr tīkla analītiķi nebaidās teikt, ka elektroniskajā tirdzniecībā daudzmaz ievērojama daļa darījumu drīz varētu vairs nenotikt dolāros, mārciņās, rubļos vai latos. To vietu varētu ieņemt pilnīgi elektroniska, tikai internetā sastopama nauda.
Un patiesībā jau labu laiku šāda interneta nauda eksistē un tiek itin aktīvi lietota.

Kaut gan vārdi kibernētiskā nauda liek saraukt uzacis attīstīto pasaules valstu centrālo banku amatvīriem, internetā radusies jau vesela virkne dažādu nosaukumu un formas norēķinu līdzekļu jeb naudas, kas cer kaut kad nākotnē uzvarēt pat visvareno ASV dolāru.
Pazīstamas, piemēram, tādas naudas vienības kā beenz, flooz, cybermoola, cybergold vai citas. Piemēram, cybergold vai beenz virtuālās banknotes iespējams iegūt, apmeklējot atsevišķu sponsoru interneta lapas, flooz pamatā ir dāvanu sertifikāti, kurus iespējams iegādāties par pavisam parastu naudu, bet cybermoola parasti tiek lietota kā telefona karšu pirmsapmaksas līdzeklis. Tomēr šī vai cita elektroniskā nauda ar laiku tiek izmantota aizvien daudzveidīgākiem nolūkiem, ievērojami pārkāpjot to sākotnējo uzdevumu robežas.
Kad cilvēks apmeklē konkrētas interneta lapas, tās viņam kā uzticīgam klientam piešķir noteiktu summu elektroniskās naudas, par kuru interneta lietotājs var mierīgi iegādāties, piemēram, picu vai kompaktdiskus. To iespējams izdarīt ar vairāku speciālu interneta lapu starpniecību. Uzticīgais klients, protams, ir apmierināts. Un jo apmierinātāki būs arī šādu pakalpojumu sniedzēji, jo populārāka būs elektroniskā nauda un plašāks tās lietojums.
Tirgotājiem e-naudas ideja liekas ļoti vilinoša, jo klientam par pirkumu nav jānorēķinās ar kredītkartēm, tātad nav arī jāatskaita lielie procenti bankām. Savukārt ļoti liela daļa pircēju joprojām ir nobažījušies par drošību un privātās dzīves neaizskaramību, internetā norēķinoties ar kredītkartēm. Elektroniskā nauda sniedz alternatīvu, kas viņiem šķiet itin pieņemama.
Šobrīd apmēram 92 procenti darījumu internetā notiek ar kredītkaršu palīdzību, vēsta aģentūra Reuters. Speciālisti uzskata, ka no trīs līdz piecu gadu laikā šis daudzums saruks līdz 75 procentiem, jo aizvien populārākas kļūs alternatīvās samaksas metodes.

Vai, piemēram, beenz reiz uzveiks dolāru? Beenz.com dibinātājs un izpilddirektors Čārlzs Koens izteicies, ka beenz ir izveidots kibernētiskajai pasaulei, tāpat kā dolārs – reālajai. Tāpēc abi spēšot vismaz mierīgi līdzāspastāvēt kā likumīga nauda. Koens uzsvēris, ka šobrīd apgrozībā jau ir krietni vairāk nekā miljards beenz vienību (200 beenz ir ekvivalents vienam dolāram), kamēr visā pasaulē apgrozībā esot 571 miljards dolāru.
Tomēr elektroniskā nauda, šķiet, vismaz pārskatāmā nākotnē kalpos tikai kā pagaidu pasākums jeb līdzeklis, kas nepieciešamības gadījumā spēj aizvietot neērtās kredītkartes.
Speciālisti piekrīt, ka digitālā nauda tuvākajā laikā var kļūt aizvien populārāka, jo patlaban īstu naudu iedabūt internetā ir ļoti grūti. Tomēr, tiklīdz tiks atrastas metodes, kā ērtāk un vienkāršāk internetā lietot īsto naudu, elektroniskās naudas bums noplaks. Līdzīgs viedoklis ir par cīņu pret kredītkartēm. Jā, elektroniskie norēķinu līdzekļi nedaudz iedragās kredītkaršu dominanti interneta tirdzniecībā, taču tie nekad neizspiedīs kredītkartes no virtuālās pasaules pavisam.

Elektroniskās naudas eksistence diemžēl rada arī problēmas, un bažas finansu pasaulē aizvien vairāk pieaug. Šī nauda taču netiek regulēta, un centrālajām bankām var kļūt pavisam grūti ietekmēt un regulēt globālo ekonomiku un kontrolēt naudas plūsmu bezvadu pasaulē.
Ekonomisti neslēpj, ka var izveidoties situācija, kad centrālās bankas vairs nespēj noteikt precīzu inflācijas līmeni, jo daļa finansu līdzekļu plūsmas paliek ārpus to redzesloka.
Bet, ja nu ievērojama daļa ekonomiskās darbības pārvietojas uz internetu un kļūst nekontrolējama valstu varas iestādēm? Kā ar nodokļiem? Sanfrancisko bankas elektronisko finansu pētījumu analītiķis Reuters pat sacījis, ka ASV Federālo rezervju sistēma (mūsu izpratnē – centrālā banka) var zaudēt kontroli pār bankas rezervēm… Protams, tādas pašas problēmas var skart jebkuru pasaules valsti.
E-naudas rašanās var ievērojami ietekmēt veidu, kā centrālās bankas vērtē ekonomisko aktivitāti un aprēķina inflāciju, tādējādi nosakot arī procentlikmes. Jo galu galā taču nebūt nešķiet nereāla situācija, kad kādā interneta sistēmā valda ārkārtīgi augsta ekonomiska aktivitāte, bet varas iestādēm ir pieejami tikai ļoti niecīgi dati, kas izkropļo visu ainu par notiekošo valstī. Nav arī grūti prognozēt, ka šāda slēpta tirgošanās varētu ļoti patikt negodīgiem biznesmeņiem, kas, protams, neveicinās varas iestāžu labvēlību un kam var sekot dažādi aizliegumi un ierobežojumi. Bet tas, protams, elektroniskās naudas attīstību un popularitāti nebūt neveicinātu.

Turklāt elektroniskajai naudai var būt arī pavisam cits raksturs. Internets ir ne tikai ļoti moderna parādība, bet savā attīstībā būtībā arī joprojām itin nenobriedusi sfēra. Tāpēc nav brīnums, ka starptautiskajā datortīklā reizēm ir manāma arī pavisam aizvēsturisku sabiedrisku parādību atdzimšana. Internetā visai ērti iejūtas arī vissenākā tirdzniecības forma - barters jeb maiņas tirdzniecība. Tas, protams, centrālās bankas satrauc vēl vairāk.
Arī šī savdabīgā bartera pamatā ir tā pati internetā atrodama elektroniska nauda. Apmēram pusmiljons amerikāņu kompāniju jau izmanto tādu projektu kā Ubarter.com pakalpojumus, caur šo interneta servisu piedāvājot savu produkciju, pretī saņemot elektronisku naudu. Par šo naudu pēc tam iespējams caur to pašu interneta kompāniju pārskatīt citu kompāniju piedāvājumu un iegādāties nepieciešamo preču partiju.

Aģentūra dpa apraksta nelielas Vašingtonas štata firmas Olympic Crest Coffee Roasters darbību elektroniskajā maiņas tirdzniecībā. Kafijas grauzdētājkompānija piedāvā Kolumbijas kafijas pupiņas 2,25 kilogramu paciņās par 49,75 tā saucamajiem Ubarter dolāriem. Kad citi tirgus locekļi ir iegādājušies šo kafiju un līdz ar to firmas bartera konta bilance ir pozitīva, Olympic Crest pārlūko Ubarter, lai atrastu sev nepieciešamo, un iegādājas, piemēram, jaunu biroja aprīkojumu no kādas Kanādas kompānijas, kas arī ir kļuvusi par Ubarter.com locekli.
Protams, šāda veida darījumi nevar notikt, pavisam iztiekot bez tradicionālās naudas. Pie īstiem dolāriem tiek pati kompānija Ubarter, kas iekasē piecus procentus komisijas maksas no katra darījuma patiesās vērtības.
Ubarter vadība cer sasniegt itin ambiciozu mērķi - jau līdz šāgada beigām klientu skaitu palielināt līdz 100 tūkstošiem. Arī Ubarter konkurentiem, piemēram, Sanfrancisko izveidotajai Bartertrust.com vai Vankūveras barter.com, klientu skaits pieaug ļoti cerīgā tempā.

Lieliem uzņēmumiem, protams, ir lieli līdzekļi, kuru ierindas pilsoņiem nav. Tātad arī elektronisko naudas vienību žūksnītis biznesa pasaules pārstāvjiem sanāk nesalīdzināmi apjomīgāks nekā parastam interneta lietotājam. Bet tā nebūt nav problēma, ar maiņas tirdzniecību internetā patiešām var nodarboties jebkurš.
Ja jau viduslaikos ļaudis spēja mainīties ar visādām precēm, nelietojot nekādu naudu, tad kāpēc gan lai to nespētu jaunās tūkstošgades cilvēks? Internetā ir daudz lapu, kurās iespējams ievietot savu sarakstu ar vairs nevajadzīgām, taču daudzmaz vērtīgām mantām, piemēram, rotaļlietām, kompaktdiskiem, sudrablietām vai grāmatām. Tikai klāt jāpievieno otrs saraksts - ar lietām, kuras pirmā saraksta īpašnieks labprāt vēlētos saņemt pretī. Amerikāņi labi pazīst tādas bartera lapas kā webswap.com vai switchouse.com, un līdzīgi projekti kļūst populāri arī Eiropā.

Elektroniskā bartera sniegtās iespējas tiek izmantotas ne tikai preču, bet arī pakalpojumu apmaiņai. Un šī nebūt nav tā mazākā tirgus daļa, jo, piemēram, reklāmas bizness elektroniskā bartera sfērā ir viens no ejošākajiem. Turklāt šāda pakalpojumu apmaiņa dod vēl nebijušas iespējas nelieliem uzņēmumiem, kam reklamēšanās radio vai televīzijā ir milzu greznība, kuru izmantot ir ārkārtīgi grūti ne tikai finansiālu, bet arī psiholoģisku robežu dēļ.
Tādējādi maiņas tirdzniecībā aktīvi notiek apmaiņa arī ar reklāmas baneriem interneta lapās. Un to iecienījušas ne tikai nelielas interneta kompānijas. dpa raksta, ka tādas interneta kompānijas kā Sportsline USA vai elektroniskais žurnāls Solon.com savās lapās labprāt dod reklāmas laukumu firmām, kas ir ar mieru atbildēt ar to pašu.
Tomēr apmaiņai ar reklāmām ir kāda problēma, kas patiesībā ir ļoti nopietna. Nav noslēpums, ka liela daļa interneta kompāniju joprojām ir naudas tērētājas, nevis pelnītājas. Un galvenais ienākumu avots tām ļoti bieži nāk tieši no reklāmām. Tādēļ, mainoties ar pašreklāmu, šīs kompānijas apdraud savu visreālāko ienākumu avotu un tas, protams, nebūt nesola lielu nākotni šāda veida darbībai.
Tomēr, ņemot vērā, ka pasaulē šobrīd ir vērojama jauna tendence, kad aizvien lielāka daļa interneta servisu tiek pārvērsta par maksas pakalpojumiem, kuru pamatienākumi vairs netiek balstīti tikai uz reklāmas izvietošanu, arī reklāmas barteriem sava vieta tirgū noteikti atradīsies.

Guntars GRĪNUMS, LETA, speciāli SP