No plīša lācīšiem līdz milzu robotiem

Kas gan var būt labāks kā pēc garās darba dienas, kas, iespējams, pavadīta pie datora, atkal sēsties blakus šim uzticamajam e-draugam un kopā ar to uzspēlēt līdz vēlai naktij kādu datorspēli, lai agri no rīta atkal dotos uz darbu un atkal sēstos pie datora…

Ja nopietni, tad protams šādas tādas labākas nodarbes tomēr nāk prātā, bet tik un tā datorspēles ir un paliek velnišķīgi aizraujošas, kas turklāt kļūst daudzveidīgākas un izsmalcinātākas, apmierinot aizvien lielāka skaita elektronisko izklaižu cienītāju prasības. Arī šoreiz pārskatu sākšu, vadoties pēc principa uz karstām oglēm, respektīvi, sākot ar spēlēm, kas šobrīd visvairāk piesaistījušas gan manu, gan arī daudzu citu datorspēlmaņu uzmanību.
Negaidīti patīkams pārsteigums ir spēle Fur Fighters. Varētu domāt, kas gan PC geimeru vidē varētu būt interesants spēlē, kas būtībā ir 3D platformeris ar šaudīšanās un piedzīvojumu elementiem, pie kam zinot, ka spēle nāk no Dreamcast spēļu konsoles? Tomēr, jau tikai paskatoties dažus kadrus, var rasties interese par to, bet, ja piesēsties to spēlēt, – tad, teiksim tā, tas var ievilkties.
Lai gan spēles ideja ir it kā bērnišķīga (galvenie personāži – mazas rotaļlietas, zvēriņi, kas cenšas atbrīvot savus bērneļus no ļaunā tirāna gūsta), Fur Fighters aizrauj ar gaiši nenopietno noskaņu, ar skaidri jaušamām parodijas iezīmēm un ar labi pārdomāto spēles struktūru. Trešās personas skata šaujamspēles elementi meistarīgi apvienoti ar 3D platformeriem raksturīgu kāpelēšanu, lēkāšanu un visādu labumu vākšanu, tam visam samērīgā daudzumā pievienojot nesarežģītus loģikas uzdevumus un caurvijot to visu ar vienotu piedzīvojumu sižetisko pavedienu. Jautra un reāli aizraujoša vienspēlētāja spēle, lielisks izklaides gabals.
Tikpat spilgta ir No One Lives Forever, kas pamatā ir pirmās personas šaujamgabals, bet izpildīta gluži kā Džeimsa Bonda spiegu filma vai datorizēts Ostins Pauerss 60. gadu noskaņās. Pakļaujoties izvēlētajai tematikai, spēle nav taisnvirziena histēriska šaudīšanās, bet dažādu slepenajam aģentam ierastu uzdevumu apvienojums: gan svarīgu personu apsargāšana, gan iekļūšana slepenos objektos un citas pietiekami aizraujošas un intriģējošas lietas katram datorizēto piedzīvojumu meklētājam.
Spēle ļoti pārliecinoši un sekmīgi turpina gudro pirmās personas šaujamgabalu līniju, ko tik spoži aizsāka HalfLife. Tehniski tā ir veidota uz modernizēta LithTech dzinēja bāzes (atceramies Shogo, Kiss), kura plašās grafisko iestādījumu variēšanas iespējas ļauj to pieskaņot uz praktiski jebkura mūsdienu datora, sasniedzot visai labu vizuālo kvalitāti uz high-end datoriem, bet ļaujot to spēlēt arī uz diezgan viduvējiem PC. Īpaši var pieminēt tai pašā vidē veidotās sižetiskās starpfilmiņas ar visai dabisku personāžu uzvedību un salīdzinoši labi veidotu sejas kustību animāciju. Ievērības cienīgs ir arī galvenās varones papildinventārs: matuspraude-mūķīzeris, lūpukrāsa-spridzeklis un citi atribūti nenopietno spiegufilmu stilā.

Ilgstošu palikšanu un datoru cietajiem diskiem pelnīti izcīnījusi Microsoft paspārnē iznākusī Crimson Skies. Sižetā ir izmantota vecā labā fantazēšana kas būtu, ja... stilā. Šajā gadījumā mēs nokļūstam Amerikas pseidovēstures 1937. gadā. Trīsdesmit septītais gads tāds, kāds tas nekad nav bijis, 37. gads pēc tam, kad Amerika vairs nav Savienotās Valstis, bet gan savstarpēji norobežojušos valstu kopums; pēc tam, kad slēgto robežu dēļ ir iznīkusi dzelzceļa satiksme un lielā mērā arī autopārvadājumi, toties ir norisinājies straujš aviācijas uzplaukums. Amerikas debesīs cēli kuģo milzu transporta un pasažieru dirižabļi, turpu un šurpu šaudās dažnedažādas konstrukcijas lidaparāti un – šajā gaisa okeānā klejo arī pirāti, kas tīko pēc citu mantas un arī ne visai sadzīvo savā starpā. Jūs esat pirātu grupas līderis, taču jums ir savs morāles kodekss, varbūt pat savdabīga dižciltība. Tāds labais sliktais tēls, nedaudz kā Robins Huds vai pat Kaupēns, ja vēlaties.
Būtībā spēle ir no tehniskā viedokļa nenopietns aviācijas simulators, lidojamais šaujamgabals. Tā ir viegli spēlējama, izpildīta pietiekami augstā grafiskā kvalitātē, taču šoreiz pat ne tas ir galvenais. Galvenais, ka ir izdevies izveidot pārliecinošu un fascinējošu spēles atmosfēru. Melnbaltie kinohroniku fragmenti, lieliskā varoņu balss aktierspēle, 30. gadu vēsmas noformējumā un vēl, un vēl – tas kopumā veido to, ko saucam par labu spēli. Taisnīguma labad vienīgi jāpiemin spēles iespaidīgā apetīte uz datora operatīvo atmiņu.

Varbūt uz brīdi atkāpšos no ierastās 3D spēļu slavināšanas, lai pieminētu ko ievērības cienīgu, neņemot vērā tā plakanumu vārda tiešajā nozīmē. Nepaejiet garām spēlei Solaris 104!. Nepaejiet garām, ja jums ko izsaka tāda spēle kā R-Type vai esat kādreiz ar prieku spēlējis(-usi) kādu citu analoģisku skrolleri-šūteri. Divos vārdos, Solaris 104 ir kvalitatīvākā šāda stila spēle, ko pagaidām ir pieredzējusi PC platforma. Ideja ir veca un vienkārša kā dziesma: lidojiet nepārtraukti no ekrāna kreisās malas uz labo mazā, fantastiskā, līdz zobiem apbruņotā lidaparātā, šaujot uz visu, kas lido, nāk un rāpo pretī, izvairieties no naidnieku šāvieniem un kolekcionējiet pēc sašautajiem ienaidniekiem palikušos ieroču un aizarglauku papildinājumus.
Atšķirībā no iepriekšapskatītajām spēlēm šeit vajadzēs aktivizēt citus savu smadzeņu apgabalus. Būs nepieciešama dzīvnieciska reakcija, stingra roka, un vēl būtu vēlamas acis uz kātiņiem, un pavisam labi – džedaju bruņinieku pārdabiskās spējas, use the Force, tā sacīt J. Viss te ir sazīmēts un animēts ļoti kvalitatīvi, pirotehniskie efekti ir ārkārtīgi efektīgi, žēl tikai, ka par to visu var papriecāties, tikai vērojot spēli no malas: pašam spēlējot tam neatliek laika.
Daudziem noteikti ies pie sirds arī jaunā lielo kaujas robotu spēle MechWarrior 4: Vengeance (arī iznāk zem visurplīvojošā Microsoft karoga). Trešie Mehi nebija slikti, grafiskā ziņā tas bija ievērojams solis uz priekšu, un arī daudzi tīkla spēļu fani to novērtēja atzinīgi. Diemžēl vienspēlētāja sižets Mech3 spēlē bija vājš. Ar ceturtajiem dzelzs karotājiem spēļu sērija cer atgūt bijušo spožumu, apmierinot gan milzīgās Tīkla kaujinieku masas, gan arī piedāvājot vienspēlētājiem sakarīgu un interesantu spēles saturu.
Diemžēl raksta sagatavošanas laikā bija pieejama tikai testa versija Tīkla spēlēm un kaujām ar datora simulētiem pretiniekiem (botiem), tomēr tā ļauj jau visai pozitīvi novērtēt vismaz Mech4 tehniskos risinājumus. Robotu modeļu kinemātika un animācija ir tik dzīvīga kā vēl nekad (ja varam piemērot šādu apzīmējumu robotiem), ieroču darbības grafiskie efekti veido itin krāšņus kauju feierverkus, un arī apkārtēja vide kļuvusi reālistiskāka. Spēles veidotāji ir izšķīrušies par labu Mehu vadības vienkāršotam modelim, tādējādi veiksmīgai spēlēšanai nevajadzēs apgūt simt dažādas taustiņu komandas. Sakarīgāks ir kļuvis arī Mehu pārbūvēšanas un ekipēšanas interfeiss. Ļoti gribas ticēt, ka spēles pilnā versija būs interesanta arī kopumā, ne tikai no tehniskās realizācijas viedokļa.

Braucamspēļu cienītājus var ieinteresēt veselas trīs jaunās apvidus automašīnu simulācijas, un katrai no šīm spēlēm ir savas īpatnības un, varētu teikt, arī stiprās puses. Terminal Reality (agrākie Monstertruck Madness autori) veidotā 4x4 Evolution priecē acis ar spožām un apaļīgām modelēto džipiņu formām, taču spēles process var šķist diezgan garlaicīgs, nav arī modelētas automobiļu deformācijas. Toties spēle Insane pēc noskaņas var vairāk atgādināt kādu action gabalu, nevis normālu braucamspēli, bet tā nav kritika, drīzāk jau uzslava par nestandarta pieeju. Gluži kā kveikveidīgajās spēlēs, šeit ir dažādi Tīkla spēļu režīmi: Capture The Flag, Gate Hunt u. c. Džipu deformācijas modelis ir ne tik daudz realitātei, cik jautrībai, un spēle kopumā risinās apvidus mašīnām nedaudz pārspīlētos ātrumos. Savukārt spēli Screamer 4x4 var uzskatīt par tādu kā normālu kompromisu žanra robežās – vizuāli tīri tā nekas, sakarīga vadāmība, vienīgi apkārtējās vides pauguri brīžiem ir pārāk kantaini.
Nu, un noslēgumā kaut kas no mazajām mantiņām. Ja brīžiem birojā ir garlaicīgi un Minesweeper un Solitaire ir atspēlēti līdz nemaņai, varbūt pat Kyodai Mahjongg jau ir sācis piegriezties, varu rekomendēt elegantu vecas spēlītes modernu versiju – AirXonix. Varbūt kāds būs jau agrāk spēlējis Xonix uz kādas primitīvas spēļu konsoles vai kaut kā cita attālināti līdzīga datoram: velkot noslēgtas kontūras, pamazām aizpildīt spēles laukumu, līniju vilkšanas laikā nesaskrienoties ar bumbuļiem, kas klejo pa brīvo atlikušo spēles laukumu, un arī no medniekiem, kas savukārt kustas pa aizpildītajiem laukuma apgabaliem. Vienkārša un ģeniāla spēle, kas var sacensties sava lipīguma ziņā ar Tetris. Ja datorā ir grafikas karte ar elementārām 3D spējām, paņemiet šo AxySoft veidoto spēles 3D versiju. Ja tomēr izrādās, ka pat šī spēlīte neiet, – gādājiet jaunu kompīti. Protams, Microsoft Word iet uz gandrīz jebkura datora, bet ne jau šim nolūkam mums tie ir, vai ne?

Vietas Tīklā:
http://www.acclaim.com/games/furfighters/
http://www.4x4evo.com
http://www.vie.co.uk
http://www.clevers.com
http://www.invictus.hu
http://www.codemasters.com
http://www.mechwarrior4.com
http://www.microsoft.com/games/crimsonskies/
http://www.crimsonskies.org/
http://www.microsoft.com/games/mechwarrior4/
http://www.axysoft.com

Juris “3Dman” Pērkons
juris@baltforms.lv