Baltijas jūras komunikāciju viļņos

Šoruden Rīgā otro reizi notika Latvijas biznesa skolas organizētais starptautiskais Baltijas jūras reģiona komunikāciju forums. Šis nosaukums gan atspoguļo to, ka foruma dalībnieki un galvenokārt arī viesi pārstāv kādu no Baltijas komunikāciju uzņēmumiem vai ir to partneri, tomēr nozares jaunumi, attīstība un progress ir tieši tāds pats kā citur pasaulē.

1999. gadā Latvijas informātikas attīstībai bija atvēlēta piektā daļa no kopējām investīcijām, šogad - vairāk nekā 10 miljoni latu, bet 2001. gadā plānots investēt 15,7 miljonus jeb trešo daļu no kopējām investīcijām. Baltijas valstu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (ICT) tirgus attīstās pat straujāk nekā vidēji Eiropā.
ICT sektora attīstību Latvijā varētu dalīt četros posmos: datu tīklu izveide; informācijas sistēmu attīstība; integrētā projekta Megasistēma izveide; e-sabiedrība. Nozīmīgs pirmā posma sasniegums ir DATI Grupas speciālistu 1993. gadā izstrādātais un uzstādītais valsts nozīmes korporatīvais tīkls datu pārraidei Latvijas pastā, kas deva iespēju savienot on-line režīmā vairāk nekā 700 pasta nodaļu. Otrā posma ceļazīmes ir valsts nozīmes reģistri, kā arī valsts un pašvaldību IS sistēmu izveide. Pirmie divi posmi jau sekmīgi realizēti, sācies arī trešais: pērn pieņemts integrētās informācijas sistēmas jeb megasistēmas attīstības plāns. Tā kopējās izmaksas varētu būt aptuveni 100 miljoni latu, bet darbs turpināsies vēl vairākus gadus.
Arī e-sabiedrība vairs nav tāla nākotne, jo tas nozīmē vien to, ka viss, kas vien spēj kļūt elektronisks, tāds arī kļūs: e-komercija, e-paraksts, e-dokumenti, e-valdība. Šo progresīvo, bet varbūt pārāk unificēto e-nākotni trāpīgi raksturoja kāda foruma delegāta asprātība: ko gan iesāks parasti cilvēki, ja valsti vadīs e-valdība un pasaules čempionātu vietā būs tikai e-basketbols. Bet varbūt būs arī e-cilvēki ar e-domāšanu?!

Pēdējā laikā arvien biežāk dzirdams viedoklis, ka nākotne pieder vienīgi bezvadu pakalpojumiem, jo fiksētie tīkli pamazām atmirstot. To kategoriski noliedza Sonera viceprezidents Aimo Eloholma, jo nekādi neesot iespējams, ka visa informācija tiktu pārraidīta tikai pa gaisu - to šobrīd nepieļauj ne mobilo sakaru kvalitātes rādītāji, ne ātrums, ne ierobežotais bateriju kalpošanas ilgums, ne daži citi kritēriji. Starp citu, mobilo un bezvadu sakaru straujo attīstību un apjomu nedaudz varētu piebremzēt arī milzīgās frekvenču joslu cenas Eiropā. Turklāt fiksētais tīkls ir un būs citu, arī mobilo, pakalpojumu bāze un mugurkauls.
Grūti pat iedomāties, kā, piemēram, internets, starpkontinentu savienojumi vai lielākās datu pārraides daļas tranzīts varētu pastāvēt bez fiksētā tīkla, kas aptver visu zemeslodi. Maģistrālo jūras kabeļu vien ir tik daudz, ka tie atgādina globālās komunikācijas dzīvības uzturēšanai tik svarīgo artēriju tīklu. Protams, lai ietu līdzi laikam, arī fiksētajam tīklam jāattīstās. Lai apmierinātu augošās lietotāju prasības allaž mainīgajā komunikāciju vidē, tiek rasti jauni risinājumi, tāpēc galvenais fiksēto komunikāciju attīstības virziens ir platjoslu tīkli un specializēti lietojumi, kā arī aizvien izteiktāka konverģence ar citiem komunikāciju veidiem. Starp citu, Sonera 1999. gadā ieguldījusi 100 miljonus eiro tieši fiksētā tīkla balss un datu pakalpojumu attīstībā.

Viena no pēdējos gados izplatītākajām fiksētā tīkla alternatīvām ir IP tehnoloģija, kurai rodas aizvien jauni lietojuma virzieni. Tomēr tas nenozīmē, ka IP ir kāds brīnumlīdzeklis, kurš vienā mirklī radikāli pārveidos fiksētā tīkla funkcionalitāti vai pat aizstās tradicionālo komutāciju: šie risinājumi var vienīgi papildināt cits citu. Arī pašu IP speciālistu domas dalās, joprojām dzirdamas bažas par šo pakalpojumu kvalitāti, taču nevar salīdzināt sākotnējos nedrošos mēģinājumus balss pārraidē ar interneta protokola palīdzību un plašo IP pakalpojumu spektru, kāds klientiem tiek piedāvāts šobrīd.
Ja šī tehnoloģija nebūtu perspektīva, diez vai pie tās padziļinātas izpētes un jaunu piedāvājumu izstrādes ar tādu sparu būtu ķēries, piemēram, tāds komunikāciju nozares dūzis kā Cisco Systems, kura risinājumi sadarbībā ar Latvijas firmu DATI tika pārliecinoši prezentēti arī šajā forumā (viens no progresīvākajiem IP risinājumiem - AVVID - sīkāk aplūkots šā SP numura 66. lpp.). Starp citu, Cisco šobrīd tiek atzīts par uzņēmumu, kurš sasniedzis vislielāko interneta komercijas apjomu pasaulē - 90 procentu darījumu tiek kārtoti ar web starpniecību.
Perspektīvā paredzams, ka IP varētu apvienot kopējā tīklā telefona, videotelefona, faksa, PBX, bezvadu telefona, radio, kabeļtelevīzijas, datora, multimediju operatoru centru un citu fiksēto un bezvadu sistēmu funkcijas. Forumā tika demonstrēti Marconi IP termināli ar plašu funkciju diapazonu, piemēram, iekārta TV vai stereoskaņas pārraidei, mājas drošības monitors, multimediju telefona termināls, mājas digitālais palīgs un citi. Marconi speciālisti ieteica arī rentablāko biznesa stratēģiju nākamās IP pakalpojumu paaudzes operatoriem. Tās galvenais arguments ir joslas platuma segmentācija un diferencēšana. Tas nozīmē, ka pakalpojumam jāparedz tikai nepieciešamais joslas platums, lieki neizšķērdējot platjoslas tīkla kapacitāti tādiem pakalpojumiem, kuru kvalitatīvu darbību nodrošina arī neliels ātrums, piemēram, novērošanas un signalizācijas sistēmas, ISDN, neliela apjoma datu pārraide, faksa, videotelefona un mobilā telefona pakalpojumi. Arī platjoslas tīkli tiek segmentēti liela (wideband) un īpaši liela (broadband) ātruma zonā. Pirmās zonas ātrums ir pietiekams ISDN tīklam, videokonferencēm, LAN savstarpējiem savienojumiem, bet otrās - multimedijiem, biznesa pakalpojumiem, videosienām (video walls) u.c. Bez šaubām, joslu platumu dažādiem pakalpojumiem vajadzētu attiecīgi mainīt arī augšup un lejup virzienā.

Informācijas tehnoloģijas gan radījušas jaunas iespējas industrijas attīstībai, bet kopumā šis virziens vēl ir autiņu stadijā (gan fiksētajos, gan mobilajos sakaros), tā īstais uzplaukums sāksies pēc dažiem gadiem, tāpēc acīmredzot gaidāmi spoži, varbūt pat revolucionāri, risinājumi milzīgā IT potenciāla izmantošanai. Šis sektors, protams, nodrošinās arī daudz jaunu darbavietu, lai gan jau šogad Eiropas savienības valstīs trūkst aptuveni 1 500 000 IT speciālistu.
Elektroniskais bizness ne vien paātrina darījumu norisi, bet ļauj ievērojami ietaupīt līdzekļus arī citās nozarēs: piemēram, ķīmijā - par 10, mežrūpniecībā - par 15-25, bet metālrūpniecībā - par 11 procentiem. Somijā IT tehnoloģijas devušas iespēju palielināt telekomunikāciju uzņēmumu apgrozījumu attiecībā pret nacionālo kopproduktu no 1,62 procentiem 1990. gadā līdz 3,15 procentiem 1999. gadā.
Šogad Baltijas valstu IT biznesā ieguldīts aptuveni 600-700 miljoni USD jeb 2-3 procenti no nacionālā kopprodukta, un vismaz puse no šīs summas izmantota programmatūrai, risinājumiem un pakalpojumiem. Telekomunikāciju nozarē izlietoti 1,2 miljardi USD vai 4-7 procenti nacionālā kopprodukta.
Bet pats galvenais - IT gluži tāpat kā internets nodrošinās globalizācijas potenciālu, kas arī ir tā iedarbīgākais dzinējspēks. Galu galā arī informācijas sabiedrība, par kuru tik daudz runājam, nekādā gadījumā neaptver tikai kādu valsti vai kontinentu - tā ir globāla, jo komunikāciju un interneta tīkliem neeksistē attālums un fiziskas robežas.

Pakalpojumu saplūšana vērojama arī mobilajās komunikācijās. Viens no Mūra likumiem paredz, ka ik pēc 18 mēnešiem mobilo telekomunikāciju tehnoloģiju veiktspēja dubultojas. Piemēram, 1999. gada pirmajā pusē ieviesa GSM otro fāzi, 2000. gada rudenī parādās GPRS, bet 2002. gada sākumā sāks darboties UMTS pakalpojumi. Tikpat likumsakarīgi, tikai vēl ātrāk, paplašinās arī mobilā interneta iespējas: 2001. gada sākumā WAP papildinās WAP+HTML, bet nākamā gada nogalē - XML. Katrā ziņā mobilās interneta tehnoloģijas vairs nav problēma. Problemātiska drīzāk varētu kļūt to nodrošināšana ar pēc iespējas plašāku un daudzveidīgāku saturu, jo, piemēram, WAP telefoniem izmantojamas tikai tās web lappuses, kuras pārveidotas XML programmēšanas valodā. Šajā forumā ar īpaši WAP interneta piekļuvei paredzētiem programmatūras risinājumiem iepazīstināja nesen dibinātais kopuzņēmums Deutsche Software Lettland.
Pilnbriedu vēl nav sasniegusi e-komercija, bet tai līdzās savu taciņu tirgū sākusi lauzt arī m-komercija. Par m-komerciju dēvē jebkuru ar norēķiniem saistītu darījumu, kas veikts ar mobilā telekomunikāciju tīkla starpniecību. 1999. gadā m-komercijas tirgus apjoms Eiropā bija 323 miljoni eiro, bet prognozes 2003. gadam paredz to palielināt līdz 23 miljardiem eiro. Paredzams, ka 2003. gadā m-komercijas galvenie virzieni būs reklāmas (23 procenti), finansu pakalpojumi (21 procents) un lokālā iepirkšanās (15 procenti). Prognozes liecina, ka arī mobilo pakalpojumu tarifi divos trīs gados pazemināsies līdz fiksēto pakalpojumu līmenim. Lai palēninātu vidējo ieņēmumu samazināšanos uz katru lietotāju (ARPU), kas neapšaubāmi ir kritisks operatoriem, viņi būs spiesti ieviest aizvien vairāk jaunu pakalpojumu.
Par to, ka lietotāji negrib būt sasaistīti ar vadiem un aizvien biežāk izvēlas mobilo brīvību, liecina arī tas, ka jau tagad jaunu mobilo abonentu ir vairāk nekā PC instalāciju. Visai drīz mobilo abonentu būs vairāk nekā fiksēto līniju, bet Igaunija šo slieksni sasniegusi jau šoruden. 2002. gadā pasaulē būs vairāk nekā miljards mobilo lietotāju, bet ap 2005. gadu operatoru ieņēmumi no mobilajiem datu pakalpojumiem pārsniegs balss pakalpojumu ieņēmumus. Un visbeidzot, tiek prognozēts, ka operatori kļūs par sava veida pakalpojumu mazumtirgotājiem, kuri cita starpā piedāvās klientiem arī tādu iespēju kā bezvadu datu kioskus, bet mazliet tālākā nākotnē - 3G hipermārketus, kuros būs pieejami vairāk nekā 5000 (!) dažādu pakalpojumu.
Gunta KĻAVIŅA