Starp diviem gadsimtiem: frekvenču un radiotraucējumu varā

2001. gadā apritēs tieši desmit gadu, kopš pastāv neatkarīgās Latvijas Republikas Valsts elektrosakaru inspekcija (LVEI), - tā ieguva šādu nosaukumu tūdaļ pēc augusta puča. Taču patiesībā inspekcijai gluži tāpat kā Rīgai ir daudz senāka vēsture, jo tās pirmsākumi meklējami mūsu ēras (19)…25. gadā.

Par to, cik nozīmīgs allaž ir bijis radiotraucējumu kontroles dienests, liecina fakts, ka tas bijis vajadzīgs visos laikos - neatkarīgi no politiskajiem vējiem un valsts varas. Par tā pirmsākumiem pilnīgi precīzas ziņas vēl nav atrastas, bet visticamāk, ka dienests radies tūdaļ pēc tam, kad sāka darboties Rīgas radiofons - 1925. gadā. Katrā ziņā par šāda dienesta iedīgli noteikti var uzskatīt VEF paspārnē izveidoto nodaļu, kas nodarbojās ar radiotraucējumu kontroli. Interesantu informāciju par šo laiku var atrast 1931. gada Radioabonentu rokasgrāmatā. Piemēram, lai pieteiktu radiotraucējumu, jānorāda, “kādu aparātu abonents lieto: kristal detektora vai lampiņu aparātu (uzrādīt, cik lampiņas, cik augst- un zemfrekvences lampas, vai ir atgriezeniskā saite.”
1938. gada 31. martā izdotais Radiosatiksmes un radiofonijas likums pēc speciālistu domām ir pat precīzāks nekā pašreizējais. Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa parakstītajā dokumentā cita starpā teikts: - Aizliegts ar jebkādām ierīcēm izstarot elektromagnētiskus vai līdzīgus viļņus un induktīvā, konduktīvā vai citā ceļā traucēt radiostaciju vai atsevišķu radioiekārtu darbību un satiksmi. Ierīces īpašniekam traucējumi jānovērš uz ieinteresētā resora pieprasījumu.
Kad sākās karš, radiotraucējumu kontroli pārtrauca, bet vēlāk tā atsākās PSRS Sakaru ministrijas pakļautībā. Sākumā ar tā laika sakaru ministra A. Aleksandrova 1960. gada 20. aprīļa pavēli Nr. 37 tika dibināts radiotraucējumu kontroles dienests, kas atradās Rīgas Radiotranslācijas tīkla sastāvā, bet vēlāk pārgāja Latvijas republikāniskā radiocentra sastāvā. Ap 1978. gadu nodibinājās tā sauktā Stancija Tehnicheskogo kontrolja (oficiāla latviskā nosaukuma tolaik pat nebija, jo visus dokumentus rakstīja tikai krieviski). Vienlaikus veidoja arī kontroles punktus Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē. Antenas un, aparatūru saņēma centralizēti no Maskavas. Šajā tehniskās radiokontroles stacijā bija traucējumu dienests un arī nodaļa, kurā strādāja divi cilvēki – inspektori.

Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcija Latvijas Republikas jurisdikcijā tika reģistrēta 1991. gada 23. augustā, reorganizējot Republikas radioelektronisko līdzekļu elektromagnētiskās saderības centru Sakaru kontrole. Tagad LVEI ir saimnieciski pastāvīgs valsts uzņēmums, kurš no budžeta nesaņem ne santīma. Aizvien pieaug darba apjoms, un, lai to varētu veikt kvalitatīvi, jāpērk ļoti dārga aparatūra.
Pirmā modernā aparatūra, kuru iegādājās neatkarīgā inspekcija, bija pusprofesionālie Icom skeneri (Japāna). Tos var izmantot gandrīz kā testerus: var klausīties visas frekvences, var uztvert nelegālos raidītājus, lai gan precizitāte nav īpaši liela.
Pirmajos neatkarības gados, uzkrājot līdzekļus, LVEI par saviem līdzekļiem iegādājās arī pirmo profesionālo portatīvo peilētāju Miniports EB 100. Ar to var ērti izmērīt frekvences līmeni.

LVEI kopā ar visām struktūrvienībām un tehnisko personālu šobrīd strādā 70 darbinieku. Tajā ir frekvenču, radiokontroles un radiotraucējumu kontroles, attīstības un klientu apkalpes dienests. Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Ventspilī un Rīgā darbojas radiomonitoringa dienesti.
Šāda profila darbiniekus Latvijā negatavo neviena mācību iestāde, tāpēc kadru kalve ir pati inspekcija. Direktors Kārlis Bogens no pieredzes zina, ka pat visnotaļ tehniskam cilvēkam, kurš beidzis RTU un kuram jau ir praktiskā darba pieredze, jānostrādā šeit vismaz divus gadus, lai varētu patstāvīgi un pilnvērtīgi veikt ikdienas pienākumus inspekcijā. Toties tie, kas iztur saspringto darbu un biežos komandējamus, iesakņojas uz ilgu laiku. Visilgāk inspekcijā strādā radiotraucējumu speciālisti Sergejs Kiseļovs, Alvis Rops, Valdis Grigorovičs, Kārlis Bogens, Dainis Maneks, Guntars Rozentāls un citi. Sekmīgi strādā arī jaunie - Kaspars Tolstiks, Jānis Rasnačs, Juris Jurāns un citi. Tā ir inspekcijas lielākā bagātība - tās profesionālā komanda.

1991. gadā Latvija atjaunoja darbību ITU (International Telecommunication Union), un tā bija viena no pirmajām starptautiskajām organizācijām, kurā iestājās mūsu valsts. 1993. gadā Latvija atjaunoja arī darbību dažādās CEPT (Eiropas pasta un telekomunikāciju administrācija) darba grupās.
Regulāri notiek starptautiskā frekvenču koordinācija gan ar Austrumiem, gan ar Rietumiem. Kā zināms, radioviļņiem nav robežu, frekvences ir visas pasaules bagātība, un nav jēgas tās rezervēt desmitiem gadu uz priekšu. Tomēr ir zināmi parametri, kurus katras valsts teritorijā nedrīkst pārsniegt, tāpēc kaimiņvalstu speciālistiem savstarpēji par tiem jāvienojas un jākoordinē frekvences, lai neradītu cits citam traucējumus. Koordinēšana notiek saskaņā ar starptautiskajai konvencijai pievienoto radioreglamentu, kur šī procedūra ir precīzi aprakstīta. Tomēr vissvarīgākie ir personiskie kontakti un laba savstarpējā saprašanās. Regulāri notiek sadarbība ar Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Baltkrievijas, Polijas, Vācijas un Skandināvijas radioapraides dienestiem.

Lai allaž būtu profesionālajā topā, ne vien jālasa speciālā literatūra un jāsērfo internetā, bet arī jābūt klāt galvenajos nozares notikumos. Tāpēc inspekcijas administrācija un speciālisti iespēju robežās cenšas piedalīties visos nozīmīgākajos starptautiskajos forumos un ITU konferencēs. Mērķis nav tikai klausīties referātus vai uzstāties pašiem, jo konferenču delegācijas ir tiesīgas (tas pat ir pienākums!) nākt klajā ar saviem priekšlikumiem. Visi delegāciju ieteikumi un piezīmes, to skaitā arī LVEI ierosinājumi, tiek iekļauti oficiālajos dokumentos. Bieži vien ieteikumi tiek izstrādāti jau iepriekš kopā ar Lietuvas un Igaunijas sakaru administrācijām, tāpēc ietekme iznāk spēcīgāka - uzreiz trīs valstis! Latvieši īpaši aktīvi darbojās Miniapoles (1998. gadā) un Stambulas (2000. gadā) ITU konferencēs.

Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta deleģēta, LVEI aktīvi piedalās dažādos starptautiskos projektos. Piemēram, pēdējos divos gados tas bija PHARE projekts Spectrum Management Practice (SP 3/1999.), pirms tam - radiomonitoringa projekts, kuru vadīja dāņu firma Arthur Andersen. Novembra nogalē Rīgā trīs dienas notika darba grupas sanāksme par satelītu monitoringu, kuras rīkotāja un saimniece šoreiz bija LVEI. Piedalījās 17 pārstāvju no Centrālās un Austrumu Eiropas valstīm. Mūsējos Eiropā pazīst un ciena gan profesionalitātes, gan fanātiskā darba dēļ. Un ne jau velti, jo Valsts Elektrosakaru inspekcijai profesionalitāte un azartisks darbs nekad nav bijusi izkārtne, - tā ir šīs komandas dziļākā būtība. To apliecinām arī mēs - kaimiņi un sadarbības partneri no Sakaru Pasaules.

Anita KĻAVA