Latvijas Valsts radio un televīzijas centra grūtais ceļš uz Eiropas Savienību

Par to, ka varam dzirdēt iemīļoto radiostaciju, par to, ka varam redzēt iemīļoto seriālu, skatīties ikvakara ziņu raidījumus vai tiešraidē sekot līdzi pasaules hokeja čempionātam un Olimpiskajām spēlēm, jāpasakās Latvijas Valsts radio un televīzijas centram (LVRTC), kura pārraudzībā ir arī 368 metrus augstais Rīgas radio un televīzijas stacijas jeb tautā sauktais Zaķusalas tornis.

LVRTC attīsta un pārvalda specializētos valsts radio un televīzijas tīklus, kā arī pārraida radio, televīzijas un citu elektronisko masu saziņas līdzekļu programmas. Kopš tornis sāka savu darbu, ir pagājuši vairāk nekā 15 gadi. Pirmais raidītājs no torņa sāka raidīt 1985. gadā, bet viss torņa komplekss ekspluatācijai tika nodots 1989. gadā.
Tagad, kad tehniskās iespējas, jo īpaši telekomunikācijas un radiokomunikācijas, attīstās ļoti strauji, torņa komunikācijas, ugunsdrošības sistēma un tehniskais nodrošinājums ir jāatjauno. LVRTC tehniskais direktors Māris Rutks ir nobažījies par centra ugunsdrošības sistēmu: – Sistēma atbilst tam laikam, kad torni cēla. Tā ir morāli novecojusi. Par modernizāciju domājam jau sen, taču, tā kā ugunsdrošības sistēma no primārajām vajadzībām ir visdārgākā (tikai gāzes nomaiņa ugunsdzēsības sistēmā izmaksā līdz pat pusmiljonam latu), to nevar izdarīt vienā gadā. Dažviet jau esam novecojušo aizstājuši ar jauno, un domāju, ka visā tornī mūsdienu prasībām atbilstošu ugunsdrošības sistēmu uzstādīsim līdz 2002. gadam.
Zaķusalas torņa ugunsdrošības sistēma īpaši aktuāla kļuva pēc postošā ugunsgrēka Ostankinas televīzijas tornī Maskavā. Tad tika izveidota komisija, kas noskaidroja, ka LVRTC steidzami nepieciešams atjaunot ugunsgrēka signalizācijas un izziņošanas sistēmas, kā arī iegādāties un izvietot centrā papildu ugunsdzēšanas balonus. Turklāt sistēmā jānomaina arī gāze, jo ugunsgrēka gadījumā liesmu dzēšanai paredzēts izmantot freonu, kas ir lēts, taču daudzviet pasaulē aizliegts. Atzinīgi vērtējams tas, ka tornī netiek pārkāptas maksimāli pieļaujamās jaudas robežas un ka ekskursiju vadītāji ir nodrošināti ar mobilajiem sakariem un apmācīti, kā rīkoties krīzes gadījumā.
Latvijas Iekšlietu ministrijas Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Aivars Straume atzīst: – Kā pierāda mācības, profesionāli esam gatavi veikt glābšanas un dzēšanas darbus, taču tehniski gan tam neesam gatavi.

LVRTC ir bezpeļņas organizācija no valsts budžeta to nefinansē un visus pašu nopelnītos līdzekļus tā iegulda valsts radiokomunikāciju un telekomunikāciju infrastruktūras uzlabošanā un modernizācijā, kā arī izlieto, lai pildītu valsts noteiktos uzdevumus. 2000. gadā komunikāciju un infrastruktūras attīstībai LVRTC ir izveidojis investīciju programmu. Pirmajos trīs ceturkšņos no paredzētajiem investīciju līdzekļiem ir izmantoti aptuveni 2 227 800 latu, kas ieguldīti analogā tīkla rekonstrukcijā un radio un televīzijas skaņas kvalitātes uzlabošanā, kā arī tīklu un televīzijas un radio pārraides pielāgošanā digitālajam formātam. Līdzekļi ieguldīti arī projektā, kas paredz, ka jau drīzumā LVRTC varētu sniegt multimediju pakalpojumus.
Šogad daudz līdzekļu atvēlēts, lai uzlabotu Latvijas radio un televīzijas programmu pārraidi un to uztveršanas kvalitāti. Pabeigta 690 km garās maģistrālās radioreleju līnijas rekonstrukcija, paredzot jaunu maģistrālās SDH 155 Mbit/s firmas NEC radioreleju līniju celtniecību austrumu un rietumu virzienā. Austrumu virziena radioreleju līnijas Rīga–Daugavpils (iekļaujot Valmieru, Cesvaini un Rēzekni) kopējais garums ir 394 km, bet rietumu virziena līnijas Rīga–Liepāja–Ventspils kopējais garums ir 297 km. Šim projektam līzinga maksājumiem jau izlietoti 608 800 latu, taču kopumā paredzēts izlietot vairāk nekā trīsarpus miljonus latu.

Tāpat šogad par 55,2 tūkstošiem latu sagatavota nodošanai ekspluatācijā Āboliņu radioreleju stacija, kurai uzstādīts jauns 60 metru augsts firmas Transmast masts. Par 820 600 latu nopirkta ciparu daudzkanālu MPEG 2 aparatūra video un audio signālu izplatīšanai, bet Rīgas radio un televīzijas stacijai par 54 000 latu uzstādīta jauna firmas Katherin TV decimetru viļņu antena. LVRTC šogad nomaksājis arī 415 800 latu līzinga maksājumu par pieciem televīzijas raidītājiem.

Kamēr Latvijas valdība visiem spēkiem mēģina īstenot programmu par Latvijas pievienošanu kopējai Eiropas saimei, Eiropas Savienība kandidātvalstīm uzstāda savus noteikumus, starp kuriem ir arī ieteikumi, kas skar LVRTC. Eiropas Savienība visās ES dalībvalstīs līdz 2006. gadam rekomendē ieviest digitālo televīziju. Latvijai kā valstij, kura pretendē uz iestāšanos Eiropas Savienībā, arī jāstrādā šajā virzienā, taču galvenā problēma ir finanses.
Lai Latvijā televīzijas programmas varētu sākt raidīt digitālajā formātā, ciparu tīkla izbūvē kopumā nepieciešams investēt aptuveni 10 miljonu latu. Kamēr Zviedrijā un Lielbritānijā digitālo tīklu izbūvē par valsts līdzekļiem, Latvijā to veic LVRTC par saviem līdzekļiem, kuri radušies, sekmīgi saimniekojot. Spītējot finansu problēmām, LVRTC turpina darbu. Šāgada rudenī jau uzstādīta digitālā līnija, kas savieno Rīgu un Valmieru. Tagad Valmieras Radio un televīzijas stacija televīzijas un radio signālus var saņemt digitālā veidā, tātad daudz labākā kvalitātē. Tas ir viens no LVRTC paveiktajiem darba posmiem, lai visā Latvijas teritorijā varētu darboties digitālā televīzija.

Anda SIRENE