Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Privatizācijas mezgls sāk raisīties

   

Jau vairāk nekā trīs gadus turpinās konsorcija TILTS Communications un Satiksmes ministrijas izveidotās valdības darba grupas sarunas. To galvenais mērķis — pārskatīt Jumta līgumu un vienoties par privatizācijas noteikumiem — nebūt nav bijis viegls, ja sākotnēji iecerētie daži mēneši pārtapuši gados. Punkts joprojām nav pielikts, tomēr finiša taisne jau saskatāma, tādēļ SP šķita, ka pienācis īstais brīdis aicināt uz sarunu Latvijas Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru Jāni NAGLI.

— Kāpēc sarunas starp TILTS Communications un Latvijas valdību tik ļoti ieilgušas?

— 1996. gada septembrī, kad sākās sarunas, noteicošā loma bija Cable & Wireless, kurai piederēja konsorcija akciju lielākā daļa. 1997. gada maijā sarunu vadību pārņēma Privatizācijas aģentūra. Vispirms sarunas notika atsevišķi ar Cable & Wireless, pēc tam — ar Sonera. Vesels gads tika pazaudēts, kamēr Cable & Wireless izstrādāja savu akciju pārdošanas projektu. Tostarp risinājās arī Latvijas valdības sarunas par iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā. Tur viens no noteikumiem Latvijas uzņemšanai bija saīsināt Lattelekom monopolstāvokli no 2013. uz 2003. gadu. Tas radīja lielus sarežģījumus sarunu gaitā. Tāpēc galu galā, nesaņēmusi TILTS Communications piekrišanu un netikusi galā ar Jumta līguma nosacījumiem, Latvijas valdība vienpusīgi deva pieprasītos solījumus.

— Kā jūs vērtējat pašreizējo sarunu gaitu?

— Esam gandrīz panākuši izlīgumu starp TILTS Communications un Latvijas valsti Privatizācijasaģentūras personā, bet vēl no valdības jāsaņem mandāts sarunu pabeigšanai, kā arī pilnvaras konkrēta risinājuma izvēlei. Paralēli SIA Lattelekom jāpārtop par akciju sabiedrību un jāsaņem operatora licence, kurā būs definēti gan telekomunikāciju attīstības un modernizācijas nosacījumi, gan uzņēmuma pienākumi un atbildība.

— Šķiet, joprojām nav īstas skaidrības par kompensāciju, kas pienākas TILTS Communications sakarā ar Jumta līgumā paredzētā monopolstāvokļa termiņa saīsināšanu

— Par to tiešām pienākas kompensācija, jo Lattelekom šajā sakarā būs ievērojami jāpārstrādā attīstības plāni un jābūt gataviem konkurencei agrāk, nekā tas sākotnēji bija plānots. Otrs TILTS komandas trumpis ir tāds, ka Latvijas valdība nav nodrošinājusi tarifu pieaugumu atbilstoši noslēgtajam līgumam. Protams, arī mums ir pretenzijas pret TILTS Communications. Galvenokārt tās saistītas ar nepabeigto tīkla modernizāciju un neizpildīto investīciju programmu. Tas ir mūsu galvenais ierocis sarunās par kompensācijas lielumu.

— Vai neatkarīgi no sarunu noslēguma termiņa jau tiek izstrādāti Lattelekom privatizācijas noteikumi?

— Nē, jo viss ir atkarīgs no kopējā procesa, kur jāparaksta virkne dokumentu: TILTS Communications atteikšanās no Jumta līguma, no pirmpirkuma tiesībām uz akcijām, kuras gatavojamies privatizēt. Pretējā gadījumā šis process nav iespējams vai arī ir tik sarežģīts, ka to nav iespējams civilizēti realizēt. Protams, vēl ir daudz arī mazāk svarīgu jautājumu. Piemēram, īpašuma tiesību nostiprināšana uz Lattelekom kustamo un nekustamo īpašumu, zemi, kā arī strīdus jautājumu izšķiršana, ja pašvaldības dažādu apstākļu dēļ patvaļīgi reģistrējušas īpašumus uz sava vārda, samazinot to vērtību. Vēl — likumdošanas akti, kas uzliek par pienākumu no Lattelekom bilances izslēgt dzīvojamo fondu. Tas arī rada aptuveni 300–400 tūkstošu latu zaudējumu. Virkne darbību notikušas, ņemot vērā mūsu likumdošanas aktus, tomēr tās ir pretrunā investīciju aizsardzības līgumam, kurā teikts, ka līguma noteikumi desmit gadus uz priekšu nedrīkstmainīties.

— Vai ir iespējams kāds kompromiss, ja TILTS negribētu atteikties no Jumta līguma?

— Esam jau panākuši principiālu vienošanos. Lai gan sabiedrības statūtos ir ierakstītas pirmpirkuma tiesības pašreizējiem akcionāriem, tomēr TILTS Communications saprot, ka, privatizējot valstij piederošās akcijas, daļēji jāpiekāpjas. Abām pusēm taču ir viens mērķis — Lattelekom akciju kotācija kādā no starptautiskajām biržām. Nedomāju, ka Lattelekom būtu sliktāka par Eesti Telefon, kur starptautiskais publiskais piedāvājums notika spīdoši un valsts saņēma milzīgus līdzekļus, ar kuriem spēja saglābt pensiju reformu Igaunijā, novirzot šos līdzekļus pensiju sistēmas stabilizācijai.

— Vai valstij ir izdevīgi privatizēt uzņēmumus, kuri regulāri dod peļņu?

— Šāds priekšstats, manuprāt, ir nepareizs, jo, pabeidzot lielo uzņēmumu privatizāciju, beidzam lielu daļu ekonomisko reformu. Līdz ar to atrisinātos vesela virkne politisko konfliktu un ķīviņu un politiķi varētu ar mierīgu sirdi turpināt darbu politiskās sistēmas sakārtošanā, nevis šķiest spēkus, apvainojot cits citu privatizācijas spēlēs.

— Lai gan privatizācijas noteikumu izstrādāšana vēl nav sākusies, vismaz konceptuāli tie jums droši vien ir zināmi. Piemēram, vai valsts savas akcijas ir iecerējusi realizēt pa daļām?

— Jā, tāda iecere ir. Varētu būt vismaz četri lieli bloki: pārdošana par sertifikātiem — Lattelekom darbiniekiem un uzņēmuma pensionāriem, lai katrs varētu iegādāties akcijas par 50–60 sertifikātiem (aptuveni 5 procenti), un publiskais piedāvājums par sertifikātiem (15 procenti); kompensācija Lattelekom akciju veidā, jo skaidra nauda šim nolūkam nav paredzēta; publiskais piedāvājums par naudu; iespējams, daļa akciju tiks rezervēta valsts pensiju fondam. Šo privatizāciju regulē Ministru kabineta 206. noteikumi, kas nosaka valsts kapitāla daļu pārdošanu. Tātad mums nav jāizdomā nekas jauns.

— Vai uz juridiskajām personām neattiecas nekādi ierobežojumi?

— Izņemot to daļu, kas atvēlēta uzņēmuma darbiniekiem un pensionāriem, uz pārējo var pretendēt jebkura juridiska vai fiziska persona, pērkot akcijas gan par sertifikātiem, gan par naudu. Tā kā akcijas tiks kotētas biržā, nekādu ierobežojumu nav. Paredzams, ka publiskajā piedāvājumā par naudu lielāko daļu akciju varētu iegādāties firmas — gan finansuinvestori, gan telekomunikāciju ražotāji.

— Vai iespējams, ka arī no šīs akciju daļas kaut ko varētu pirkt pati Sonera?

— Arī šajā ziņā nekādu šķēršļu nav, jo jebkuri ierobežojumi šādos gadījumos ievērojami pazemina akciju cenu.

— Ir dzirdēts arī par iespēju, ka valsts varētu saglabāt savā īpašumā tā saukto zelta akciju, kas dod kontroles tiesības ārkārtas situācijās.

— Arī zelta akcijas ieviešana atstāj iespaidu uz uzņēmuma cenu. Zelta akcija pamatā ir stratēģisks ierobežojums, un par to, ka tiek mainīti spēles nosacījumi, kādam ir jāmaksā. Šie maksātāji nekādā ziņā negribēs būt tie, kuri ir privatizējuši uzņēmumu un kuriem jau pirms privatizācijas bija skaidri definēti noteikumi. Turklāt var ciest privatizējamā uzņēmuma vērtība. Tomēr pieļauju, ka iriespējams vienoties, jo šī zelta akcija ir visai atklāta, turklāt neparedz nekādu valsts iejaukšanos uzņēmuma ikdienas darbā. Šādu iespēju pilnīgi neizslēdzu, bet sarunās pašreiz tā netiek aplūkota. Vēl vairāk — tas nav fiksēts nevienā valdības pieņemtajā dokumentā, ieskaitot arī Telekomunikāciju sektorpolitiku, kuru izstrādājusi Satiksmes ministrija.

— Vai tas varētu nozīmēt arī to, ka Latvijas valsts rīcībā nepaliks neviena akcija?

— Šobrīd pilnīgi skaidras atbildes vēl nav. Var jau būt, ka pieņems lēmumu daļu akciju paturēt.

— Kā, jūsuprāt, privatizācija varētu ietekmēt telekomunikāciju attīstību un modernizāciju?

— Tikai un vienīgi pozitīvi. Privatizācija piespiedīs uzņēmumu darboties vēl atklātāk, vēl precīzāk, jo starptautisko fondu biržu (iecerētskotāciju veikt Londonas biržā) prasības šai ziņā ir īpaši stingras. Tas nozīmē, ka sabiedrībai regulāri jāsniedz informācija par ekonomiski finansiālo stāvokli uzņēmumā. Tas tikai vairotu investoru uzticību Lattelekom un arī citiem Latvijas uzņēmumiem.

— Kad aptuveni varētu sākties Lattelekom privatizācijas process?

— Tas varētu notikt 2000. gada nogalē. Valdība savu daļu pamatā ir padarījusi, Saeimai vēl jāapstiprina jauns likums par telekomunikācijām un par neatkarīgiem regulatoriem (tas skar ne tikaitelekomunikācijas) un jāsagatavo atbilstoši dokumenti, lai varētu sekmīgi privatizēt Lattelekom akcijas.

Gunta KĻAVIŅA
 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001