EuroRings — trešās tūkstošgades internets

Runājot par strauju interneta attīstību, saprotam daudz sarežgītākus procesus nekā vienkārši lietotāju skaita pieaugumu. Internets — tā ir elektroniskā komercija, IP telefonija, video un audiotranslācija reālā laika režīmā un citas iespējas, kas atkarīgas no datu pārraides ātruma un kvalitātes. Šāda virzība rosina interneta pakalpojumu sniedzējus nepārtraukti palielināt sakaru kanālu caurlaidību. No otras puses, attīstoties interneta infrastruktūrai, tiek meklētas aizvien jaunas tīkla tehnoloģiju lietojuma iespējas. Abas tendences viena otru papildina un ir tuvinājušās pat tiktāl, ka telekomunikāciju tirgū rodas uzņēmumi, kas problēmas risina kompleksi un globāli. Spilgts piemērs ir nesen izveidotais uzņēmums KPNQwest (http://jv.eu.net) un tā Eiropas projekts EuroRings

Projekta būtība ir tāda, ka visa Rietumu un Centrālās Eiropas teritorija tiek apvienota ar ātrdarbīgu optiskās šķiedras tīklu, kas sastāv no sešiem divvirzienu gredzeniem, kuri paši spējizlabot kļūmes. Turklāt jaudīgs transatlantijas kanāls savieno EuroRings ar ASV optiskās šķiedras tīklu Qwest Macro CapacityŖ Fiber Network. Paredzams, ka 2001. gadā EuroRings apvienos 40 lielākos Eiropas biznesa centrus un tā garums sasniegs 13000 km. EuroRings lietotāji var izmantot pilna spektra pakalpojumus, kas darbojas uz IP protokola bāzes, kā arī piedāvāt vairumtirdzniecībā tīkla kanālus citām komunikāciju organizācijām. Skaidrs, ka šāda projekta izveidei nepieciešama nopietna pieredze telekomunikācijās, kā arī milzīgi kapitālieguldījumi, kas ir mērāmi simtos miljonos dolāru. Uz otriem svaru kausiem ir liktas milzīgas peļņas iespējas, kā arī stabilas līdera pozīcijas Eiropas un pasaules tirgū. KPNQwest ir kopuzņēmums, kas pieder Holandes telekomunikāciju uzņēmumam KPN (www.kpn.com) un amerikāņu uzņēmumam Qwest Communications International Inc. (www.qwest.net). KPNQwest tika izveidots, lai īstenotu projektu EuroRings, tādēļ īpaša uzmanība būtu jāvelta šim uzņēmumam.

1998. gada sākumā KPN sāka veidot savu Eiropas mēroga optiskās šķiedras maģistrālo kanālu struktūru. Tajā pašā laikā Qwest bija tuvu Amerikas nacionālā tīkla Qwest Macro Capacity Fiber Network noslēgumam. Pēc plāna šim tīklam ir jāsavieno 130 ASV pilsētas — no Losandželosasun Sakramento līdz Ņujorkai. Tīkla garums ir 29500 km, un tam jāapkalpo aptuveni 80 procentu trafika (balss un dati), kas tiek pārraidīts ASV robežās. Tālākie Qwest plāni bija saistīti ar Eiropas tirgu. 1998. gada janvārī Qwest un Teleglobe Inc. darījuma rezultātā Qwest ieguva divus 155 Mbit transatlantijas sakaru kanālus, kas savieno Ņujorku un Londonu, kā arī tiesības vēl uz diviem tādiem pašiem kanāliem. Kanālu kopējā caurlaidība ir vairāk nekā 600 Mbit, un tie nodrošina drošus un ātrus sakarus starpEiropas tīkliem un Qwest Macro Capacity Fiber Network.

Tajā pašā laikā par vienu no vadošajiem Eiropas komerciālajiem interneta pakalpojumu piegādātājiem bija kļuvis uzņēmums EUnet International B.V. (www.eu.net). Firma dibināta 1982. gadā, un 15 gadu pastāvēšanas laikā EUnet izveidoja pašu jaudīgāko un sazarotāko tīkla infrastruktūru Eiropā. EUnet filiāles atrodas 13 valstīs (tajā skaitā arī Igaunijā), 29 valstīs strādā EUnet nacionālie operatori. 1997. gada aprīlī parādījās EUnet nacionālais operators Latvijā, bet pēc tam — Lietuvā. No paša sākuma uzņēmums orientējās uz interneta pakalpojumu sniegšanu biznesa vajadzībām, tādēļ paralēli sakaru kanālu attīstībai EUnet veidoja arī jaunus ekskluzīvus pakalpojumus darījumu cilvēkiem. Piemēram, populārais EUnet pakalpojums EUnet Traveller EUnet abonentiem dod iespēju ceļot pa visu Eiropu un izmantot internetu bez papildu reģistrācijas un izdevumiem par starptautiskajiem savienojumiem.

1998. gada sākumā firmā EUnet International strādāja vairāk nekā 400 darbinieku, uzņēmums apkalpoja aptuveni 60000 klientu Eiropā, galvenokārt lielas firmas un uzņēmumus. EUnet ieņēmumi 1997. gadā bija aptuveni 55 miljoni dolāru, bet 1998. gadā tika plānota 75 miljonu dolāru peļņa. Tiesa, tālākā notikumu attīstības gaita bija negaidīta. 1998. gada 26. martā uzņēmums Qwest Communications paziņoja, ka pērk EUnet International par 154 miljoniem dolāru. Vienā lēcienā Qwest ieguva galvenās pozīcijas Eiropas tirgū. Jaunais īpašnieks EUnet deva jaunas attīstības iespējas progresīvo tehnoloģiju jomā. Piemēram, 1998. gada septembrī EUnet paziņoja par pirmā Eiropas pārraides tīkla izveidošanu — EUnet Multimedia Network Services (EMNS). EMNS izmantoja pašu jaudīgāko Eiropas tīkla infrastruktūru EUnet, lai mazinātu tīkla kanālu noslogotību, pārraidot multimediju trafiku. Astoņi speciālie serveri, kas atrodas Austrijā, Beļģijā, Francijā, Nīderlandē, Somijā, Norvēģijā, Šveicē un Zviedrijā, pārveido RealAudio un RealVideo plūsmas, kas tiek pārraidītas no notikumu vietām, par datu plūsmām ar intensitāti 20 vai 40 kbps, kas tiek pārraidītas pa tīklu. EMNS sekmīgi izturēja pārbaudi, veicot tiešo translāciju no orbitālās stacijas MIR visā Eiropā. 1998. gada rudenī EUnet tīkla lietotāju skaits sasniedza 84000. Panākumus veicināja arī tas, ka visā pastāvēšanas laikā EUnet uzkrājis unikālu pieredzi un izpratni par Eiropas nacionālo tirgu un to regulējošās likumdošanas daudzveidību. Līdz ar to EUnet kļuva par vitāli svarīgu sastāvdaļu kopuzņēmumā KPNQwest, kas tika nodibināts 1998. gada novembrī.

Qwest ieguldījums jaunā uzņēmuma dibināšanā bija visi EUnet resursi, kā arī transatlantiskie kanāli un naudas līdzekļi. Galvenais KPN devums bija praktiski pabeigtā Eiropas optiskās šķiedras kabeļu tīkla (3500 km) pirmā kārta. Abu partneru investīciju kopējā summa sastādīja 700 miljonus dolāru, kapitālieguldījumi pirmajos divos gados — 500 miljoni dolāru. Tiesa, arī KPNQwest peļņa 1999. gadā tika prognozēta 400 miljonudolāru apmērā ar 40 procentu pieaugumu gadā. No 1998. gada 28. janvāra, divus mēnešus ātrāk par plānoto termiņu, pirmais no sešiem EuroRings gredzeniem ar garumu 2416 km sāka apkalpot klientus Amsterdamā, Antverpenē, Briselē, Diseldorfā, Frankfurtē, Parīzē, Roterdamā un Strasbūrā. Otrais gredzens Channel sāka darbu 8. jūnijā, aptverot Bonnu, Ķelni, Karlsrūi, Lilli, Londonu un Manheimu. 15. jūlijā KPNQwest paziņoja, ka uzsākta trešā gredzena celtniecība, kas savienos deviņas Vācijas pilsētas: Berlīni, Brēmeni, Frankfurti, Hamburgu, Hanoveri, Leipcigu, Minheni, Nirnbergu un Štutgarti. Gredzenu celtniecībai tiek izmantots 96 dzīslu optiskās šķiedras kabelis, kas spēj paralēli pārraidīt aptuveni 80 krāsu ar ātrumu 10Gbs. EuroRings sakari ar ASV optiskās šķiedras tīklu Qwest dod iespēju Ziemeļamerikas uzņēmumiem, kam ir filiāles, klienti un piegādātāji Eiropā, izmantot sakarus ar plašu pakalpojumu spektru, to skaitā platjoslas nomātās līnijas, Frame Relay, ATM (Asynchronous Transfer Mode) un virtuālos privātos tīklus (VPN — Virtual Private Networks) uz IP protokola bāzes.

Lai dotu priekšstatu par EuroRings darbu apjomu, vajadzētu minēt vienu no epizodēm — unikāla komunikāciju tuneļa celtniecību zem Temzas Londonā. Šis projekts ir pats novatoriskākais telekomunikāciju vēsturē, un rezultātā ir izveidota pati lielākā šāda veida atvere zem Temzas. Lai īstenotu projektu, tika izmantotas progresīvākās urbšanas un celtniecības metodes, kas parasti tiek izmantotas Ziemeļjūras naftas platformās, nevis Temzas gultnē. Tunelis zem Temzas izbūvēts posmā no Tilberijas līdz Greivsendai, un tas palīdzēs izvairīties no kabeļu bojājumiem, kas varētu rasties celtniecības darbu laikā, kādu Londonas centrālājā daļā ir ne mazums. KPNQwest izveidojis arī īpaši augstas cau rlaidības spējas tīklu mezglu Doklandē, kuru izmanto gan Lielbritānijas galvaspilsētas firmas un uzņēmumi, gan arī vietējās kabeļu firmas, iegūstot pieeju tīklam. Lūk, kā KPNQwest izpilddirektors Džeks Makmasters komentē šo notikumu: — Temzai tradicionāli ir svarīga loma britu ekonomikā, tomēr šīs komercijas organizācija un vadība informatizācijas sabiedrības ietvaros tiek radikāli mainīta. Domājams, nākamajā gadu tūkstotī vienas dienas laikā pa mūsu lāzerkanālu, kas atrodas 60 metru zem Temzas gultnes, tiks pārraidīts daudz vairāk informācijas — protams, elektroniskā veidā — nekā pa Temzu visa 20. gadsimta laikā. Pēc analītiķu aplēsēm telekomunikāciju pakalpojumu tirgus Rietumeiropā 2001. gadā pieaugs līdz 224 miljardiem dolāru, bet 65 procenti šā tirgus piederēs Vācijai, Francijai, Lielbritānijai, Beļģijai un Nīderlandei. Jau tagad ir skaidrs, ka tikai tādiem milzīgiem starptautiskiem uzņēmumiem kā KPNQwest ir pa spēkam izveidot struktūru, kas būs konkurētspējīga šajā tirgū, un sasniegt rezultātu, kas būs trešā gadu tūkstoša cienīgs.

Marina KALMIKOVA