Web 2.0 + IMS = jauni pakalpojumi un biznesa modeļi

 

IP multimediju platformas IMS (IP Multimedia Subsystem) un Web 2.0 tehnoloģiju straujā ieviešana ir pazeminājusi konkurences slieksni un ļauj iekļūt tirgū tiem uzņēmumiem, kas vēlas sacensties ar tradicionālajiem telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem. Rezultātā pakalpojumu sniedzēju skaits ir kļuvis krietni lielāks, un tiem jārēķinās ar tādu uzņēmumu kā Google sīvo konkurenci un cīņu par biznesa klientiem. Kurp ved šī situācija, kas no tās iegūst un kas – zaudē?

 

Pakalpojumu sniedzēji, kuri iepriekš darbojušies nelielas konkurences apstākļos, pēkšņi ir sajutuši intensīvu spiedienu, kas liek tiem atteikties no tradicionālās tīkla infrastruktūras un pakalpojumu sniegšanas platformas. Šīs vides maiņa nākotnē acīmredzot kļūs par standartizētu, atvērtu un elastīgu IP tīklu, kas var ietvert:

·         dažādus trafika veidus (balss, dati, video);

·         dažādus piekļuves veidus (vadu un bezvadu); 

·         dažādas servisa kvalitātes (QoS) prasības;

·         jaunu un topošu biznesa modeļu daudzveidību.

Tostarp vēsturiskajiem telekomunikāciju operatoriem jāizstrādā hibrīdveida migrācijas stratēģija par iedarbību uz eksistējošā tīkla infrastruktūru, lai dotu vaļu jaunas paaudzes pakalpojumiem. Jaunās prasības stimulēs pakalpojumu sniedzējus piedāvāt aizvien vairāk iespēju patērētājiem un komersantiem, vajadzības gadījumā sapludinot un apvienojot dažādas funkcijas (balss, dati, platjoslas video fiksētajās vai bezvadu infrastruktūrās). Tādējādi mainās arī industrijas pamats, jo telekomunikācijas pārņem daudzas iezīmes, kas asociējas ar internetu, veidojot jaunu Telco 2.0 biznesa modeli.

 

Atpakaļ pie pamatiem: kas ir interneta pakalpojumi

Lai labāk saprastu internetā dominējošos pakalpojumus, ir lietderīgi ielūkoties interneta pakalpojumu kopainā, iztēlē attēlojot tos uz X un Y asīm. Interneta pakalpojumi var būt sinhroni vai asinhroni un var nodrošināt savstarpējo komunikāciju persona–personai vai persona–mašīnai.

Attēlojot uz asīm četrus pakalpojumu kvadrantus, paveras šāda aina:

·         sinhronais kvadrants persona–mašīnai ietver tādus mediju pakalpojumus kā IPTV vai video pēc pieprasījuma (VOD). Tie pieprasa iespēju piegādāt multimediju saturu reālā laikā;

·         asinhronais kvadrants persona–mašīnai ietver tādus web bāzes pakalpojumus kā portāli, e-veikali, blogi, un to lielākajā daļā  tiek izmantots interneta pārlūks;

·         asinhronais kvadrants persona–personai ietver ziņojumu pakalpojumus, piemēram, e-pastu, īsziņas vai balss pastu;

·         sinhronais kvadrants persona–personai ietver sarunu pakalpojumus, piemēram, VoIP, tūlītējos ziņojumus (IM) vai konferences.

Daudzi interneta pakalpojumi pārklāj vairāk par vienu no šiem domēniem un tehnoloģijām. Šo konfigurāciju kombinācija veicina multifunkcionālu digitālo mediju pakalpojumu (mashups) attīstību, kas rada jaunu pieredzi fiksēto un mobilo interneta galiekārtu lietošanā. Šo pakalpojumu pamatā ir digitālie mediju faili, kuri var saturēt tekstu, skaņas ierakstu, video, animāciju – visus vienkop vai visdažādākajās kombinācijās. Rezultātā rodas situācija, kuru var salīdzināt ar abpusgriezīgu zobenu, jo, no vienas puses, pieaug pakalpojuma sniedzēja apgrozījums, bet, no otras puses, paveras durvis arī jauniem, aktīviem konkurentiem.

 

Kas notiek ar telekomunikāciju operatoriem

Savulaik bija tā, ka vienīgie konkurenti bija citi telekomunikāciju operatori. Turpretī tagad tradicionālo pakalpojumu sniedzēji konkurē ar interneta pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedāvā dažādus web bāzes sarunu pakalpojumus (IM, VoIP).

Rezultātā balss pakalpojumu nodrošināšanā konkurē lielāks operatoru loks, to skaitā tādi, kas izmanto Google Talk bāzes atvērtos standartus, Telco bāzes standartu IMS, Microsoft Live Messenger + Yahoo Messenger īpašos pakalpojumus, Skype pakalpojumus persona-personai u. c. Dažos gadījumos jaunie tirgus spēlētāji piedāvā pakalpojumus un izvērš tādus biznesa modeļus, kādus iepriekš nav izmantojuši tradicionālie telekomunikāciju operatori.

 

IMS interneta kontekstā  

Un tieši šis ir tas brīdis, kad IMS braši var ienākt tirgū un pārbīdīt spēles kauliņus tradicionālo operatoru lauciņā. Tas iespējams, jo IMS un web tehnoloģijas neatrodas vienā kvadrantā, tātad tās var līdzāspastāvēt, konverģences rezultātā radot jaunus pakalpojumus. Piemēram, tādi protokoli kā Session Initiation Protocol (SIP) un Real-time Transport Protocol (RTP) ir paredzēti darbam tradicionālā telekomunikāciju tīkla vidē.

Tiem nav tādu uzdevumu kā Hypertext Transfer Protocol (HTTP) un Hypertext Markup Language (HTML) standartiem, kuri ir izstrādāti internetam. Un, tā kā IMS ir standarta tehnoloģiju kopums, kas ļauj sniegt balss komunikāciju pakalpojumus vairāku īpašnieku telekomunikāciju tīklos, tas nodrošina platformu, kuru telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji var izmantot interneta (vai internetam līdzīgu) pakalpojumu sniegšanai no telekomunikāciju tīkla.

 

Izpratne par  Web 2.0

Web 2.0 ietver gan jaunus interneta lietojumus un pakalpojumus (piemēram, Flickr, Gmail, Soapbox, Orb, Netvibes, YouTube, LinkedIn, Wikipedia), gan specifiskas tehnoloģijas, kas saistītas ar tādu pakalpojumu piegādi kā Representational State Transfer (REST), Asynchronous JavaScript un XML (AJAX), Really Simple Syndication vai Rich Site Summary (RSS) un COMET (HTTP bāzes push tehnoloģija).

Šiem pakalpojumiem ir vienots HTTP protokolu lietojuma kopsaucējs un attēlojums standarta web pārlūkos. Visi šie pakalpojumi un tehnoloģijas veicina interneta pakalpojumu gala lietotāja pieredzes bagātināšanos, izmantojot web pārlūkus. Ar Web 2.0 bāzes tehnoloģijām tiek radīta jauna satura un informācijas publicēšanas paradigma, kur gala lietotāji vairs neuztver tīmekli kā statiskas informācijas vietnes, bet drīzāk kā platformu, lai piekļūtu īpaši interaktīviem lietojumiem, kurus var viegli apvienot ar citiem pakalpojumiem, lietojumiem un saturu. Līdzīgi arī IMS rada jaunu paradigmu pakalpojumu radīšanai un pakalpojumu piegādei.

Web 2.0 var uztvert kā vienu platformu, kas var piegādāt IMS bāzes pakalpojumus pat tad, ja turpina pastāvēt arī citas, tradicionālās platformas. Savietojamība starp IMS un Web 2.0 tehnoloģijām rada iespējas savstarpējam izdevīgumam, kas rezultātā var radīt jaunus, konverģētus IMS/web pakalpojumus, kuri, protams, ģenerē jaunas ieņēmumu plūsmas.

 

Interneta tehnoloģiju apvienojums: kā parasti uztveram jaunus pakalpojumus

Daļa lielo interneta pakalpojumu sniedzēju ir apguvuši globālo stratēģiju, piedāvājot būtiskākos četru domēnu interneta pakalpojumus, lai atbalstītu savu pamatbiznesu.

Šajā kontekstā ir interesanti atzīmēt, ka:

·         visi tirgus spēlētāji ir pieņēmuši sarunu un Web 2.0 pakalpojumu apvienojumu;

·         vairums piegādātāju piedāvā starpsavienojumus ar tradicionālajiem (legacy) balss pakalpojumiem viņu pašu zīmola ietvaros (piemēram, Skype) vai kopā ar operatoriem, kuri nodrošina starpsavienojumu iespējas konkrētos reģionos (piemēram, Microsoft + Verizon – ASV);

·         visi šie tirgus dalībnieki izmanto globālo stratēģiju. Tas atšķir viņus no tradicionālajiem operatoriem, kuri darbojas vienā vai dažās valstīs, bet ļoti reti – visā pasaulē.

Telekomunikāciju operatori var reaģēt uz jauno konkurentu gājieniem:

• nodibinot partnerattiecības ar interneta pakalpojumu sniedzējiem, lai tiktu galā ar tradicionālajiem komunikāciju pakalpojumiem. Te gan pastāv risks, ka tradicionālie pakalpojumu sniedzēji kļūst par pamatu cita zīmola pakalpojumam;
• apvienojot interneta tirgus dalībnieku lielākos pakalpojumus (piemēram, IM), lai sasaistītu to divus zīmolus ar vienu pakalpojumu;
• sniedzot būtiskākos komunikāciju pakalpojumus (piemēram, IM, VoIP, multimediju push/share, personīgo adrešu grāmata utt.), izplatīt tos maksimāli lielai auditorijai, izmantojot IMS un Web 2.0 tehnoloģijas.

Tomēr, ja telekomunikāciju operatori arī turpmāk vēlas noturēt savus zīmolus pietiekami spēcīgus un ienesīgus, viņiem būs aktīvi jārosās un jāattīstās, pamatojoties uz iegūtajām vērtībām (standartu lietošana, fiksēto un mobilo pakalpojumu lietotāju bāze) un jāpaplašina pakalpojumu pārklājums internetā un visās tā lietojumprogrammās.

Tieši tāpēc Alcatel-Lucent ir integrējis IMS un Web 2.0 savā produktu stratēģijā; tas dod operatoriem iespēju izvērst fiksētos un mobilos telekomunikāciju pakalpojumus, lai atbalstītu tradicionālos piedāvājumus vai izvērstu jaunus web bāzes pakalpojumus.

 

Kāda ir IMS/Web 2.0 stratēģija?  

Runa nav par to, kā aizvietot Web 2.0 ar IMS vai otrādi, bet gan par to, kā Web 2.0 varētu palīdzēt elektronisko sakaru operatoriem sniegt komunikācijas pakalpojumus interneta vidē, izmantojot viņu pašreizējo infrastruktūru un IMS. Kā Alcatel-Lucent var palīdzēt operatoriem izmantot IMS, kas ļautu izvērst jaunus multimediju komunikācijas pakalpojumus Web 2.0 vidē?

Piemēram, integrējot IMS komunikācijas operatora interneta portālā, IMS pakalpojumiem var piekļūt caur standarta web pārlūku, kas ir savietojams ar JavaScript. Tas var saturēt Address Book Management (parādīšana, modifikācija, sinhronizācija), Share Presence ar kontaktiem (parādīšana, modifikācija, ielūgums), tūlītēju ziņojumapmaiņu sarunai ar kontaktpersonām. Serveris pats nodibina kontaktu ar zvana adresātu, – jāaktivizē tikai poga Sastādīt numuru.

Web 2.0 saskarnes lietojumiem ir dažādas priekšrocības:

•  nav vajadzīga programmatūras instalācija, un jauninājumi notiek automātiski;
• lietojumprogrammas darbojas plašā operētājsistēmu un pārlūku spektrā;

• lietojumprogrammas darbojas ne tikai PC, bet arī visās citās galiekārtās, to skaitā arī mobilajās;
• pārlūks kļūst par lietotāja grafisko saskarni visiem komunikāciju pakalpojumiem.

Tīmekļvietnes var bagātināt ar IMS pakalpojumu iespējām nodrošināt pievienoto vērtību. Tipisks piedāvājums ir tādi ar komunikācijām saistīti pakalpojumi kā Dzeltenās lapas, kas ļauj lietotājiem aktivizēt savienojumu, noklikšķinot uz dinamiski ielādēta IMS interaktīvā grafiskās saskarnes rīka widget, kas asociējas ar lapu vai svarīgiem akcentiem lapā. Widget var atbalstīt arī citus pakalpojumus, piemēram, saites uz personīgo adrešu grāmatu, klātbūtnes indikatoru vai IM.

Uz Web 2.0 bāzes sapludināti (apvienoti) pakalpojumi rada sakaru operatoriem iespēju aptvert dažādus biznesa modeļus. Tradicionālo komunikāciju pakalpojumu pamats parasti ir cena uz vienību vai fiksēti maksājumi (flat fees), bet internetā populāri ir reklāmas bāzes ienākumu modeļi. Abu modeļu veiksmīga sapludināšana ir atkarīga no operatora mērķiem, kā arī no satura un komunikāciju pakalpojumu kombinācijas. Pati par sevi IMS un Web 2.0 kombinācija nerada jaunus biznesa modeļus, bet tā ir saikne starp divām atšķirīgām pasaulēm, tāpēc var novest operatorus pie jauniem biznesa modeļiem, kuri var gan eksistēt atsevišķi, gan būt izmantojami dažādās kombinācijās.

Alcatel-Lucent ir izstrādājusi spēcīgu IMS-Web 2.0 risinājuma stratēģiju, kas ir daļa no tās Service Delivery Environment, jo šī konverģence piedāvā elektronisko sakaru operatoriem šādas priekšrocības:

·         ļauj operatoriem ar interaktīvā grafiskās saskarnes rīka widget palīdzību izplatīt IMS bāzes atbalstu tradicionālajiem vai multimediju komunikācijas pakalpojumiem tīmekļa vietnēs;

·         pozicionē IMS kā uzticamu papildu risinājumu IP sarunu pakalpojumu sniegšanai kopā ar tradicionālajam telekomunikāciju tehnoloģijām.

Alcatel-Lucent aktīvi atbalsta Web 2.0/IMS konverģences stratēģiju un ir izstrādājusi Web 2.0 front end IMS Application Server Suite risinājumam, lai piedāvātu operatoriem IMS standartus, kas ir atvērti web tehnoloģijām un lietojumiem. Pakalpojumu sniedzēju spēja izstrādāt efektīvus un rentablus pakalpojumus ir būtiska tālākajai Telco 2.0 ēras attīstībai.

 

 

 

Sagatavots pēc Alcatel-Lucent izdevuma

 Enriching Communications

2008. gada 2. daļas 1. laidiena materiāliem

 

Alcatel-Lucent Baltics SIA

 

Alojas ielā 6, Rīgā LV-1013 

Tālr. 67085200

Fakss 67085205

www.alcatel-lucent.com