Pasaules labākā sadzīves elektronika – IFA zīmē

 

Trīs dienas aprīļa vidū plaši pazīstamās patēriņa elektronikas izstādes IFA koši sarkanā zīmola krāsa bija pārpludinājusi visu nelielo Maljorkas piekrastes pilsētiņu Portapetro. Tur izstāžu sabiedrība Messe Berlin kopā ar partneri Gesellschaft für Unterhaltungs-und-Kommunikationselektronik mbH (gfu) un to pilnvaroto preses pasākumu rīkotāju ASV producentu kompāniju ShowStoppers bija sarīkojusi plašu pasaules preses konferenci, kas bija veltīta sadzīves un mājas elektronikas tirgus tendencēm un starptautiskajai izstādei IFA 2008 Consumer Electronics Unlimited. Preses forums ar nolūku bija sarīkots vairāk nekā četrus mēnešus pirms lielās šīgada elektronikas izstādes, kas notiks Berlīnē no 29. augusta līdz 3. septembrim. Uz prestižo saietu bija atbraukuši 270 žurnālisti no triju kontinentu 42 valstīm. To skaitā arī trīs – no Latvijas.

 

Pasaules mediji – IFA stratēģiskais ierocis

Messe Berlin un IFA šādas vērienīgas starptautiskas preses konferences rīko jau trešo gadu, tās notiek prestižās vietās, īpašā IFA stilā (pērn – Montekarlo, 2006. gadā – Atēnās). Jājautā – kāpēc viņi to dara vairākus mēnešus pirms pašas lielās izstādes, nevis tās laikā? Īstenībā tas nepavisam nav tik neizprotami, kā pirmajā acumirklī šķiet, jo, kā pierāda statistika, tieši pēc tam, kad IFA šādus preses pasākumus sāka rīkot un daudzos pasaules preses izdevumos gandrīz vienlaikus parādījās profesionāla triecieninformācija par modernās sadzīves elektronikas tirgus tendencēm, jūtami palielinājās arī izstādes apmeklētāju skaits.

IFA statistika liecina, ka pērn IFA 2007 apmeklēja vairāk nekā 101 000 cilvēku no Vācijas un 93 ārvalstīm, kas pārsniedza 2006. gada rādītājus par 7,5 procentiem. Gadatirgus organizatori īpaši akcentē to, ka, pateicoties īpašajai sadarbības stratēģijai ar plašsaziņas līdzekļiem, ar katru gadu palielinās arī šim pasākumam akreditēto žurnālistu skaits, un pērn tas bija par pieciem procentiem lielāks nekā iepriekš (6 664 žurnālisti no 62 valstīm).

Tā nu vēlreiz apstiprinās senā patiesība – prese ir lielisks mārketinga rīks, ja vien prot to meistarīgi likt lietā. To apliecina vēl kāds fakts: šogad IFA un Messe Berlin pirmo reizi sākusi sadarboties ar īpašu lielo preses pasākumu producentu ShowStoppers. Šī kompānija 15 gadu sekmīgi darbojas līdzīgos ASV projektos, vadot arī Consumer Electronics Show Lasvegasā, kas gan ir par 60 procentiem mazāks nekā IFA. ShowStoppers vada arī mediju projektus CeBIT un pasaules Mobilajā kongresā.

ShowStoppers pārstāvji bija ieradušies arī PortaPetro, lai vadītu IFA pasaules preses konferenci un piedāvātu tās dalībniekiem iespēju piedalīties paneļdiskusijā par aktuālām ekonomikas, finanšu un augsto tehnoloģiju tēmām, uz kuru bija īpaši uzaicināti  pazīstamu ASV preses izdevumu (NewYork Times, eWeek, PCWorld, CBS News u. c.) redaktori un žurnālisti. Bija ļoti vērtīgi veselu stundu klausīties augstas raudzes profesionāļu brīvā diskusijā par nozīmīgām ASV ekonomikas tēmām (kādi ir patiesie iemesli ASV dolāra kursa kritumam, kāpēc ASV nav rūpnīcu u. c.), par mobilā un PC tirgus aktualitātēm, dzirdēt prognozes par Apple un Microsoft konkurences virzieniem (kā nu bez karstām diskusijām par kulta produktu iPhone, tā iespējamo attīstību un konkurentiem!), kā arī par to, vai topošā Google Phone operētājsistēma Android apdraud Nokia un tās visvairāk izmantotās Symbian OS līderpozīcijas.

Un, lai gan atbildes uz šiem un citiem jautājumiem pārsvarā bija zināmas vai vismaz nojaušamas arī IKT nozares speciālistiem Latvijā, svarīgs, manuprāt, ir pats fakts – brīvi un pārliecinoši, bez špikeriem un bez mulsuma paust savu viedokli par lietām, kuras profesionāli pārzini, būdams žurnālists. 

 

Pasaules elektronikas tirgus tendences

IFA pasaules preses konferencē varēja iegūt visai plašu informāciju par patēriņa elektronikas tirgus tendencēm, tā kā man tiešām žēl, ka nevaru šai tēmai veltīt pusi žurnāla. Tomēr centīšos izvēlēties, manuprāt, interesantākās nianses, kuras visprecīzāk atspoguļo statistika. 

Par patēriņa elektronikas tirgus kopējā apjoma augšupeju pēdējos gados liecina šādi no 194 pasaules valstu mazumtirgotājiem savāktie statistikas dati: 2005. gadā –483 miljardi USD, 2006. gadā – 549 miljardi (+13,8 %), 2007. gadā – 625 miljardi (+13,9 %), 2008. gadā (prognoze) –679 miljardi USD (+ 8 %). Turklāt Eiropas tirgus daļa šajā nozarē 2007. gadā bija 32,6 % (t. sk. Rietumeiropai – 22,2 %), Āzijas tirgus daļa – 33,2 % (t. sk. Ķīnai 16,5 %, bet Japānai – tikai 4,7 %), bet ASV – 14,4 %.

Paraugoties uz vairāku elektronikas produktu grupu mainīgo situāciju tirgū pēdējos četros gados, var konstatēt, ka, piemēram, mobilo tālruņu tirgus daļa, kurai šķietami joprojām vajadzētu būt strauji augošai, ir gandrīz nemainīga, un kopš 2005. gadā tā palielinājusies tikai par 2 % (no 23 uz 25). Tomēr arī viens procents globālā mērogā nemaz nav tik maz. Šī statistika skaidri parāda arī galddatoru samazināšanās (hronoloģiskā secībā no 2005. līdz 2008. gadam: 8,5 % – 7,7 % – 7,2 % – 6,8%) un klēpjdatoru pieauguma (8,9 % – 8,9 % – 9,5 % – 9,8 %) tendenci.

Nedaudz lēkājoša, tomēr lejupslīdoša ir arī plazmas TV vieta pasaules tirgū (šogad – tikai 3,4 %), toties LCD TV tikai tagad tā īsti sācis savu uzvaras gājienu (5,4 % – 10,1 % – 13,3 % – 15,1 %), it kā nemaz nejūtoties apdraudēts no karstās HDTV un Full-HD elpas pakausī. Un tā jau arī ir – kamēr vairums valstu (ar dažiem izņēmumiem) vēl tikai debatē par HDTV programmām un saturu, LCD aizvien plānākie un lielākie displeji ar digitālās TV kvalitatīvo attēlu ir visai kārdinošs mājas elektronikas kumosiņš arī Latvijā, turklāt nu jau tikai sabiedrības krējuma mitekļos.  

Starp citu, tirgus situācija jau pilnīgi skaidri rāda, ka nospiedošs vairākums šogad pasaulē iegādāto televizoru ir LCD (ar plakaniem un ļoti plāniem displejiem). LCD tirgus daļa Ķīnā šogad ir 38 %, ASV – 71 % un Japānā – 83 %. Visā pasaulē tā no 12 % 2005. gadā ir palielinājusies līdz 53 % šogad. Tostarp plazmas TV daļa pasaulē ir tikai 7 %.

Ja mājas elektroniku varētu salīdzināt ar Saeimas vēlēšanām, tad zem piecu procentu barjeras palikušās sīkpartijas būtu jāizbalso. Tomēr ar elektronikas sīkgrupiņām tā gluži nav, lai gan daži produkti tiešām iegājuši dzīvescikla pēdējā fāzē vai tuvojas tai (DVD – 2,1 %, MP3 – 2,5 % 2008. g.).

Audioiekārtu tirgus apjoms desmit gados pieaudzis no viena līdz trim miljardiem eiro. MP3 tirgus strauji sāka augt kopš 2004. gada, 2005. gadā tas trīskāršojās, 2006. gadā bija vērojams neliels kritums, 2007. gadā MP3 tirgus bija aptuveni divreiz mazāks nekā 2005. gadā, bet šogad tas ir vēl krietni sarucis. MP3 popularitātes krituma vistiešākais vaininieks ir MP4, kurš jūtami sāka ienākt tirgū kopš 2005. gada, bet šobrīd tas jau tiktāl izspiedis no tirgus MP3, ka tā tirgus daļa šogad ir tikai nedaudz mazāka par MP3. Toties no tirgus jau kopš 2005. gada pilnīgi izspiesti minidiski, un ļoti niecīga ir arī CD daļa (par audioiekārtu tendencēm skat. 1. attēlā).

Lai gan arī GPS tirgus daļa šobrīd ir visai neliela (tikai 1,6 %), nozares eksperti labi zina, ka tas ir augošs un visai perspektīvs tirgus, kas saistāms ar visdažādākajām bezvadu ierīcēm. Piemēram, ir dzirdēts viedoklis, ka drīzumā gandrīz visos jaunajos mobilo tālruņu modeļos tiks piedāvāta GPS navigācijas funkcija, nemaz jau nerunājot par visdažādākajiem īpašiem risinājumiem gan tūristu, gan invalīdu un vecu, vientuļu cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Interesanti ir salīdzināt arī, kā dažādas sadzīves elektronikas produktu grupas attīstās Ķīnā un Japānā, kuras ir pasaules līderes vairāku produktu grupās, bet statistikas rādītāji tomēr ir citādi nekā šķiet (skat. 2. attēlu). Piemēram, lielākā elektronikas produktu grupa Ķīnā ir mobilie tālruņi (35,9 %), bet Japānā – plazmas TV un LCD (kopā 20,9 %), turpretī mobilo un viedtālruņu tirgus daļa tur ir tikai 11,5 %.

 

Sadzīves elektronikas tirgus – bez robežām

Visi pasaules preses konferences dalībnieki, ar kuriem izdevās aprunāties starpbrīžos un pusdienu pārtraukumos (to skaitā bija pārstāvji no Indijas, Ungārijas, Ķīnas, Korejas un Lietuvas), pauda līdzīgu viedokli, ka labākais IFA lielajā preses konferencē bijis pasaules sadzīves elektronikas tirgus apskats, kuru prezentēja Messe Berlin un gfu atbildīgās amatpersonas.

IFA Consumer Electronics Unlimited vadmotīvs šogad ir Inspire people, move markets (Iedvesmojiet cilvēkus, pārbīdiet tirgu), tādējādi īpaši akcentējot, ka ne jau produkti paši par sevi ir tie, kas attīsta tirgu, bet gan cilvēki, kas tos izstrādā, ražo, reklamē, pārdod un… galu galā nopērk. Tāpēc viņi ir pozitīvi jāiedvesmo, jāinformē, jātiekas (kā Portopetro – ar žurnālistiem). Nu jā, kā gan lai iedvesmo ar e-pasta palīdzību! Re, kur tas āķis!

Protams, jāpieskaņojas arī ikviena gaumei, vajadzībām, maciņa biezumam un aizvien vairāk – arī sabiedrības prasībām par vides aizsardzību. Tāpēc īpaši pieprasīta ir tāda sadzīves tehnika, kuras ražošana un ekspluatācija nodara pēc iespējas mazāku kaitējumu videi un ekonomē enerģiju. Šai sakarā konferences organizatori mums izstāstīja arī kādu kuriozu: ASV pēdējā laikā esot tendence, ka daudz iedzīvotāju, lai taupītu naudu un enerģiju, iegādājas lētas veļas mašīnas, toties pērk ļoti lielus ledusskapjus, lai tajos varētu salādēt vairākas kastes alus visai nedēļai!

Bet, nopietni runājot, ražotāji patiesi cenšas izstrādāt pēc iespējas ekonomiskākus mājas elektronikas un televizoru modeļus. Salīdzinājumā ar 2005. gadu LCD un plazmas TV šobrīd patērē 25–35 % mazāk enerģijas. Īpaši ekonomiski tie ir gaidīšanas režīmā (stand-by), kad tie patērē tikai 1/6 enerģijas, kāda bija nepieciešama 1997. gadā. Tad jau varētu teikt arī tā – atjaunojiet elektronikas iekārtas ik pēc trijiem gadiem, un atkal varēsit ietaupīt uz mazāka enerģijas patēriņa rēķina. 

Starptautiskā tirgus pētījumu kompānija IPSOS, šopavasar aptaujājot lietotājus par to, kuras trīs elektroniskās ierīces ir visnepieciešamākās ikdienā, no saņemtajām atbildēm izveidoja TOP 10 (alfabēta secībā): audio un Hi-Fi iekārtas; fiksētie tālruņi; kafijas/espresso automāti; ledusskapji; mikroviļņu krāsnis; mobilie tālruņi; PC; televizori; veļas mašīnas. Šis pētījums rāda, ka IFA ir uz pareizā ceļa – pieci no šiem TOP 10 produktiem pieder pie patēriņa elektronikas un pieci ir mājas elektronikas priekšmeti. Un abi elektronikas preču virzieni ir ne vien vadošie tirgū, bet plašā klāstā redzami arī IFA gadatirgū, kur galvenokārt pārstāvēti pazīstamākie zīmoli.

 

Ko gaidām no IFA 2008?

IFA neapšaubāmi ir lielākais (pērn tā platība bija 103,952 m²) patēriņa elektronikas gadatirgus speciālistiem un interesentiem un pati nozīmīgākā vieta, kur ierodas mazumtirgotāji, lai kārtotu biznesa lietas. Plašais produktu klāsts nevienam neliek vilties, turklāt IFA šogad plāno piedāvāt tik plašu inovatīvu produktu klāstu, kas nelīdzināsies nevienam citam.

Izstādes organizatori Messe Berlin un gfu jau krietni pirms gadatirgus bija saņēmuši oficiālu dalības apstiprinājumu no tādām pazīstamām firmām kā De´Longhi, Electrolux, Gorenje, JURA, Liebherr-Hausgeräte, Miele, petra-electric, Robert Bosch Hausgeräte, Robert Thomas, Russell Hobbs, Saeco, Salton, Siemens-Electrohausgeräte, Vestel u. c. IFA piesaistījusi arī lielu Nīderlandes, Slovēnijas un Turcijas ražotāju interesi.

Messe Berlin vecākais izpilddirektors Dr. Kristians Geke (Christian Göke) uzskata, ka, integrējot pazīstamākos mājas elektronikas ražotājus, organizatori ir radījuši jaunu formātu, kāds nav izmantots nekur citur. Tieši šogad būs pirmā reize, kad vienā gadatirgū būs apvienoti abi virzieni – patērētāju elektronika un mājas elektroierīces (tos mēdz dēvēt arī par brūnajām un baltajām elektroprecēm). Protams, tas nozīmē arī to, ka šogad klāt nāks sešas jaunas halles – t. s. baltajām elektroiekārtām.

 

IFA 2008 aicina – būs interesanti!

Ko tad īsti varēsim redzēt IFA 2008? Gribētos teikt, ka visu – sākot no gigantiskiem plakanajiem TV ekrāniem un beidzot ar mazītiņiem mobilās televīzijas aparātiem; no mobilajām multimediju ierīcēm līdz mājas kinoteātra komplektiem. Visu, kas saistās ar intelektuālajām tehnoloģijām, komfortu, enerģijas resursu taupību un pazīstamiem zīmoliem.

Atcerēsimies to laiku, kad LCD un plazmas displeji ienāca mūsu mājās un piepildīja seno sapni par iespēju piestiprināt televizoru tieši pie sienas. Tagad tas vairs neliekas nekas īpašs, jo parādījusies jauna LCD televizoru paaudze, kad displeji kļuvuši tik plāni, ka tie gandrīz saplūst ar sienu. IFA ekspozīcijās būs redzami daudzi LC displeji ar 1,5 collu (3,8 cm) biezumu. Bet tas ir tikai sākums. Prototipi liecina, ka nākamais solis šajā evolūcijā ir vēl plānāki – līdz 0,4 collu (1 cm) – plakano TV displeji. Vienlaikus palielinās arī displeju izmēri, kas vēl nesen šķita neiespējami. Šobrīd augstākais sasniegums ir 150 collu jeb 3,81 metru ekrāns (pa diagonāli).

Jāteic, ka lielo displeju plakanie televizori un HD vai Full-HD konfigurācijas modeļi iekaro Eiropas mājas galvu reibinošā ātrumā. Vienlaikus tas liek straujāk attīstīties arī HDTV satura piedāvājumiem. Eiropā jau ir pieejamas vairāk nekā 90 HDTV programmas – galvenokārt kā Pay-TV. Šveicē un Austrijā – valstīs, kur notiks Eiropas čempionāts futbolā –, pat sabiedriskās raidorganizācijas ir sākušas piedāvāt HDTV programmas kā bezmaksas iespēju. Vācijā HDTV varēja abonēt jau 2006. gadā. Sabiedriskās raidorganizācijas ARD un ZDF pavisam nesen sākušas ieviest bezmaksas HDTV programmas, lai 2010. gada februārī varētu pāriet uz regulāru HDTV apraidi.

Gluži jauna HD mediju kategorija tiks atklāta tieši Berlīnē, šāgada IFA gadatirgus laikā: tā būs HD izklaide Blu-ray diskos. Kā tas jau gada sākumā pierādījies, formātu konkurence ir novedusi pie paaugstināta optisko HD mediju pieprasījuma. Kas īsti no tā iznācis, varēsit vērot IFA stendos, kur būs redzams daudz jaunu Blu-ray disku tirgus dalībnieku.

Tendence ražot aizvien plānākus TV displejus ir iedvesmojusi arī audioiekārtu ražotājus radīt bagātīgu inovatīvu audiorisinājumu piedāvājumu, kuri būs redzami arī IFA stendos. Plānās skandas un surround skaņas projektori noteikti pārliecinās klausītājus. Ļoti populāras šobrīd ir stereoiekārtas ar virtuālo surround skaņu. Šķiet, ka IFA 2008 tiešām būs skaņu, krāsu un vērtīgas informācijas pilna. Vēl ir laiks padomāt, vai nebūtu labi to visu aplūkot klātienē.

Gunta KĻAVIŅA

P.S.

Patēriņa elektronikas gadatirgus rīkotājiem ir pašiem sava Mis IFA, kura līdz 2003. gadam eksistēja tikai virtuāli, bet vēlāk pārtapa piemīlīgā sievišķīgā būtnē ar IFA krāsas matiem. Viņa ir ne vien IFA reklāmas seja, bet arī atklāj dažādus svinīgus pasākumus, to skaitā arī pasaules preses konferenci Portopetro. Tagadējā Miss IFA ir mārketinga studente, viņas tēls ir dinamisks, kosmopolītisks, moderns un izsmalcināts. Tērpus īpaši viņai darina veiksmīga Berlīnes modes un stila firma Thatchers.