INSPIRE iedvesma darbam ģeotelpisko datu telpā
Tēzes rakstam Sakaru Pasaulē par INSPIRE
Jau vairāk
nekā gadu Eiropas ģeotelpiskās informācijas institūciju un uzņēmumu speciālistu
ausīs vārdam INSPIRE ir īpaša skaņa: šis akronīms ne vien asociējas ar aicinājumu
strādāt iedvesmoti (inspire angliski
nozīmē iedvesmot), bet tam ir arī
pavisam konkrēta jēga. Tā nosaukta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva
2007/2/EK INfrastructure of SPatial
InfoRmation for Europe,
kas stājās spēkā 2007. gada 15. maijā. Tās prasības Eiropas Savienības
dalībvalstīm jāpārnes savos nacionālajos normatīvajos aktos līdz 2009. gada 15.
maijam. Palicis viens gads! Vai ir pamats bažām, ka varam kaut ko nepaspēt,
nesaprast, līdz galam nenovērtēt vai varbūt strādāt bez iedvesmas?
Vispirms likums
Atbildīgā
institūcija par INSPIRE direktīvas ieviešanas pasākumu koordinēšanu ir LR Aizsardzības
ministrija, kura kopā ar tās pārraudzītās Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras
(LĢIA) speciālistiem izstrādājusi Latvijas apstākļiem un ģeotelpiskās
informācijas attīstības koncepcijai atbilstošu Ģeotelpiskās
informācijas likuma projektu. Šobrīd tas ir sagatavots izsludināšanai
valsts sekretāru sanāksmē, pēc tam to iesniegs Ministru kabinetā, un gada
nogalē tam vajadzētu nokļūt Saeimā.
INSPIRE direktīva
un arī likumprojekts paredz plašu pasākumu spektru, lai ģeotelpiskās
informācijas ieguvē, apstrādē un piegādē lietotājam sāktu izmantot modernākās
informācijas tehnoloģijas. Tā kā iedvesma noteikti noderēs visiem gan ģeoinformācijas
ražotājiem, gan tās lietotājiem, gan pakalpojumu (informācijas piegādes)
sniedzējiem.
Ģeotelpiskās
informācijas likumā skaidri jānorāda, kādas ir katras institūcijas kompetences,
kā tās varētu apmainīties ar ģeotelpisko informāciju, jo atšķirībā no citām
jomām te informācijas apmaiņa darbojas horizontāli. Tas nozīmē, ka Aizsardzības
ministrija kopā ar LĢIA izstrādā pamatdatus, bet citas iestādes izmanto tos kā
pamatu, uzliekot virsū savu datu slāni. Lielākās grūtības ir saskaņot rīcību tā,
lai kopīgais darbs sokas veiksmīgi.
Likumā būs precīzāk
pateikts arī tas, ar kādiem nosacījumiem šajā nozarē varēs strādāt komercuzņēmumi,
kas un ar kādiem nosacījumiem šo informāciju izmantos.
Vajadzīga decentralizācija
Tomēr ar
likumu vien nebūs gana. Jāpanāk arī tādas būtiskas pārmaiņas sadarbībā starp
valsts institūcijām, lai tā nevis kavētu, bet veicinātu topošā likuma un
INSPIRE direktīvas ieviešanu. Aizsardzības ministrijas Ģeotelpiskās
informācijas politikas plānošanas un uzraudzības nodaļas vadītājai Dinai
Gilucei ir ierēdņiem netipisks viedoklis, jo viņa ir nozares profesionāle, kas
iepriekš strādājusi Valsts Zemes dienestā: Protams, nozarē trūkst speciālistu.
Bet es drīzāk saskatu problēmas birokrātiskajā procedūrā: valsts aģentūra
faktiski ir pielīdzināta valsts iestādei. Te darbojas centralizētā saskaņošanas
procedūra: tiklīdz iestāde (arī aģentūra) dara ko tādu, kas ir saistošs
trešajai pusei, mums uzreiz jāizdod Ministru Kabineta līmeņa dokuments.
Noteikumiem jābūt lietojamiem, bet, ja tur ir kādas izmaiņas, tās atkal
jāsaskaņo caur Ministru Kabinetu. Profesionāli man tas šķiet apgrūtinoši. Esmu
pārliecināta, ka būtu daudz labāk, ja praktiskajos informācijas aprites jautājumos
ieviestu uzņēmumu darbības principu. Manuprāt, šo procedūru varētu
decentralizēt, lai par šiem jautājumiem atbild attiecīgās nozares ministrs,
nevis viss Ministru Kabinets.
Arī
sadarbībā ar citām atbildīgajām valsts institūcijām pats smagākais posms ir
garā saskaņošanas procedūra. Pēc pēdējās LĢIA konsultatīvās padomes nospriedām,
ka ir jāatdala ierēdņu līmenis, bet praktiskā puse jāizveido kā ekspertu grupa,
kas varētu šos datus sagatavot tā, lai tie būtu pieejami ģeoportālā. Līdz ar to
jau no paša sākuma varētu datus sistematizēt, veidot metadatus. Pēc tam, kad būs
sagatavota virsbūve, mēs to dažādos līmeņos varētu paplašināt.
INSPIRE
direktīvu nevajag uztvert kā birokrātisku biedu, kas vajadzīgs tikai Eiropai.
Tā var pavērt plašas iespējas, ļaut beidzot sakārtot ģeotelpiskās informācijas
apriti, sīkāk detalizēt tos datus, kas Latvijai vajadzīgi, padarīt tos pieejamus
visai sabiedrībai.
Kad sāksies brieduma gadi?
Latvija ir tādā
situācijā, kādā ģeotelpiskās informācijas apritē attīstītākās valstis bija pirms
gadiem desmit, tādēļ Latvijas valsts pārvalde kopumā INSPIRE direktīvai vēl
īsti nav nobriedusi. Šī brieduma pakāpe būtu jāvērtē ne tik daudz pēc
informācijas tehnoloģiju pieejamības un prasmes izmantot tās informācijas
apstrādē, cik pēc spējas dažādām nozarēm sadarboties kopīgas (labas!) idejas
vārdā. Šādā brieduma stadijā rodas dabiska nepieciešamība kolektīvi veidot un
analizēt informāciju kartes formātā un pasniegt to sabiedrībai saprotami kā
interaktīvu, dinamisku karti. Šobrīd vēl ir visas iespējas katrai ministrijai
pārskatīt nozares prioritātes informācijas tehnoloģijās un, izmantojot Eiropas
struktūrfondu līdzekļus, sākt rīkoties, lai Latvija pēc pāris gadiem kļūtu par
citām ES valstīm līdzvērtīgu ģeotelpiskās informācijas aprites partneri.
Dina Giluce
uzskata, ka varam izmantot Norvēģijas pieredzi. Tur visas iestādes, kas ir datu
ražotāji un lietotāji, apvienojušās kopējā tīklā Norway Digital. Norvēģi domā, ka viņu Norway Digital ir tāds pats rezultāts,
kādu ES pieprasa INSPIRE direktīva. Atšķirība vien tāda, ka viņiem šis tīkls
jau darbojas. Norway Digital ir
publiskais datu līmenis, kuru var lietot jebkurš interesents, bet ir arī
detalizētāks informācijas līmenis, kuram var tikt klāt, kļūstot par Norway Digital biedru. Norvēģijā caur vienu
portālu ir pieejama lielākā daļa valsts datu turētāju sagatavoto datu. Viņi ir
izveidojuši Uzraudzības komiteju, cita atbildīgā institūcija šos datus konvertē
dažādos formātos, pielāgojot dažādām komercstruktūrām. Process norit ļoti
veiksmīgi, jo norvēģi informācijas savākšanai, uzturēšanai un atjaunošanai izmanto
vienotu standartu. Protams, jāņem vērā arī tas, ka norvēģi ir nonākuši pie šīs
perfektās vienotās struktūras divdesmit gados! Latvija ar to nodarbojas tikai
gadu.
Vides informācija mainīgs jēdziens
INSPIRE
direktīvas galvenais mērķis ir radīt vairāk un kvalitatīvākus publiski
pieejamus ģeotelpiskos datus. Tā gan paredz apkopot tikai tos datus, kas
nepieciešami, lai atbalstītu Eiropas Savienības vides politiku, kā arī
darbības, kuras var ietekmēt vidi. Tomēr, kā uzskata Latvijas Ģeotelpiskās
informācijas aģentūras direktora vietnieks Harijs Baranovs, ir gandrīz
neiespējami strikti nodalīt ģeotelpisko informāciju, kas atbilst vides
informācijas aprakstam (Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2003/4/EK par
vides informācijas pieejamību sabiedrībai), no pārējās ģeotelpiskās
informācijas.
Turklāt nav
jēgas vienai un tai pašai informācijai veidot dažādus pieejamības un
izmantošanas nosacījumus. Piemēram, ortofoto karti var izmantot, lai noteiktu
mežu bojājumus pēc ugunsgrēka vai kādas dabas stihijas, un šajā gadījumā tā ir uzskatāma
par vides informāciju. Tomēr to pašu ortofoto karti var izmantot jaunu autoceļu
projektēšanai vai zemes ierīcībai, un tad tā vairs nav uzskatāma par vides
informāciju. Vai tādēļ Valsts mežu dienests būtu tiesīgs saņemt šo informāciju
ar citiem nosacījumiem nekā Latvijas Valsts
ceļi vai Valsts Zemes dienests?
Šie
apsvērumi vēl vairāk pārliecina, ka nav nozīmes diferencēt ģeotelpiskās
informācijas aprites nosacījumus atkarībā no informācijas lietojuma. Tādēļ
INSPIRE direktīvas principi un prasības, kas savā būtībā ir progresīvi, Latvijā
tiks attiecināti uz visām ģeotelpiskajām datu kopām, kas ir valsts vai
pašvaldību iestāžu rīcībā vai tiek veidotas pēc to pasūtījuma.
Vai konstruēsim paši savu ģeotelpisko LEGO?
− Ideālā
gadījumā jebkurš datora lietotājs, kuram pieejams interneta pieslēgums, varēs pats
konstruēt visdažādākās kartes, izmantojot dažādas ģeotelpisko datu kopas,
− skaidro Harijs Baranovs.− Tas būs līdzīgi kā no LEGO klucīšiem
veidot dažādas lietas: viss atkarīgs, pirmkārt, no tā, kādi klucīši ir pieejami;
otrkārt, no tā, vai tie ir savienojami kopā un, treškārt, no tā, kādas
iespējamās klucīšu kombinācijas mūsu iztēle un zināšanas ļauj izdomāt. Šis
kartes konstruēšanas procesam var būt izklaidējošs vai informatīvs raksturs,
bet tas var būt arī līdzeklis kāda konkrēta mērķa sasniegšanai. Šāds mērķis varētu
būt valsts pārvaldes speciālistiem tik nepieciešamā visdažādākās informācijas analīze,
ievērojot telpisko aspektu. Vislabāk to, protams, darīt vizuāli viegli uztveramajā
kartes formātā. Šāda informācijas analīze ļautu pieņemt pamatotus un izsvērtus
lēmumus.
Ko īsti
INSPIRE direktīva saka? Tā norāda, ka ir jābūt saražotiem visdažādākajiem LEGO
klucīšiem (ģeotelpisko datu kopām), mums šos saražotos klucīšus jāvar viegli
atrast (ģeotelpisko datu meklēšana pēc to metadatiem), tos jāspēj arī saņemt
bez lieliem sarežģījumiem (ģeodatu saņemšana par samērīgu samaksu, ja tāda tiek
prasīta, un bez ilga laika patēriņa), saņemtajiem klucīšiem ir jāsavienojas
kopā (ģeotelpisko datu kopu ražotājiem ir jānodrošina to sadarbspēja). Turklāt
jāņem vērā, ka šo klucīšu ražošana būtu visu attiecīgo valsts vai pašvaldību
iestāžu pienākums, tomēr to nevar liegt brīvprātīgi darīt arī komersantiem, ja
vien tie ražo klucīšus, kas savienojas ar pārējiem.
Sadarbība starp datu turētājiem
Harijs Baranovs:
− Ministrijas un iestādes gaida, kad sāks darboties vienotais ģeoportāls,
bet īstenībā tas nebūs nekas cits kā šo LEGO klucīšu maiss. Viss ir atkarīgs no
pamatmateriāliem un no tā, ko paši sastiprina kopā. Var izveidot portālu, kur
ir dati par zemes īpašumiem, par mežiem, par lauksaimniecības zemēm, par vidi
visa datu ieguve un sagatavošana tik un tā būs uz atbildīgo ministriju un
resoru pleciem. Nekas būtisks no datu turētāju puses nemainīsies. Tikai
lietotājiem vieglāk, jo visi dati būs vienkop. Ģeoportālā pozitīvs ir tas, ka
tas varētu aktivizēt e-komerciju. Ja es kā datu turētājs gribu kaut ko piedāvāt
par maksu, tad caur ģeoportālu vieglāk piekļūt potenciālajam klientam tā ir
jau gatava infrastruktūra (jāvienojas tikai ar ģeoportāla pārzini, ka drīkst
ievietot šo informāciju par samaksu).
Neapšaubāmi
ģeotelpisko datu kopu un pakalpojumu sadarbspēja ir vislielākais INSPIRE
direktīvas izaicinājums, kura sasniegšanai būs nepieciešama liela IEDVESMA.
Tomēr sadarbspējas prasības jāskata kontekstā ar INSPIRE direktīvā noteikto
pakāpeniskuma principu un tas jau ļauj uz to raudzīties cerīgi.
Jautājums
par sadarbspēju sastāv no divām daļām. Viena attiecas uz izmantotajām
tehnoloģijām. Otra, par ko runā arī INSPIRE, ir panākt paša ģeotelpiskā satura unificētu
interpretāciju: vienādi jāsauc vienādas lietas, vienādi jātur datubāzē un
jāiezīmē vienā koordinātu telpā. Tas ir iezīmēts Ģeotelpiskās informācijas
likumprojektā.
Dina Giluce:
- Svarīgi ir visiem iesaistītajiem
vienoties par kaut ko daudzmaz līdzīgu. Daudzi orientējas uz ISO standartiem,
bet mums tos vajadzētu izvērst un precizēt nacionālā līmenī. Arī INSPIRE ir
tikai ietvars, dalībvalstīs vajadzētu vienoties, kāda ir detalizācija. Katra
institūcija atbild par savu jomu, bet ir saskares punkti, par ko būtu
jāvienojas.
Nozaru un ministriju
darbība ģeotelpisko datu izveidē ir nesaraujami saistīta ar valsts vienotā
ģeoportāla izveidi. Taču ne mazāk svarīgi vai būs, ko tajā ievietot. Eiropas
Savienības mērogā, protams, būs iespējams iekļaut virkni globālu un reģionālu
projektu ietvaros izveidotās ģeotelpiskās datu kopas, bet iekšzemes lietošanai skats būs daudz
bēdīgāks. Jāakcentē, ka ģeoportāla atpazīstamība veidosies tieši no iekšzemes lietošanas jo vairāk atradīsim
tā lietojumu tepat Latvijā, jo cerīgāka būs šī portāla nākotne. Savukārt, lai
radītus šos datus, jāveido izpratne par ģeotelpisko datu nozīmi un par
ģeoportāla nepieciešamību.
H.
Baranovs: Ministriju dažādā izpratne, visticamāk, ir skaidrojama ar atšķirīgo
ģeotelpiskās informācijas lietojuma līmeni katrā resorā. Ir tādas ministrijas,
kurās kartes ir cieņā un tiek uztvertas kā pašsaprotamas lietas, tomēr ir arī
citāda attieksme. Stāvokli varētu būtiski uzlabot, izglītojot ministriju
vadošos speciālistus un ierēdņus varbūt viņi vienkārši nezina par
kartogrāfisko analīzi vai nav atskāruši, cik lielu efektu tā var sniegt
attiecīgajā nozarē. Jāatceras: kamēr nebūs pieprasījuma no augšas, nebūs arī
rīcības no apakšas.
Gunta KĻAVIŅA
LĢIA
O. Vācieša ielā 43
Rīgā,
LV-1004
Tālr. 67064201
Fakss 67064209
E-pasts:
info@lgia.gov.lv
www.lgia.gov.lv
Jau vairāk nekā gadu Eiropas ģeotelpiskās informācijas institūciju un uzņēmumu speciālistu ausīs vārdam INSPIRE ir īpaša skaņa: šis akronīms ne vien asociējas ar aicinājumu strādāt iedvesmoti (inspire angliski nozīmē iedvesmot), bet tam ir arī pavisam konkrēta jēga. Tā nosaukta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2007/2/EK INfrastructure of SPatial InfoRmation for Europe, kas stājās spēkā 2007. gada 15. maijā. Tās prasības Eiropas Savienības dalībvalstīm jāpārnes savos nacionālajos normatīvajos aktos līdz 2009. gada 15. maijam. Palicis viens gads! Vai ir pamats bažām, ka varam kaut ko nepaspēt, nesaprast, līdz galam nenovērtēt vai varbūt strādāt bez iedvesmas?
Vispirms likums
Atbildīgā institūcija par INSPIRE direktīvas ieviešanas pasākumu koordinēšanu ir LR Aizsardzības ministrija, kura kopā ar tās pārraudzītās Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (LĢIA) speciālistiem izstrādājusi Latvijas apstākļiem un ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijai atbilstošu Ģeotelpiskās informācijas likuma projektu. Šobrīd tas ir sagatavots izsludināšanai valsts sekretāru sanāksmē, pēc tam to iesniegs Ministru kabinetā, un gada nogalē tam vajadzētu nokļūt Saeimā.
INSPIRE direktīva un arī likumprojekts paredz plašu pasākumu spektru, lai ģeotelpiskās informācijas ieguvē, apstrādē un piegādē lietotājam sāktu izmantot modernākās informācijas tehnoloģijas. Tā kā iedvesma noteikti noderēs visiem gan ģeoinformācijas ražotājiem, gan tās lietotājiem, gan pakalpojumu (informācijas piegādes) sniedzējiem.
Ģeotelpiskās informācijas likumā skaidri jānorāda, kādas ir katras institūcijas kompetences, kā tās varētu apmainīties ar ģeotelpisko informāciju, jo atšķirībā no citām jomām te informācijas apmaiņa darbojas horizontāli. Tas nozīmē, ka Aizsardzības ministrija kopā ar LĢIA izstrādā pamatdatus, bet citas iestādes izmanto tos kā pamatu, uzliekot virsū savu datu slāni. Lielākās grūtības ir saskaņot rīcību tā, lai kopīgais darbs sokas veiksmīgi.
Likumā būs precīzāk pateikts arī tas, ar kādiem nosacījumiem šajā nozarē varēs strādāt komercuzņēmumi, kas un ar kādiem nosacījumiem šo informāciju izmantos.
Vajadzīga decentralizācija
Tomēr ar likumu vien nebūs gana. Jāpanāk arī tādas būtiskas pārmaiņas sadarbībā starp valsts institūcijām, lai tā nevis kavētu, bet veicinātu topošā likuma un INSPIRE direktīvas ieviešanu. Aizsardzības ministrijas Ģeotelpiskās informācijas politikas plānošanas un uzraudzības nodaļas vadītājai Dinai Gilucei ir ierēdņiem netipisks viedoklis, jo viņa ir nozares profesionāle, kas iepriekš strādājusi Valsts Zemes dienestā: Protams, nozarē trūkst speciālistu. Bet es drīzāk saskatu problēmas birokrātiskajā procedūrā: valsts aģentūra faktiski ir pielīdzināta valsts iestādei. Te darbojas centralizētā saskaņošanas procedūra: tiklīdz iestāde (arī aģentūra) dara ko tādu, kas ir saistošs trešajai pusei, mums uzreiz jāizdod Ministru Kabineta līmeņa dokuments. Noteikumiem jābūt lietojamiem, bet, ja tur ir kādas izmaiņas, tās atkal jāsaskaņo caur Ministru Kabinetu. Profesionāli man tas šķiet apgrūtinoši. Esmu pārliecināta, ka būtu daudz labāk, ja praktiskajos informācijas aprites jautājumos ieviestu uzņēmumu darbības principu. Manuprāt, šo procedūru varētu decentralizēt, lai par šiem jautājumiem atbild attiecīgās nozares ministrs, nevis viss Ministru Kabinets.
Arī sadarbībā ar citām atbildīgajām valsts institūcijām pats smagākais posms ir garā saskaņošanas procedūra. Pēc pēdējās LĢIA konsultatīvās padomes nospriedām, ka ir jāatdala ierēdņu līmenis, bet praktiskā puse jāizveido kā ekspertu grupa, kas varētu šos datus sagatavot tā, lai tie būtu pieejami ģeoportālā. Līdz ar to jau no paša sākuma varētu datus sistematizēt, veidot metadatus. Pēc tam, kad būs sagatavota virsbūve, mēs to dažādos līmeņos varētu paplašināt.
INSPIRE direktīvu nevajag uztvert kā birokrātisku biedu, kas vajadzīgs tikai Eiropai. Tā var pavērt plašas iespējas, ļaut beidzot sakārtot ģeotelpiskās informācijas apriti, sīkāk detalizēt tos datus, kas Latvijai vajadzīgi, padarīt tos pieejamus visai sabiedrībai.
Kad sāksies brieduma gadi?
Latvija ir tādā situācijā, kādā ģeotelpiskās informācijas apritē attīstītākās valstis bija pirms gadiem desmit, tādēļ Latvijas valsts pārvalde kopumā INSPIRE direktīvai vēl īsti nav nobriedusi. Šī brieduma pakāpe būtu jāvērtē ne tik daudz pēc informācijas tehnoloģiju pieejamības un prasmes izmantot tās informācijas apstrādē, cik pēc spējas dažādām nozarēm sadarboties kopīgas (labas!) idejas vārdā. Šādā brieduma stadijā rodas dabiska nepieciešamība kolektīvi veidot un analizēt informāciju kartes formātā un pasniegt to sabiedrībai saprotami kā interaktīvu, dinamisku karti. Šobrīd vēl ir visas iespējas katrai ministrijai pārskatīt nozares prioritātes informācijas tehnoloģijās un, izmantojot Eiropas struktūrfondu līdzekļus, sākt rīkoties, lai Latvija pēc pāris gadiem kļūtu par citām ES valstīm līdzvērtīgu ģeotelpiskās informācijas aprites partneri.
Dina Giluce uzskata, ka varam izmantot Norvēģijas pieredzi. Tur visas iestādes, kas ir datu ražotāji un lietotāji, apvienojušās kopējā tīklā Norway Digital. Norvēģi domā, ka viņu Norway Digital ir tāds pats rezultāts, kādu ES pieprasa INSPIRE direktīva. Atšķirība vien tāda, ka viņiem šis tīkls jau darbojas. Norway Digital ir publiskais datu līmenis, kuru var lietot jebkurš interesents, bet ir arī detalizētāks informācijas līmenis, kuram var tikt klāt, kļūstot par Norway Digital biedru. Norvēģijā caur vienu portālu ir pieejama lielākā daļa valsts datu turētāju sagatavoto datu. Viņi ir izveidojuši Uzraudzības komiteju, cita atbildīgā institūcija šos datus konvertē dažādos formātos, pielāgojot dažādām komercstruktūrām. Process norit ļoti veiksmīgi, jo norvēģi informācijas savākšanai, uzturēšanai un atjaunošanai izmanto vienotu standartu. Protams, jāņem vērā arī tas, ka norvēģi ir nonākuši pie šīs perfektās vienotās struktūras divdesmit gados! Latvija ar to nodarbojas tikai gadu.
Vides informācija mainīgs jēdziens
INSPIRE direktīvas galvenais mērķis ir radīt vairāk un kvalitatīvākus publiski pieejamus ģeotelpiskos datus. Tā gan paredz apkopot tikai tos datus, kas nepieciešami, lai atbalstītu Eiropas Savienības vides politiku, kā arī darbības, kuras var ietekmēt vidi. Tomēr, kā uzskata Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras direktora vietnieks Harijs Baranovs, ir gandrīz neiespējami strikti nodalīt ģeotelpisko informāciju, kas atbilst vides informācijas aprakstam (Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai), no pārējās ģeotelpiskās informācijas.
Turklāt nav jēgas vienai un tai pašai informācijai veidot dažādus pieejamības un izmantošanas nosacījumus. Piemēram, ortofoto karti var izmantot, lai noteiktu mežu bojājumus pēc ugunsgrēka vai kādas dabas stihijas, un šajā gadījumā tā ir uzskatāma par vides informāciju. Tomēr to pašu ortofoto karti var izmantot jaunu autoceļu projektēšanai vai zemes ierīcībai, un tad tā vairs nav uzskatāma par vides informāciju. Vai tādēļ Valsts mežu dienests būtu tiesīgs saņemt šo informāciju ar citiem nosacījumiem nekā Latvijas Valsts ceļi vai Valsts Zemes dienests?
Šie apsvērumi vēl vairāk pārliecina, ka nav nozīmes diferencēt ģeotelpiskās informācijas aprites nosacījumus atkarībā no informācijas lietojuma. Tādēļ INSPIRE direktīvas principi un prasības, kas savā būtībā ir progresīvi, Latvijā tiks attiecināti uz visām ģeotelpiskajām datu kopām, kas ir valsts vai pašvaldību iestāžu rīcībā vai tiek veidotas pēc to pasūtījuma.
Vai konstruēsim paši savu ģeotelpisko LEGO?
− Ideālā gadījumā jebkurš datora lietotājs, kuram pieejams interneta pieslēgums, varēs pats konstruēt visdažādākās kartes, izmantojot dažādas ģeotelpisko datu kopas, − skaidro Harijs Baranovs.− Tas būs līdzīgi kā no LEGO klucīšiem veidot dažādas lietas: viss atkarīgs, pirmkārt, no tā, kādi klucīši ir pieejami; otrkārt, no tā, vai tie ir savienojami kopā un, treškārt, no tā, kādas iespējamās klucīšu kombinācijas mūsu iztēle un zināšanas ļauj izdomāt. Šis kartes konstruēšanas procesam var būt izklaidējošs vai informatīvs raksturs, bet tas var būt arī līdzeklis kāda konkrēta mērķa sasniegšanai. Šāds mērķis varētu būt valsts pārvaldes speciālistiem tik nepieciešamā visdažādākās informācijas analīze, ievērojot telpisko aspektu. Vislabāk to, protams, darīt vizuāli viegli uztveramajā kartes formātā. Šāda informācijas analīze ļautu pieņemt pamatotus un izsvērtus lēmumus.
Ko īsti INSPIRE direktīva saka? Tā norāda, ka ir jābūt saražotiem visdažādākajiem LEGO klucīšiem (ģeotelpisko datu kopām), mums šos saražotos klucīšus jāvar viegli atrast (ģeotelpisko datu meklēšana pēc to metadatiem), tos jāspēj arī saņemt bez lieliem sarežģījumiem (ģeodatu saņemšana par samērīgu samaksu, ja tāda tiek prasīta, un bez ilga laika patēriņa), saņemtajiem klucīšiem ir jāsavienojas kopā (ģeotelpisko datu kopu ražotājiem ir jānodrošina to sadarbspēja). Turklāt jāņem vērā, ka šo klucīšu ražošana būtu visu attiecīgo valsts vai pašvaldību iestāžu pienākums, tomēr to nevar liegt brīvprātīgi darīt arī komersantiem, ja vien tie ražo klucīšus, kas savienojas ar pārējiem.
Sadarbība starp datu turētājiem
Harijs Baranovs: − Ministrijas un iestādes gaida, kad sāks darboties vienotais ģeoportāls, bet īstenībā tas nebūs nekas cits kā šo LEGO klucīšu maiss. Viss ir atkarīgs no pamatmateriāliem un no tā, ko paši sastiprina kopā. Var izveidot portālu, kur ir dati par zemes īpašumiem, par mežiem, par lauksaimniecības zemēm, par vidi visa datu ieguve un sagatavošana tik un tā būs uz atbildīgo ministriju un resoru pleciem. Nekas būtisks no datu turētāju puses nemainīsies. Tikai lietotājiem vieglāk, jo visi dati būs vienkop. Ģeoportālā pozitīvs ir tas, ka tas varētu aktivizēt e-komerciju. Ja es kā datu turētājs gribu kaut ko piedāvāt par maksu, tad caur ģeoportālu vieglāk piekļūt potenciālajam klientam tā ir jau gatava infrastruktūra (jāvienojas tikai ar ģeoportāla pārzini, ka drīkst ievietot šo informāciju par samaksu).
Neapšaubāmi ģeotelpisko datu kopu un pakalpojumu sadarbspēja ir vislielākais INSPIRE direktīvas izaicinājums, kura sasniegšanai būs nepieciešama liela IEDVESMA. Tomēr sadarbspējas prasības jāskata kontekstā ar INSPIRE direktīvā noteikto pakāpeniskuma principu un tas jau ļauj uz to raudzīties cerīgi.
Jautājums par sadarbspēju sastāv no divām daļām. Viena attiecas uz izmantotajām tehnoloģijām. Otra, par ko runā arī INSPIRE, ir panākt paša ģeotelpiskā satura unificētu interpretāciju: vienādi jāsauc vienādas lietas, vienādi jātur datubāzē un jāiezīmē vienā koordinātu telpā. Tas ir iezīmēts Ģeotelpiskās informācijas likumprojektā.
Dina Giluce: - Svarīgi ir visiem iesaistītajiem vienoties par kaut ko daudzmaz līdzīgu. Daudzi orientējas uz ISO standartiem, bet mums tos vajadzētu izvērst un precizēt nacionālā līmenī. Arī INSPIRE ir tikai ietvars, dalībvalstīs vajadzētu vienoties, kāda ir detalizācija. Katra institūcija atbild par savu jomu, bet ir saskares punkti, par ko būtu jāvienojas.
Nozaru un ministriju darbība ģeotelpisko datu izveidē ir nesaraujami saistīta ar valsts vienotā ģeoportāla izveidi. Taču ne mazāk svarīgi vai būs, ko tajā ievietot. Eiropas Savienības mērogā, protams, būs iespējams iekļaut virkni globālu un reģionālu projektu ietvaros izveidotās ģeotelpiskās datu kopas, bet iekšzemes lietošanai skats būs daudz bēdīgāks. Jāakcentē, ka ģeoportāla atpazīstamība veidosies tieši no iekšzemes lietošanas jo vairāk atradīsim tā lietojumu tepat Latvijā, jo cerīgāka būs šī portāla nākotne. Savukārt, lai radītus šos datus, jāveido izpratne par ģeotelpisko datu nozīmi un par ģeoportāla nepieciešamību.
H. Baranovs: Ministriju dažādā izpratne, visticamāk, ir skaidrojama ar atšķirīgo ģeotelpiskās informācijas lietojuma līmeni katrā resorā. Ir tādas ministrijas, kurās kartes ir cieņā un tiek uztvertas kā pašsaprotamas lietas, tomēr ir arī citāda attieksme. Stāvokli varētu būtiski uzlabot, izglītojot ministriju vadošos speciālistus un ierēdņus varbūt viņi vienkārši nezina par kartogrāfisko analīzi vai nav atskāruši, cik lielu efektu tā var sniegt attiecīgajā nozarē. Jāatceras: kamēr nebūs pieprasījuma no augšas, nebūs arī rīcības no apakšas.
Gunta KĻAVIŅA
LĢIA
O. Vācieša ielā 43
Rīgā, LV-1004
Tālr. 67064201
Fakss 67064209
E-pasts: info@lgia.gov.lv
www.lgia.gov.lv