INSPIRE – iedvesma darbam ģeotelpisko datu telpā

 

 

Jau vairāk nekā gadu Eiropas ģeotelpiskās informācijas institūciju un uzņēmumu speciālistu ausīs vārdam INSPIRE ir īpaša skaņa: šis akronīms ne vien asociējas ar aicinājumu strādāt iedvesmoti (inspire angliski nozīmē iedvesmot), bet tam ir arī pavisam konkrēta jēga. Tā nosaukta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2007/2/EK INfrastructure of SPatial InfoRmation for Europe, kas stājās spēkā 2007. gada 15. maijā. Tās prasības Eiropas Savienības dalībvalstīm jāpārnes savos nacionālajos normatīvajos aktos līdz 2009. gada 15. maijam. Palicis viens gads! Vai ir pamats bažām, ka varam kaut ko nepaspēt, nesaprast, līdz galam nenovērtēt vai varbūt – strādāt bez iedvesmas?

 

Vispirms – likums

Atbildīgā institūcija par INSPIRE direktīvas ieviešanas pasākumu koordinēšanu ir LR Aizsardzības ministrija, kura kopā ar tās pārraudzītās Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (LĢIA) speciālistiem izstrādājusi Latvijas apstākļiem un ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijai atbilstošu Ģeotelpiskās informācijas likuma projektu. Šobrīd tas ir sagatavots izsludināšanai valsts sekretāru sanāksmē, pēc tam to iesniegs Ministru kabinetā, un gada nogalē tam vajadzētu nokļūt Saeimā.  

INSPIRE direktīva un arī likumprojekts paredz plašu pasākumu spektru, lai ģeotelpiskās informācijas ieguvē, apstrādē un piegādē lietotājam sāktu izmantot modernākās informācijas tehnoloģijas. Tā kā iedvesma noteikti noderēs visiem – gan ģeoinformācijas ražotājiem, gan tās lietotājiem, gan pakalpojumu (informācijas piegādes) sniedzējiem.

Ģeotelpiskās informācijas likumā skaidri jānorāda, kādas ir katras institūcijas kompetences, kā tās varētu apmainīties ar ģeotelpisko informāciju, jo atšķirībā no citām jomām te informācijas apmaiņa darbojas horizontāli. Tas nozīmē, ka Aizsardzības ministrija kopā ar LĢIA izstrādā pamatdatus, bet citas iestādes izmanto tos kā pamatu, uzliekot virsū savu datu slāni. Lielākās grūtības ir saskaņot rīcību tā, lai kopīgais darbs sokas veiksmīgi.

Likumā būs precīzāk pateikts arī tas, ar kādiem nosacījumiem šajā nozarē varēs strādāt komercuzņēmumi, kas un ar kādiem nosacījumiem šo informāciju izmantos.

 

Vajadzīga decentralizācija

Tomēr ar likumu vien nebūs gana. Jāpanāk arī tādas būtiskas pārmaiņas sadarbībā starp valsts institūcijām, lai tā nevis kavētu, bet veicinātu topošā likuma un INSPIRE direktīvas ieviešanu. Aizsardzības ministrijas Ģeotelpiskās informācijas politikas plānošanas un uzraudzības nodaļas vadītājai Dinai Gilucei ir ierēdņiem netipisks viedoklis, jo viņa ir nozares profesionāle, kas iepriekš strādājusi Valsts Zemes dienestā: – Protams, nozarē trūkst speciālistu. Bet es drīzāk saskatu problēmas birokrātiskajā procedūrā: valsts aģentūra faktiski ir pielīdzināta valsts iestādei. Te darbojas centralizētā saskaņošanas procedūra: tiklīdz iestāde (arī aģentūra) dara ko tādu, kas ir saistošs trešajai pusei, mums uzreiz jāizdod Ministru Kabineta līmeņa dokuments. Noteikumiem jābūt lietojamiem, bet, ja tur ir kādas izmaiņas, tās atkal jāsaskaņo caur Ministru Kabinetu. Profesionāli man tas šķiet apgrūtinoši. Esmu pārliecināta, ka būtu daudz labāk, ja praktiskajos informācijas aprites jautājumos ieviestu uzņēmumu darbības principu. Manuprāt, šo procedūru varētu decentralizēt, lai par šiem jautājumiem atbild attiecīgās nozares ministrs, nevis viss Ministru Kabinets.

Arī sadarbībā ar citām atbildīgajām valsts institūcijām pats smagākais posms ir garā saskaņošanas procedūra. Pēc pēdējās LĢIA konsultatīvās padomes nospriedām, ka ir jāatdala ierēdņu līmenis, bet praktiskā puse jāizveido kā ekspertu grupa, kas varētu šos datus sagatavot tā, lai tie būtu pieejami ģeoportālā. Līdz ar to jau no paša sākuma varētu datus sistematizēt, veidot metadatus. Pēc tam, kad būs sagatavota virsbūve, mēs to dažādos līmeņos varētu paplašināt.

INSPIRE direktīvu nevajag uztvert kā birokrātisku biedu, kas vajadzīgs tikai Eiropai. Tā var pavērt plašas iespējas, ļaut beidzot sakārtot ģeotelpiskās informācijas apriti, sīkāk detalizēt tos datus, kas Latvijai vajadzīgi, padarīt tos pieejamus visai sabiedrībai.

 

Kad sāksies brieduma gadi?

Latvija ir tādā situācijā, kādā ģeotelpiskās informācijas apritē attīstītākās valstis bija pirms gadiem desmit, tādēļ Latvijas valsts pārvalde kopumā INSPIRE direktīvai vēl īsti nav nobriedusi. Šī brieduma pakāpe būtu jāvērtē ne tik daudz pēc informācijas tehnoloģiju pieejamības un prasmes izmantot tās informācijas apstrādē, cik pēc spējas dažādām nozarēm sadarboties kopīgas (labas!) idejas vārdā. Šādā brieduma stadijā rodas dabiska nepieciešamība kolektīvi veidot un analizēt informāciju kartes formātā un pasniegt to sabiedrībai saprotami kā interaktīvu, dinamisku karti. Šobrīd vēl ir visas iespējas katrai ministrijai pārskatīt nozares prioritātes informācijas tehnoloģijās un, izmantojot Eiropas struktūrfondu līdzekļus, sākt rīkoties, lai Latvija pēc pāris gadiem kļūtu par citām ES valstīm līdzvērtīgu ģeotelpiskās informācijas aprites partneri.

Dina Giluce uzskata, ka varam izmantot Norvēģijas pieredzi. Tur visas iestādes, kas ir datu ražotāji un lietotāji, apvienojušās kopējā tīklā Norway Digital. Norvēģi domā, ka viņu Norway Digital ir tāds pats rezultāts, kādu ES pieprasa INSPIRE direktīva. Atšķirība vien tāda, ka viņiem šis tīkls jau darbojas. Norway Digital ir publiskais datu līmenis, kuru var lietot jebkurš interesents, bet ir arī detalizētāks informācijas līmenis, kuram var tikt klāt, kļūstot par Norway Digital biedru. Norvēģijā caur vienu portālu ir pieejama lielākā daļa valsts datu turētāju sagatavoto datu. Viņi ir izveidojuši Uzraudzības komiteju, cita atbildīgā institūcija šos datus konvertē dažādos formātos, pielāgojot dažādām komercstruktūrām. Process norit ļoti veiksmīgi, jo norvēģi informācijas savākšanai, uzturēšanai un atjaunošanai izmanto vienotu standartu. Protams, jāņem vērā arī tas, ka norvēģi ir nonākuši pie šīs perfektās vienotās struktūras divdesmit gados! Latvija ar to nodarbojas tikai gadu.

 

Vides informācija – mainīgs jēdziens

INSPIRE direktīvas galvenais mērķis ir radīt vairāk un kvalitatīvākus publiski pieejamus ģeotelpiskos datus. Tā gan paredz apkopot tikai tos datus, kas nepieciešami, lai atbalstītu Eiropas Savienības vides politiku, kā arī darbības, kuras var ietekmēt vidi. Tomēr, kā uzskata Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras direktora vietnieks Harijs Baranovs, ir gandrīz neiespējami strikti nodalīt ģeotelpisko informāciju, kas atbilst vides informācijas aprakstam (Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai), no pārējās ģeotelpiskās informācijas.

Turklāt nav jēgas vienai un tai pašai informācijai veidot dažādus pieejamības un izmantošanas nosacījumus. Piemēram, ortofoto karti var izmantot, lai noteiktu mežu bojājumus pēc ugunsgrēka vai kādas dabas stihijas, un šajā gadījumā tā ir uzskatāma par vides informāciju. Tomēr to pašu ortofoto karti var izmantot jaunu autoceļu projektēšanai vai zemes ierīcībai, un tad tā vairs nav uzskatāma par vides informāciju. Vai tādēļ Valsts mežu dienests būtu tiesīgs saņemt šo informāciju ar citiem nosacījumiem nekā Latvijas Valsts ceļi vai Valsts Zemes dienests?

Šie apsvērumi vēl vairāk pārliecina, ka nav nozīmes diferencēt ģeotelpiskās informācijas aprites nosacījumus atkarībā no informācijas lietojuma. Tādēļ INSPIRE direktīvas principi un prasības, kas savā būtībā ir progresīvi, Latvijā tiks attiecināti uz visām ģeotelpiskajām datu kopām, kas ir valsts vai pašvaldību iestāžu rīcībā vai tiek veidotas pēc to pasūtījuma.

 

Vai konstruēsim paši savu ģeotelpisko LEGO?

− Ideālā gadījumā jebkurš datora lietotājs, kuram pieejams interneta pieslēgums, varēs pats konstruēt visdažādākās kartes, izmantojot dažādas ģeotelpisko datu kopas, − skaidro Harijs Baranovs.− Tas būs līdzīgi kā no LEGO™ klucīšiem veidot dažādas lietas: viss atkarīgs, pirmkārt, no tā, kādi klucīši ir pieejami; otrkārt, no tā, vai tie ir savienojami kopā un, treškārt, no tā, kādas iespējamās klucīšu kombinācijas mūsu iztēle un zināšanas ļauj izdomāt. Šis kartes konstruēšanas procesam var būt izklaidējošs vai informatīvs raksturs, bet tas var būt arī līdzeklis kāda konkrēta mērķa sasniegšanai. Šāds mērķis varētu būt valsts pārvaldes speciālistiem tik nepieciešamā visdažādākās informācijas analīze, ievērojot telpisko aspektu. Vislabāk to, protams, darīt vizuāli viegli uztveramajā kartes formātā. Šāda informācijas analīze ļautu pieņemt pamatotus un izsvērtus lēmumus.

Ko īsti INSPIRE direktīva saka? Tā norāda, ka ir jābūt saražotiem visdažādākajiem LEGO klucīšiem (ģeotelpisko datu kopām), mums šos saražotos klucīšus jāvar viegli atrast (ģeotelpisko datu meklēšana pēc to metadatiem), tos jāspēj arī saņemt bez lieliem sarežģījumiem (ģeodatu saņemšana par samērīgu samaksu, ja tāda tiek prasīta, un bez ilga laika patēriņa), saņemtajiem klucīšiem ir jāsavienojas kopā (ģeotelpisko datu kopu ražotājiem ir jānodrošina to sadarbspēja). Turklāt jāņem vērā, ka šo klucīšu ražošana būtu visu attiecīgo valsts vai pašvaldību iestāžu pienākums, tomēr to nevar liegt brīvprātīgi darīt arī komersantiem, ja vien tie ražo klucīšus, kas savienojas ar pārējiem.

 

Sadarbība starp datu turētājiem

Harijs Baranovs: − Ministrijas un iestādes gaida, kad sāks darboties vienotais ģeoportāls, bet īstenībā tas nebūs nekas cits kā šo LEGO klucīšu maiss. Viss ir atkarīgs no pamatmateriāliem un no tā, ko paši sastiprina kopā. Var izveidot portālu, kur ir dati par zemes īpašumiem, par mežiem, par lauksaimniecības zemēm, par vidi – visa datu ieguve un sagatavošana tik un tā būs uz atbildīgo ministriju un resoru pleciem. Nekas būtisks no datu turētāju puses nemainīsies. Tikai lietotājiem vieglāk, jo visi dati būs vienkop. Ģeoportālā pozitīvs ir tas, ka tas varētu aktivizēt e-komerciju. Ja es kā datu turētājs gribu kaut ko piedāvāt par maksu, tad caur ģeoportālu vieglāk piekļūt potenciālajam klientam – tā ir jau gatava infrastruktūra (jāvienojas tikai ar ģeoportāla pārzini, ka drīkst ievietot šo informāciju par samaksu).

Neapšaubāmi ģeotelpisko datu kopu un pakalpojumu sadarbspēja ir vislielākais INSPIRE direktīvas izaicinājums, kura sasniegšanai būs nepieciešama liela IEDVESMA. Tomēr sadarbspējas prasības jāskata kontekstā ar INSPIRE direktīvā noteikto pakāpeniskuma principu un tas jau ļauj uz to raudzīties cerīgi.

Jautājums par sadarbspēju sastāv no divām daļām. Viena attiecas uz izmantotajām tehnoloģijām. Otra, par ko runā arī INSPIRE, ir panākt paša ģeotelpiskā satura unificētu interpretāciju: vienādi jāsauc vienādas lietas, vienādi jātur datubāzē un jāiezīmē vienā koordinātu telpā. Tas ir iezīmēts Ģeotelpiskās informācijas likumprojektā.

Dina Giluce: - Svarīgi ir visiem iesaistītajiem vienoties par kaut ko daudzmaz līdzīgu. Daudzi orientējas uz ISO standartiem, bet mums tos vajadzētu izvērst un precizēt nacionālā līmenī. Arī INSPIRE ir tikai ietvars, dalībvalstīs vajadzētu vienoties, kāda ir detalizācija. Katra institūcija atbild par savu jomu, bet ir saskares punkti, par ko būtu jāvienojas.

Nozaru un ministriju darbība ģeotelpisko datu izveidē ir nesaraujami saistīta ar valsts vienotā ģeoportāla izveidi. Taču ne mazāk svarīgi – vai būs, ko tajā ievietot. Eiropas Savienības mērogā, protams, būs iespējams iekļaut virkni globālu un reģionālu projektu ietvaros izveidotās ģeotelpiskās datu kopas, bet iekšzemes lietošanai skats būs daudz bēdīgāks. Jāakcentē, ka ģeoportāla atpazīstamība veidosies tieši no iekšzemes lietošanas – jo vairāk atradīsim tā lietojumu tepat Latvijā, jo cerīgāka būs šī portāla nākotne. Savukārt, lai radītus šos datus, jāveido izpratne par ģeotelpisko datu nozīmi un par ģeoportāla nepieciešamību.

H. Baranovs: – Ministriju dažādā izpratne, visticamāk, ir skaidrojama ar atšķirīgo ģeotelpiskās informācijas lietojuma līmeni katrā resorā. Ir tādas ministrijas, kurās kartes ir cieņā un tiek uztvertas kā pašsaprotamas lietas, tomēr ir arī citāda attieksme. Stāvokli varētu būtiski uzlabot, izglītojot ministriju vadošos speciālistus un ierēdņus – varbūt viņi vienkārši nezina par kartogrāfisko analīzi vai nav atskāruši, cik lielu efektu tā var sniegt attiecīgajā nozarē. Jāatceras: kamēr nebūs pieprasījuma no augšas, nebūs arī rīcības no apakšas.

 

Gunta KĻAVIŅA

 

 

 

               LĢIA

               O. Vācieša ielā 43

               Rīgā, LV-1004

               Tālr. 67064201

               Fakss 67064209

               E-pasts: info@lgia.gov.lv

               www.lgia.gov.lv