Ventspilī, kur augsto tehnoloģiju abrā rūgst nākotne

 

 

Par vienu no veiksmīgākajiem rīkiem inovatīvas ražošanas un attiecīgi arī eksporta veicināšanai turpmākajos gados varētu kļūt valsts atbalsta programma Kompetences centri (skat. arī SP 1/ 2008). Tomēr pirms šīs programmas izsludināšanas vēl paies krietns laiks, kamēr atbildīgās valsts institūcijas izstrādās programmas atbalsta nosacījumus. Tā kā diez vai par KC atbildīgajai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) izdosies izsludināt. kompetences centru konkursu agrāk par gada nogali. ātrāk nekā gada nogalē. Tikmēr paši KC šo laiku var izmantot spēku izvērtēšanai, pārliecības stiprināšanai, ka viņu iesniegtie projektu pieteikumi būs gana perspektīvi, lai izturētu konkurenci. Ja šādas pārliecības nav, varbūt nav par vēlu apvienot spēkus ar kādu radnieciska virziena kompetences centru. Citādi, kas zina, starp tiem pieciem sešiem KC, kurus LIAA izlems atbalstīt, var nebūt jūsējā. Šai reizē – stāsts par otru IKT nozares pretendentu – Satelīttehnoloģijas kompetences centru.

 

SKC nozaru sadarbības partneri (atsevišķi, uz fona)

• OHB Technology AG (Vācija)
• SIA HEE Photonic Labs
• SIA Hanzas elektronika
• SIA Ventspils Elektronikas fabrika
• SIA Dynamic Research
• SIA Mobilās sistēmas
• SIA Metrum
• SIA Lursoft IT
• SIA Tilde
• SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta
• VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs
• SIA Micro Dators
• SIA EET-Rīga
• SIA GeoStar
• SIA Audiogids
• SIA Colla

 

SKC zinātniskie sadarbības partneri

• Ventspils Augstskola (struktūrvienība Ventspils starptautiskais radioastronomijas centrs/VSRC)
• Ventspils Augstskolas Inženierpētniecības centrs
• Brēmenes Pielietojamo zinātņu augstskolas Aerokosmisko tehnoloģiju institūts (ATI)
• LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
• Elektronikas un datorzinātņu institūts
• Rīgas Tehniskās universitātes Tālmācības studiju centrs

 

 

Latvijas satelīttehnoloģiju kompetences centrs

Pirmajā no diviem plānotajiem IKT nozares kompetences centriem (tas aprakstīts SP 1/2008) biznesa pusi koordinē IT klasteris, bet otrajā, kuru skaidrības labad dēvēsim par satelīttehnoloģiju kompetences centru (SKC), biznesa un vienlaikus arī visa projekta koordinācijas lomu uzņēmies Ventspils Augsto tehnoloģiju parks un tā valdes locekle Dana REIZNIECE.

Acīmredzot tas ir tikai loģiski, ka jaunajai organizācijai, kas saistīta ar satelīttehnoloģijām, ir saistība arī ar Ventspili. Galu galā pietiek jau ar trim iemesliem, lai tas tā būtu. Pirmais – Starptautiskais radioastronomijas centrs; otrais – Ventspils Augstskolas IT fakultāte, kurā asociētais profesors Juris Žagars (viņš arī ir viens no SKC projekta iniciatoriem un iedvesmotājiem) vada maģistrantu programmu Satelītinformācijas datu apstrādes sistēmas, tātad Ventspilī tiek gatavoti unikālas specializācijas profesionāļi, un trešais – Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura teritorijā izvietots gan biznesa inkubators, gan daļa uzņēmumu, kuri ir gatavi iesaistīties Satelīttehnoloģiju kompetences centra projektā – viss vienuviet.

Ceru, ka tie SKC biznesa un zinātniskie partneri, kuri neatrodas Ventspilī un kuru loma attiecīgajos projektos ir ļoti svarīga (skat. partneru sarakstu), neņems ļaunā šādu Ventspils akcentu, bet fakts paliek fakts – tur tiešām ir izveidojies Latvijas satelīttehnoloģiju centrs ar biznesa idejām bagātu augsni un ļoti nopietnām nākotnes perspektīvām. Turklāt Ventspils Augsto tehnoloģiju parkam pieejama 30 hektāru teritorija speciālajā ekonomiskajā zonā, kas ir pilnīgi pietiekami ne vien jaunu firmu biroju būvei, bet pat vidēji lielai satelītu ražotnei, kuru arī plānots šeit atvērt sadarbībā ar Vācijas partneriem.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā jau atrodas Siemens birojs, Ventspils Elektronikas fabrika (Hanzas elektronika meitas uzņēmums), Inspecta Latvija, Mobilās sistēmas un Inženierpētniecības centra divas nodaļas. Visa teritorija ir sadalīta pa zemes gabaliņiem. Nākamo divu gadu laikā būs piebūvēta vēl trīsarpus tūkstoši kvadrātmetru  ražotne elektronikas galaproduktu ražošanai.

Svarīgs ir arī nepārtrauktības princips, kas paredz attīstīt augstas pievienotās vērtības ražošanu Ventspilī, jo pilsētā ir tikai aptuveni 25 000  ekonomiski aktīvu iedzīvotāju, tātad prioritāri ir augsto un vidējo tehnoloģiju virzieni, kur nevajag daudz darbinieku – elektronika, IT nozare, mašīnbūve. Vienlaikus, protams, jāattīsta izglītība, zinātne un pētniecība un ražošanas infrastruktūra.

 

SKC plānotie darbības virzieni

Dana Reizniece: – Satelīttehnoloģiju jēdziens neietver tikai satelīttelekomunikācijas, – tur ietilpst gan informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, gan aparātu būve, gan elektronika, gan arī materiālu zinības. Izvērtējot Latvijas speciālistu kompetenci un Eiropas Kosmosa aģentūras aktualitātes un prioritātes, konkrētajā kompetences centrā izvēlējāmies četrus galvenos darbības virzienus: satelīttelekomunikācijas, kas iekļauj gan televīziju, gan internetu, gan telefoniju; satelītnavigācija un navigācijas aplikācijas; satelītattēlu izmantošana un aparātu būve (paralēlais virziens).

Par katru virzienu ir noteikta uzņēmumu interese. Satelīttehnoloģijas kompetences centra modelis ir tāds, ka nevis uzņēmējiem jādara tas, kas interesē pētniecības institūtus, bet gan otrādi: noskaidrojam, kādas ir uzņēmumu vajadzības, ko mūsu pētniecības institūti un partnerorganizācijas varētu pētīt, kā var palīdzēt, un uz šīs bāzes veidojam konkrētos projektus. Tāpēc arī šoreiz vairāk par uzņēmumu iesaisti SKC projektos.

Partneru atrašana ir milzīgs darbs, jo vajag apzināt gan speciālistu un kompetenču potenciālu Latvijā, gan pētniecības institūtus, gan uzņēmumus, kas ir ieinteresēti un spējīgi nodarboties ar inovāciju un ražošanu. Protams, ne mazāk darbietilpīgi bija visu šo informāciju apkopot, sakārtot, strukturēt, sasaistīt ar SKC galvenajiem virzieniem. Kā atzīst Dana Reizniece, tie uzņēmumi, kuri ir piekrituši būt par partneriem SKC projektos, tiešām ir ieinteresēti radoši strādāt un tajos vēl nav zudusi vēlme pētīt, izzināt, eksperimentēt, galu galā – arī riskēt. Tomēr atlases gaitā iznācis tikties ar krietni vairāk uzņēmumiem, bet ne vienmēr secinājumi bijuši optimistiski: daļa komersantu, kuri iepriekš nodarbojušies ar inovāciju un produktu izstrādni, tagad izvēlējušies atteikties no ražošanas un pāriet tikai uz pārdošanu. Kāpēc? Tā esot vieglāk un arī ekonomiski izdevīgāk. Kāda gan te var būt runa par vietējās ražošanas un eksporta attīstību!

Tāpēc Dana Reizniece kopā ar SKC partneriem nonākusi pie secinājuma, ka tieši kompetences centrs ar daļēju valsts atbalstu un 25 procentiem  paša KC darbinieku ieguldījuma izstrādnēs ir pats pareizākais risinājums, kā projektos iesaistīt mazos un jaunos uzņēmumus, kas vēl izbauda nosacīti bezrūpīgu uzņēmējdarbības sākumu Ventspils biznesa inkubatora mierpilnajos apstākļos vai tikko no tā iznākuši.  Jaunie uzņēmumi vēl nevar lepoties ar lielu apgrozījumu, toties tiem ir netradicionālu ideju pilnas galvas un lielas enerģijas rezerves biznesa dzinējos. Tieši tāds jaunības maksimālisms lieti noderētu dažā labā SKC projektā. Protams, stabilā partnerībā ar zinātnieku un augstskolu solīdo pieredzi un gudrajām galvām.

 

Biznesa inkubatori – lielisks atspēriena punkts

Lai gan Ventspils biznesa inkubatoram (BI) ir visizteiktākā augsto tehnoloģiju ievirze, izrādās, Latvijā ir veseli 12 reģionālie biznesa inkubatori. Ventspils, Ogre un Līvāni ar PHARE programmas atbalstu šo labo tradīciju iesāka pirmās – jau 2006. gadā, turklāt ar tehnoloģijām ir saistīts arī Līvānu un Ogres BI. Pērnā gada sākumā tika izsludināta Ekonomikas ministrijas programma, kurā tika atbalstīti vēl astoņi jauni reģionālie biznesa inkubatori, un visi darbojas vairāk vai mazāk veiksmīgi.

Dana Reizniece: - Mums ir divas struktūrvienības: Biznesa inkubators un Tehnoloģiju parks. Inkubators šobrīd fiziski izvietots Ventspils Augstskolas telpās, lai būtu tuvāk studentiem. Jaunajiem uzņēmējiem  piedāvājam telpas un biroja aprīkojumu par zemāku cenu, nekā tā būtu tirgū. Papildus sniedzam arī finansiālu un konsultatīvu atbalstu viņu uzņēmējdarbībai, kas saistīta ar jaunu produktu izstrādi, mārketinga pasākumiem, augsta līmeņa darbinieku piesaisti – mēs ļoti stingri vērtējam, kas kuram vajadzīgs.

Var būt plaša diapazona biznesa inkubatori, kuros var darboties jebkura virziena uzņēmumi. Piemēram, Telšos (Lietuvā) blakus darbojas visdažādākie uzņēmumi: zobārstniecība, iepakojuma ražotne, frizētava, IT u. c. Mazākos reģionos un pilsētās ir svarīgi, lai varētu nodarboties ar jebkādu uzņēmējdarbību. Otrs modelis – tehnoloģiju biznesa inkubators, kāds ir arī Ventspilī. Šajā gadījumā viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem ir, lai tuvumā būtu augstskola un pētniecības institūti,  noteiktas arī prioritārās nozares vai virzieni.

Šobrīd Ventspils Biznesa inkubatorā ir 11 IT, elektronikas un ar tām saistīto nozaru uzņēmumi, vairāk uzņemt līdz šim nebija iespējams, jo BI platība bija tikai 460 kvadrātmetru. Tomēr Dana Reizniece sola līdz gada beigām nodrošināt inkubatorā vietu 18 uzņēmumiem, jo šobrīd platība dubultota. Tostarp trīs uzņēmumi jau ir pabeiguši iesildīšanās fāzi inkubatora klimatā (tā var turpināties 3 gadus, līdz uzņēmums sasniedz piecu gadu vecumu) un iznākuši laukā, lielajā dzīvē. Kādi ir pirmie rezultāti?

– Jāteic, ka mūsu uzņēmumiem veiksmes procents ir ļoti augsts, īpaši, ja salīdzina ar Eiropas biznesa inkubatoru vidējo līmeni, – stāsta Dana Reizniece. – Tas varbūt tāpēc, ka, pieņemot jaunos uzņēmumus inkubatorā, stingrāk pētām viņu biznesa idejas, palīdzam kritiski izvērtēt, vai tiešām šie projekti darbosies. Arī vēlāk uzraugām viņus, palīdzam sarežģītās situācijās, kādas nereti gadās studentiem ar pirmo biznesa pieredzi. Ja vajag, varam pamācīt biznesa kultūru vai tehniski izvērtēt projektus. Rezultāti ir ļoti labi. Neviens nav beidzis darbību vai bankrotējis.

 

No jauno uzņēmumu biznesa uz SKC projektiem

Lai gan šobrīd tikai daži Ventspils biznesa inkubatora uzņēmumi ir iesaistījušies SKC projektos, tur valdošā inovatīvā vide un radošais potenciāls neapšaubāmi ir cieši saistīts gan ar kompetences centriem, gan ar pētniecības un ražošanas attīstību tuvākā vai tālākā nākotnē. Tāpēc nelielai šī potenciāla ilustrācijai – daži jauno uzņēmumu projekti, kas no idejas jau pārtapuši produktos.

Uzņēmuma SIA Dynamic Research dibinātāji un darbinieki ir IT fakultātes satelīttehnoloģiju maģistri, kas uzņēmējdarbībā jau gadu izmanto augstskolā apgūtās zināšanas par satelītsignālu apstrādi. Viņi izstrādā bērnu uzraudzības sistēmu Roko, kuru drīzumā paredzēts palaist tirgū. Šī produkta ideja ir tāda, ka bērnam vai slimam cilvēkam tiek iedota navigācijas ierīce, lai vecāki vai radinieki varētu internetā vai mobilajā tālrunī redzēt, kur bērniņš vai slimnieks atrodas.

Cits jaunais uzņēmums, Skins.lv, kas dibināts tikai gada sākumā, gatavojas piedāvāt produktu skins – uzlīmes ar aizsargājošu un dekoratīvu funkciju, kuras iespējams uzlīmēt uz datora, iPod, mobilā telefona vai ledusskapja korpusa. Uzlīme pārklāta ar īpašu līmi, kas neatstāj pēdas uz elektroniskās ierīces. Pateicoties īpašam pārklājumam, uzlīme pasargā ierīci no skrāpējumiem, ir diezgan viegli noņemama un aizvietojama ar citu.

SIA Mobilās sistēmas ir BI uzņēmums, kas ir iesaistīts arī SKC projektā, kur sadarbībā ar Vācijas uzņēmumu OHB Technology AG ir paredzēts izstrādāt programmvadāmā radio platformu. Tas ir ļoti darbietilpīgs, bet perspektīvs virziens. Šobrīd viņi jau ir pierādījuši savu biznesa potenciālu, izstrādājot bezvadu austiņas ekskursijas ierakstam trijās valodās ekskursiju kuģīša Hercoga Jēkabs pasažieriem, kas brauc pa Ventas upi. Jūnija sākumā tas sāka darboties. Būtiskais jaunums ir tāds, ka audiogida informācijas sistēma (tā atrodas uz kuģa) ir saistīta ar GPS (globālo pozicionēšanas sistēmu) – tā pieskaņojas kuģa ātrumam un teksts par attiecīgo objektu skan tikai tad, kad kuģītis tiešām atrodas tam iepretī. Uzņēmums ar Ventspils Augsto tehnoloģiju parka atbalstu ir sācis virzīt šo produktu Nīderlandē, kur ir ļoti spraigs ekskursiju kuģīšu bizness. Interese ir liela un izskatās, ka viņiem izdosies savu produktu pārdot arī tur.

Audiogida risinājumu var izmantot arī kājāmgājēji: Ventspilī pie interesantiem objektiem ir plāksnes ar audioierakstu: tūrists pieiet klāt, aktivizē ierakstu un ar mobilā telefona palīdzību noklausās stāstījumu.

 

Būs pašiem sava satelītu ražotne

Nepārstāstot visus potenciālos SKC iesniegtos projektu pieteikumus, vēl tikai minēšu vienu, kuru varētu uzskatīt par pašu vērienīgāko un galu galā – arī eksotiskāko. Tas, protams, ir jau rakstā vairākkārt pieminētais vidējo un mazo satelītu ražotnes (sistēminženierijas uzņēmuma) projekts Ventspils Augsto tehnoloģiju parka teritorijā. Tā galvenais sadarbības partneris būs Vācijas kosmosa tehnoloģiju, drošības, telemātikas un satelītpakalpojumu uzņēmums OHB Technology AG. Tas ir ne vien lielākais tehnoloģiju un kosmosa uzņēmums Vācijā, bet ieņem arī Eiropas līdera pozīcijas kosmosa tehnoloģijās. Uzņēmumam ir plaša kompetence mazo satelītu, kosmosa lidojumu ierīču, drošības un novērošanas tehnoloģiju izstrādē. Pirmais OHB ražotais mikrosatelīts tika palaists kosmosā 1994. gadā un veica tā pētniecības uzdevumu. Uzņēmums strādā pie vairākiem pasūtījumiem Starptautiskajai kosmosa stacijai (ISS), kas ir šābrīža lielākais kosmosa projekts. Protams, šo garo kompetenču sarakstu varētu turpināt, bet viens ir skaidrs – sadarboties ar šādu partneri, turklāt tik perspektīvā virzienā, būtu lielisks panākums ne vien Ventspilij, bet arī visai Latvijai. Turklāt vācieši ir piekrituši būt ne vien sadarbības partneri, bet arī apmācīt Latvijas speciālistus mazo un vidējo satelītu ražošanā.

Izrādās, ka arī Latvijas uzņēmumi, kas līdz šim strādājuši mazliet atšķirīgos virzienos, var pieskaņot savu darbību satelīttehnoloģijām. Piemēram, SIA HEE Photonic Labs ir patentēta optiska sistēma, ar kuras palīdzību optisko staru var precīzi fokusēt un aizraidīt ļoti tālu, tādējādi to varētu izmantot optiskajās tālsakaru sistēmās, kur lielos attālumos jānogādā lieli informācijas apjomi. Optisko staru var modulēt ar ļoti lielu datu plūsmu – ar to tas atšķiras no radiosignāla. SIA HEE Photonic Labs piedalīsies SKC izveidē un darbībā, izstrādājot tālo kosmisko sakaru sistēmu ar paaugstinātu datu pārraides ātrumu, lietojot WDM (wavelength-division multiplexing) signāla blīvēšanas tehnoloģiju. Paredzēts izstrādāt arī galiekārtas un programmatūru,  izveidot un testēt prototipus.

SKC projektā šo tehnoloģiju varētu attīstīt tā, ka šo optisko sistēmu varētu izmantot pašu satelītu navigācijai, jo tie ģeostacionārajā orbītā nestāv uz vietas, un tos vajag piefiksēt, lai zinātu, kur tie katrā brīdī atrodas. Tādu sistēmu  vēl neviens nav izstrādājis.

– Vienlaikus ar šo SKC projektu virzām arī jautājumu par Latvijas pievienošanos Eiropas Kosmosa aģentūrai, – skaidro Dana Reizniece. – Kāds no tā ir labums uzņēmējiem, pētniecības institūtiem? Ja kāda valsts darbojas Eiropas Kosmosa aģentūrā, ir jāmaksā dalības maksa no valsts budžeta. Šobrīd tas ir miljons eiro gadā, un tas varētu izklausīties daudz, bet tur darbojas ģeogrāfiskās atdošanas princips, saskaņā ar kuru vismaz 85 procenti no šīs dalības naudas garantēti atgriežas dalībvalstī pasūtījumu veidā. No otras puses, nevajag arī pārmērīgi steigties kļūt par dalībvalsti un maksāt, kamēr nav spēcīga ražošanas virziena, lai šo naudu atgūtu. Toties, ja Latvijai būtu pašai sava satelītu ražotne, tad jau ir gluži cita runa – iemaksātā dalībnauda atgrieztos atpakaļ ar satelītu pasūtījumiem, un tas būtu ļoti vērtīgs ieguldījums.

Turklāt šāda dalība Eiropas Kosmosa aģentūrā dod piekļuvi EKA programmām, kas ļauj konkurēt ar citām dalībvalstīm par konkrēta pasūtījuma izpildi.

 

 

Skaidrībai jābūt!

Un visbeidzot, der padomāt arī par to, kā noturēt satelīttehnoloģiju kompetences centra projektā iesaistītos partnerus. Jāatzīst, ka, vienojoties par sadarbību ar tik aizņemtu un pieprasītu partneri, kāds ir OHB Technology AG, pastāv arī liels risks, ka viņi var nesaprast pastāvīgo darbu sākšanas termiņu pārbīdi un galu galā neuztvert Latviju kā nopietnu partneri. Kā jau tas punktuālajiem vāciešiem piedien, viņi ir raduši visus projektus precīzi saplānot un ar šiem plāniem rēķināties. Tā kā padomājiet, ministru kungi, vai Latvija var atļauties zaudēt tik nozīmīgu projektu!?

Turklāt nav jau tā, ka no šīs lēnās dokumentu aprites cieš tikai vācieši. Arī vietējie uzņēmēji tieši tāpat plāno darbus, laiku, resursus. Un, ja turklāt vēl nav droši zināms, kuri projekti pēc kompetences centru programmas izsludināšanas tiks cauri stingrās komisijas vērtējumam, šis vismaz pusgadu ilgais gaidīšanas laiks var izvērsties visai saspringts.

 

 

Gunta KĻAVIŅA

 

 

www.liaa.gov.lv