Latvija un perspektīvās telekomunikāciju tehnoloģijas
Latvija un perspektīvās telekomunikāciju tehnoloģijas
Ar šādu
nosaukumu 16. maijā notika Pasaules telekomunikāciju dienai veltītā zinātniski praktiskā
konference, kuru rīkoja Rīgas Tehniskās universitātes Elektronikas un
telekomunikāciju fakultātes Telekomunikāciju institūts sadarbībā ar mobilo
sakaru operatoru Tele 2.
Lai
nodrošinātu efektīvu savstarpējo saziņu, vairāk nekā pirms simt gadiem divdesmit
valstis izstrādāja vienotus tehnoloģiskos standartus un noteikumus, bet 1865.
gada 17. maijā nodibināja Starptautisko telegrāfa apvienību. Vēlāk šī apvienība
paplašinājās un kļuva par Telekomunikāciju savienību. Par godu šim notikumam
tiek svinēta Telekomunikāciju diena, kura nu jau trešo gadu tiek dēvēta par Pasaules
telekomunikāciju un informācijas sabiedrības dienu. Šogad tās devīze ir Nodrošināsim sakarus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Konferencē nozares
pārstāvji centās apzināt jaunas iespējas, vājās vietas un orientierus turpmākai
darbībai. Viens no tematiem bija mobilo sakaru attīstība Latvijā. Šobrīd
aptauju dati liecina, ka mobilo sakaru lietotāju tirgus ir nostabilizējies un
sasniedzis maksimumu. Klientu skaits ir tuvs iedzīvotāju skaitam valstī,
norunāto minūšu apjomam vairs nav tendences būtiski pieaugt.
GSM tīkls
vairs nespēj apmierināt tehnoloģiju prasības un klientu vajadzības ātri un
ērti piekļūt tīkla resursiem, veikt liela apjoma datu apmaiņu no jebkuras
vietas utt. Tāpēc aizvien biežāk tiek izmantotas 3G tehnoloģijas − jauni
telefoni un pakalpojumi, cits raidītāju tīkls. Pašreizējiem GSM operatoriem
izdevīgākais ir UMTS, jo tas paredz lietotājiekārtu saderību ar GSM, tādējādi
nodrošinot sakarus vietās, kur pagaidām UMTS vēl nav. Svarīga ir lietotājam
nemanāma pārvietošanās starp šūnām un viesabonēšanas iespējas citos tīklos. Šobrīd
UMTS tīklā datus var lejupielādēt ar ātrumu 7,2 Mbit/s, taču tas nebūs
maksimums.
Tiecoties
pēc ātrākas liela apjoma datu pārraides, veikti daudzi mēģinājumi piekļuves
tīklu caurlaidspējas uzlabošanai. Viens no risinājumiem, par kuru arī runāja
konferencē, ir optiskās blīvēšanas sistēmas (skat. arī Jurģa Poriņa rakstu šajā
Sakaru Pasaules numurā).
Taču
nozares attīstībai būtiskas ir ne tikai tehnoloģijas, bet arī nozarē
strādājošie cilvēki. Darba tirgū pieprasījums pēc speciālistiem ir ļoti augsts
(bezdarbs tikai 2 %). Turklāt prognozes nepavisam nav iepriecinošas. Turpmākajos
gados nākamo speciālistu sagatavošanu sagaida daudzas nopietnas problēmas,
kuras būtu jārisina pēc iespējas ātrāk. Tā sauktās demogrāfiskās bedres dēļ, kuras sekas manāmas jau šogad, studentu
skaits ievērojami samazināsies, turklāt lielākā daļa skolas beidzēju vēlas
strādāt prestižu, radošu darbu ar cilvēkiem, bet mazāk ar iekārtām. Vēlme mācīties
un strādāt citur, kadru novecošanās, finansējuma nosacījumi augstskolām,
studentu tiesību un pienākumu nesabalansētība tie ir tikai daži no nelabvēlīgajiem
faktoriem, kas tuvākajā laikā neļaus nostabilizēt situāciju nozares darba
tirgū.
Turpmāk
nozari varētu ietekmēt arī regulēšanas principu izmaiņas. Šogad Eiropā tiks
nopietni diskutēts par centralizētas regulēšanas aģentūras izveidošanu. Šobrīd
Eiropā ir 27 operatori, 27 ne pilnīgi harmonizēti regulēšanas režīmi. ES regulēšanas
politika vērsta uz sakaru tirgus globālās konkurences veicināšanu, un regulēšanas
ietvara optimizācija virzās uz to, lai samazinātu vietējo regulatoru neatkarību
un ieviestu visām valstīm vienādu shēmu. Ieviešot šādu modeli, iespējams, netiktu
ņemta vērā nacionālā tirgus specifika un vēsture un notiktu varas centralizācija.
Tomēr Telekomunikāciju
dienas konferencē, kas galu galā ir nozares profesionālie svētki, dalībnieki runāja
ne tikai par problēmām. Mudinot jauniešus apgūt šo sarežģīto, bet interesanto
un stratēģiski nozīmīgo specialitāti, Latvijas Valsts radio un televīzijas
centrs 1.-3. kursa telekomunikāciju
un elektronikas studentiem dāvināja multimediju disku. Tajā vizuāli saistošā,
ērti lietojamā un saprotamā veidā apkopota vērtīga informācija par radio un
televīzijas pirmsākumiem Latvijā un parādīta tehnoloģiju straujā attīstība,
sākot ar 20. gadsimta sākumu līdz pat mūsdienām, kā arī izskaidroti
apraides procesa pamatprincipi: signāla ceļš no studijas līdz televīzijas
skatītājam un radioklausītājam.
Ar šādu nosaukumu 16. maijā notika Pasaules telekomunikāciju dienai veltītā zinātniski praktiskā konference, kuru rīkoja Rīgas Tehniskās universitātes Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes Telekomunikāciju institūts sadarbībā ar mobilo sakaru operatoru Tele 2.
Lai nodrošinātu efektīvu savstarpējo saziņu, vairāk nekā pirms simt gadiem divdesmit valstis izstrādāja vienotus tehnoloģiskos standartus un noteikumus, bet 1865. gada 17. maijā nodibināja Starptautisko telegrāfa apvienību. Vēlāk šī apvienība paplašinājās un kļuva par Telekomunikāciju savienību. Par godu šim notikumam tiek svinēta Telekomunikāciju diena, kura nu jau trešo gadu tiek dēvēta par Pasaules telekomunikāciju un informācijas sabiedrības dienu. Šogad tās devīze ir Nodrošināsim sakarus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Konferencē nozares pārstāvji centās apzināt jaunas iespējas, vājās vietas un orientierus turpmākai darbībai. Viens no tematiem bija mobilo sakaru attīstība Latvijā. Šobrīd aptauju dati liecina, ka mobilo sakaru lietotāju tirgus ir nostabilizējies un sasniedzis maksimumu. Klientu skaits ir tuvs iedzīvotāju skaitam valstī, norunāto minūšu apjomam vairs nav tendences būtiski pieaugt.
GSM tīkls
vairs nespēj apmierināt tehnoloģiju prasības un klientu vajadzības ātri un
ērti piekļūt tīkla resursiem, veikt liela apjoma datu apmaiņu no jebkuras
vietas utt. Tāpēc aizvien biežāk tiek izmantotas 3G tehnoloģijas − jauni
telefoni un pakalpojumi, cits raidītāju tīkls. Pašreizējiem GSM operatoriem
izdevīgākais ir UMTS, jo tas paredz lietotājiekārtu saderību ar GSM, tādējādi
nodrošinot sakarus vietās, kur pagaidām UMTS vēl nav. Svarīga ir lietotājam
nemanāma pārvietošanās starp šūnām un viesabonēšanas iespējas citos tīklos. Šobrīd
UMTS tīklā datus var lejupielādēt ar ātrumu 7,2 Mbit/s, taču tas nebūs
maksimums.
Tiecoties pēc ātrākas liela apjoma datu pārraides, veikti daudzi mēģinājumi piekļuves tīklu caurlaidspējas uzlabošanai. Viens no risinājumiem, par kuru arī runāja konferencē, ir optiskās blīvēšanas sistēmas (skat. arī Jurģa Poriņa rakstu šajā Sakaru Pasaules numurā).
Taču nozares attīstībai būtiskas ir ne tikai tehnoloģijas, bet arī nozarē strādājošie cilvēki. Darba tirgū pieprasījums pēc speciālistiem ir ļoti augsts (bezdarbs tikai 2 %). Turklāt prognozes nepavisam nav iepriecinošas. Turpmākajos gados nākamo speciālistu sagatavošanu sagaida daudzas nopietnas problēmas, kuras būtu jārisina pēc iespējas ātrāk. Tā sauktās demogrāfiskās bedres dēļ, kuras sekas manāmas jau šogad, studentu skaits ievērojami samazināsies, turklāt lielākā daļa skolas beidzēju vēlas strādāt prestižu, radošu darbu ar cilvēkiem, bet mazāk ar iekārtām. Vēlme mācīties un strādāt citur, kadru novecošanās, finansējuma nosacījumi augstskolām, studentu tiesību un pienākumu nesabalansētība tie ir tikai daži no nelabvēlīgajiem faktoriem, kas tuvākajā laikā neļaus nostabilizēt situāciju nozares darba tirgū.
Turpmāk nozari varētu ietekmēt arī regulēšanas principu izmaiņas. Šogad Eiropā tiks nopietni diskutēts par centralizētas regulēšanas aģentūras izveidošanu. Šobrīd Eiropā ir 27 operatori, 27 ne pilnīgi harmonizēti regulēšanas režīmi. ES regulēšanas politika vērsta uz sakaru tirgus globālās konkurences veicināšanu, un regulēšanas ietvara optimizācija virzās uz to, lai samazinātu vietējo regulatoru neatkarību un ieviestu visām valstīm vienādu shēmu. Ieviešot šādu modeli, iespējams, netiktu ņemta vērā nacionālā tirgus specifika un vēsture un notiktu varas centralizācija.
Tomēr Telekomunikāciju dienas konferencē, kas galu galā ir nozares profesionālie svētki, dalībnieki runāja ne tikai par problēmām. Mudinot jauniešus apgūt šo sarežģīto, bet interesanto un stratēģiski nozīmīgo specialitāti, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs 1.-3. kursa telekomunikāciju un elektronikas studentiem dāvināja multimediju disku. Tajā vizuāli saistošā, ērti lietojamā un saprotamā veidā apkopota vērtīga informācija par radio un televīzijas pirmsākumiem Latvijā un parādīta tehnoloģiju straujā attīstība, sākot ar 20. gadsimta sākumu līdz pat mūsdienām, kā arī izskaidroti apraides procesa pamatprincipi: signāla ceļš no studijas līdz televīzijas skatītājam un radioklausītājam.