Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Dēkaiņi kļūst par radioamatieriem

   

Radioamatierisms jau sen pazīstams kā viens no veidiem, kas jauniešiem palīdz sākt karjeru kādā tehniskā specialitātē. Tajās valstīs, kurās ir augsti attīstītas visjaunākās sakaru un elektronikas tehnoloģijas un rūpniecība, ir arī visvairāk radioamatieru.

Dzinējspēks — atjautība un degsme

Tāds radioamatierisms, kādu to pazīst mūsdienās, izveidojās šā gadsimta sākumā — 1908. gadā, bet oficiālu starptautisku atzinību tas ieguva 1927. gadā starptautiskajā radiotelegrāfijas sanāksmē ASV galvaspilsētā Vašingtonā. Jau radio aizsākumā amatieri aizrautīgi piedalījās dažādos eksperimentos un tādējādi veicināja elektroniskās tehnoloģijas attīstību. Radioamatieri piedalījušies daudzu Zemes mākslīgo pavadoņu būvē. Viņiem pieder atklājums par iespēju izmantot vienas sānu joslas signālu — visa raidītāja jauda tiek koncentrēta vienas sānu joslas signāla izstarošanai. Ja vajadzētu noskaidrot, kāpēc radioamatieriem izdodas tas, kur daudzi cietuši neveiksmi, atbilde ir viena: viņi dara to, kas viņiem patīk, finansiālo un citu resursu trūkumu aizstādami ar degsmi un atjautību. Pēdējā desmitgadē pasaules valstu universitāšu un tehnisko augstskolu speciālisti augstu novērtējuši darbus, ko izmanto radioamatieru praksē. Viņi arī mudina vidējo mācību iestāžu eksakto priekšmetu skolotājus, sākot mācību procesu, iepazīstināt audzēkņus ar radioamatierismu.

Vēstnieki, kas darbojas radioviļņos

Ievērojamo radioamatieru saimē ir bijuši un ir Jordānijas karalis Huseins, Spānijas karalis Huans Karloss, Argentīnas Republikas prezidents Karloss Menems, ASV senators Barijs Goldvoters, ģitārists Čets Atkinss, Indijas ministru prezidents Radživs Gandijs un citi. Var pat teikt, ka radioamatieri ir savu valstu vēstnieki, kas darbojas radioviļņos. Sakaru seansu laikā veidojas ne tikai neklātienes kontakti, bet arī notiek nopietni zinātniski un tehniski pētījumi. Bieži notiek radiooperatoru sacensības profesionālajā meistarībā, to skaitā oficiāli un neoficiāli pasaules čempionāti. Arī vairāki Latvijas radi oamatieri ir pasaules čempioni: — J. Vaļenieks (YL2AO) — 4L3A komandā, 1967); S. Gohbergs (YL2MU, CT3M komandā, 1989); Ģ. Būdis (YL2KL, H20A komandā, 1997, 1998) un starptautisko sacensību uzvarētāji — G. Auseklis, A. Lukss, V. Sincovs, O. Ostržigallo, J. Pētersons (sk. arī SP 1999/3). Mūsu aktīvākos radioamatierus apvieno Latvijas Radioamatieru līga (LRAL, interneta mājas lapa www. ardi.lv/ham/lral), tās prezidents ir Māris Pauders, LVRTC ģenerāldirektors, valdes priekšsēdētājs — Ģirts Būdis(e-pasts yl2kl@apollo.lv, tālr. 9 288414). Rīgas studenti un skolēni, kuri nopietni gribētu nodarboties ar amatieru radiosakariem un radiosportu, var griezties RTU radioklubā (Ķīpsalā, Āzenes ielā 12, Radiotehnikas un sakaru fakultātē, atbildīgais J. Baltins, e-pasts yl2dx@mail. ardi.lv).

Disciplīna un noteikumi

Katras valsts valdības administrācija ļauj amatieriem darboties, izdodot atļaujas, kas identificē amatierus un viņu stacijas. Izveidoti vairāki dienesti darbības saskaņošanai. Radiosakaru dienests paredzēts licencētu amatieru pašapmācībai un treniņiem, iekšējiem sakariem un arī tiem cilvēkiem, kuri ieinteresēti radio tehnoloģijās un tehniskajos pētījumos. Amatieru Zemes pavadoņu dienests ir radīts tiem pašiem nolūkiem kā radiosakaru dienestsamatieru dienestā un tajā izmanto Zemes pavadoņu radiostacijas. Jāatzīst, ka radioamatieri prasmīgi darbojas likumu noteiktajās robežās un netraucē citu radiodienestu darbu.

Sakari krīzes situācijās

Radioamatieri reaģē ātri un strādā efektīvi. Visai bieži radioamatieru zināšanas, pieredzi un tehniku izmanto dažādu valstu valdības sakaru uzturēšanā stihisku nelaimju un dabas katastrofu gadījumos. Starp citu, var piezīmēt, ka visas Tūra Heijerdāla ekspedīcijas un daudzi citi ceļojumi tika nodrošināti tikaiar radioamatieru sakariem. Radioamatieri pildījuši šādus uzdevumus pēc zemestrīcēm Gvatemalā, Itālijā, Indijā, Alžīrijā, Meksikā, Turcijā, Amerikas Savienotajās Valstīs un bijušās Padomju Savienības teritorijā. Viņi uzturējuši avārijas sakarus pēc vairākām viesuļvētrām. 1998. gadā vien amatieru sakaru sistēmas darbojās pēc piecām viesuļvētrām. Lai varētu palīdzēt, amatieriem nav jābūt tieši nelaimes vietā. Viņi to var darīt, atrodoties tālu no notikuma vietas vai pat pavisam citā valstī. 1991. gada janvāra notikumu laikā Rīgas Tehniskas universitātes radiokluba amatieru stacija YL1XX (novembrī tai apritēja 25 gadu jubileja!) nodrošināja nepārtrauktu rezerves sakaru līniju starp mūsu parlamentu un ASV valdību, bet citi Latvijas radioamatieri novēroja padomju armijas vienību pārvietošanos un sūtīja ziņojumus mūsu aizsardzības instancēm.

Amatierisma kustība attīstās

Mūsdienās aizvien vairāk cilvēku iesaistās pasaules radioamatierisma kustībā. Licencēto amatieru daudzums ik gadu palielinās par aptuveni septiņiem procentiem. Gadsimtu mijā pasaulē varētu būt vairāk nekā trīs miljoni amatieru. Latvijā darbojas aptuveni 300 amatieru īsviļņu un ultraīsviļņu radiostacijas. Vācijā un Lielbritānijā tādu ir ap 60000, ASV — gandrīz miljons, bet Japānā — pusotra miljona. Pagaidām vismazāk amatieru ir Āfrikā — astoņi tūkstoši, turklāt lielākā daļa dzīvo kontinenta dienvidu daļas valstīs. Taču arī Āfrikā aizvien vairāk saprot, ka radioamatierisms ir pašreizējās sakaru un informācijas tehnoloģijas revolūcijas daļa. Savulaik ievērojamais inženieris un pazīstamais radioamatieris Dans Stoners atzina: — Dēkas gars paslēpies katra cilvēka dvēselē. Uzsit dzirksteli, iededzini dvēseli, un neiespējamais tiks paveikts.

Ģirts BŪDIS
 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001