Ardievas ieročiem

31. augustā tika izslēgta Skrundas radiolokācijas stacija. Tas ir ļoti nozīmīgs aizvadītā gada notikums tieši radiofrekvenču spektra pārvaldē (nemaz jau neiedziļinoties notikušā politiskajā un citos aspektos).

Saskaņā ar Starptautiskās elektrosakaru savienības (ITU) konvenciju, katrai suverēnai valstij ir pienākums savā teritorijā pārvaldīt radiofrekvenču spektru. Tomēr pēc neatkarības atgūšanas izveidojās nebijusi situācija — Latvijas suverēnajā teritorijā darbojās citas valsts militārās bezvadu radioelektroniskās iekārtas. Tikai 1994. gada 30. aprīlī parakstīja vienošanos par Skrundas radiolokācijas stacijas tiesisko statusu tās pagaidu funkcionēšanas un demontāžas laikā. Šī vienošanās bija ilgās un grūtās sarunās noslēgtā Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma par Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pilnīgas izvešanas no Latvijas Republikas teritorijas nosacījumiem un kārtību un to izvešanas tiesisko stāvokli izvešanas laikā neatņemama sastāvdaļa. Saskaņā ar šiem dokumentiem satiksmes ministrs uzdeva Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcijai (LVEI) saglabāt radiolokācijas stacijai tās frekvences, kuras tika izmantotas līguma noslēgšanas brīdī, kā arī nepieļaut traucējumu rašanos ne stacijai, ne Latvijas radiostaciju un televīzijas darbam.

Radiolokācijas stacijas sākums meklējams visai senos laikos — vēl 1964. gadā LPSR Ministru Padome piešķīra zemi padomju armijas vajadzībām apmēram 9 km no Skrundas. Jau 1969. gadā darbu sāka lokatora Dņepr pirmā kārta. Ar to arī sākās Skrundas lokatora problēma, jo tas bija uzbūvēts apdzīvotā vietā. 1971. gadā pabeidza radiolokācijas stacijas būvi. 1984. gadā sākās jaunā lokatora Darjal būve. Pēc ieceres tā jaudai vajadzēja būt desmitkārt lielākai, taču 1995. gada 4. maijā vēl nepabeigto Darjal antenas korpusu uzspridzināja. 1999. gada 21. oktobrī Latvija no Krievijas saņēma atpakaļ Skrundas lokatora teritoriju, tā demontāža pabeigta četrus mēnešus agrāk, nekā bija plānots.

Lai atbildētu uz šo jautājumu, bija vajadzīga mēraparatūra, kuras mums tajā laikā vēl nebija. Tādēļ 1994. gadā talkā nāca kolēģi no Somijas Sakaru administrācijas centra. Precīzākus mērījumus veica Dānijas Aizsardzības ministrijas lietpratēji. Skrundas objektā strādāja divas radara stacijas Dņepr, katra ar divām antenām, kopā aptverot sektoru ar azimutu no 233? līdz 23?. Izvērse pa azimutu notika, mainot katrai antenai izstarojumu frekvenci no 154 līdz 162 MHz. Katra antena pārklāja 30? lielu azimuta sektoru. Izvērses laiks bija 5,25 s — šai laikā starojuma frekvence plūstoši mainījās no vienas minētās robežas līdz otrai. Tātad, radaram pārskatot visu kādas antenas darba sektoru, katrs atsevišķs azimuta punkts ar maksimālo jaudu tika apstarots vienu reizi 5,25 s. Izstarotais signāls bija impulsveida. Impulsi sekoja cits citam pēc 41 ms, kam atbilst impulsu sekošanas frekvence 24,4 Hz. Katra impulsa ilgums bija 0,8 ms. Pieņemot, ka pārskata režīmā katrs azimuts tiek apstarots ar četriem impulsiem (antenas starojuma leņķis nepārtraukti mainās), var aprēķināt, ka vidējā jauda katrā azimutā ir (4´0,0008)/5,25=0,00061 no maksimālās, kam atbilst jaudas samazinājums par 32 dB. Laikā, kad radars seko kādam mērķim, tā azimutā starojums būtu 0,8/41=0,02 no maksimālās vai mīnus 17 dB. Mērķi parādījās reti. Mērījumi veikti dažādās vietās 900 m — 7,4 km attālumā no radara antenām. Kā jau sagaidāms, lielākā maksimālā jauda novērota 900 m attālumā. Šeit tika nomērīts maksimālais jaudas blīvums 0,0058 mW/cm2, kam atbilst vidējā jauda 0,001 mW/cm2. Praktiski lokators varēja konstatēt 10 m2 lielus objektus 6000 km attālumā.

Lieki teikt, ka radiolokācijas stacija radiofrekvenču izmantošanā radīja daudz problēmu, jo Latvijas rietumu daļā 160 MHz diapazonā 8 MHz josla bija slēgta citiem frekvenču lietotājiem. 320 sakaru kanālos citas stacijas nevarēja strādāt, lai neradītu traucējumu lokatoram. Tāda radiotraucējumu krīze notika 1996. gada augustā un septembrī, kad Kuldīgā bez iepriekšējas saskaņošanas ieslēdza biznesa sakaru raidītāju. Atbrauca pat EDSO pārstāvji, un problēma kopīgi tika atrisināta.

Un, lūk, šogad septembra sākumā EDSO inspektori atbrauca atkal, bet šoreiz nevis, lai palīdzētu risināt kādas problēmas, bet gan konstatēt, ka radiolokācijas stacija ir izslēgta. Apstiprinājums tika saņemts. Ieķīlātās frekvences ir atgūtas lietošanai Latvijas vajadzībām.

Kārlis BOGENS
LVEI
Elizabetes ielā 41/43
Rīgā, LV-1010
Tālr. 7333034
Fakss7821275