http://www

Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) tirgū starp Baltijas valstīm allaž bijusi veselīga konkurence, kad kaimiņi biznesa attīstībā min cits citam uz papēžiem. Vēl pirms dažiem gadiem visbiežāk bija tā, ka Igaunijai kādā IKT virzienā bija vislabākie rezultāti, otro vieto ieņēma Latvija, bet bronzas medaļa tika Lietuvai. Tagad šī kārtība ir pajukusi, jo reizēm pirmajā vietā izraujas Latvija, reizēm – Lietuva, bet dažos biznesa virzienos mūsu dienvidu kaimiņi ir aktīvāki un stabilāki. Taču īstenībā atšķirīgā nemaz nav tik daudz, tāpēc šoreiz SP interesantāk šķita vairāk pievērsties kopīgajam, to skaitā arī Lietuvas operatoru panākumiem mobilajos pakalpojumos, kas Lietuvā, šķiet, ir tikuši mazliet tālāk laika straumē nekā Latvijā.

Iedzīvotāju etniskais sastāvs: lietuvieši – 80,6 %, krievi – 8,7 %, poļi – 7 %, baltkrievi – 1,6 %, citas tautības – 2,1 %

Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju – USD 5 740 (Pasaules bankas dati 2005. g.)

Robežojas ar Baltkrieviju – 502 km, ar Latviju – 453 km, ar Poliju – 91 km, ar Krieviju (Kaļiņingrada) – 227 km

Baltu ciltis sāka apmesties senās Lietuvas teritorijā 7. gs. pirms Kristus. Lietuvas vārds rakstos gan pirmo reizi parādījās tikai pēc daudziem gadsimtiem – mūsu ēras 1009. gadā, Kvedlinburgas hronikā.

Divas pasaulē pēdējās baltu tautas – latvji un lietuvji – gan ir vienas cilmes, ar līdzīgu valodu un mentalitāti, taču lietuvieši gan sendienās, gan arī tagad bijuši temperamentīgāki, karstasinīgāki, neiecietīgāki pret svešu varu. Šīs mūsu brāļu tautai tik raksturīgās īpašības acīmredzot meklējamas Lietuvas vēsturē, kura savā ziņā lietuviešiem bijusi labvēlīgāka, jo viņi paši raduši pārvaldīt savu zemi (pietiek atcerēties tikai kunigaiša Mindauga 13. gadsimta vidū saliedēto un vēlāk Gedimina un Vitauta gudri pārvaldīto, spēcīgo Lietuvas valsti, kura lielāko varenību sasniedza savienībā ar Poliju t. s. Rečpospoļitas laikos).

Tieši Vitauts kopā ar brālēnu Jagailu 1410. gadā vadīja karaspēku cīņā pret Teitoņu ordeni un guva pārliecinošu uzvaru. Daudzi lietuvieši vēl šobaltdien lepojas ar savu slaveno tautiešu uzvaru, un tā nekādā ziņā nav nejaušība, ka Lietuvas slavenākā basketbola komanda nosaukta vietas vārdā, kur notika šī vēsturiskā kauja – Žalgiris (pazīstama arī kā Grīnvaldes kauja). Taču neaizmirsīsim, ka vēl krietni pirms tam, 1236. gadā, lietuvieši kopā ar zemgaļiem sakāva Zobenbrāļu ordeni Saules kaujā. Tā kā baltu tautu sentēvi nebija vis nekādi nīkuļi, un, šķiet, šo mantojumu esam saglabājuši arī tagad, tikai cīņas mērķi – gluži citi.

Tomēr, lai arī cik neatbilstoši lietuvju kareivīgajam garam tas pirmajā brīdī šķiet, viņi nebūt necīnās ar svešām varām biznesa frontē. Gluži otrādi – viņi labprāt piekrīt nokļūt zem kāda ārvalstu uzņēmuma cepures, ja vien tam ir pietiekami pazīstams vārds un krietni biezs investīciju portfelis. Teikto pavisam droši var attiecināt arī uz Lietuvas lielākajiem elektronisko sakaru uzņēmumiem.

Lietuvā ir lielākā Baltijas valsts ar pozitīvu ekonomikas attīstību. Iešzemes kopprodukta pieaugums Lietuvā ir lielāks nekā Ziemeļvalstīs, lai gan ienākumi uz katru valsts iedzīvotāju šeit ir krietni zemāki. Īpaši dinamisks ir mobilo sakaru tirgus, kur Lietuvai ir vieni no labākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā.

Lietuvas elektronisko sakaru tirgu regulē Telekomunikāciju regulatora institūcija. Saskaņā ar Lietuvas regulatora datiem 2003. gadā uzņēmējdarbību fiksēto balss pakalpojumu nozarē pieteica 34 komersanti, bet reāli sāka darbu tikai 17. Lielākā daļa uzņēmumu joprojām nomā līnijas no Lietuvos Telekomas (TEO) vai izmanto IP pakešu komutācijas tehnoloģiju. Interneta piekļuves pakalpojumi Lietuvā netiek regulēti, bet zināms, ka tur ir vairāk nekā 60 uzņēmumu, kas sniedz šādus pakalpojumus.

Svarīgi, ka pērn pirmo reizi kopš 2001. gada Lietuvā par 0,8 % (par 6 380) palielinājās arī publiskā tīkla fiksēto līniju skaits, 2006. gada 31. decembrī sasniedzot pavisam 792 360 līniju. Lai gan lielākā daļa līniju joprojām pieder bijušajam monopolistam Lietuvos Telekomas, tomēr šī augšupeja notikusi galvenokārt, pateicoties 52 fiksēto sakaru tirgus jaunpienācēju aktivitātei. Pavisam šiem alternatīvajiem operatoriem ir 52 900 klientu (to skaitā VoIP lietotāji) un 9 840 līniju. 2006. gada nogalē IP telefonijas pakalpojumus izmantoja aptuveni 22 000 abonentu, kuru skaits pērn dubultojies. Telekomunikāciju tirgus kopējie ieņēmumi 2006. gada IV ceturksnī palielinājās par 1,3 % salīdzinājumā ar 2005. gada nogali. Investīcijas elektronisko sakaru tīklu infrastruktūrā 2006. gada nogalē palielinājās par 60,4 % un sasniedza 124,35 miljonus litu.

Lietuvas IKT nozares uzņēmumi pārsvarā ir privātstruktūras. 2004. gadā nozari pārstāvēja aptuveni 1000 IT uzņēmumu, daudzi no kuriem sākotnēji tika dibināti kā valsts un universitātes skaitļošanas centri, kas īpaši sekmīgi attīstījās laikā no 1980. līdz 1990. gadam. Šobrīd uz to bāzes izveidojušies daudzi nelieli uzņēmumi ar 2-20 programmētājiem. Tikai dažos IT uzņēmumos ir vairāk nekā 100 darbinieku.

Šobrīd Lietuvā ir mazliet vairāk nekā 200 fiksētā, mobilā tīkla un interneta pakalpojumu sniedzēju. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem informācijas un komunikāciju tehnoloģiju produktu cenas ir palielinājušās par 7,6 %. Elektronisko sakaru pakalpojumu cenas turpina pazemināties, un tarifi ir vieni no zemākajiem Eiropā. Turklāt Lietuvā mobilo telefonu blīvums ir viens no augstākajiem pasaulē.

Saskaņā ar neseno IDC Economic Impact Study pētījumu Lietuvas IT izdevumi 2007. gadā ir 1,6 % no iekšzemes kopprodukta (pasaulē vidēji – 2,5 %), bet Lietuvas IT nozarē nodarbināto skaits – 24 000, no tiem – ar Microsoft programmatūru strādā 14 000 jeb 58 %.

Lietuvas IKT tirgu raksturo samērā strauja fiksētā tīkla līniju samazināšanās un piesātināts mobilais tirgus ar trim mobilā tīkla operatoriem un vairākiem virtuālajiem mobilajiem operatoriem. Ievērojami pieaudzis to interneta lietotāju skaits, kuri piekļūst globālajam tīmeklim ar mobilā tālruņa starpniecību. Protams, aizvien vairāk ir arī platjoslas datu pārraides lietotāju, kur joprojām dominē ADSL tehnoloģija.

Lietuvas operatori ir ātri un veiksmīgi reaģējuši uz platjoslas datu pārraides pieprasījuma palielināšanos. Liela uzmanība jau kopš 2006. gada pievērsta lauku reģionu nodrošināšanai ar platjoslas piekļuves tīkliem, ieviešot šim mērķim paredzētu ES finansētu programmu RAIN (Rural Area Broadband Interconnection to Network). Tā paredz, ka lauku reģioni tiks savstarpēji savienoti ar 3 000 km garu optiskās šķiedras kabeli, apvienojot kopējā platjoslas tīklā 410 pašvaldību teritorijas. Starptautiskā telekomunikāciju savienība (ITU) ierakstījusi šo projektu Pasaules informācijas sabiedrības samita Zelta grāmatas lielāko globālo informācijas sabiedrības projektu sarakstā.

Kā liecina Starptautiskās telekomunikāciju savienības (ITU) dati, 2006. gada septembrī Lietuvā bija 1 221 700 interneta lietotāju, kas ir 35,9 % no visiem valsts iedzīvotājiem (jaunākie www.world-gazeteer.com aprēķini liecina, ka Lietuvā 2007. gadā ir 3 403 871 iedzīvotājs). Zīmīgi, ka iedzīvotāju skaits Lietuvā pakāpeniski samazinās (2000. gadā – 3,495 milj., 2004. – 3,431 milj., 2006. – 3,404 milj.), turpretī interneta lietotāju ne tikai kļūst vairāk, bet to skaits arī palielinās straujāk (2000. gadā – 225 000 lietotāju, 2004. – 695 700, 2006. – 1 221 700, kas attiecīgi ir 15,5 %, 20,3 % un 35,9 % no visu iedzīvotāju – nevis tikai no ekonomiski aktīvo – kopskaita).

TeliaSonera piedāvā platjoslas piekļuvi ar ADSL tehnoloģijas palīdzību, un jaunos dzīvojamos rajonos aizvien biežāk tiek izmantoti arī optisko kabeļu risinājumi. 2006. gadā TeliaSonera Lietuvas uzņēmuma TEO platjoslas klientu skaits palielinājās par 76 000 jeb 72 %. Vienlaikus Somijā Sonera sāka piedāvāt platjoslas tīklu, kas nodrošina datu pārraides ātrumu līdz 100 Mbit/s, kas ir pats jaudīgākais piedāvājums Somijas privātajiem klientiem. Tomēr kopumā platjoslas pieslēgums TeliaSonera uzņēmumu mājas lietotājiem vēl nav pietiekami izplatīts: visvairāk platjoslas pieslēgumu lieto Dānijā (60 %), bet vismazāk – Lietuvā (11 %).

Lietuvos Telekomas (LT), tagad TEO LT, savulaik bija valsts fiksēto tīklu un pakalpojumu monopolists. LT 1992. gada 6. februārī ir reģistrēts kā valstij piederošs uzņēmums, bet 1998. gada jūnijā tas privatizēts, tikai atšķirībā no Lattelecom situācijas Lietuvā TeliaSonera ieguva 60 % uzņēmuma daļu par 510 miljoniem USD. 2006. gada aprīlī Lietuvos Telekomas tika pārdēvēts par TEO LT, kas vienlaikus ir arī uzņēmuma jaunais zīmols. Darbības galvenie virzieni šobrīd ir šādi: fiksētā tīkla balss pakalpojumi (ar kopēju zīmolu Vox), internets (zīmols – Zebra), digitālā TV (Gala) un datu pārraides pakalpojumi. Pakalpojumi biznesa klientiem apvienoti kopējā zīmolā TEO Business.

TEO LT joprojām ieņem dominējošo pozīciju balss (99 %), platjoslas datu pārraides un interneta pakalpojumu (49 %) tirgū. Uzņēmuma tirgus daļu pavisam nedaudz mazinājuši alternatīvie fiksētā tīkla operatori, no kuriem desmit sāka darbību 2006. gadā.

Eiropas Komisijas 12. ieviešanas ziņojumā teikts, ka Lietuvas mobilo tālruņu blīvums 2006. gadā bija trešais lielākais (133 %) starp visām ES valstīm, tūdaļ aiz Luksemburgas (171 %) un Itālijas (134 %). Te gan jāpiebilst, ka ES vidējais mobilo tālruņu (lietotāju) blīvuma rādītājs jau pārsniedz 100 % robežu, un tas ir 103 %. 2006. gada nogalē ES bija 478,4 miljoni mobilo tālruņu lietotāju. Tomēr kopumā mobilais tirgus turpina palielināties lēnāk nekā 2005. gadā, kas norāda uz šī tirgus segmenta briedumu.

2006. gadā Lietuvas mobilo komunikāciju tirgus pieauga par 52 %. Pērnā gada februārī Lietuvas telekomunikāciju regulators izsniedza 3G licences trim dominējošajiem mobilajiem operatoriem Omnitel, Bite un Tele2.

Omnitel ir lielākais mobilais operators Baltijas valstīs. Uzņēmums piedāvā plašu mobilo pakalpojumu klāstu, kā arī daudz pievienotās vērtības pakalpojumu. Omnitel ir lielākais tīkla pārklājums, un tas ir mobilā tirgus līderis Lietuvā. 2005. gadā Omnitel kļuva par prestižās balvas Gada inovators (Innovator of the Year) īpašnieku.

Omnitel, kura mobilā tirgus daļa Lietuvā 2006. gada II ceturksnī bija aptuveni 56 %, sāka piedāvāt 3G pakalpojumus 2006. gada vasarā, sākumā astoņās pilsētās. Pērnā gada sākumā Omnitel parakstīja līgumus ar TeliaSonera un Boeing, lai nodrošinātu klientiem bezvadu mobilā interneta piekļuvi caur Skandināviju un tālo avioreisu laikā Boeing lidmašīnās. TeliaSonera nodrošina Omni Connect mobilā interneta lietotājiem piekļuvi tās Home Run Wi-Fi tīklam Skandināvijā. Minētais līgums paplašina arī Home Run partneru loku, kuri darbojās 23 000 pieslēguma punktos 14 valstīs. Pēc līguma noslēgšanas Omni Connect lietotājiem ir piekļuve vairāk nekā 25 000 pieslēguma punktu 17 valstīs.

Lai stiprinātu pozīcijas zemo cenu sektorā, Omnitel ir izveidojis zīmolu Ezys, kas piedāvā mobilos pamatpakalpojumus par pievilcīgām cenām.

Omnitel šovasar nopircis uzņēmumu UAB Mikrovisatos prekyba, kura galvenais pienākums ir pārraudzīt Omnitel līdzšinējos un nākamos salonus. Tādējādi Omnitel iecerējis panākt ciešāku kontaktu ar klientiem un vēl vairāk paplašināt salonu tīklu visā Lietuvā, kā arī izveidot to vienotus standartus, lai jebkurš Omnitel salons gan mazā lauku pilsētiņā, gan lielpilsētā būtu līdzīgi iekārtots, mājīgs un kontaktus rosinošs. Līdz gada beigām Lietuvā jau darbosies 38 Omnitel saloni un 102 mazie centri Omnitel mini, kā arī vairāk nekā 150 Omni Connect partneru tirdzniecības vietu.

Vai zināt, kas ir moblogs? Tā ir mobilā dienasgrāmata telefonā, kuru ikviens veido, kā vēlas. Tajā var brīvi izteikt domas, tikko dzirdami vai ļoti skaļi paust savu viedokli, salikt skaistus, smieklīgus vai šokējošus fotoattēlus, sagaidīt citu cilvēku komentārus un pašiem komentēt citu moblogus. Moblogiem piekļūt var ļoti viegli – atverot mobilajā telefonā interneta portāla Omni SurfPort adresi wap.sp.lt. Tie, kuri vēl šaubās, vai sākt rakstīt moblogu, var smelties iedvesmu citu rakstītajā, palasot kādu no aptuveni 30 000 moblogu, kas radušies tikai šī gada laikā.

Bite ieviesa uz HSDPA tehnoloģijas bāzētu datu pārraidi 2006. gada jūnijā. Izmantots Ericsson tehnoloģiskais risinājums, kas ļauj sasniegt datu pārraides ātrumu līdz 3,6 Mbit/s. Ericsson HSDPA tehnoloģija ļauj lietotājiem lejupielādēt datus astoņreiz ātrāk nekā ar parasto 3G savienojumu, izmantojot PC kartes, un līdz 40 reizēm ātrāk nekā ar GPS/GPRS.

2007. gada III ceturksnī Bite Group ieņēmumi bija 55,8 miljoni eiro, kas ir par 18,7 % vairāk nekā 2006. gadā. 2007. gada III ceturksnī Bite Lietuva ieņēmumi palielinājās par 15,7 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, sasniedzot 54,0 milj. eiro. Bite Group direktors Kenets Kempbels uzskata, ka šis ieņēmumu pieaugums panākts galvenokārt sakarā ar jauniem pakalpojumiem un piedāvājumiem, kas paredzēti biznesa klientiem.

2006. gada jūlijā arī Tele2 sāka būvēt 3G tīklu, vienojoties par tehnoloģijas izstrādi ar Siemens. Papildus 3G radiotehnoloģijai Siemens papildina arī līniju/ķēdes un pakešu komutācijas tīkla elementus, lai nodrošinātu platjoslas datu pakalpojumus, piemēram, mūzikas vai video lejupielādi mobilajos tālruņos.

2006. gada nogalē abonentu skaits, kas izmantoja datu pārraides pakalpojumus (GPRS, EDGE, UMTS), bija 1153,5 tūkstoši, t. i., 24,5 % no visiem aktīvajiem mobilajiem lietotājiem/abonentiem (šo lietotāju pieaugums gada laikā bija 44,3 %).

Kopš šīgada 19. oktobra Lietuvā jau pieejams mobilais elektroniskais paraksts. Vēl pirms gada Lietuvas valdība kopā ar vadošajiem nozares uzņēmumiem un asociāciju Logs uz nākotni izstrādāja elektroniskā paraksta ieviešanas programmu, un tagad jau varam redzēt pirmos darba augļus. Radīta iespēja lietot ne tikai droša elektroniskā paraksta pamatversiju (ar datora un interneta palīdzību), bet arī mobilo e-parakstu, kurš ir ērtāk un vieglāk lietojams (nav vajadzīgas nekādas palīgierīces, jo personas privāto elektronisko parakstu ģenerē īpaši šai funkcijai paredzēta SIM karte), turklāt, ņemot vērā mobilo tālruņu izplatību un to īpašo popularitāti Lietuvā, tas varētu ieviesties ātrāk un masveidīgāk nekā tradicionālais e-paraksts. Paredzams, ka mobilo e-parakstu lietos ne vien uzņēmumi, bet arī privātpersonas. Mobilā e-paraksta iniciators ir Lietuvas mobilais operators Omnitel.

Šobrīd mobilo e-parakstu var izmantot tikai Omnitel lietotāji, pieslēdzoties pie Hansabankas internetbankas sistēmas. Hansabanka ir pirmā, kas spējusi nodrošināt mobilā e-paraksta izmantošanas iespēju, jo tai ir daudz aktīvu internetbankas lietotāju visās trijās Baltijas valstīs. Līdzīgs mobilā paraksta pakalpojums virpirms sāka darboties Igaunijā, drīzumā to plānots ieviest arī Latvijā - sadarbībā ar Hansabanku un LMT.

Oktobra beigās tika izlaisti pirmie Aideta un ORDI alianses ražotie portatīvie datori ar klaviatūru lietuviešu valodā. Šāda nepieciešamība radusies, lai jaunā, elektroniskā laikmeta paaudze, kura jau tagad lielu daļu mācību darbu izpilda datorā, neaizmirstu pareizi rakstīt lietuviski, lietojot, piemēram, tādas specifiskas rakstuzīmes kā ã, å, ė, ę, ą, ů un citas. Ar lietuviešu klaviatūru aprīkoti 12 un 15,4 collu portatīvie datori, tie varētu īpaši patikt jauniešiem, kuri ir iecienījuši oriģinālu dizainu – tie arī no ārpuses ir stilīgi, balti un iedvesmojoši. 2008. gadā Aideta ražotne plāno izlaist līdz 20 000 šādu portatīvo datoru.

Novembra sākumā Innovation Computer Group laidusi klajā jaunu, Lietuvā ražotu datoru sēriju ar piecu gadu garantiju. Tas ir ilgākais garantijas laiks Lietuvā komplektētiem datoriem, kas noteikti liecina par augstāku kvalitātes pakāpi. Pirms nokļūšanas pie lietotāja jaunie Cameo sērijas galddatori tiek pārbaudīti īpašā trīspakāpju testēšanas ciklā, samazinot brāķa iespējamību līdz minimumam – 0,05 %. Cameo datoros tiek izmantotas pazīstamu ražotāju - Intel, Segate, Asus, Patriot – detaļas, kas arī ļauj lietuviešiem būt pārliecinātiem par jaunās sērijas augsto kvalitāti.

27. oktobrī, izstādes Infobalt 2007 pēdējā dienā. Lietuvas elektronikas fani sarīkoja pirmās robotu kaujas mini sumo disciplīnā. Par šīm sacensībam bija liela izstādes apmeklētāju interese, ne jau velti pirmajā izstādes dienā pie robotu autoriem iegriezās un tos par nākotnes plāniem iztaujāja Lietuvas Ministru prezidents Ģedimins Kirkils.

Robotu konstruktoru kluba pārstāvis Vitālijs Rodnovs skaidroja, ka mini sumo robotiņus nav grūti izgatavot, tas būtu pa spēkam arī vecāko klašu skolēniem.

IKT nozarē strādājošie visai labi zina gan TeliaSonera lomu Ziemeļvalstu un Baltijas tirgū, gan tās ambīcijas un tiekšanos pēc vēl lielākas varas un ietekmes sfērām, gan arī biznesa stratēģiju, no kuras var arī šo to pamācīties. Tas nu ir skaidrs, ka visu triju Baltijas valstu lielākie telekomunikāciju operatori noteikti vēl kādu laiku būs zem TeliaSonera tupeles, cita lieta – cik šī tupele smaga un sajūtama, kādas būs to neizbēgamo pārmaiņu sekas, kuras nesīs šaha figūru pārbīde uz Latvijas uzņēmumu Lattelecom un LMT privatizācijas šaha galdiņa. Bet pagaidām varbūt ir vērts papētīt, kas notiek Lietuvas uzņēmumos, kuros TeliaSonera jau no paša sākuma ir dominējošā loma – Omnitel un TEO LT (60 % daļu, bijušais Lietuvos Telekomas).

Viens no veiksmīgiem rīkiem, kas kļuvis par pamatu plaša mobilo pakalpojumu spektra attīstībai un aizvien jauniem piedāvājumiem, ir īpašs TeliaSonera mobilo pakalpojumu portāls SurfPort. Lietotāji to labprāt izmanto, un to pierāda arī strauji pieaugošais mobilās datu plūsmas apjoms kopš portāla atvēršanas. Igaunijā un Lietuvā SurfPort darbojas kopš 2006. gada. Viens no populārākajiem SurfPort pakalpojumiem ir ērtais un viegli lietojamais Connect, kurš pērn ieguva balvu Gold Mobile kā labākais 3G datu risinājums gadskārtējā Mobile Gala pasākumā Stokholmā.

SurfPort mobilo portālu ik mēnesi apmeklē vairāk nekā miljons lietotāju, un lielākā daļa no tiem ir no Ziemeļvalstīm un Baltijas. SurfPort dod mobilajiem lietotājiem ātru piekļuvi visdažādākajiem satura pakalpojumiem, to skaitā pieejama daudzveidīga informācija, ziņas, izklaide, kā arī tādas funkcijas kā e-pasts un čatošana. Klienti var skatīties arī mobilo televīziju un klausīties radio mobilajā telefonā. Turklāt šis pakalpojumu klāsts pastāvīgi tiek papildināts. Piemēram, mobilais operators Omnitel piedāvā bankas transakcijas no mobilā tālruņa ar Omni SurfPort starpniecību. Īpašs lietotāju pieprasījums ir pēc mūzikas lejupielādes pakalpojumiem, tādēļ TeliaSonera un tās partneri ir ieviesuši vairākus jaunus mūzikas pakalpojumus. Piemēram, Zviedrijā portālā SurfPort sākts piedāvāt Telia Schlager un Grammisbutiken.

Lūk, vēl daži interesanti Omni SurfPort piedāvātie pakalpojumi, kurus Lietuvā piedāvā Omnitel.

TeliaSonera piedāvā arī īpašus pakalpojumus vienas mājas iemītniekiem, lai viņi varētu sazināties, piemēram, atrodoties katrs citā ēkas galā. Tas ir pakalpojums Home Free, kas mājas iekšpusē ir bez maksas. Klientu interese par šo pakalpojumu pārsniedza visas operatoru cerības. Šādas bezmaksas sarunas ir iespējamas, izmantojot tehnoloģiju, kuras pamatā ir t. s. nelicencētās mobilās piekļuves (UMA) frekvences. Mobilie tālruņi ēkas iekšpusē darbojas uz Wi-Fi bezvadu piekļuves tīkla bāzes. TeliaSonera bija pirmā pasaulē, kas izmantoja šādu tehnoloģisko risinājumu mobilajiem sakariem. Patlaban šis pakalpojums ir ieviests TeliaSonera Dānijas uzņēmumā, un no tā panākumiem būs atkarīgs, kad to ieviesīs citu valstu tirgos.

Igaunijā Elion šogad testē VoIP risinājumu, kas būtu neatkarīgs no piekļuves tīkla un piemērots privātajiem lietotājiem, jo VoIP piedāvājums privātpersonām tur ir ierobežots. Tāpēc TeliaSonera plāno ieviest šos pakalpojumus plašākā mērogā, tiklīdz tirgus būs tam gatavs un biznesa modeļi - pārbaudīti.

Izrādās, ka TeliaSonera gatava vismaz ar vienu kāju iekāpt arī interneta drošības rīku dārziņā, un tas nemaz nav slikti. Protams, vispirms uz šādu soli mudina fakts, ka drošības risinājumiem internetā allaž būs liela nozīme, bet svarīgi, kā to komerciāli izdevīgi piedāvāt un turklāt vēl skaisti iesaiņot. Tāpēc TeliaSonera stratēģijas būtība ir iekļaut tādas svarīgas drošības funkcijas kā ugunsmūris un antivīrusu programmas platjoslas interneta paketē.

Izrādās, arī tāds var izskatīties tripple-play piedāvājums. Un kāpēc gan ne!? Telia Zviedrijā šogad jau ieviesusi šādu piedāvājumu kopā ar digitālas informācijas (arī attēlu) drošu glabāšanu. Datu glabātavas kapacitāte ir 50 MB privātpersonām un 100 MB - biznesa klientiem (katram darbiniekam). Līdzīgu risinājumu privātajiem klientiem un nelieliem uzņēmumiem piedāvā arī Sonera Somijā. Šajā piedāvājuma paketē vēl ietilpst Sonera Internet Assistant, programmatūra, kas ļauj klientam vieli identificēt un atrisināt platjoslas savienojuma problēmas.

2007. gadā TeliaSonera ir īpaši nostiprinājusi vadošās pozīcijas bezvadu platjoslas piekļuvē Ziemeļvalstu reģionā. Pēc Dānijas WLAN kompānijas YesIHotspot iegādes TeliaSonera tagad var piedāvāt bezvadu platjoslas piekļuvi ar HomeRun starpniecību arī Dānijā. Līdz ar to šis pakalpojums tagad pieejams visās Ziemeļvalstīs un Lietuvā. TeliaSonera piedāvā HomeRun pakalpojumus vairāk nekā 1 000 vietās Ziemeļvalstīs un vairāk nekā 25 000 vietās ar viesabonēšanas līgumu starpniecību.

Lai ātrāk izstrādātu jaunos pakalpojumus, TeliaSonera 2006. gadā ir nodibinājusi arēnu jauno pētījumu testēšanai un novērtēšanai - Innovation World. Galvenie pētījumu virzieni – bezvadu komunikācija no ierīces uz ierīci, pakalpojumi mājai un ģimenei, jauni satura pakalpojumi un klientu galiekārtas, no kurām ar radīt jaunus pakalpojumus, piedāvājot tos arī citiem. Strauji tuvojas arī brīdis, kad vairāk uzmanības tiks pievērsts digitālajai mājai, kur visa informācija tiek glabāta elektroniski un tai var piekļūt no jebkuras galiekārtas, kas atrodas mājās: TV, dators vai tālrunis.

Lai padarītu šos jaunumus lietotājiem vēl ērtākus, TeliaSonera testē Mājas menedžeri – elektronisko palīgu, kurš palīdzētu visiem ģimenes locekļiem radīt, sinhronizēt un kopīgi lietot informāciju, neatkarīgi no tā, vai viņi ir mājās vai ne. Bezvadu komunikācijai no ierīces uz ierīci (tas ir virziens ar lielu attīstības potenciālu nākotnē) TeliaSonera, sadarbojoties ar partneriem, ir radījusi risinājumus, kuru pamatā ir starptautiskais RFID (Radio Frequency IDentification) standarts.

Somijā Sonera sadarbībā ar TietoEnator un Nokia radījusi sistēmu, kur mobilais tālrunis tiek izmantots, lai samaksātu par braukšanu sabiedriskajā transportā. Tas notiek ļoti vienkārši: tālruni tur tieši pretī datu lasītājam un par biļeti tiek samaksāts ar mobilo tālruni. Sonera kopā ar Skanska ir izstrādājusi risinājumu, kas ļauj sekot pienākošajām būvmateriālu kravām, un tas ļauj projektu vadītājiem pilnībā kontrolēt materiālu piegādi būvlaukumiem.

Protams, tas, vai visi šie jaunie pakalpojumi nonāks līdz Lietuvas un Latvijas TeliaSonera uzņēmumiem, atkarīgs gan no vietējā tirgus iespējām, gan no skaļā Lattelecom privatizācijas procesa rezultātiem.

Kaimiņos, Lietuvas pusē, laika upē

Design and programming by Anton Alexandrov - 2001