Par un ap numuru 112
Par un ap numuru 112
Dzīves temps un
kvalitāte pastāvīgi aug, un līdzi aug arī risks
nokļūt nelaimē, tāpēc jādomā, ko darīt,
lai šādu iespēju novērstu. Viens no darbības
virzieniem, kura attīstīšanā un pilnveidošanā
pastāvīgi strādā visas Eiropas un pasaules valstis, ir
pēc iespējas vienkāršota neatliekamo palīdzības
dienestu izsaukšana un pēc iespējas ātrāka
neatliekamās palīdzības dienesta darbinieku
nokļūšana pie cietušā.
Eiropas Padomes un
Parlamenta direktīvas
Eiropas
Savienībā, kuras dalībvalsts ir arī Latvija,
neatliekamās palīdzības izsaukšanas jautājumu risina
ar Eiropas Padomes un Parlamenta direktīvu palīdzību, kuru
prasību izpilde ir saistošas ikvienai dalībvalstij. Eiropas
Padome un Parlaments, 2002. gada 7. martā pieņemot
Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju
tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un
pakalpojumiem (Universālā pakalpojuma direktīvu), ir uzlicis
saistības dalībvalstīm nodrošināt vienotā Eiropas
palīdzības numura 112 bezmaksas izsaukšanu, kā arī
šī numura izsaucēja atrašanās vietas noteikšanu
elektronisko sakaru komersantu elektronisko sakaru tīklu tehnisko
iespēju robežās.
Ko nosaka
normatīvie akti Latvijā?
Eiropas
Padomes un Parlamenta Universālā pakalpojuma direktīvas
prasības ir inkorporētas Elektronisko sakaru likumā, kas noteic,
ka elektronisko sakaru komersantiem, kuri sniedz balss telefonijas
pakalpojumus, ir jānodrošina Valsts ugunsdzēsības un
glābšanas dienesta, Valsts policijas, neatliekamās medicīniskās
palīdzības un gāzes avārijas dienestu, Jūras
meklēšanas un glābšanas dienesta (turpmāk
operatīvie dienesti) numuru un numura 112 bezmaksas izsaukšana
un šo numuru izsaucēja atrašanās vietas noteikšana
elektronisko sakaru tīklu tehnisko iespēju robežās.
Elektronisko
sakaru komersantiem izsaucēja atrašanās vietas dati ir
jānodod VAS Elektronisko sakaru direkcija (turpmāk ESD),
kurai līdz
112 dienesta izveidei ir jāveido un jāuztur atrašanās
vietas informācijas datubāze, kā arī jānodrošina
no elektronisko sakaru komersantiem saņemto datu apstrāde,
uzturēšana un tālāka nodošana operatīvajiem
dienestiem to pienākumu veikšanai. Šos procesus
reglamentē Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra
noteikumi nr. 1013
Noteikumi par izsaucēja atrašanās vietas datu
noteikšanu, apstrādi, uzturēšanu un nodošanu (turpmāk
Noteikumi).
Pašreizējā
situācija Latvijā
Šobrīd
neatliekamo palīdzību var izsaukt pa dažādiem numuriem:
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, zvanot uz
numuru 01, Valsts policiju zvanot uz numuru 02,
neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu zvanot
uz numuru 03, gāzes avārijas dienestu zvanot uz numuru
04. Šie numuri darbojas jau no padomju laikiem un joprojām
diezgan bieži tiek izmantoti, izsaucot neatliekamo palīdzību no
publiskajiem fiksētajiem telefona tīkliem.
Publiskajos
mobilajos telefona tīklos šos numurus izsaukt nav iespējams,
tādējādi mobilo tālruņu īpašniekiem
nākas atcerēties un izmantot tikai vienu numuru 112, kuru var
izsaukt gan no publiskajiem fiksētajiem, gan no publiskajiem mobilajiem
telefona tīkliem.
Lai
gan numurs 112 Latvijā darbojas jau kopš 1997. gada,
šķiet, ka tā atpazīstamība, pateicoties daudzajiem TV
raidījumiem, kā arī mobilo telefonu lietotāju skaita
pieaugumam, ir augusi tieši pēdējos pāris gados. Un
nu jau lielākā sabiedrības daļa zina, ka, zvanot uz šo
numuru, var izsaukt neatliekamo palīdzību. Numura 112 darbības
nodrošināšana ir uzticēta Valsts ugunsdzēsības
un glābšanas dienestam (turpmāk VUGD), kas pilda
primārās zvanu centra funkcijas. VUGD pieņem zvanu un
nodrošina tās palīdzības sniegšanu, kas ir VUGD
kompetencē.
Tomēr
ir gadījumi, kad VUGD nevar palīdzēt. Tad VUGD darbinieks
zvanu pāradresē attiecīgajam operatīvajam dienestam,
kurš spēj sniegt palīdzību. Diemžēl var
gadīties, ka VUGD darbiniekam sniegtā informācija jāatkārto
vēlreiz, jo pāradresēts tiek tikai zvans, tieši tāpat,
kā to var izdarīt no jebkura tālruņa aparāta. Šādās
situācijās, īpaši gadījumos, kad nelaimē
nokļuvušais cilvēks nevar pateikt, kur viņš atrodas,
aktuāla kļūst operatīvajiem dienestiem dotā iespēja
saņemt izsaucēja atrašanās vietas datus.
Saskaņā
ar reglamentējošajiem noteikumiem publiskie fiksētie telefona
tīklu operatori izsaucēja atrašanās vietas datus sāk
nodot ESD sešu mēnešu laikā pēc Noteikumu spēkā
stāšanās, bet publisko mobilo telefona tīklu operatori
divpadsmit mēnešu laikā pēc noteikumu
stāšanās spēkā. Tas nozīmē, ka jau
šobrīd operatīvajiem dienestiem pēc pieprasījuma ir
iespējams saņemt atrašanās vietas datus par cilvēku,
kas izsaucis operatīvo dienestu no publiskā fiksētā telefona
tīkla, bet iespēja saņemt izsaucēja atrašanās
vietas datus mobilajos tīklos vēl mazliet jāpagaida.
Pašlaik
tam aktīvi gatavojas gan publisko mobilo sakaru operatori, kuri
iegādājas un uzstāda izsaucēja atrašanās vietas
datu noteikšanai nepieciešamās iekārtas, gan ESD, kas
pielāgo atrašanās vietas informācijas datubāzi
publisko mobilo sakaru operatoru nododamajam izsaucēja atrašanās
vietas informācijas datu formātam.
Kāpēc ESD
ir atrašanās vietas informācijas datubāzes
turētāja?
Šķiet,
ka šāds jautājums pēc iepriekš izlasītā ir
radies ne vienam vien lasītājam. Kāpēc ESD
jādarbojas par starpnieku, ja izsaucēja atrašanās vietas
datus nosaka elektronisko sakaru komersanti, bet galarezultātā tos
saņem operatīvie dienesti? Atbilde ir šāda. Lai
izpaliktu juceklis, kas veidotos, ja katrs elektronisko sakaru komersants
katram operatīvajam dienestam savā datu formāta sāktu nodot
izsaucēja atrašanās vietas datus, pagaidām, kamēr nav
izveidots vienots 112 dienests, par starpnieku darbojas ESD valsts
institūcija, kura pārvalda numerāciju un kuras
rīcībā ir informācija, kura elektronisko sakaru komersanta
tīklā izsaucēja telefona numurs darbojas.
Šādā
veidā tiek nodrošināts, ka operatīvā dienesta
atrašanās vietas datu pieprasījums tiek nosūtīts
tieši tam elektronisko sakaru komersantam, no kura tīkla
attiecīgais operatīvā dienesta izsaukums ir noticis. Saņemot
izsaucēja atrašanās vietas datus no elektronisko sakaru
komersanta, ESD nodrošina to apstrādi, lai izsaucēja
atrašanās vietas datus kopā ar karti nodotu vienotā,
ērti lietojamā formātā attiecīgajam operatīvajam
dienestam to pienākumu veikšanai.
Tiklīdz
Latvijā būs izveidots vienots 112 dienests, kas
apstrādās visus uz numuru 112 ienākošos zvanus,
organizējot arī tālāk attiecīgu neatliekamās
palīdzības sniegšanu, ESD vairs nebūs atrašanās
vietas informācijas datubāzes turētāja. Termiņš,
kad Latvija pārņems citu Eiropas valstu (piemēram,
Grieķijas, Igaunijas, Itālijas, Īrijas, Slovākijas,
Spānijas, Zviedrijas) jau vairākus gadus gūto pieredzi 112 dienesta
darbības nodrošināšanā, pagaidām stingri vēl
nav noteikts.
Izsaucēja
atrašanās vietas dati publiskajos mobilajos tīklos
Protams,
aktuālāka ir izsaucēja atrašanās vietas datu
noteikšana publiskajos mobilajos telefona tīklos, jo tieši tur
gadījumu skaits, kad nelaimē nokļuvušais nezina, kur
viņš atrodas, ir lielāks.
Latvijā
ir izvēlēts atrašanās vietas datu nodošanas modelis,
kas saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003. gada 25. jūlija
Rekomendācijā 2003/558/EC Par izsaucēja atrašanās
vietas informācijas elektronisko sakaru tīklos nodošanu
atrašanās vietas noteikšanas uzlabošanas mērķiem
ārkārtas izsaukumiem minēto ir pieļaujams pārejas
periodā un ko joprojām izmanto arī citās Eiropas
valstīs (piemēram, Igaunijā, Slovēnijā), proti,
atrašanās vietas datu nodošana notiek tikai pēc
operatīvā dienesta pieprasījuma to darīt.
Lai
atrašanās vietu noteiktu pēc iespējas precīzāk,
mobilo sakaru operatoriem ir nepieciešams papildus iegādāties
iekārtas, un tas palielina izmaksas. Atrašanās vietas
datu precizitāte, kā rāda Eiropas pieredze, var
svārstīsies no dažiem desmitiem un simtiem metru
pilsētā līdz vairākiem kilometriem lauku teritorijās
atkarībā no iekārtu piedāvātajām
iespējām, kā arī mobilo sakaru operatoru bāzes staciju
izvietojuma. Par to, cik precīzi izsaucēja atrašanās
vietas dati būs Latvijā, mēs varēsim spriest tikai
nākamgad, kad mobilo sakaru operatoru iegādātās
iekārtas būs sevi pierādījušas reālā
darbībā.
Fakti, kas vēl
būtu jāzina
Par
numuru 112 un ar to saistītām iespējām ir vērts
zināt vēl dažus faktus. Un, proti, ja, zvanot uz numuru
112, tiek noteikta izsaucēja atrašanās vieta, t. i.
, ja cilvēkam ir nepieciešama palīdzība un
viņš savu atrašanās vietu kaut kādu iemeslu pēc
nevar nosaukt, operatīvo dienestu rīcībā nonāks tikai
šāda informācija: telefona numurs, no kura tiek zvanīts,
mobilajiem telefoniem arī abonenta vai cits identifikācijas modulis,
un izsaucēja atrašanās vietas dati: fiksētajiem telefoniem
pieslēguma punkta adrese, mobilajiem ģeogrāfiskās
koordinātas atbilstoši Valsts zemes dienesta reģistram. Izsaucēja
atrašanās vietas dati ir domāti tikai un vienīgi
operatīvo dienestu pienākumu izpildes nodrošināšanai.
Otrs
fakts, par kuru ir vērts zināt, ir uz izsaucēja
atrašanās vietas noteikšanu bāzētie pakalpojumi, kas
darbojas daudzās Eiropas valstīs un kuri, cerams, būs pieejami
arī Latvijā. Pie šiem pakalpojumiem pieder,
piemēram, pastāvīga informācijas saņemšana
mobilajā telefonā par tuvāko benzīntanku, par tuvāko
bankomātu vai aptieku, iespēja saņemt informāciju par to,
kur atrodas jūsu bērns, utt. Šādus pakalpojumus var
saņemt tikai tad, ja mobilo sakaru lietotājs ir noslēdzis
līgumu ar mobilo sakaru operatoru. Tātad šādu
pakalpojumu var saņemt tikai tad, ja cilvēks to ir
izvēlējies. Vai šādi pakalpojumi tiks
piedāvāti arī Latvijā, tas atkarīgs no mobilo sakaru
operatoriem. Katrā ziņā Latvija ir piedāvāto
iespēju ceļa sākumā. Vai gribēsim un
varēsim visas mums piedāvātās iespējas izmantot, tas
ir mūsu pašu ziņā.
Edīte
BALODE,
VAS
Elektronisko sakaru direkcija
Telekomunikāciju
departamenta
Numerācijas
dienesta vecākā eksperte
Dzīves temps un kvalitāte pastāvīgi aug, un līdzi aug arī risks nokļūt nelaimē, tāpēc jādomā, ko darīt, lai šādu iespēju novērstu. Viens no darbības virzieniem, kura attīstīšanā un pilnveidošanā pastāvīgi strādā visas Eiropas un pasaules valstis, ir pēc iespējas vienkāršota neatliekamo palīdzības dienestu izsaukšana un pēc iespējas ātrāka neatliekamās palīdzības dienesta darbinieku nokļūšana pie cietušā.
Eiropas Padomes un Parlamenta direktīvas
Eiropas Savienībā, kuras dalībvalsts ir arī Latvija, neatliekamās palīdzības izsaukšanas jautājumu risina ar Eiropas Padomes un Parlamenta direktīvu palīdzību, kuru prasību izpilde ir saistošas ikvienai dalībvalstij. Eiropas Padome un Parlaments, 2002. gada 7. martā pieņemot Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (Universālā pakalpojuma direktīvu), ir uzlicis saistības dalībvalstīm nodrošināt vienotā Eiropas palīdzības numura 112 bezmaksas izsaukšanu, kā arī šī numura izsaucēja atrašanās vietas noteikšanu elektronisko sakaru komersantu elektronisko sakaru tīklu tehnisko iespēju robežās.
Ko nosaka normatīvie akti Latvijā?
Eiropas Padomes un Parlamenta Universālā pakalpojuma direktīvas prasības ir inkorporētas Elektronisko sakaru likumā, kas noteic, ka elektronisko sakaru komersantiem, kuri sniedz balss telefonijas pakalpojumus, ir jānodrošina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas, neatliekamās medicīniskās palīdzības un gāzes avārijas dienestu, Jūras meklēšanas un glābšanas dienesta (turpmāk operatīvie dienesti) numuru un numura 112 bezmaksas izsaukšana un šo numuru izsaucēja atrašanās vietas noteikšana elektronisko sakaru tīklu tehnisko iespēju robežās.
Elektronisko
sakaru komersantiem izsaucēja atrašanās vietas dati ir
jānodod VAS Elektronisko sakaru direkcija (turpmāk ESD),
kurai līdz
112 dienesta izveidei ir jāveido un jāuztur atrašanās
vietas informācijas datubāze, kā arī jānodrošina
no elektronisko sakaru komersantiem saņemto datu apstrāde,
uzturēšana un tālāka nodošana operatīvajiem
dienestiem to pienākumu veikšanai. Šos procesus
reglamentē Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra
noteikumi nr. 1013
Noteikumi par izsaucēja atrašanās vietas datu
noteikšanu, apstrādi, uzturēšanu un nodošanu (turpmāk
Noteikumi).
Pašreizējā situācija Latvijā
Šobrīd neatliekamo palīdzību var izsaukt pa dažādiem numuriem: Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, zvanot uz numuru 01, Valsts policiju zvanot uz numuru 02, neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu zvanot uz numuru 03, gāzes avārijas dienestu zvanot uz numuru 04. Šie numuri darbojas jau no padomju laikiem un joprojām diezgan bieži tiek izmantoti, izsaucot neatliekamo palīdzību no publiskajiem fiksētajiem telefona tīkliem.
Publiskajos mobilajos telefona tīklos šos numurus izsaukt nav iespējams, tādējādi mobilo tālruņu īpašniekiem nākas atcerēties un izmantot tikai vienu numuru 112, kuru var izsaukt gan no publiskajiem fiksētajiem, gan no publiskajiem mobilajiem telefona tīkliem.
Lai gan numurs 112 Latvijā darbojas jau kopš 1997. gada, šķiet, ka tā atpazīstamība, pateicoties daudzajiem TV raidījumiem, kā arī mobilo telefonu lietotāju skaita pieaugumam, ir augusi tieši pēdējos pāris gados. Un nu jau lielākā sabiedrības daļa zina, ka, zvanot uz šo numuru, var izsaukt neatliekamo palīdzību. Numura 112 darbības nodrošināšana ir uzticēta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (turpmāk VUGD), kas pilda primārās zvanu centra funkcijas. VUGD pieņem zvanu un nodrošina tās palīdzības sniegšanu, kas ir VUGD kompetencē.
Tomēr ir gadījumi, kad VUGD nevar palīdzēt. Tad VUGD darbinieks zvanu pāradresē attiecīgajam operatīvajam dienestam, kurš spēj sniegt palīdzību. Diemžēl var gadīties, ka VUGD darbiniekam sniegtā informācija jāatkārto vēlreiz, jo pāradresēts tiek tikai zvans, tieši tāpat, kā to var izdarīt no jebkura tālruņa aparāta. Šādās situācijās, īpaši gadījumos, kad nelaimē nokļuvušais cilvēks nevar pateikt, kur viņš atrodas, aktuāla kļūst operatīvajiem dienestiem dotā iespēja saņemt izsaucēja atrašanās vietas datus.
Saskaņā ar reglamentējošajiem noteikumiem publiskie fiksētie telefona tīklu operatori izsaucēja atrašanās vietas datus sāk nodot ESD sešu mēnešu laikā pēc Noteikumu spēkā stāšanās, bet publisko mobilo telefona tīklu operatori divpadsmit mēnešu laikā pēc noteikumu stāšanās spēkā. Tas nozīmē, ka jau šobrīd operatīvajiem dienestiem pēc pieprasījuma ir iespējams saņemt atrašanās vietas datus par cilvēku, kas izsaucis operatīvo dienestu no publiskā fiksētā telefona tīkla, bet iespēja saņemt izsaucēja atrašanās vietas datus mobilajos tīklos vēl mazliet jāpagaida.
Pašlaik tam aktīvi gatavojas gan publisko mobilo sakaru operatori, kuri iegādājas un uzstāda izsaucēja atrašanās vietas datu noteikšanai nepieciešamās iekārtas, gan ESD, kas pielāgo atrašanās vietas informācijas datubāzi publisko mobilo sakaru operatoru nododamajam izsaucēja atrašanās vietas informācijas datu formātam.
Kāpēc ESD ir atrašanās vietas informācijas datubāzes turētāja?
Šķiet, ka šāds jautājums pēc iepriekš izlasītā ir radies ne vienam vien lasītājam. Kāpēc ESD jādarbojas par starpnieku, ja izsaucēja atrašanās vietas datus nosaka elektronisko sakaru komersanti, bet galarezultātā tos saņem operatīvie dienesti? Atbilde ir šāda. Lai izpaliktu juceklis, kas veidotos, ja katrs elektronisko sakaru komersants katram operatīvajam dienestam savā datu formāta sāktu nodot izsaucēja atrašanās vietas datus, pagaidām, kamēr nav izveidots vienots 112 dienests, par starpnieku darbojas ESD valsts institūcija, kura pārvalda numerāciju un kuras rīcībā ir informācija, kura elektronisko sakaru komersanta tīklā izsaucēja telefona numurs darbojas.
Šādā veidā tiek nodrošināts, ka operatīvā dienesta atrašanās vietas datu pieprasījums tiek nosūtīts tieši tam elektronisko sakaru komersantam, no kura tīkla attiecīgais operatīvā dienesta izsaukums ir noticis. Saņemot izsaucēja atrašanās vietas datus no elektronisko sakaru komersanta, ESD nodrošina to apstrādi, lai izsaucēja atrašanās vietas datus kopā ar karti nodotu vienotā, ērti lietojamā formātā attiecīgajam operatīvajam dienestam to pienākumu veikšanai.
Tiklīdz Latvijā būs izveidots vienots 112 dienests, kas apstrādās visus uz numuru 112 ienākošos zvanus, organizējot arī tālāk attiecīgu neatliekamās palīdzības sniegšanu, ESD vairs nebūs atrašanās vietas informācijas datubāzes turētāja. Termiņš, kad Latvija pārņems citu Eiropas valstu (piemēram, Grieķijas, Igaunijas, Itālijas, Īrijas, Slovākijas, Spānijas, Zviedrijas) jau vairākus gadus gūto pieredzi 112 dienesta darbības nodrošināšanā, pagaidām stingri vēl nav noteikts.
Izsaucēja atrašanās vietas dati publiskajos mobilajos tīklos
Protams, aktuālāka ir izsaucēja atrašanās vietas datu noteikšana publiskajos mobilajos telefona tīklos, jo tieši tur gadījumu skaits, kad nelaimē nokļuvušais nezina, kur viņš atrodas, ir lielāks.
Latvijā ir izvēlēts atrašanās vietas datu nodošanas modelis, kas saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003. gada 25. jūlija Rekomendācijā 2003/558/EC Par izsaucēja atrašanās vietas informācijas elektronisko sakaru tīklos nodošanu atrašanās vietas noteikšanas uzlabošanas mērķiem ārkārtas izsaukumiem minēto ir pieļaujams pārejas periodā un ko joprojām izmanto arī citās Eiropas valstīs (piemēram, Igaunijā, Slovēnijā), proti, atrašanās vietas datu nodošana notiek tikai pēc operatīvā dienesta pieprasījuma to darīt.
Lai atrašanās vietu noteiktu pēc iespējas precīzāk, mobilo sakaru operatoriem ir nepieciešams papildus iegādāties iekārtas, un tas palielina izmaksas. Atrašanās vietas datu precizitāte, kā rāda Eiropas pieredze, var svārstīsies no dažiem desmitiem un simtiem metru pilsētā līdz vairākiem kilometriem lauku teritorijās atkarībā no iekārtu piedāvātajām iespējām, kā arī mobilo sakaru operatoru bāzes staciju izvietojuma. Par to, cik precīzi izsaucēja atrašanās vietas dati būs Latvijā, mēs varēsim spriest tikai nākamgad, kad mobilo sakaru operatoru iegādātās iekārtas būs sevi pierādījušas reālā darbībā.
Fakti, kas vēl būtu jāzina
Par numuru 112 un ar to saistītām iespējām ir vērts zināt vēl dažus faktus. Un, proti, ja, zvanot uz numuru 112, tiek noteikta izsaucēja atrašanās vieta, t. i. , ja cilvēkam ir nepieciešama palīdzība un viņš savu atrašanās vietu kaut kādu iemeslu pēc nevar nosaukt, operatīvo dienestu rīcībā nonāks tikai šāda informācija: telefona numurs, no kura tiek zvanīts, mobilajiem telefoniem arī abonenta vai cits identifikācijas modulis, un izsaucēja atrašanās vietas dati: fiksētajiem telefoniem pieslēguma punkta adrese, mobilajiem ģeogrāfiskās koordinātas atbilstoši Valsts zemes dienesta reģistram. Izsaucēja atrašanās vietas dati ir domāti tikai un vienīgi operatīvo dienestu pienākumu izpildes nodrošināšanai.
Otrs fakts, par kuru ir vērts zināt, ir uz izsaucēja atrašanās vietas noteikšanu bāzētie pakalpojumi, kas darbojas daudzās Eiropas valstīs un kuri, cerams, būs pieejami arī Latvijā. Pie šiem pakalpojumiem pieder, piemēram, pastāvīga informācijas saņemšana mobilajā telefonā par tuvāko benzīntanku, par tuvāko bankomātu vai aptieku, iespēja saņemt informāciju par to, kur atrodas jūsu bērns, utt. Šādus pakalpojumus var saņemt tikai tad, ja mobilo sakaru lietotājs ir noslēdzis līgumu ar mobilo sakaru operatoru. Tātad šādu pakalpojumu var saņemt tikai tad, ja cilvēks to ir izvēlējies. Vai šādi pakalpojumi tiks piedāvāti arī Latvijā, tas atkarīgs no mobilo sakaru operatoriem. Katrā ziņā Latvija ir piedāvāto iespēju ceļa sākumā. Vai gribēsim un varēsim visas mums piedāvātās iespējas izmantot, tas ir mūsu pašu ziņā.
Edīte BALODE,
VAS Elektronisko sakaru direkcija
Telekomunikāciju departamenta
Numerācijas dienesta vecākā eksperte