Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Pirmā Latvijas programmētāja Ilze-Irēna Ilziņa

   

Kad Latvijā tika uzrakstītas pirmās datorprogrammas

 

Kāda viņa ir - Latvijas pirmā programmētāja, Latvijas skaitļošanas tehnikas pirmsākumu un attīstības lieciniece? Viņa, ar kuras  gādību un līdzdalību latviešu datortehnikas vārdnīcās un speciālistu ikdienas valodā ienākusi arī pasaules būtiskākā datorterminoloģija. Talantīga, dzīvesgudra, atturīgi eleganta dāma ar neapšaubāmu personības valdzinājumu. Profesionāle, kuras viedokli un vēlmes respektē gan kolēģi, gan draugi un pat… prese. Tieši tāpēc šoreiz mazāk par personisko, vairāk – par profesionālo Ilzes-Irēnas ILZIŅAS dzīvē.

 

 

- Kad Latvijā tika uzrakstītas pirmās datorprogrammas? Kādā programmēšanas valodā tās tika rakstītas?

- No 1957. līdz 1960. gadam, pēc mācībām Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē, strādāju LPSR ZA Fizikas institūtā, kur piedalījos Latvijā pirmās elektroniskās skaitļojamās mašīnas LM-3 programmu izstrādē. 

Pirmo Elektronisko skaitļojamo mašīnu M-3 Latvijā uzbūvēja tagadējās Zinātņu Akadēmijas augstceltnes pirmajā stāvā. Lai uzsvērtu, ka tā ir Latvijas elektronu skaitļojamā mašīna, tai deva nosaukumu LM-3, programmētāji šo mašīnu draudzīgi dēvēja par Latvijas Melno....

 

 

- Kādiem nolūkiem kalpoja Latvijas programmētāju pirmās datorprogrammas?

- Pirmās aprēķinu programmu pasūtītājs Latvijā bija ZA prezidents Aleksandrs Mālmeistars. Lai varētu sastādīt programmas mašīnai M-3, 1958. gadā mācījos sešus mēnešu kursos Maskavas zinātniski pētnieciskajā institūtā, kurā bija izstrādāts skaitļojamās mašīnas prototips. Vēlreiz devos uz Maskavu 1959. gadā ar konkrētu Mālmeistara uzdevumu par materiālu stiprību, un iegūtie aprēķini tika izmantoti arī grāmatā. 1960. gadā  tika dibināts Elektronikas un Skaitļošanas tehnikas institūts, uz turieni arī pārgāju strādāt. 1962. gadā uzrakstīju grāmatu par programmēšanas metodiku divadrešu skaitļotājiem un vadīju programmēšanas nodarbības Zinātņu akadēmijā un Fizikas un matemātikas fakultātē.

- Vai jūsu jaunībā programmēšanu varēja iemācīties lekcijās, pēc grāmatām vai kā citādi?

- Iemācīties programmēt tomēr ir vieglāk, ja kāds pamāca.

- Kādēļ programmēšana mūsdienās tiek uzskatīta par vīriešu nevis sieviešu profesiju?

- Kad mācījos, mēs grupā bijām apmēram puse studentu, puse studenšu. Fizikas institūta laboratorijā arī sievietes bija vairākumā. 25 gadus Latvijas universitātē vadīju diplomdarbu aizstāvēšanas komisijas, kurās aizstāvējās gan jaunieši, gan jaunietes. Arī ESTI par programmētājām strādāja daudzas sievietes.

- Kāda izglītība bija nepieciešama agrāk un kāda tagad, lai varētu programmēt?

- Ja kaut ko grib izdarīt nopietni, tad ir jābūt spēcīgam pamatam - matemātikai. Ar matemātikas palīdzību var algoritmus ne tikai izveidot, bet arī novērtēt.

- Vai, lai programmētu ir nepieciešams talants, apdāvinātība vai arī pietiek vienkārši ar centību?

- Programmētājam, kodētājam pietiktu ar centību, ja jāprogrammē jau gatavs algoritms. Bet ja uzdevums ir arī jāizplāno, jāveido algoritms, tad, protams, vajag ko vairāk.

- Ar ko nodarbojās jūsu vadītā laboratorija ZA ESTI padomju laikā?

- Septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados uz Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūta bāzes tika izveidots Zinātņu akadēmijas kolektīvās lietošanas skaitļošanas centrs, kurš apkalpoja akadēmijas institūtu darbiniekus. Manā pārziņā bija centra programmatūras izvēle un veidošana. Skaitļotāju tīkliem pamazām aizstājot kolektīvās lietošanas centrus, vadīju laboratoriju, kuras galvenais uzdevums bija dialogsistēmu izstrādāšana skaitļotāju tīkla lietotājiem. Piedalījos arī Vissavienības akadēmijas tīkla projekta izstrādāšanā un realizācijā. Izstrādājām programmas Akadēmijas datu pārraides tīklam.

- Kas jūs pamudināja pievērsties ar datorzinātnēm saistītām terminoloģijas problēmām?

- Tas nav vis mans, bet gan ZA ESTI toreizējā zinātniskā sekretāra - Gunta Fricnoviča nopelns. 1990. gadu sākumā Guntis ierosināja iesniegt projektu ZA vadībai latviešu terminoloģijas izveidei informācijas tehnoloģijas jomā. Šī projekta īstenošanai mums tika piešķirts grants uz 3-4 gadiem. Tā  arī sākām. Projekts saucās Distributīvā datu apstrāde: latviešu terminoloģija un tika finansēts no 1990. līdz 1993. gadam. Turpmāk sekoja projekti Personālie datori: latviešu terminoloģija (no 1994. līdz 1996. gadam), Datoru tīkli: latviešu terminoloģija (no 1997. līdz 2000. gadam), Informācijas tehnoloģija un telekomunikācija: latviešu terminoloģija (no 2001. līdz 2004. gadam). Kopš 2004. gada piedalos projekta Informācijas un sakaru tehnoloģijas: latviešu terminoloģija izstrādē. Šī projekta izstrāde balstās uz ISO 2392 Informācijas tehnoloģijas standartu analīzi un attiecīgo terminu latvisko ekvivalentu izstrādāšanu, definīciju latviskošanu, apspriešanu un slīpēšanu Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas komisijā. Pēc tam izveidotie latviskie termini tiek nodoti LZA Terminoloģijas komisijai galīgai pārskatīšanai un tiek ievadīti LZA internetā pieejamā datu bāzē. Patlaban izveidoti apmēram 800 ISO standartu terminu latviskojumi. Šis darbs joprojām turpinās.

- Kādi, jūsuprāt, ir visveiksmīgāk iesakņojušies termini?

- Kā labi iesakņojušos terminus varam minēt, piemēram, datoru, apraidi, tīmekli, ekrānsaudzētāju, izvēlni. Labi iedzīvojušies angliskie termini printeris, ploteris, serveris.  Pēc interneta lapas www.termini.lv maijā veiktās aptaujas pieci veiksmīgākie termini ir lejupielāde, dators, izvēlne, veiktspēja un atjauninājums.

- Vai ir arī kādi neizdevušies termini?

- Grūti pateikt, pēc sabiedrības aptaujas datiem tādi varētu būt beidzēšana, kājene, sāknēšana, galvene un vadīkla, lai gan  termini galvenā un kājene  nav mūsu priekšlikumi, bet tie minēti jau sen izdotā poligrāfijas vārdnīcā, un terminus to shut down (sāknēt) un to boot (beidzēt) mēs esam mainījuši, tā vietā piedāvājot terminus  apstādināt un  palaist.

- Pie kādu terminu latviskošanas patlaban strādā Terminoloģijas komisija?

- Vieni no pēdējiem apspriežamajiem terminiem ir blog (kā arī ar šo terminu saistītie termini blogger, blogging, blogsite u. c.), kura iespējamais latviskojums ir emuāri vai tīmekļa žurnāls un imager - attēltveris, attēlveidis, kā arī vairāki ar datubāzēm saistīti termini. Kopš 1992. gada LZA Terminoloģijas komisija 295 sēdēs ir iztirzājusi apmēram 7000 ar informātiku un telekomunikāciju tehnoloģijām saistītus terminus.

- Vai arī interesenti no malas var palīdzēt ar kādu ierosmi?

- Jā, var atnākt un interesēties Rīgas Informācijas tehnoloģijas institūtā, vai rakstīt uz e-pasta adresi cauna@parks.lv.

- Vai nav bijusi doma, ka varētu noorganizēt jauno terminu publisku apspriešanu pirms apstiprināšanas?

- Tīmekļvietā http://www.termini.lv  interesenti ik pa laikam var piedalīties dažādās aptaujās.

- Kur var iepazīties ar Terminoloģijas komisijas veikumu?

- Ir izdotas vairākas skaidrojošās vārdnīcas: 1995. gadā - Datu pārraides un apstrādes sistēmas. Angļu-krievu-latviešu skaidrojošā vārdnīca, 1998. gadā - Personālie datori. Angļu, latviešu, krievu skaidrojošā vārdnīca,  2001. gadā - Datori, datu apstrāde un pārraide. Angļu, latviešu, krievu informātikas vārdnīca un Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca,  kā arī  tīmekļvietā http://www.termini.lv. Pašu jaunāko terminu gan tur vēl nav.

- Ja, piemēram, kāds termins ir apstiprināts, bet nav iegājies vai nav izdevies, vai ir beidzot izdomāts labāks tā variants, vai to vēl ir iespējams mainīt?

- Tā, piemēram, ārzemju latvieši mums ieteica lietot terminu ekrānsaudzētājs angļu termina screensaver vietā.

- Vai Terminoloģijas komisija sadarbojas arī ar Latvijas programmēšanas uzņēmumiem?

- Jā, ar Tildi, Lattelekom, LMT, Latvijas Universitāti un citiem. Arī studentu diplomdarbu aizstāvēšanas komisijas pārstāvji raugās, lai tie, kas aizstāvas, lietotu savos bakalaura un maģistra darbos pareizos terminus.

- Vai skolās būtu nepieciešamas mācību grāmatas informātikā, kurās būtu svarīgāko datorterminu skaidrojumi?

- Tas būtu ļoti labi.

- Vai jums būtu kāds īpašs novēlējums žurnāla lasītājiem?

- Es labprāt vēlētos, lai atrastos kāds žurnāls, kurš vēlētos regulāri publicēt jaunākos terminus.

Velta MIKA

programmētāja, informātikas skolotāja

 

Vēsturiska atkāpe

 Tā kā Latvija laikā, kad sāka būvēt pirmās skaitļojamās mašīnas, atradās Padomju Savienības sastāvā, tad arī pirmā skaitļojamā mašīna Latvijā tika veidota, izmantojot 1957. gadā Maskavā izstrādāto modeli M-3. 1948. gadā pirmās skaitļojamās mašīnas projektu Padomju Savienībā izstrādāja I. Bruks un B.Ramejevs. Pēc tā 1951. gadā Maskavas Enerģētiskā institūta Elektrosistēmu laboratorijā tika uzbūvēta pirmā skaitļojamā mašīna Padomju Savienībā – M-1. Skaitļotājs tika izgatavots vienā eksemplārā, kopumā darbojās trīs gadus un pārsvarā tika izmantota kodolpētījumu aprēķiniem. 1952. gadā turpat tika izveidota skaitļojamā mašīna M-2, kuru pārsvarā izmantoja dažādu zinātnisko institūtu un iestāžu aprēķiniem. 1956. gadā šis skaitļotājs tika modernizēts ar ferīta serdeņu operatīvo atmiņu. 1957. gadā tika izveidota mazgabarīta skaitļojamā mašīna M-3. M-3 analogi tika uzbūvēti vairākās Padomju Savienības pilsētās, arī Rīgā un Erevānā. Skaitļojamās mašīnas M-3 bija aizsākums Minskā ražotajai elektronu skaitļojamo mašīnu sērijai Minsk. M-3 bija divadrešu skaitļojamā mašīna. Datorprogramma tika uzrakstīta uz speciālām veidlapām, no kurām operators perforēja programmas ievades lentu. Programmas kodu mašīnā ievadīja ar 18 mm platu perforētu papīra lentu. Atmiņas iekārta bija magnētiskais veltnis, kurā varēja ierakstīt 2048 skaitļus vai komandas. Mašīnas darbības ātrums bija 30 operāciju sekundē. Bija iespējams veltni aizstāt ar iekārtu, kas sastāvēja no ferīta serdeņiem, kas ļāva paaugstināt mašīnas ātrdarbību līdz 1500 operācijām sekundē. Datu izvadiekārta bija standarta telegrāfa aparatūra. Mašīnas aizņēma 30-40 m2 lielu platību. Elektronu skaitļojamajās mašīnas sastāvdaļas bija ap 700 elektronu lampas un 3000 pusvadītāju diodes. Programmu kodēšana notika mašīnkodos. Salīdzinājumam - jaudīgi mūsdienu datoru procesori var veikt vairākus simtus MIPS operāciju sekundē (MIPS - miljoni komandu sekundē).

 

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001