Mazliet par e-lietām e-pārvaldes portfelī

Viens no īpašu uzdevumu ministres elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta svarīgākajiem mērķiem ir pēc iespējas ātrāk atbrīvot sabiedrību no papīra dokumentu plūdiem, veicinot valsts pārvaldes elektronizāciju un koordinējot e-pakalpojumu ieviešanu pašvaldībās un valsts institūcijās. Protams, tik ambiciozi mērķi nav sasniedzami ne dažu mēnešu, ne arī pāris gadu laikā, bet pavisam noteikti var teikt, ka e-lietas vairs nav izdzēšamas no Latvijas e-vēstures datubāzes, kā dažkārt to mēdzam darīt ar nevajadzīgiem failiem. Tāpēc šoreiz SP piedāvā ieskatu dažās aktuālākajās e-lietās.  

E-muitas projekts uzņem apgriezienus

E-muitas projekts ietver gan muitas iestāžu organizatorisku pilnveidošanu, gan vairāku jaunu, savstarpēji saistītu muitas informācijas sistēmu ieviešanu ES dalībvalstīs. Jaunās muitas informācijas sistēmas nodrošinās elektronisku datu apmaiņu starp uzņēmējiem, ES dalībvalstu muitas iestādēm, kā arī pārējām robežšķērsošanas un preču muitošanas procesā iesaistītajām valsts iestādēm, tādējādi izveidojot bezpapīru muitas vidi visā ES.

Tieši muita bija viena no pirmajām Latvijas valsts institūcijām, kas veiksmīgi sāka īstenot starpvalstu e-muitas pakalpojumus, kurus izmanto gandrīz 98 procenti Latvijas loģistikas uzņēmumu.

Latvijas muitā jau diezgan sen ir iespējams elektroniski iesniegt muitas deklarāciju datus. E-muitas ieviešanas mērķis ir līdz 2013. gadam nodrošināt pilnībā elektronisku muitas deklarēšanas procesu, un arī ES līmenī tiek risināts jautājums par elektronisku informācijas apmaiņu ar trešajām valstīm.

Dzirdēts viedoklis, ka rindu uz ES ārējās robežas nebūs tad, kad visi muitas procesi notiks elektroniski, bet runa ir ne tikai par elektronisku datu iesniegšanu un kravu pārbaudi. Nākotnē paredzēta arī elektroniska datu apmaiņa starp ES dalībvalstu muitas iestādēm un komersantiem.

Šobrīd Latvijas pusē gandrīz visas robežkontroles procedūras jau ir elektronizētas, un darbi norit krietni raitāk. Tomēr mašīnu rindas nav īpaši sarukušas. Protams, nevar nepamanīt, ka arī dokumentu un kravu pārbaude ietekmē rindu plūsmu, un informācijas sistēmu ieviešana vien neatrisinās šo sarežģīto situāciju. Tāpēc jāapzinās, ka vēlamais efekts būtu panākts tikai tad, ja abas robežas puses īstenotu vienu mērķi. Latvija ir izdarījusi visu iespējamo, lai gan tāds kravu apjoms, kāds ir patlaban, tika plānots tikai 2013. gadā.

Par to, ka no elektronisko pakalpojumu viedokļa robežkontroles punktos daudz kas ir sakārtots, pārliecinājās arī Ina Gudele, gan tiekoties ar Galvenās muitas pārvaldes direktoru Andi Drulli, gan Ludzā kopā ar prezidentu Valdi Zatleru vērojot darbu Terehovas robežkontroles punktā. Terehovas robežpunkta caurlaidība ir aptuveni 450 mašīnu diennaktī. Reāli vienai mašīnai vidēji tiek veltītas 3,5 minūtes. Kravas tiek skenētas izlases kārtībā, ne visas pēc kārtas. Tas nozīmē, ka no Latvijas puses caurlaidība ir diezgan liela. Mašīnas kontrolē trijās joslās, bet Krievijas pusē ir tikai viena josla, kas ir vēl viens sastrēgumu iemesls.

 

E-vēlēšanas tuvojas

Aigara Kalvīša valdības deklarācija paredz iespēju 2009. gada pašvaldību vēlēšanās (tās būs kopā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām) balsot elektroniski. Šo papildus iespēju varēs izmantot visi balsstiesīgie, kuri to vēlēsies. Šķiet, īpaši ērts šis risinājums būs tiem, kuri citādi nemaz nedotos uz vēlēšanu iecirkni. Protams, būs iespēja izvēlēties arī tradicionālās metodes. Par e-vēlēšanu sagatavošanu atbild Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts kopā ar Iekšlietu ministriju, kuras pārziņā ir Vēlētāju reģistra informācijas sistēma.

Ina Gudele, tiekoties ar iekšlietu ministru Ivaru Godmani, jau apspriedusi e-vēlēšanu svarīgākās problēmas. Finansējumu šī valstiski svarīgā projekta ieviešanai iegūs no valsts budžeta, kurā tā uzsākšanai atvēlēti 120 tūkstoši latu, kā arī no Eiropas struktūrfondu līdzekļiem, kas paredz naudu valsts informācijas sistēmu attīstībai. Tika pārrunāti arī vairāki modeļi, kā organizēt e-vēlēšanas un kāds būtu drošākais personas identifikācijas veids, vienlaikus nodrošinot balsojuma aizklātumu. E-vēlēšanu koncepcija, ko izstrādājis e-lietu sekretariāts, piedāvā trīs tehniski atšķirīgus risinājumus, kā vienu izmantojot jaunu elektroniskās identitātes pārvaldības sistēmu. Pārējie divi modeļi paredz lietot jau izveidotā Vēlētāju reģistra informācijas sistēmas funkcionalitāti, papildinot to ar vēlētāja autentifikācijas un balsošanas iespējām. Tas nozīmē, ka vēlētājs tiks autentificēts vienā sistēmā, savukārt otra sistēma būs tā, kurā vēlētājs veiks reālo balsošanu. Šādi visiem e-vēlēšanu sistēmas izmantotājiem tiks nodrošināta anonimitāte un balsojuma aizklātums.

 

Elektroniskā pieteikšanās augstskolās

Aktuāla e-lieta ir elektroniskā pieteikšanās augstskolās. Tā jāsāk ieviest jau tagad, lai nākamā mācību gada sākumā šī sistēma darbotos. Iespēja pieteikties augstskolās elektroniski ir ļoti svarīga īpaši tādēļ, ka daudzi reflektanti piesakās vairākās augstskolās vai vairākās fakultātēs un tikai vēlāk apsver, kuru izvēlēties. Šobrīd visās augstskolās topošajiem studentiem jāierodas un jāaizpilda anketas personiski, gaidot garās rindās. Turklāt augstskolas taču ir ne tikai Rīgā, bet arī Valmierā, Ventspilī, Daugavpilī, Liepājā un citur. Tāpēc nevar nepiekrist, ka elektroniskā pieteikšanās varētu krietni atvieglot jauniešu dzīvi, ja nebūtu jāmēro tālie ceļi līdz reģionālajām augstskolām. Tas varētu palielināt nākamo studentu skaitu šajās augstskolās, jo, iespējams, ka klāt nāktu arī neizlēmīgie, svārstīgie un tie, kas nevaļas vai kūtruma dēļ neaizbrauc uz kādu reģionālo augstskolu, lai pieteiktos, bet iztiek ar tuvākajām.

Augstskolām tomēr pašām jāvienojas, vai tās vēlas centralizētu elektroniskās pieteikšanās sistēmu vai arī katra augstskola gatava to organizēt ar saviem resursiem. Protams, centralizēta sistēma (iespējams, īpašs portāls) sanāktu lētāk, būtu lielākas iespējas garantēt datu drošību un precizitāti.

Tiekoties ar augstskolu rektoriem apaļā galda diskusijā, Ina Gudele uzklausīja dažādus viedokļus, kas šobrīd ir pārāk atšķirīgi, lai nonāktu pie vienota kopsaucēja. Dažas augstskolas vēlas ieviest savu e-pieteikšanās sistēmu, citas - palikt pie pašreizējās kārtības, lai būtu iespēja individuāli tikties ar potenciālajiem studentiem. Izskanēja arī bažas, vai elektroniskās pieteikšanās dēļ augstskolas nezaudēs pieteikšanās maksu (tā ir Ls 10 par katru pieteikumu), bet tām nu gan nav pamata, jo elektroniskā pieteikšanās sistēma paredzēs arī elektroniskos maksājumus.

Lietuvā elektroniskā pieteikšanās sistēma darbojas jau kopš 2000. gada. Izrādās, ka arī Tunisijā tāda ir ieviesta, lai gan tur ir krietni mazāk mājas datoru nekā Latvijā. Tunisieši to ir atrisinājuši pavisam vienkārši: potenciālie studenti dodas uz tuvāko rajona pasta nodaļu, kur ir internets, un nokārto maksājumus elektroniski. Tā kā vajadzīga tikai labā griba, izeju vienmēr var atrast.

Gunta KĻAVIŅA